Mūsu sadarbība ir jāpaceļ jaunā kvalitātē

Vakar konstruktīvā sarunā tikās Baltijas valstu aizsardzības ministri

Vakar tikšanās laikā: Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 10. decembrī, notika triju Baltijas valstu aizsardzības ministru preses konference, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers un Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs.

Ģirts Valdis Kristovskis:

— Šī ir pirmā mūsu valstu ministru tikšanās pēc Prāgas sammita. Tā ir tikšanās jaunā kvalitātē. Mēs apspriedām jautājumus, kuri ir veicinājuši mūsu militāro izaugsmi. Runājām arī par to darbu, kas mums kopā būtu veicams jaunajos drošības apstākļos. Mēs runājām par “Baltbat” projekta nākotni, par kopējas informācijas bāzes uzturēšanu, kā arī par sadarbību un atbalstu tām valstīm, kas vēl tikai gatavojas dalībai NATO. Mēs apspriedām, kā mums labāk koordinēt savu sadarbību aizsardzības jomā, lai mēs iespējami efektīvāk varētu izmantot savus resursus un veiksmīgāk integrētos NATO struktūrās.

Lins Linkevičs:

— Lai gan mēs Prāgas sammitā esam saņēmuši uzaicinājumu dalībai NATO, mums nav laika nodoties svinībām. Mums ir jāpiedalās dialogā ar NATO, mūsu sadarbību padarot aizvien kvalitatīvāku. Mūsu valstīm ir svarīgi salīdzināt savu reformu gaitu, kā arī plānot kopējas aktivitātes. Mēs uzdevām savu bruņoto spēku komandieriem sagatavot ziņojumu, kā vislabāk integrēties NATO struktūrās. Svarīgi ir intensificēt mūsu valstu militāro ekspertu darbu, tie varētu izstrādāt projektus zinātnes jomā. Svarīgs jautājums ir arī mūsu militārā specializācija. Pašlaik mūsu karavīri veic speciālus uzdevumus ASV kontingenta sastāvā Afganistānā.

Svens Miksers:

— Es piekrītu kolēģiem, ka mūsu valstu sadarbība ir jāpaceļ jaunā kvalitātē. Svarīgs ir jautājums par palīdzību Gruzijai un, iespējams, arī citām Aizkaukāza republikām. Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi apmainīties ar informāciju par sarunu gaitu ar NATO, jo dažādām valstīm tās notiek dažādos laika termiņos.

Tad aizsardzības ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kā Lietuva skatās uz Baltijas valstu sadarbību, ņemot vērā tās ciešo sadarbību ar Poliju?

L. Linkevičs: — Te nav nekādu pretrunu. Sadarbība ar Poliju ir ne tikai Lietuvas, bet visu Baltijas valstu privilēģija. Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga, svarīgi ir apmainīties ar informāciju, tai ir jābūt uz spējām vērstai sadarbībai. Baltijas valstīm kopā ir jāpiedāvā NATO tas, ko mēs varam piedāvāt.

Ģ. V. Kristovskis: — Es gribētu piebilst, ka Lietuva veido savu sadarbību ar kaimiņvalstīm atbilstoši savai ģeogrāfiskajai situācijai.

Lietuva dara pareizi, sadarbojoties ar Poliju. Nav nekādu baiļu par to, ka tas varētu mums kaitēt. NATO kontekstā mēs apzināsim mūsu sadarbības jaunos ietvarus, mazinot visus mūsu riskus un apdraudējumus.

S.Miksers: — Tas ir normāli, ka katrai valstij ir dažādas sadarbības formas ar dažādiem partneriem. Taču mēs esam vienojušies, ka Baltijas valstu sadarbība tiks uzturēta ļoti augstā līmenī. Taču tas nenoliedz to, ka mēs varētu veidot divpusējas attiecības arī ar citām valstīm. Ir jāņem vērā mūsu resursi un iespējas. Mēs nevaram sadarboties ar visām pasaules valstīm.

— Kāda ir ministru attieksme pret obligāto militāro dienestu?

Ģ.V.Kristovskis: — Visu Baltijas valstu bruņotie spēki ir attīstības procesā. Lai arī mums ir samērā jauni bruņotie spēki, mums jau jāsāk reorganizācijas procesi. Obligātais militārais dienests vēl kādu laiku būs ļoti nozīmīgs faktors mūsu bruņoto spēku attīstībā. Šis jautājums ir jāskata gan vēsturiski, gan politiski. Ir jādomā par cilvēku atbildību valsts priekšā. Valstīs, kurās ir obligātais militārais dienests, sabiedrības iesaistīšana valsts aizsardzībā ir bijis ļoti spēcīgs arguments. Tomēr es domāju, ka Latvija būs spiesta meklēt citu risinājumu, jo mēs nevaram iesaukt visus obligātajā dienestā, līdz ar to mēs nevaram teikt, ka tas ir obligātais militārais dienests visiem, un tas devalvē šo ideju.

S.Miksers: — NATO valstis dažādi risina šo jautājumu, taču ir jūtama tendence veidot profesionālu armiju. Turklāt jautājums par obligāto militāro dienestu ir konstitucionāls jautājums, kura apspriešanā jāiesaistās visai sabiedrībai.

L.Linkevičs: — Atteikšanās no obligātā militārā dienesta varētu būt iespējams nākotnes jautājums. Šobrīd Lietuvas Seimā tikai viena — Liberālā partija — atbalsta atteikšanos no obligātā militārā dienesta. Jāatzīst, ka tās vienības, kas tiek gatavotas NATO struktūrām, ir profesionālas vienības. Obligātais militārais dienests ir arī resursu plānošanas jautājums, jo profesionāla armija izmaksātu trīs reizes dārgāk.

— Kādu jūs redzat “Baltbat” nākotni?

Ģ.V.Kristovskis: — Projekts ir bijis veiksmīgs, taču nu tas savu mērķi ir sasniedzis un savā attīstībā apstājies. Mūsu bruņotie spēki jau ir pārgājuši augstākā kvalitātē. Nākotnē mums būtu jādomā par mūsu ģeopolitiskās telpas koordināciju, par to, lai mūsu vienības spētu savā starpā sadarboties.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore