Par nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību

Lai sekmētu ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijā un vairotu iedzīvotāju ienākumu gūšanas iespējas, Zemkopības ministrija (ZM) šā gada pirmajā pusē izstrādāja “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu” (NUAP), ko Ministru kabinets apstiprināja 14. oktobrī

Līdz ar līguma, ko vakar, 10. decembrī, parakstīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” (LHZB) prezidents Inesis Feiferis un Lauku attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Andris Kirstuks, noslēgšanu sākas šīs programmas īstenošana.

Pēc līguma parakstīšanas M. Roze atgādināja, ka idejiski iecere atbalstīt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību laukos nebūt nav jauna, tā radusies jau pirms kādiem diviem gadiem, bet konkrētas programmas aprises ieguvusi tikai šogad. “Domāju, ka šo brīdi – programmas realizācijas sākšanu — ir ļoti gaidījuši daudzi, bet jo īpaši lauku iedzīvotāji, kuri lauku attīstības iespējas saskata ne tikai lauksaimniecībā, bet arī uzņēmējdarbībā,” sacīja M. Roze.

Arī I. Feiferis pauda gandarījumu, ka beidzot ir noslēdzies programmas administrēšanas sagatavošanas posms un drīzumā varēs sākt piešķirt naudu lauku apvidu uzņēmējiem. LHZB prezidents informēja, ka programma reāli sāks darboties 2003. gada pirmajā dekādē. Līdz tam banka kopā ar reģionālajām attīstības aģentūrām rīkos mācības bankas speciālistiem un konsultantiem, kas atbalsta pretendentiem sniegs palīdzību projektu sagatavošanā. “Tas jādara, lai visi šajā procesā iesaistītie runātu vienā valodā, lai mums nebūtu dažādi traktējumi par šī līguma nosacījumiem, kā arī par projektiem, kuri būtu īstenojami,” sacīja I. Feiferis.

Viņš atzina, ka, apstiprinot programmu, valdība spērusi ļoti labu soli, jo tās uzsākšana dos lauku attīstībai it kā grūdienu. Šīs programmas īstenošanai kopumā paredzēti 7 miljoni latu, bet pašlaik tai piešķirti 5,2 miljoni, no kuriem 3 miljoni ir valsts budžeta finansējums. I. Feiferis izteica cerību, ka tiks piešķirti arī pagaidām iztrūkstošie 1,8 miljoni latu. Minētie trīs miljoni ir sadalīti šādi: LHZB atbalsta maksājumu (grantu) finansēšanai piešķirti 1 750 000 latu, Lauku attīstības fondam garantiju izsniegšanai – 875 000 latu un Lauku atbalsta dienestam līgumu slēgšanai ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai — 375 000 latu.

I. Feiferis informēja, ka ir izstrādāti arī grantu un kredītu izsniegšanas nosacījumi, kas drīzumā būs pieejami gan ZM, gan LHZB interneta mājaslapās. Banka plāno šos noteikumus tiešā vai pārstāsta veidā publicēt arī laikrakstā “Lauku Avīze”, lai cilvēki būtu iespējami plaši informēti par iespējām izmantot NUAP līdzekļus. Ir izstrādāts arī to teritoriju saraksts, kurās projekta īstenotāji varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Arī ar šo sarakstu varēs iepazīties iepriekš minētajos informācijas avotos.

Lauku attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Andris Kirstuks atgādināja, ka šī ir jau ceturtā ZM izstrādātā programma, kuras īstenošanā iesaistīts fonds. Viņš pauda cerību, ka tiks iesniegti kvalitatīvi projekti, par kuriem nebūs ilgi galva jālauza, vai atbalstīt tos vai ne. Nozīmīgi, ka, programmas ietvaros realizējot nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības projektus, tiks sekmēta lauku attīstība.

M. Roze norādīja, ka kredīti un granti tiks izsniegti, īstenojot projektus šādās nozarēs: rūpniecība, sadzīves, tūrisma, atpūtas un citi pakalpojumi, būvniecība, amatniecība, ar programmnodrošinājumu un ar datortehnikas komplektāciju saistīta uzņēmējdarbība, akvakultūra un medniecība.

Kredīts un grants tiks izsniegti, ja projektu īstenotājs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ja tam nav nodokļu parādu un ja vismaz 51 % no uzņēmuma pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Programmas nosacījumi paredz, ka vienam saņēmējam piešķirtā kredīta apjoms nedrīkst pārsniegt 180 tūkstošus latu, piebilda I. Feiferis. Atbalsta saņēmējam ir jāfinansē vismaz 25 % no atbalstāmā projekta izmaksām, neizmantojot šīs programmas ietvaros izsniegto kredītu. Šo finansējuma daļu var veidot arī mantisks ieguldījums, piemēram, nekustamais īpašums. Kredītprocentu likme būs salīdzinoši zema – apmēram 6-7 % gadā.

Savukārt granta apjoms vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt 10 tūkstošus latu. Atkarībā no tā, kur tiks īstenots projekts – mērķa teritorijā, īpaši atbalstāmā reģiona lauku teritorijā vai Latvijas pierobežas lauku teritorijā –, granta apjoms var būt 30 - 50 % no projekta attaisnotajiem izdevumiem. Grants saņēmējiem tiek izmaksāts saskaņā ar biznesa plānu un tikai pēc projekta īstenošanas.

Kā atzina I. Feiferis, svarīgs nosacījums ir tas, ka piecu gadu laikā projekta īstenotājs nedrīkstēs pārdot savu īpašumu vai uzņēmumu.

NUAP ietvaros varētu tikt īstenots apmēram pusotrs tūkstotis projektu, radot aptuveni trīs tūkstošus jaunu darbavietu, lēš programmas izstrādātāji un īstenotāji.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore