Strādāt godprātīgi ir sirdsapziņas jautājums

Vakar notika Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde

Vakar, 10.decembrī, Saiemas Aizsardzības un iekšlietu komisijas izbraukuma sēdes laikā Iekšlietu ministrijā: komisijas locekļi un Iekšlietu ministrijas pārstāvji Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Sēdes laikā: Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekle Ingrīda Ūdre, komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, komisijas priekšsēdētāja biedre, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece; komisijas locekļi – Juris Dalbiņš; Dainis Turlais un Andrejs Radzevičs, Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks dienesta ģenerālis Aivars Straume; iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis; Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Juris Rekšņa

Vakar, 10. decembrī, Iekšlietu ministrijā notika pirmā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu un komisijas sēde, kuru vadīja tās priekšsēdētājs Arnolds Laksa. Sēdes laikā Iekšlietu ministrijai pakļauto dienestu priekšnieki deputātus informēja par sava darba prioritātēm, neatliekamajiem uzdevumiem, kā arī ar tiem saistītajiem finanšu izdevumiem.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis kā vienu no savām prioritātēm minēja personāla politikas īstenošanu iekšlietu struktūrās. Ministrs gan atzīmēja, ka, neraugoties uz to, ka dažas augstas amatpersonas jau ir atlaistas, nevienam iekšlietu struktūras darbiniekam nav “jāsēž uz čemodāna”, gaidot atlaišanu. M. Gulbis teica, ka katrai amatpersonai tiks doti divi mēneši, lai parādītu sava darba efektivitāti un rezultātus. Ir sāktas vairāk nekā 13 dienesta pārbaudes, un ministrs neizslēdza, ka vēl kāda amatpersona varētu tikt atlaista no darba. Lai nodrošinātu personāla politiku, pārbaudītu, vai darbinieku funkcijas nedublējas, tādējādi nelietderīgi tērējot naudu, vairākās iekšlietu struktūrās tiks veikts funkcionālais audits. Darbam iekšlietu sistēmā būtu svarīgi piesaistīt jaunus, profesionālus un uzņēmīgus cilvēkus, taču to varēs izdarīt tikai ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, runājot par veicamajiem uzdevumiem, kam būtu nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta, kā vienu no prioritātēm minēja atbilstošu apstākļu nodrošināšanu darbam ar vardarbībā cietušajiem bērniem. Tam ir vajadzīgas tādas telpas, lai bērnam nebūtu jāredz savs pāridarītājs. Telpās būtu jābūt videokamerām, kas bērna liecības fiksē, tādējādi izvairoties no atkārtotas nopratināšanas, lieku reizi bērnu traumējot. Šādi iekārtotu telpu trūkst 29 iestādēs, lai tās iekārtotu, nepieciešami četrdesmit divi tūkstoši latu.

Liels klupšanas akmens pašlaik ir īslaicīgās aizturēšanas izolatori. No valstī esošiem 29 īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem Eiropas Savienības (ES) standartiem atbilst tikai trīs. Par šo situāciju ir saņemti arī pārmetumi no ES. Lai šo situāciju labotu, būtu nepieciešami viens miljons divsimt tūkstoši latu.

J. Rekšņa arī pieskārās patlaban diskutētajam jautājumam par krimināllikumā paredzēto sodu -- aresta izpildi. Tam būtu nepieciešami aresta nami, kuru izveide prasītu 20 miljonus latu. Dārdzības dēļ J.Rekšņa gan ierosināja šo soda veidu aizstāt ar citiem sodiem.

Latvija nākamā gada sākumā noslēgs līgumu ar Eiropolu, un tiks izveidota Eiropola Latvijas nodaļa. Tās darbības nodrošināšanai vajadzīgi divdesmit trīs tūkstoši latu.

Juris Rekšņa kā neapmierinošu minēja lielo kadru mainību policijā. Valsts katru gadu Policijas akadēmijas studentu izglītošanā iegulda pusotru miljonu latu, taču strādāt iekšlietu struktūrās zemā atalgojuma dēļ aiziet tikai divdesmit procenti no akadēmijas beidzējiem. 1999. gadā policijā darbā ienāca 92 cilvēki, no tiem šobrīd strādā vairs tikai 11. M. Gulbis apsolīja, ka jau no nākamā gada policisti saņems algas paaugstinājumu.

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks kā prioritāti minēja klasificētās informācijas aizsardzību, kas īpaši būtiska kļūs pēc Latvijas iestājas NATO. Šobrīd Latvija ir noslēgusi līgumus ar sešām valstīm par apmaiņu ar klasificēto informāciju un tuvākajā laikā parakstīs vēl ar divdesmit septiņām valstīm. Ļoti būtiska ir telpu fiziskā drošība, kurā glabājas klasificētā informācija. Tai ir jābūt tādai, lai Latvija varētu saņemt NATO sertifikātu klasificētās informācijas glabāšanā. J. Reiniks kā trūkumu minēja darbinieku zemās algas, kuru dēļ Drošības policijā ir liela kadru mainība – seši līdz astoņi procenti. Tuvākajā nākotnē tiks uzsākts darbs pie pārrunu vadītāju grupas izveides pretterorisma vienībās. Pārrunu vadītāju apmācība ir ļoti būtiska, ņemot vērā Latvijas dalību starptautiskā terorisma apkarošanā.

Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš runāja par pēctecības ievērošanu valdību darbā. Proti, tā būtu Latvijas robežas, kas būs Eiropas Savienības ārējā robeža, izveide atbilstoši ES standartiem. Šobrīd uz austrumu robežas ir aizsākta 13 objektu celtniecība, kuri ir pabeigti par divdesmit pieciem līdz četrdesmit procentiem. G. Dāboliņš izteica cerību, ka valdība piešķirs līdzekļus šo objektu pabeigšanai, jo tajos jau ieguldītas lielas naudas summas. 2003. gadā ir jānodrošina austrumu robežas infrastruktūras izveide. Uz austrumu robežas būtu jābūt sešiem mobilajiem punktiem – mašīnām, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo tehniku. Nauda būtu vajadzīga arī Robežsardzes koledžas mācību bāzes izveidei un stadionam. Arī robežsardzē ir liela kadru mainība, zemās algas dēļ ir grūti atrast nodaļu priekšniekus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume atgādināja, ka dienestam ir nākušas klāt daudzas jaunas funkcijas, kurām būtu nepieciešams papildu finansējums, tas nepieciešams arī dienesta modernizācijai. Šobrīd no 324 ugunsdzēsēju mašīnām 66% ir morāli un fiziski novecojušas, tās ir ekspluatācijā ilgāk nekā 11 gadus. Ar modernākām mašīnām, izmantojot mazāk ūdeni, būtu sasniedzams daudz labāks rezultāts. Novecojuši ir arī ugunsdzēsēju depo. Desmit gados ir uzcelti tikai divi jauni depo – Gulbenē un Valkā. Šā gada 11 mēnešos VUGD bijuši sešpadsmit tūkstoši izbraukumu uz dažādiem glābšanas darbiem. Kā atzina A. Straume, arī VUGD nav izņēmums, tajā kadru mainība ir seši procenti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Bičevskis par vienu no prioritātēm minēja darbu pie iedzīvotāju reģistra. Tiek veikta visu iedzīvotāju uzskaite, tas nozīmē, ka par trim miljoniem iedzīvotāju būs 65 veidu ziņas. Lai nodrošinātu iedzīvotāju reģistra sasaisti ar pārējiem reģistriem, būtu nepieciešami 350 tūkstoši latu. 250 tūkstoši latu vajadzīgi arhīva elektronizācijai, lai iedzīvotāji interesējošās ziņas varētu saņemt savās dzīvesvietas. Latvija tāpat kā Eiropas Savienība ievieš dubultus personu apliecinošus dokumentus – identifikācijas kartes un pases ceļošanai. Pasu divdimensiju svītru kodā atbilstoši NATO standartiem varēs ievadīt personas biometriskos datus un pirkstu nospiedumus. Taču tas tiks darīts tikai tad, kad visās valstīs būs vienots standarts, kā šos datus nolasīt.

Runājot par iekšlietu struktūrās strādājošo atalgojumu, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre sacīja, ka alga nevar būt galvenais motīvs strādāt godprātīgi. Tas ir cilvēka sirdsapziņas jautājums, jo jārēķinās, ka valsts dienesti nekad nevarēs algas ziņā konkurēt ar privātsektoru. I. Ūdre atzina, ka būtu svarīgi, lai iekšlietu darbiniekiem tiktu apmaksāta veselības un dzīvības apdrošināšana.

Sēdes nobeigumā izvērtās debates par valsts iepirkumiem ieroču jomā. M. Gulbis uzdeva noskaidrot, vai likums atļauj ieročus iepirkt bez starpniekiem tieši no ražotājiem, kas būtu krietni lētāk.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore