Tiesas un tiesneši ir viens no demokrātiskas valsts pamatiem

6.decembrī svinīgo zvērestu nodeva septiņi jauni tiesneši

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Piektdien, 6.decembrī, Rīgas pilī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (centrā) kopā ar rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem — Daigu Danšinu, Ilzi Ginteri, Liliju Kanaviņu, Andri Jonikānu, Andri Zaviļeiski, Santu Bernhardi un zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Valdu Strodi

Uzruna tiesnešu svinīgā zvēresta nodošanas ceremonijā Rīgas pilī 2002. gada 6. decembrī

Ministra kungs! Godātie tiesneši!

Vispirms ļaujiet man jūs apsveikt sakarā ar šo jauno pienākumu uzņemšanos un novēlēt jums ilgu un sekmīgu profesionālo mūžu, strādājot tiesas un taisnības labad Latvijas Republikā. Jūsu kā jauno tiesnešu rokās ir īstenot dzīvē to, ko pieprasa mūsu Satversme, un tas ir — viens likums visiem. Tiesneša pirmais un pēdējais likums ir spriest taisnīgu tiesu. Taisnīga tiesa ir tāda, kas atbilst Latvijas likumiem, Latvijas starptautiskajām saistībām, bet kas arī ļauj katram tiesnesim ņemt vērā tos visus īpašos apsvērumus, kas varētu būt katrā lietā. Varbūt pienāks reiz tā diena, kad nebūs vairs vajadzīgi tiesneši, tāpēc ka būs iespējams ievadīt datorā visus lietas apstākļus, visu likumdošanu, piespiest pogu un automātiski iznāks spriedums, atbilstošs likumam. Man šķiet, ka līdz tai dienai vēl ir tālu, un tas nozīmē, ka uz tiesneša pleciem gulstas šī ļoti smagā morālā atbildība par to, lai pēc savas labākās izpratnes un sapratnes, pēc savas labākās sirdsapziņas tiesnesis ņemtu vērā visus apstākļus, ko viņam abas puses jebkurā lietā būtu izklāstījušas, lai spriestu taisnīgu tiesu.

Latvijas valsts likumdošana garantē tiesnesim neatkarību. Tas nozīmē, ka tiesas ir viens no demokrātiskās valsts pīlāriem, bet tikai tad, ja tās patiesi darbojas taisnīgi un likuma garā, ne tikai burtā. Satversme paredz, ka tiesneši nav atceļami, un tas nozīmē, ka jūs kā jauni cilvēki, stājoties amatā, teorētiski varētu palikt tajā līdz mūža galam, šos pienākumus pildot. Vai tas nozīmē, ka jūsu rīcība un darbība būtu pakļauta pilnīgai patvaļai, ka jūs, sēžot savā soģa krēslā, varētu darīt visu ko, kas jums ienāk prātā. Protams, ne. Tiesnesim ir jādarbojas likuma rāmjos, bet tiesnesim ir arī jāsaprot sabiedrībā pastāvošās vērtības un noskaņas. Arī pret tām ir jābūt jūtīgam. Tiesnesim visu mūžu ir jāturpina izglītoties, it sevišķi tādiem jauniem cilvēkiem kā jums. Daudzās Rietumu zemēs kļūt par tiesnesi ir tikai brieduma gadu privilēģija, kas nāk pēc ilgas pieredzes jau dažādu veidu praksē un arī dzīves pieredzes. Jaunam tiesnesim, amatā stājoties, tas nozīmē, ka dzīves pieredze ir jāaizvieto ar jaunības enerģiju, ar spēju orientēties un sekot līdzi likumu izmaiņām gan Latvijā, gan visā Eiropā, jo arī tā likumdošana, protams, iespaido to, kas notiek mūsu valstī.

Jaunam tiesnesim būs visa mūža garumā jāseko arī tām pārmaiņām, kas notiek mūsu sabiedrībā, un nedrīkstētu tiesnesis atrunāties ar neziņu un neinformētību, kā, piemēram, nezinot atšķirību starp aspirīnu un amfetamīnu tamdēļ, ka viņam varbūt skolā tas netika mācīts.

Tiesnesim ir jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē, un es ļoti ceru, ka Tieslietu ministrija, tāpat mūsu iekļaušanās ES pavērs regulāras profesionālās izaugsmes iespējas, paredzot dažādus kvalifikācijas celšanas kursus visiem Latvijas tiesnešiem pēc zināma laika savā amatā. Es tāpat ļoti ceru, ka nākotnē uzlabosies darba apstākļi mūsu tiesnešiem, viņi varēs paļauties uz kvalificētu personālu, kas viņus atbalstīs, būs pietiekama tiesu datorizācija un adekvāti apstākļi, un līdz ar to es ļoti paļaujos uz to, ka jūs būsiet starp tiem, kas gādās, lai mūsu pirmstiesas gaidīšanas termiņi varētu dramatiski samazināties, lai tiesas varētu noritēt raitāk, lai mums nebūtu šo nemitīgi atcelto tiesas sēžu dažādu iemeslu dēļ, lai nestāvētu tukšas tiesas zāles, kamēr milzīgas, gadiem ilgi ilgstošas lietas vēl gaida savu izskatīšanu.

Es novēlu, lai jūs arī iesaistītos tajos procesos, kas centīsies paātrināt tiesas procesu, varbūt saīsinās spriedumu garumu, izmantos dažādus alternatīvos spriedumus, ne varbūt cietumsodus, varbūt samierināšanās procesus arī izmantos un nosūtīs lietas tādos gadījumos, tāpat sodāmības pakāpēs izmantos visas tās iespējamības, ko jaunā likumdošana tagad mums paredz.

Man šķiet, ka tiesu sistēmai stāv priekšā strauju reformu periods. Jūs ienākat šajā sistēmā tādā brīdī, kad jums būs vieglāk orientēties, tāpēc jūs jau tūlīt sapratīsiet spēles noteikumus, kādai tiesai nākotnē būs jābūt. Es domāju, valsts no savas tiesu sistēmas sagaida, lai tā varētu garantēt taisnīgu tiesu visiem ne tikai krimināllietās, bet arī civillietās, jo tieši biznesa vidē, darījumu vidē mēs bieži dzirdam sūdzības par to, ka Latvijā, piemēram, nevar uzsākt uzņēmumu, nevar ienākt vairāk investīciju, nekā tas ir šobrīd, tādēļ ka ļaudīm ir šaubas par to, vai iespējams izskatīt kādu lietu tiesā saprātīgā termiņā un saprātīgā laika sprīdī, vai Latvijā ir iespējams cerēt uz taisnīgu tiesu arī dažādās civilprasībās. Tā ir nopietna ēna, kas guļ šobrīd pār Latviju un ko jums, nākamie tiesneši, būs jāpalīdz kliedēt. Es ceru, ka jūs būsiet ieguvums mūsu tiesu sistēmai, ka jūs būsiet ieguvums mūsu valstij. Novēlu jums strādāt tā, lai nemitīgi tautā pieaugtu tiesnešu prestižs un tiesu sistēmas gods. Lai jums labi veicas!