“Gribas, lai ieceres tiktu realizētas pēc iespējas ātrāk”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 9. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas mēra deleģēts, šodien mūsu studijā ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs. Pilnīgi iespējams, ka šā gada nogalē tieši ar jums šais Rīgas domei atvēlētajās minūtēs mēs tiekamies pēdējo reizi, tādēļ gribētos jautāt, kas jūs pašu visvairāk apmierina un neapmierina gada ritumā domē.

Sergejs Dolgopolovs: — Ļoti labs jautājums. Mani ļoti apmierina tas, ka visas prognozes, kas bija izteiktas gada sākumā un varbūt arī pērn, ka, lūk, nekas neizdodas un nekas neizdosies, šīs prognozes nav attaisnojušās, jo principā Rīga dzīvo, Rīga attīstās, un es domāju, ka dzīve Rīgā nebūt nav tā pasliktinājusies, ka mums vajadzētu sērot vai raudāt, it īpaši gatavojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Kas mani neapmierina? Mani neapmierina tempi, to es varu teikt atklāti. Ļoti gribas, lai tās ieceres, par kurām tik daudz bija runāts, tiktu realizētas pēc iespējas ātrāk, veiksmīgāk, efektīvāk, lai tās izjustu katrs rīdzinieks un katrs Rīgas viesis.

— Lai jūs pilnībā saprastu — varbūt ko konkrētāku?

S.Dolgopolovs: — Ļoti gribētos, lai mēs atrisinātu satiksmes problēmas, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk izdarīt to, ko esam solījuši un pie kā mēs arī strādājam, teiksim, iekškvartālu un sētas ielu remonts. Man personīgi kā rīdziniekam ārkārtīgi gribētos, lai tas būtu šodien un uzreiz, bet – kā ir, tā ir. Mēs gribētu ātrāk atjaunot arī ritošo sastāvu – tramvajus, trolejbusus, autobusus, nu, ar autobusiem viss ir kārtībā, ar trolejbusiem tā ir, kā ir, par tramvajiem mēs tagad domājam, un es ceru, ka tuvāko gadu laikā izdosies realizēt ļoti interesantu projektu, kas saucas – Rīgas ātrgaitas tramvajs. Bet tās ir pārdomas vienu līmeni uz priekšu.

— Prezidijs apstiprinājis pēdējos grozījumus šā gada pilsētas budžetā. Ja nemaldos, kopējie ieņēmumi un izdevumi palielinājušies par 6,34 miljoniem latu. Vai tur kas īpašs ir atzīmējams?

S.Dolgopolovs: — Nē. Prezidijs vienkārši ir nolēmis virzīt izskatīšanai domes sēdē grozījumus, diemžēl palielinājums pamatbudžetā ir tikai 4,1 miljons latu, bet tas arī nav maz.

Tie ir grozījumi, kas sakrājušies sakarā ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir palielinājies par pusotru miljonu latu, palielinājies nekustamā īpašuma nodoklis, citi nodokļi un arī nenodokļu maksājumi. Tas faktiski, ieskaitot arī mērķdotācijas, sastāda šo 4 miljonus latu vērto summu.

— Tātad četru, nevis sešu. Vēl viens no piemēriem. Pašvaldības autobusu parkiem “Imanta” un “Tālava” zaudējumu segšanai ir tā lielākā summa, kas nepieciešama zaudējumu segšanai.

Sergejs Dolgopolovs: — Jā, tā ir viena no lielākajām. Tie faktiski nav zaudējumi, tie ir piešķirtie maksājumi par tiem autobusiem, kuri iegādāti pērnā gada laikā, kurus katrs var redzēt Rīgas ielās, bet par katru jaunu autobusu ir jāmaksā, un sakarā ar to, ka tā apmaksa notiek no pašvaldību autobusu parku līdzekļiem, mums vajadzētu arī tos dotēt, lai viņi veiksmīgāk varētu realizēt šo uzdevumu.

— Vai šogad ir vēl tādi vērā ņemami zaudējumi?

S.Dolgopolovs: — Nu, tie nav zaudējumi, bet lielā mērā varētu runāt par neiegūtiem ieņēmumiem. Teiksim, kad tiek piešķirtas atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā, tie nav tīrā veidā zaudējumi, tā ir nesaņemtā peļņa vai nesaņemtie ieņēmumi. Protams, tie tiek plānoti, kad tiek plānots uzņēmuma budžets, un ir jādomā par to, kādā veidā vai nu uzlabot saimniekošanu, vai piešķirt dotācijas. Es domāju, ka i viens, i otrs ceļš ir ņemami vērā.

— Laikam tieši šonedēļ budžeta komiteja skata nākamā gada budžetu, un, ja nemaldos, to plānots pieņemt jau līdz 20.decembrim. Tur ir kādas īpašas prioritātes?

S.Dolgopolovs: — Prioritātes tiek saglabātas, un tā ir – izglītība un viss, kas saistīts ar izglītības procesa nodrošināšanu; tā ir sociālā palīdzība, teiksim, mēs plānojam nākamgad palielināt pie tā līmeņa, kas jau bija šogad, izdevumus šim nolūkam par vienu miljonu latu. Tas pats attiecas arī uz Satiksmes departamentu, bet šinī gadījumā būs drusku samazināts palielinājums, nevis paši izdevumi, bet palielinājums. Stāv priekšā divi pasākumi, kas ir ļoti svarīgi Rīgai un Rīgas iedzīvotājiem, — Eirovīzijas dziesmu konkurss, kur ir arī paredzēts Rīgas pašvaldības ieguldījums, un starptautiskā regate, kas arī, lai taptu par interesantiem Rīgas svētkiem un ļoti krāšņu pasākumu, prasa zināmas investīcijas un zināmus līdzekļus. Bet tā – prioritātes, kas bija, saglabājas arī nākamgad. Kā es jau minēju, mēs remontēsim arī ielas un maziņās ieliņas, šiem mērķiem asignējums tiks palielināts.

— No kurienes? Vai tā ir pašvaldības vēlme saņemt lielāku dotāciju no Valsts autoceļu fonda ielu uzturēšanai?

S.Dolgopolovs: — Diemžēl mums ir jārēķinās tikai ar to, kā mēs paši strādājam, kā mēs paši protam administrēt nodokļus, kā mēs protam palielināt ieņēmumus. Ja mēs runājam par Ceļu fondu, tad, piemēram, mēs no Ceļu fonda pēdējos trīs gadus saņemam 5,5 procentus no visiem līdzekļiem. Rīgas griezumā tas izskatās tā: pagājušo gadu tie bija 2,8 miljoni, salīdzinājumā tie ir mazāk nekā 10 procenti no visām investīcijām, kas bija pagājušogad Rīgā, šogad tiek paredzēts, ka mēs dabūsim drusku vairāk, tie paši 5,5 procenti un 3,9 miljoni, jo tiek plānots, ka autoceļu kopējais fonds valstij būs 72 miljoni. Es tikai gribētu nosaukt vienu skaitli — Rīgā ir reģistrēts vairāk nekā 60 procentu no visām valstī reģistrētām mašīnām, līdz ar to var arī spriedelēt par to, vai tas ir vai nav taisnīgi, vai tas ir vai nav pietiekami, tāpēc diemžēl šo to mēs esam spiesti apmaksāt no tām investīcijām, kas ir pašas Rīgas budžetā.

— Pēc šīs sarunas es saprotu, ka par lielāku dotāciju no Autoceļu fonda ir uzsāktas sarunas...

S.Dolgopolovs: — Jā, tieši tā. Es ceru, ka tās risināsies pozitīvi, tas būtu godīgi un taisnīgi, jo Rīga nav viena no pašvaldībām, tā ir galvaspilsētas pašvaldība, un, veicot galvaspilsētas funkcijas, ir jābūt arī zināmam valsts atbalstam, kas, manā skatījumā, līdz šim nebija pietiekami normāls.

— Tāpat kā ministrijas, arī Rīgas pašvaldība nākamgad taupīs budžeta naudu.

S.Dolgopolovs: — Jā, bez šaubām.

— Taču nekādi īpašie taupīšanas pasākumi tomēr domē un tās struktūrās neesot plānoti.

S.Dolgopolovs: — Nu, ziniet, mēs jau varam izstrādāt taupības režīma plānu, iztērēsim daudz papīra un tintes, lai izstrādātu šāda veida dokumentu, pēc tam izrādīsies, ka diemžēl tas viss paliks uz papīra. Es domāju, ka šeit viss ir drusku citādi. Jo mums kā nekad bija ļoti kaislīgas diskusijas budžeta komisijas sēdē, tiešām bija cīņa, ja varētu tā teikt, par katru budžeta latu, par katru budžeta piešķirto santīmu, un departamenta vadītājiem vajadzēja vairākkārt pārstrādāt iesniegtās tāmes, vadoties nevis pat no taupības režīma, bet racionālās pieejas, savādāk nevar. Ja tu nezini, ja tu pieņem tikai to, ko tev iesniedz citas institūcijas, kas ir departamentu pakļautībā, un tu kritiski neizvērtē šo lietu, tad nevar būt runas ne par taupību, ne par racionālu līdzekļu izmantošanu.

— Vai jaunais gads nesīs jums jaunās telpas, jauno Rātsnamu?

S.Dolgopolovs: — Es ļoti ceru, nē, nevis ceru, bet principā mums citas izejas nav, jo mēs jau dzīvojam mājā, ko īrējam no Diplomātiskā servisa aģentūras, un tas līgums beidzas, ja nemaldos, nākamā gada vasarā.

— Bet pārvākšanās varbūt būs jau tagad – ziemā.

S.Dolgopolovs: — Ziemā diez vai, diemžēl tur nav viss kārtībā ar celtniecības darbiem, ar būvdarbiem un nav vēl atrisināti visi jautājumi par tehnisko aprīkojumu un par citām lietām, bet darbi iet, un man ir zināma pārliecība, ka mēs, varbūt ar nelielu nokavēšanos no iecerētā grafika, tomēr līdz noteiktam termiņam pārvāksimies.

— Kaut kad vasaras sākumā, pavasarī?

S.Dolgopolovs: — Es ceru, ka tas būs jau vasaras sākumā.

— Aizvadītajā nedēļā notikušajā UNESCO konferencē jūs paudāt, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumu risināšanai trūkst saskaņotības, kā arī viena skatiena un risinājuma. Vai tas nozīmē, ka šābrīža problēmu risinājumi, zināmas iestrādes, kas jau ir šai jomā, jūs neapmierina?

S.Dolgopolovs: — Redziet, mēs jau esam saņēmuši ne tikai kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī ļoti izcilu birokrātisko mantojumu. Es klausījos no rīta pa radio diskusijas par “Stokmann” universālveikalu pie Stacijas laukuma, ko tagad būvē. Cienījamais Pogas kungs saka, ka viņš tiesāsies ar Rīgas domi par to, ka tas projekts neapmierina arhitektus. Bet kur tad bija Arhitektu savienība pirms pieciem gadiem, kad šis projekts pirmo reizi parādījās un kad arī bija paredzētās publiskās apspriešanas un viss pārējais? Kur viņš bija pirms trim gadiem, kad jau bija apstiprināts šis projekts? Tas viss liecina par to, ka mums ir diemžēl ļoti liela nesaskaņotība, pieņemot Rīgas vēsturiskajam mantojumam ļoti svarīgus lēmumus.

— Kultūras ministre Inguna Rībena uzskata, ka varbūt nepieciešama valsts institūcija, kura nodarbotos ar vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koordinēšanu.

S.Dolgopolovs: — Mēs varam izveidot vēl vienu ministriju, varam izveidot vēl kādu resoru, bet es neesmu pārliecināts, ka šeit slēpjas tas neizdarību vai nesaskaņotību avots. Esmu pārliecināts, ka mums ir ne visai sakārtota likumdošana šinī jomā, jo mums ir ļoti daudz normatīvo aktu, bet saskaņotības to starpā nav. Otrs — es uzskatu, ka diemžēl arhitektūra mums ir būvniecības, nevis kultūras nozare, un līdz ar to arhitektu vārds nav galīgais vārds, kad mēs pieņemam lēmumu par to, kādam jābūt vienam vai otram pilsētas rajonam, kādam jābūt kādam kompleksam vai kādai celtnei, kādai mājai.

— Bet kāda tad ir jūsu recepte, kā šīs lietas sakārtot?

S.Dolgopolovs: — Es domāju, ka mēs jau esam iesākuši to, varbūt ar lielām kaislībām, ar savstarpējiem pārmetumiem, bet principā tas darbs iet uz priekšu. Mums ir labi kontakti, es uzskatu, ka mums ir normāli kontakti ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, konkrēti ar Dambja kungu, mums varbūt atšķiras viedokļi, bet mēs esam diskutējuši, mēs esam meklējuši kopsaucējus, un diskusijā tiek iesaistītas pietiekami plašas sabiedrības aprindas un tai skaitā, ko es gribētu īpaši pasvītrot, speciālisti. Jo ir ļoti svarīgi, lai diskusijā piedalās cilvēki, kas pārzina šīs lietas, nevis diletanti, pie kuriem šinī jautājumā es pieskaitu arī sevi.

— Pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija “Rīgas dārzi un parki” pārtaps pašvaldību aģentūrā. Klausītājus šī ziņa ir nobaidījusi, proti, viņuprāt, ļoti labas iestrādes tieši šovasar ir radušās kanālmalas un tālāk zaļās zonas sakārtojumā, un kas no tā visa iznāks, viņiem bail, ka necieš jau ieguldītais.

S.Dolgopolovs: — Absolūti nekas nemainīsies pēc būtības, jo tās ir komerclikuma prasības, vai nu mēs pārveidosim “Dārzus un parkus” par komercuzņēmumu, kura uzdevums būtu pelnīt naudu ar tiem pašiem apstādījumiem, kas, manā skatījumā, ir kontrproduktīvi Rīgas pilsētai. Mēs pārveidosim par aģentūru, kura ir pietiekami patstāvīga, kurai ir brīvas rokas, kurai mēs varam arī maksāt naudu par to pašu, ar ko tā nodarbojas šodien, tikai tiesību loks viņiem būs daudz plašāks.

— Pavisam īsi. Daugavgrīvas iedzīvotāji noprotestējuši arī Ietekmes uz vidi novērtējuma biroja lēmumu uz īpašiem nosacījumiem tomēr pieļaut naftas termināla būvniecību Daugavgrīvā. Vai domnieki būs Daugavgrīvas iedzīvotāju pusē?

S.Dolgopolovs: — Arī divos vārdos. Savā laikā, kad sākās šī diskusija par termināla celtniecību, es teicu, ka ir divi nosacījumi. Pirmais nosacījums ir ekoloģiskā drošība, otrs – atrisināta satiksmes shēma, kura neskartu iedzīvotāju intereses un viņu tiesības. Ja jūs ievērojāt, tas atzinums tieši skar to otro pozīciju, jo šāda veida projekti ir ekoloģiski pietiekami droši, bet esošā shēma neatļauj izmantot satiksmes shēmu tādu, kāda tā ir šodien. Līdz ar to, ja tas nebūs atrisināts pa jaunam vai principiāli tā, lai tas neskartu Daugavgrīvas iedzīvotājus, projekts būs apturēts, tas nebūs realizēts.

— Vēl pāris vārdos divas lietas. Rīgā šonedēļ sākas eglīšu tirdzniecība, vai tur ir kas īpaši jauns?

S.Dolgopolovs: — Jā, es varētu pateikt, ka eglīšu tirdzniecība notiek no 10.decembra līdz 15.janvārim, notiek vairākās vietās, piemēram, Centra rajonā ir 25 vietas.

— Un kas ir tas jaunais?

S.Dolgopolovs: — Jaunais ir tas, ka vietu skaits ir ārkārtīgi paplašinājies, visas vietas ir legālas un apstiprinātas ar izpilddirektora rīkojumu.

— Un, ja drīkstam, burtiski pāris vārdos – kāda ir jūsu attieksme pret Einara Repšes it kā atbalstīto pareizticīgo vēlmi arī 7.janvāri sagaidīt kā svētku dienu?

S.Dolgopolovs: — Kā pareizticīgais es to atbalstu ar abām rokām, es domāju, ka tas ir viens no sabiedrības integrācijas soļiem un tas būtu taisnīgi.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā