Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija lēmums Nr.4

Jelgavā 2001.gada 9.aprīlī

LLU doktorantūras attīstība un problēmas

Noklausījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektora prof. Edvīna Bērziņa ziņojumu, akadēmijas locekļu Pētera Bušmaņa, Edītes Birģeles un Henna Tuherma līdzziņojumus par doktora studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē,

LLMZA prezidijs konstatē:

Pēdējos četros gados doktorantūrā studēja vidēji 173 gadā, to skaitā 33 neklātienē. No 1997. līdz 1999.gadam aizstāvētas attiecīgi 6, 11 un 9 disertācijas, 2000.gadā — 1. Tas, ka 2000.gadā aizstāvēta tikai viena disertācija, skaidrojams ar pēkšņo situācijas izmaiņu, ko noteica habilitācijas atcelšana un prasību paaugstināšana doktora disertācijām attiecībā uz publikāciju skaitu recenzētos izdevumos.

Regulāri notikušas doktorantu zinātniskās konferences: 1997.gadā ar devīzi "Lauksaimniecības zinātne ceļā uz 21. gadsimtu", 1998. — "Vide cilvēkam, cilvēks videi", 1999. — "Zinātnes nākotne mūsu rokās" un 2000.gadā "Zinātne, Latvija, Eiropa". Izdoti attiecīgi doktorantu rakstu krājumi.

Pārskata periodā doktoranti 117 mēnešus stažējušies Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Anglijas un ASV universitāšu laboratorijās. Latvijas Zinātnes padomes (LZP) doktorantūras grantu saņēmuši 22 doktoranti no 54 pieteiktajiem.

LLU doktorantūras daļa ar LZP finansiālo atbalstu 1998.gadā organizēja starptautisko doktora studiju administratoru semināru ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Somijas lauksaimniecības profila universitāšu doktora studiju administratoru piedalīšanos.

Atjaunota normatīvā dokumentācija: "LLU promocijas padomju darbības nolikums" (Senāta 14.06.2000. lēmums Nr. 3–34), "LLU doktora studiju nolikums" (Senāta 08.11.2000. lēmums Nr.3–46), Senātā dažādos laikos apstiprinātas visu nozaru doktora studiju programmas, var iebilst pret šo dokumentu strukturālo daudzveidību. Ar Zinātnes padomes 2000.gada 7.jūnija lēmumu pieņemti "Promo-cijas padomē iesniedzamā zinātniskā darba tehniskā noformējuma noteikumi". Būtiski pārkārtota doktoranta darba plānošanas un atskaites kārtība un dokumentācija, tuvinot to LZP finansēto projektu kontroles praksei.

Vienlaikus jākonstatē, ka doktorantūras rezultativitāte ir zema, un to nosaka vairāki apstākļi dažādos līmeņos.

Valsts līmenī neadekvātā normatīvā bāze — nesamērība prasībās attiecībā uz 5 zinātniskām publikācijām recenzējamos izdevumos 3 gadu doktorantūras laikā. Šo prasību pārspīlētību atzīmējusi virkne LLU doktorantūras programmu starptautisko ekspertu no Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Nepietiekamais finansējums zinātnisko pētījumu materiālās bāzes atjaunošanai un nodrošināšanai, pētnieciskajam darbam, klātienes doktorantu stipendijām, akadēmiskā personāla darba apmaksai, kas kavē spējīgāko absolventu piesaisti doktorantūrai un tālāk akadēmiskajam darbam. Klātienes doktoranti, lai nopelnītu iztiku, ir spiesti strādāt arī algotu darbu.

Starpaugstskolu līmenī trūkst nacionālo augstskolu sadarbības saskaņotu doktorantūras programmu izveidē, nav organizētas teorētisko priekšmetu studiju iespējas izcilāko Latvijas zinātnieku vadībā. Zema aktivitāte pētnieciskā darba iespēju izmantošanā ārvalstu augstskolās, kas dotu starptautisko pieredzi un atpazīstamību.

Universitātes līmenī daudz darāms doktora studiju programmu, īpaši teorētiskās daļas pilnveidē, programmu satura unificēšanā, nozares vadošo zinātnieku iesaistīšanā doktorantu vadīšanā, anotētu pētījumu tematiku bankas veidošanā. Nepietiekami tiek izmantoti LLU Fundamentālās bibliotēkas daudzējādie piedāvājumi

Prezidijs nolemj:

1. Sakarā ar to, ka līdz ar MK 1999.gada 6.aprīļa noteikumu Nr. 134 "Nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem" stāšanos spēkā šo noteikumu prasību līmeņa ievērošanai būtiski palielinājusies doktoranta pētnieciskā darba slodze, lūgt Latvijas Zinātnes padomi atkārtoti ierosināt Ministru kabinetam noteikt doktora studiju laiku četrus gadus līdzšinējo trīs gadu vietā.

2. LLMZA prezidijam sadarbībā ar LLU Zinātņu daļu aktivizēt doktorantu sadarbību starpaugstskolu līmenī, veidojot kopīgas studiju priekšmetu programmas, piesaistot izcilākos Latvijas zinātniekus un iesaistoties iespējami vairākās ārvalstu doktoru studiju un zinātnieku stažēšanās programmās un projektos.

Prezidijs iesaka:

1. LLU Zinātņu daļai aktīvāk izmantot valsts subsīdiju nolikumā (nolikums Nr.4) paredzēto finansējumu arī doktoru studijām, zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšanai lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

2. Nozares zinātnisko institūciju (zinātnes centru, fakultāšu, katedru u.c.) vadītājiem veicināt doktorantu pētniecisko darbību un atbalstīt tos promocijas darbu izstrādē un aizstāvēšanā. Doktoru studiju vadītājiem efektīvāk izmantot starptautisko un starpaugstskolu pieredzi doktorantu darbu aktivizēšanai.

3. Visu LLU zinātnes nozaru un apakšnozaru doktora studiju 1.gada doktorantiem kā obligātu studiju priekšmetu "Zinātniskā darba metodoloģija".

4. Valsts institūcijām, pieņemot darbā augstākā līmeņa ierēdni, pretendenta doktora zinātniskais grāds ir novērtējams prioritāri.

LLMZA prezidente B.Rivža

LLMZA zinātniskais sekretārs M.Belickis