Vakar, 10.aprīlī, Rīgas pilī: savu akreditācijas vēstuli iesniegt Valsts prezidentei Valsts protokola vadītāja Arta Bērtuļa pavadībā dodas Irānas Islāma Republikas vēstnieks Mahmuds Beijats              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 10.aprīlī, Rīgas pilī: savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedz Venecuēlas Republikas vēstnieks Hosē Euhenio Lopess Kontrerass         Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Irānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Mahmuds Beijats ( Mahmoud Bayat )

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Venecuēlas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Euhenio Lopess Kontrerass ( Jose Eugenio Lopez Contreras )

Hosē Kontrerass

dzimis 1945. gada 3. oktobrī Karakasā. Psihologs, beidzis Karakasas Katoļu universitāti, ieguvis humanitāro zinātņu maģistru Merilendas universitātē ASV. Venecuēlas ārlietu dienestā strādā kopš 1974. gada. Bijis protokola departamenta un sadarbības departamenta padomnieks, Eiropas lietu departamenta ministrs padomnieks un izpilddirektors. Strādājis Venecuēlas vēstniecībās Beļģijā, ASV, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Saūda Arābijā. Kopš 2000. gada Venecuēlas vēstnieks Somijā. Apbalvots ar Beļģijas, Nīderlandes, Meksikas, Irānas, Portugāles, Kuveitas un Saūda Arābijas ordeņiem. Pārvalda spāņu, angļu, franču un itāļu valodu.

Vakar pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga saņēma Venecuēlas Bolivara Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka akreditācijas vēstuli.

Jaunais Venecuēlas vēstnieks

savā akreditācijas runā uzsvēra, ka pagājušais gadsimts mūsu zemei bijis ļoti skarbs, taču pirms desmit gadiem, kad Latvija atguva neatkarību, "tumšo nakti nomainījusi gaiša diena". Vēstnieks atzīmēja Latvijas veiksmīgo iesaistīšanos starptautiskās organizācijās un mūsu valsts sekmīgo gatavošanos integrācijai Eiropas Savienībā.

Atbildes uzrunā

Latvijas Valsts prezidente:

"Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Venecuēlas Bolivara Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvijas un Venecuēlas attiecību attīstība labi raksturo laikmeta prasību — sadarbība un atbalsts, neraugoties uz relatīvi lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir mūsu valstis. Modernajā pasaulē par partneriem un arī sabiedrotajiem valstis kļūst ne tikai ģeogrāfisko apjomu dēļ. Partnerības idejas pamatā ir kopējie principi un vērtības, kā arī skaidrs vienots skatījums uz nākotni.

Latvija uzskata Venecuēlu par nozīmīgu partneri Dienvidamerikā. Izvērtējot mūsu starpvalstu attiecības, uzskatu, ka prioritārs uzdevums ir līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana. Kā piemēru vēlos minēt līgumu "Par savstarpēju atteikšanos no vīzām", kas veicinātu tūrisma un lietišķus kontaktus starp mūsu tautām. Nākotnē ceru uz daudz aktīvāku ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, sekmējot kopuzņēmumu dibināšanu, divpusējo tirdzniecību, kā arī sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē. Venecuēlā dzīvojošā latviešu kopiena ir dinamisks abu valstu sadarbību veicinošs faktors.

Tāpat vēlos paust cerību, ka mūsu valstis arī turpmāk veiksmīgi izmantos tās sadarbības iespējas, ko sniedz starptautisko organizāciju forumi. Laiks pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistītas ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitiskais mērķis — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā. Pieredze, kas veidojas, iekļaujoties integrācijas procesos dažādos pasaules reģionos, ir savstarpēji izdevīga un var kalpot mūsu valstu vēl sekmīgākai attīstībai.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir apliecinājums pēctecības principam, kas valda mūsu starpvalstu attiecībās, un vienlaikus tas varētu kļūt par jaunu atskaites punktu Latvijas un Venecuēlas sadarbībā.

Jūsu ekselence, novēlu panākumus un veiksmi, pildot Venecuēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus."

Pēc tam Valsts prezidentes un vēstnieka sarunā tika apspriesta nepieciešamība veicināt ekonomikas sakarus starp abu valstu uzņēmējiem, kā arī sekmēt sadarbību tūrismā un citās jomās. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja arī latviešu kopienas aktīvo darbību Venecuēlā.

"Latvijas Vēstnesim":

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— O, viņa ir brīnišķīga lēdija. Ļoti atklāta, spilgta personība. Uz mani spēcīgu iespaidu atstāja fakts, ka prezidentes kundze lieliski prot spāņu valodu. Mani patīkami pārsteidza arī tas, ka prezidentes kundze vairākkārt bijusi Venecuēlā un pavadījusi manā zemē atvaļinājumus.

— Kādas varētu būt sadarbības iespējas starp mūsu valstīm?

— Tagad, kad pārstāvu Venecuēlas intereses Latvijā, es varēšu strādāt kopīgi ar Latvijas oficiālajām personām, attīstot dažādus sadarbības projektus. Venecuēlā ir arī ļoti aktīva latviešu kopiena, kas varēs šajā darbā būtiski palīdzēt, atvieglojot tiltu celšanu starp abām valstīm. Latvija un Venecuēla gan viena no otras atrodas ģeogrāfiski tālu, tomēr mēs ar lielu interesi vērojam šīs Eiropas daļas attīstību un jūtam dziļas simpātijas pret Latvijas sekmīgo virzību uz Eiropas Savienību. Arī Venecuēlai šis process ir svarīgs, jo Venecuēla kā Andu valstu grupas dalībniece uztur ciešas un sekmīgas tirdzniecības attiecības ar ES. Tādēļ mēs esam ieinteresēti arī Latvijas aizvien ciešākajā sadarbībā ar ES.

— Kā jūtaties pirmajās dienās Latvijā?

— Man ir liels prieks būt Latvijā, jo esmu jau lasījis par čaklo un drosmīgo latviešu tautu. Mani ļoti saista jūsu zemes vēsture, un es no sirds vēlu jums panākumus stabilas demokrātijas izveidē. Vēlu panākumus arī ekonomikā, kas nodrošinās tālāku tautas dzīves līmeņa paaugstināšanos. Latvija sadarbojas ar aizvien lielāku skaitu valstu, un Venecuēla ir gatava Latvijai palīdzēt ar ekspertiem naftas resursu un naftas rūpniecības jomā. Mums ir augstas kvalifikācijas eksperti ar lielu pieredzi šajā nozarē. Labas iespējas būtu arī universitāšu un zinātniskās pētniecības institūtu sadarbībai. Ļoti perspektīva būtu apmaiņa ar mācību spēkiem un publikācijām abu valstu zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos. Šāda sadarbība ir ļoti nozīmīga, sagatavojot jauno paaudzi aizvien sarežģītākajiem nākotnes uzdevumiem.

— Jūs tagad pārstāvat Venecuēlu četrās valstīs — Somijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un jūsu rezidence ir Helsinkos. Kā domājat organizēt savu darbu?

— Jā, tas nav viegls uzdevums, taču es darīšu visu, lai mans darbs būtu iespējami produktīvs. Protams, ideāls variants būtu atvērt Venecuēlas vēstniecības arī visās trīs Baltijas valstīs, taču jābūt reālistiem. Pagaidām mums to neļauj finansiālās iespējas. Taču vēstniecība Helsinkos ir ļoti aktīva, un mēs uzturēsim ciešus sakarus gan ar valsts institūcijām, gan arī ar privāto sektoru Latvijā.

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Irānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mahmuds Beijats

Mahmuds Beijats

dzimis 1952. gadā Karadžā. Studējis socioloģiju, ir humanitāro zinātņu maģistrs. Strādājis par pagaidu pilnvaroto lietvedi Irānas vēstniecībā Manilā, vadījis Irānas Ārlietu ministrijas sociālo jautājumu, pēc tam konsulāro un kultūras jautājumu departamentu. Bijis vēstnieks Bangladešā. Pašlaik ir Irānas vēstnieks Zviedrijas Karalistē. Vēstnieka rezidence arī turpmāk būs Stokholmā.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 10. aprīlī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai iesniedza Irānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mahmuds Beijats ( Mahmoud Bayat ).

Jaunais Irānas vēstnieks

atgādināja abu valstu attiecību vēsturi, minot 1926. gadā noslēgto draudzības līgumu un faktu, ka 1991. gadā Irānas Islāma Republika atzina Latvijas atjaunoto neatkarību, tādējādi "aizsākot jaunu laikmetu abu valstu attiecībās". Vēstnieks uzsvēra arī Irānas Islāma Republikas nozīmīgo stratēģisko, ekonomisko un politisko lomu savā reģionā un aizvien pieaugošo Irānas ekonomisko potenciālu attiecībās ar Eiropas valstīm.

Atbildot vēstniekam,

Latvijas Valsts prezidente:

"Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Irānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Irānas starpvalstu attiecību vēsturē, kura aizsākās jau 1921. gadā, kad toreizējā Persija bija viena no pirmajām Āzijas valstīm, kas atzina neatkarību ieguvušo Latviju. Tas ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Irānas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta sadarbībai. Latvijā harmoniski apvienojas eiropeiskas tradīcijas un sena unikāla kultūra. Gadsimtu gaitā Latvijas tauta ir rūpīgi izkopusi savu identitāti, ar to iekļaujoties Eiropas saimnieciskajā un kultūras telpā. Dzīvojot dažādu reģionu un nāciju saskares krustpunktā Baltijas jūras krastā, ir izveidojusies Latvijas tautas pasaules uztvere, kurā nozīmīgākās vērtības ir humānisms, savstarpēja cieņa un iecietība neatkarīgi no valodas, ticības, dzīvesveida atšķirībām.

Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Mūsu valsts ir ceļā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā un NATO. Esam dziļi pārliecināti, ka tikai šādā veidā Latvija pilnvērtīgi līdzdarbosies jaunās vienotās Eiropas veidošanā.

Arvien nostiprinoties kā modernai un demokrātiskai Eiropas valstij, Latvija gūst lielākas iespējas paplašināt savu ārpolitisko horizontu. Divpusējo attiecību nostiprināšana ar valstīm mums attālos ģeogrāfiskos reģionos kļūst par aizvien redzamāku Latvijas ārpolitikas vadlīniju.

Integrējoties Eiropas un starptautiskajā apritē, arvien skaidrāk mēs apzināmies, ka efektīva sadarbība ar Tuvo un Vidējo Austrumu reģiona valstīm būs abpusēji izdevīgs process. Latvija ir ieinteresēta abpusēji izdevīgu attiecību veidošanā ar Irānu. Mūsu valstu starpā ir jāizvērtē iespējas izvērst sadarbību ekonomikas, transporta un izglītības jomā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka viens no nozīmīgākajiem mūsdienu starpvalstu politiskās sadarbības veidiem ir sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros.

Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Irānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu mūsu tautu tālākai abpusējai iepazīšanai un sadarbībai.

Jūsu ekselence, novēlu panākumus un veiksmi, pildot Irānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus."

Pēc tam Vaira Vīķe—Freiberga un Mahmuds Beijats pārrunāja iespējas padarīt ciešāku abu valstu sadarbību tirdzniecībā, izglītībā un tūrismā. Latvijas Valsts prezidente pauda gandarījumu par vēstnieka ieceri sarīkot Latvijā irāņu kultūras nedēļu.

Tiekoties Saeimā:

Vakar, 10.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Irānas Islama Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mahmudu Beijatu.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Irānas divpusējo attiecību padziļināšanu parlamentu līmenī, kā arī savstarpējās sadarbības paplašināšanas iespējas ekonomikā, kultūrā un zinātnē. M.Beijats akcentēja parlamentārās sadarbības lielo nozīmi abu valstu attiecību veidošanā un informēja, ka Irānas parlamentā pēc pagājušā gada vēlēšanām vairākumu ieguvuši reformisti, kas ir progresīvi un izglītoti jauni cilvēki. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu dialogs politiskajā jomā būtu jāpadziļina un to varētu veicināt deputātu delegāciju apmaiņa.

R.Pīks un M.Beijats pievērsās arī ekonomisko attiecību jautājumiem un to līgumtiesiskās bāzes sagatavošanai. M.Beijats aicināja paplašināt sadarbību kuģniecībā un kuģubūvē, kā arī naftas pārstrādē. R.Pīks pauda Latvijas ieinteresētību Irānas izteiktajā priekšlikumā par palīdzību naftas termināla un naftas pārstrādes rūpnīcas būvē.

Pārrunājot sadarbību izglītībā un kultūrā, abas puses secināja, ka studentu un mācību spēku apmaiņa un kopīgi projekti zinātnē, īpaši naftas pārstrādes nozarē, varētu būt lietderīgi. M.Beijats un R.Pīks augstu novērtēja kultūras sakaru nozīmi tautu savstarpējās izpratnes veicināšanā.

Saeimas preses dienests

"Latvijas Vēstnesim":

— Vēstnieka kungs, ar kādu informatīvo bāzi jūs sākat savu misiju Latvijā?

— Galvenais, ka šo misiju es varu iesākt ar ticību labiem rezultātiem. Kaut arī man jau pirms ierašanās Rīgā bija informācija par Latviju, tomēr šeit ieraudzītais progress ir vēl iespaidīgāks. Rīgā redzētais mani jo vairāk pārliecina, ka mēs spēsim kopīgiem spēkiem paplašināt mūsu valstu ekonomisko un kultūras apmaiņu. Es gribu arī uzsvērt, ka šajā jomā jau ir ļoti labas iestrādes.

— Kas būs jūsu prioritātes Latvijā?

— Es domāju, pilnīgi visas sadarbības jomas ir atvērtas tālākai padziļināšanai. Ļoti labs potenciāls ir mūsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanai gan eksporta, gan importa jomā. Plašas sadarbības iespējas pastāv kultūrā, piemēram, mēs varētu piedalīties dažādos mākslas festivālos, kā arī apmainīties ar izpildītājmāksliniekiem un mākslas ansambļiem. Zinātnes nozarē varam rīkot studentu un arī pasniedzēju apmaiņu. Interesantas sadarbības iespējas noteikti atradīsies arī mūsu pētnieku grupām. Politikā mums jau ir ļoti laba sadarbība gan divpusējo, gan daudzpusējo attiecību izkopšanā un arī laba sadarbība starptautiskās organizācijās.

— Kādi ir jūsu iespaidi par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Es pārliecinājos, ka prezidentes kundze ir ļoti motivēta vest jūsu valsti pa attīstības un progresa ceļu.

— Jūs savu valsti jau pārstāvat Zviedrijā, un jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži plānojat būt Latvijā?

— Es nedomāju sevi ierobežot laika dimensijā. Esmu nolēmis Latvijā ierasties allaž, kad būs konkrēta vajadzība. Dažkārt tā var būt vizīte ik nedēļu, dažkārt — ik mēnesi. Viss atkarīgs no konkrētajiem mūsu sadarbības uzdevumiem.

— Ko jūs gribētu novēlēt Latvijas valsts oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

—Vispirms es gribu novēlēt panākumus visās jomās. Taču gribu arī uzsvērt, ka mūsu tautas izjūt savstarpēju informācijas trūkumu un tas ierobežo mūsu sadarbības iespējas. Protams, šo trūkumu nespēj novērst starptautiskie mediji. Es domāju, mūsu nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem jāpalīdz mūsu tautām vienai otru iepazīt labāk. Tas varētu būt vislabākais ceļš, kā attīstīt vēl labākas attiecības starp mūsu valstīm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors