Šodien, 10. decembrī, Rīgā notiek “Latvijas enciklopēdijas” 1. sējuma atvēršanas svētki. Jaunais izdevums nāk klajā Valērija Belokoņa izdevniecībā un iecerēts kā plašs precīzi dokumentētu faktu krājums par Latviju. Atšķirībā no universālajām rokasgrāmatām “Latvijas enciklopēdijā” paredzēts ievietot iespējami maz vispārīga satura rakstu, netiks dots arī specifisku profesionālu jēdzienu un terminu skaidrojums, kas interesentiem pieejams nozaru enciklopēdijās.

Iepazīstinām ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa ievadu jaunajam izdevumam (skat. — 4.lpp.) un “Latvijas enciklopēdijas” galvenā redaktora Heinriha Jubela rakstu tieši “LV” lasītājiem (skat. blakus).

“Lai šī enciklopēdija kļūst par Latvijas spoguli gadsimtu mijā, par Latvijas sabiedriskās domas pašreizējās attīstības līmeņa apliecinājumu.”

Prof. Jānis Stradiņš

Jau tūlīt pēc neatkarības atgūšanas sabiedrībā atskanēja prasība pēc jaunas Latvijas enciklopēdijas, kas atspoguļotu tās kardinālās izmaiņas, kas bija skārušas visas tautas dzīves jomas. Diemžēl dažādu objektīvu un subjektīvu apstākļu sakritības dēļ neizdevās saglabāt valsts Latvijas enciklopēdiju redakciju, kas ļoti operatīvi un cerīgi jau 1991. gadā spēja nodot lasītājiem pirmo plašāko atmodas laika leksikonu — „Enciklopēdisko vārdnīcu”. Šis apjomā nelielais divsējumu enciklopēdisko uzziņu krājums tad arī ir vienīgais līdz šim Latvijā izdotais darbs, kurā lasītājs varētu mēģināt gūt vispusīgu informāciju par Latviju.

Taču 90. gadu sākums bija arī „balto plankumu” apzināšanās, vērtību pārvērtēšanas un totālo melu sistēmas sabrukuma laika sākums, un tādēļ šīs grāmatas veidotājiem, protams, nekādā ziņā nevar pārmest dažas „patiesības” iztrūkumu šī vārda specifiski enciklopēdiskajā izpratnē.

Nu bijušie enciklopēdisti sekmīgi darbojas citos grāmatizdevēju kolektīvos (un tieši galvenokārt viņiem jāpateicas par izdotajām vērtīgajām speciālajām enciklopēdijām un citu enciklopēdiska rakstura izziņas literatūru), bet pieprasījums pēc laika garam atbilstoša, pēc noteiktiem principiem sistematizēta un koncentrēta uzziņu avota kļūst arvien izteiktāks un rod izpausmes dažādu projektu un ideju pieteikumā. Taču līdz šim, trūkstot ietekmīgiem un bagātiem enciklopēdiju izdevējiem, tie visi tā arī palikuši ieceres līmenī, jo enciklopēdiju izdošana nebūt nav vieglas peļņas un, visticamāk, vispār peļņas gūšanas avots, bet par valsts īpašu enciklopēdiju politiku vispār nav vērts pat runāt zinātnei un kultūrai nu jau par hronisku kļuvušās kaites — niecīgā valsts atvēlētā budžeta finansējuma — dēļ. Šķiet, šī paša iemesla dēļ varētu būt radušās nopietnas grūtības arī ar līdz šim šķietami visnopietnāko Nacionālā apgāda (vai Nacionālā medicīnas apgāda?) pieteikto Nacionālās enciklopēdijas megaprojektu, kas paredzēja visa Latvijas intelektuālā potenciāla konsolidāciju jauna “latviocentriska” pasaules redzējuma izveidošanai, to cieši sasaistot ar jaunās Nacionālās bibliotēkas koncepciju un globālo komunikāciju tīklu iespējām.

Kopš 1999. gada beigām mazāk vērienīgu, taču, mūsuprāt, ne mazāk nozīmīgu un pašreizējos apstākļos reālāku projektu īsteno arī Valērija Belokoņa izdevniecības kolektīvs, strādājot pie reģionālās „Latvijas enciklopēdijas” izveides. Savulaik 60. gadu vidū ar šādu līdzīgu reģionālās izpētes ceļu aizsākās arī līdz šim vienīgās sekmīgi pabeigtās latviešu universālās enciklopēdijas, „attīstītā sociālisma” 80. gadu ideoloģiskās cenzūras apstiprinātā oficiālā „ķieģeļa” — „Latvijas padomju enciklopēdijas” — izdošana.

Jaunā izdevuma ideja, protams, ir aizgūta no „Latvijas PSR mazās enciklopēdijas”. Taču uz jauno enciklopēdiju atšķirībā no šī trīs sējumu izdevuma negribētos attiecināt apzīmējumu „mazā enciklopēdija”, jo šajā piecsējumu izdevumā (katrs sējums apmēram 1000 lpp., ar krāsainiem attēliem, kartēm, tabulām) paredzēts apkopot visplašāko informāciju par Latviju tās vēsturiskajās robežās, valsts vēsturi, ārpolitiku, iekšpolitiku, dabu, ekonomiku, kultūru, zinātni, sportu.

Reģionālās enciklopēdijas formu redakcija izvēlējusies tādēļ, lai pēc iespējas drīzāk varētu sniegt lasītājam šo vajadzīgo informācijas avotu. Pēc reģionālā principa tika izstrādāts arī šķirkļu saraksts (pašlaik tajā ir ap 39 400 šķirkļu), izdevumā ievietots pēc iespējas mazāk rakstu ar vispārīga satura informāciju, ko lasītājs var atrast populārākajās citu valstu izdotajās universālajās enciklopēdijās vai internetā. Enciklopēdija nesniedz arī specifisko, profesionālo jēdzienu un terminu izskaidrojumus, kurus interesenti var atrast nozaru enciklopēdijās.

Gatavojot rakstus, redakcija centusies izvairīties no vispārzināmu jautājumu atkārtošanas, sniedzot tikai tās ziņas, kas tieši saistītas ar Latviju. To sekmējusi arī tradicionālās enciklopēdisko izdevumu shēmas izmantošana — plašs saīsinājumu lietojums un norāžu sistēma (no raksta, kas satur vispārīgāku informāciju, uz rakstu, kas satur konkrētāku informāciju). Arī enciklopēdijas iekārtojums ir tradicionāls, šķirkļi sakārtoti pēc alfabēta, aptuveni trešdaļu no visa enciklopēdijas apjoma aizņems biogrāfiskie raksti, aptuveni piektdaļu — kartes un ilustrācijas. Bez pieciem pamatsējumiem paredzēts veidot arī personu, vietniekvārdu un priekšmetu rādītājus.

Šī projekta īstenošanai tika nodibināta jauna darba grupa. Redaktoru, ārštata līdzstrādnieku, konsultantu un autoru kolektīvā ir vairāki pieredzējuši enciklopēdisti. Triju gadu laikā ir stabilizējies redakcijas sastāvs, uzlabojusies darba kvalitāte un vispārējais zinātniskais līmenis. Projekta realizācijas sākumā darbam ar enciklopēdiskiem izdevumiem tika izstrādāta oriģināla datorprogramma, kas dod iespēju sistematizēt, apkopot un uzglabāt informāciju, atvieglo datu apstrādi un dažādu rādītāju veidošanu, sākta apjomīgas datu bāzes izveide un pamatos izstrādāts visa izdevuma šķirkļu saraksts.

„Latvijas enciklopēdija” būs kolektīvs darbs, plašas autoru, konsultantu un redaktoru sadarbības kopprodukts. Nozaru konsultantu vidū vien ir vairāk nekā simt Latvijas zinātnieku, dažādu saimniecības nozaru speciālistu un novadpētnieku. Pārsvarā jaunajā enciklopēdijā publicēti speciāli šim izdevumam kompetentu autoru gatavoti raksti. Rakstu autoru vidū būtu minami Jānis Asaris, Rita Apine, Mārcis Auziņš, Ilmārs Bišers, Arvīds Bomiks, Gunārs Daija, Leo Dribins, Nikandrs Gils, Emīlija Gudriniece, Viktors Hausmanis, Velta Holcmane, Ābrams Kleckins, Jānis Počs, Guntars Pupa, Arnis Vīksna, Rihards Treijs, Juris Urtāns, Jānis Zilgalvis, Ansis Zīverts, Pēteris Zvidriņš, Irita Žeiere un daudzi citi atzīti speciālisti zinātnes, saimniecības un kultūras nozarēs. Atsevišķi, galvenokārt kompleksie, raksti gatavoti redakcijā, izmantojot visu pieejamo informāciju.

Nosacīti visus jaunās enciklopēdijas rakstus varētu iedalīt “reģionālajos” un „specialitāšu” rakstos. Plašie temati sadalīti šaurāka apjoma tekstos, lai gūtu lielāku pārskatāmību un atvieglotu orientēšanos enciklopēdijas lietotājiem. Reģionālā apskate veikta pēc rajoniem, pagastiem, pilsētām, lielākajām apdzīvotajām vietām un vietām ar kultūrvēsturisku nozīmi. Raksti par rajoniem un lielākajām Latvijas pilsētām papildināti ar kartēm. Atsevišķi raksti veltīti konkrētiem Latvijas dabas objektiem, Latvijā sastopamajiem augiem un dzīvniekiem, ekoloģijas problēmām. Salīdzinoši plašs ir vēsturiskajai tematikai veltīto rakstu loks. Tie sniedz informāciju par Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas teritorijā dzīvojušajām tautām, ciltīm, svarīgākajiem valstiskajiem veidojumiem, nozīmīgākajiem Latvijas valsts aktiem, ārpolitiku un iekšpolitiku, politiskajām un tautas kustībām, latviešiem trimdā. Īpaša uzmanība pievērsta latviešu likteņgaitām Otrajā pasaules karā, komunistiskā režīma represijām un cīņai pret to, laikposmam pēc valstiskās neatkarības atgūšanas un citiem līdz šim vēl enciklopēdiskajā literatūrā neapgūtiem tematiem.

Paredzēti raksti par visiem nozīmīgākajiem vēstures, arheoloģijas (apmetnes, pilskalni, svētvietas u.tml.) un arhitektūras (pilis, muižas, baznīcas u.c. nozīmīgas celtnes) pieminekļiem, valstiskajiem un nacionālajiem simboliem, latviešu kuģniecības vēsturi. Reliģiskā dzīve apskatīta pēc konfesijām, ir atsevišķi raksti par gandrīz visām Latvijas tradicionālo konfesiju draudzēm. Saimnieciskās attīstības vēsture un valsts ekonomikas pašreizējais stāvoklis atspoguļots rakstos par atsevišķiem ekonomikas sektoriem, atsevišķām saimniecības nozarēm, nozīmīgākajiem bijušajiem un esošajiem uzņēmumiem. Ir raksti arī par gandrīz visām Latvijas esošajām un bijušajām mācību iestādēm, slimnīcām, ārstniecības iestādēm, valsts, sabiedriskajām, politiskajām un zinātnes organizācijām un iestādēm, televīzijas un radio sabiedrībām, aģentūrām, izdevniecībām, preses izdevumiem. Kultūras un mākslas tematikai veltīti raksti par atsevišķiem mākslas veidiem un paveidiem, vēsturiskajiem mākslas stiliem, literatūras virzieniem, stiliem un žanriem, senajām tautas tradīcijām, mitoloģiskajiem un folkloras tēliem, teātriem un muzikālajiem kolektīviem, radošajām apvienībām, tautas mākslas kolektīviem. Apkopoti arī latviešu sportistu sasniegumi visos olimpiskajos sporta veidos. Rakstus par fundamentālo zinātnes un tehnikas nozaru un disciplīnu attīstību Latvijā gatavojuši attiecīgo nozaru speciālisti. Biogrāfiju raksti sniedz ziņas par Latvijas visu laiku ievērojamākajām personībām, arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vai bijušajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu valstu ievērojamiem pilsoņiem, kas ilgāku laiku dzīvojuši Latvijā vai kā citādi saistīti ar Latvijas vēsturi, kultūras, zinātnes vai cita veida sasniegumiem. Visu enciklopēdijā iekļaujamo personāliju atlase tiek veikta, pamatojoties uz konsultantu, nozaru speciālistu novērtējumiem. Informācijas ieguvei plaši izmantota arī anketēšana un intervēšana (it īpaši gatavojot biogrāfijas un rakstus par pagastiem, apdzīvotajām vietām, skolām, uzņēmumiem, organizācijām). Darba procesā veikta arī informācijas pārbaude, saskaņošana, precizēšana un salīdzināšana ar iepriekš publicētajiem datiem citās dažādos laikos iznākušās universālajās un speciālajās enciklopēdijās un vārdnīcās. Pašlaik redakcijā jau noris darbs pie „Latvijas enciklopēdijas” 2. sējuma teksta sagatavošanas un konsultācijas.

Darba gaitā redakcija saņēmusi simtiem priekšlikumu, papildinājumu un precizējumu no valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, muzejiem, bibliotēkām, biedrībām, kā arī atsevišķiem speciālistiem. Daudzi no tiem ir ņemti vērā. Ar šo projektu iepazīstināta un to atzinīgi vērtējusi Latvijas Kultūras fonda valde, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs, Fundamentālās bibliotēkas vadība un citas iestādes un organizācijas.

Viena no mūsu Latvijas „jauno laiku” galvenajām un raksturīgākajām iezīmēm, šķiet, varētu būt uzskatu daudzveidība un sociālais plurālisms, tāpēc šādos veco vērtību pārvērtēšanas un jaunu vērtību meklēšanas laikos, protams, būs daudz kritisku piezīmju un aizrādījumu (pirmajiem vienmēr ir visgrūtāk), daudzi no tiem arī pamatoti, taču redakcijas kolektīvs būs ļoti gandarīts, ja citi mācīsies no mūsu kļūdām un novērtēs lielo darbu, kas paveikts, bez jebkādas ideoloģiskās cenzūras apkopojot un sistematizējot šo tiešām apjomīgo faktoloģisko informāciju. Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka šis projekts top bez jebkādas valsts budžeta līdzekļu piesaistes un tā finansētāji katrā ziņā praktisku labumu gūšanu neuzskata par savu vienīgo un pat ne galveno uzdevumu.

Noteikti priecāsimies par visām atsauksmēm un precizējumiem, kurus nepacietīgi gaidīsim pēc 1. sējuma iznākšanas. Gaidām redakcijā arī visus speciālistus un interesentus, kas vēlētos ar mums sadarboties, veidojot enciklopēdijas nākamos sējumus. Mūsu jaunā adrese: Rīgā, Ģertrūdes ielā 33/35, LV-1011, “Valērija Belokoņa izdevniecība”. Pateicamies visiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kas atbalstījuši redakciju, sniedzot mums informāciju, materiālus un fotogrāfijas, kā arī visiem mūsu uzticamajiem enciklopēdijas abonentiem, kas pacietīgi gaidījuši 1. sējuma iznākšanu. Ceram, ka nebūsit vīlušies un šis izdevums kļūs par nepieciešamu rokasgrāmatu ikviena inteliģenta latviešu lasītāja grāmatplauktā.