Darbs dara arī valodas darītāju

Par Valsts valodas komisijas gada veikumu

“Atsakieties no ilūzijām, ka valodas jomā iespējams jebko izdarīt reizi par visām reizēm. Nevar izravēt dārzu reizi par visām reizēm: pamests savā ziņā, tas ātri vien aizaugs ar nezālēm. Nevar pabarot bērnu reizi par visām reizēm: viņš prasa ēst katru mīļu dienu. Valoda ir kā dārzs un kā bērns. Tā prasa rūpes un kopšanu diendienā, gadu gadā, jā, pat gadsimtu gadsimtā.” — Tā Valsts valodas komisijas pirmā darba gada pārskata sēdē Rīgas pilī izskanējušos vērtējumus un izteiktos viedokļus rezumēja komisijas vadītāja Māra Zālīte. (Plašāk par šo sēdi, kas notika 3.decembrī, mūsu laikraksta 4. decembra numurā.)

Uzskatāms un taustāms Valsts valodas komisijas darba rezultāts ir Latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas projekta pirmais variants, kas šai dienā tika nodots sabiedrībai apspriešanai, vērtēšanai, papildināšanai un pilnveidošanai. Iepazīstinot ar to sēdes dalībniekus, profesore Ina Druviete sacīja:

— Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir valodas politikas stratēģijas noteikšana. Īpaši jāuzsver — stratēģijas, jo nevaram apgalvot, ka maz būtu darīts latviešu valodas attīstības un nākotnes nodrošināšanā, bet diemžēl ir jāteic, ka šis darbs bijis nesistemātisks. Vieni darba darītāji nav par to informējuši citus, dažas ieceres palikušas nepamanītas. Tādēļ mūsu komisija par savu galveno uzdevumu ir uzskatījusi sistematizēt valodas jomā veicamo darbu. Mūsuprāt, pats svarīgākais ir apzināties, ka 21. gadsimta valoda var būt tikai izkopta, attīstīta un labi izpētīta valoda.

Konkurence pasaules valodu tirgū ir ārkārtīgi asa. Tajā pašā laikā tiek arī atzīts, ka vērtība ir ikviena valoda. Lai mēs spētu saglabāt šo savu īpašo vērtību — latviešu valodu, kas ir ne tikai Latvijas pamatiedzīvotāju valoda, bet arī visas sabiedrības kopīgā valoda, mums ir jābūt gudriem, mums ir jābūt apdomīgiem, un mēs nedrīkstam būt pārlieku taupīgi, jo mūsu dienās arī par valodu ir jāmaksā. Ja šodien taupīsim latu, mūsu bērni par to pašu maksās desmit vai pat simt latu. Tāpēc jārīkojas ir šeit un tagad! Šis projekts ir jāparedz vismaz desmit gadiem. Esam to iecerējuši veidot četros pamatvirzienos — svarīgs ir gan valodas juridiskais, gan pedagoģiskais, gan lingvistiskais aspekts, un ļoti svarīga ir sabiedrības informēšana. Šis ir projekts. Un projekta pirmais variants. Mēs aicinām visus rūpīgi iepazīties ar to un līdz nākamā gada martam sūtīt komisijai savus ieteikumus un arī izteikt visnežēlīgāko kritiku. Mēs solām rīkot seminārus un konferences, projekta publisku apspriešanu. Lai mūsu rīcībā pēc neilga laika būtu dokuments, kas lielā mērā noteiks visas Latvijas sabiedrības nākotni.

Par Latviešu valodas attīstības apakškomisijas veikumu informēja tās vadītājs profesors Jānis Valdmanis:

— Priekšlikumi Latviešu valodas attīstības valsts programmai tiek izstrādāti četros virzienos, paredzot regulāri apzināt sociolingvistisko situāciju un gādāt par tās uzlabošanu, veicināt sabiedrības nodrošināšanu ar dažādiem adresātiem domātām vārdnīcām un citiem informatīviem materiāliem, nodrošināt mūsdienīgas terminoloģijas izstrādāšanu un tulkošanu Eiropas Savienības oficiālajās valodās un veicināt valodas mantojuma apzināšanu un sagatavošanu publicēšanai. Nepietiekamā finansējuma dēļ iecerētos plānus nācies mazliet koriģēt, tomēr jau šodien varam parādīt arī kaut ko konkrētu — dažas izkopētas lapas no diviem senlolotiem lieldarbiem. Tā ir Latvijas vietvārdu vārdnīca un projekts “Latvijas nacionālo reāliju standartizēts tulkojums ES oficiālajās valodās”.

Terminoloģijas lietas tiek uzskatītas par vienu no Latviešu valodas attīstības valsts programmas prioritātēm, jo, kā uzsvēra Māra Zālīte, terminoloģijas jautājumi patlaban ir tiešā saistībā ar mūsu valsts virzību uz līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā: tiek tulkoti dokumenti, un tas prasa precīzu terminoloģiju, jaunus nosaukumus un apzīmējumus. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja profesore Valentīna Skujiņa atzīmēja, ka terminoloģija attīstās visciešākajā saistībā ar praktiskajām vajadzībām un terminoloģijā ļoti svarīga ir vienotība viedokļos un jēdzienu izpratnē. Ar Valsts valodas komisijas gādību izdevies panākt, ka tiks izlaisti “Terminoloģijas jaunumi”, kas iecerēts kā ikceturkšņa izdevums. Pirmais laidiens jau iznācis, otram sagatavots manuskripts. Valsts valodas komisija deva savu ieguldījumu, lai godam tiktu pieminēts Liepājā dzimušais zinātnieks Ernests Drezens, kam šogad apritēja 110. dzimšanas diena. Pēc izglītības būdams kara inženieris, viņš bija cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām un ārkārtīgi plašām interesēm, kuru lokā bija arī interlingvistika, terminzinātne, lietvedības valoda un standartizācija. Oktobrī Rīgā notika starptautiska konference “Terminoloģija un tulkošanas tehnoloģija daudzvalodu informācijas sabiedrībā”, kurā piedalījās ap piecdesmit zinātnieku no desmit Eiropas valstīm un ASV. Latviešu valodā laista klajā viena no viņa divdesmit grāmatām, kuras nosaukums ir “Zinātniskās un tehniskās terminoloģijas internacionalizācija”, kas būs īpaši derīga starptautisko normatīvo aktu un speciālās literatūras tulkotājiem. Gribu pievērst uzmanību vienai šajā grāmatā izteiktajai atziņai: pirms rūpēties par starptautisko sadarbību un terminu starptautisko atbilstību un saprotamību, ir ļoti svarīgi vispirms katrā nacionālajā valodā izstrādāt precīzu nacionālo terminoloģiju. Tas nozīmē, ka terminoloģijas darbs ir nozīmīgs katrā valstī.

Tāpat kā Vēsturnieku komisija, arī Valsts valodas komisija darbojas Valsts prezidentes aizgādībā un ar vistiešāko prezidentes līdzdalību. Rezumējot komisijas pirmā darba gada veikumu, Vaira Vīķe—Freiberga sirsnīgi pateicās visiem, kas strādājuši komisijā un apakškomisijās, visiem, kas atbalstījuši un veicinājuši šo darbu. Prezidente arī atgādināja: “Man bija tas prieks uzsākt dialogu ar valodas speciālistiem jau pirms komisijas dibināšanas. Un mēs nonācām pie secinājuma, ka daudz kas notiek un tiek darīts, bet būtu labi, ja darītāji ik pa laikam varētu tikties, ja būtu vieta, kur sanākt kopā, apmainīties domām, viedokļiem un iegūt jaunu enerģiju. Un Valsts valodas komisija ir kļuvusi par tādu enerģētisku centru, kas spēj aktivizēt visas domas, ieceres, idejas.”

Kā stipra ceļamaize jaunajam darba cēlienam būs šajā dienā sabiedrībai nodotais jaunais interneta portāls, kas sniedz plašu informāciju par latviešu valodu un Valsts valodas centra darbību (tā adrese: www.vvk.lv).

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore