Eiropas kultūras bagātība ir valodu daudzveidībā

Prof. Ina Druviete, LZA korespondētājlocekle, — "Latvijas Vēstnesim"

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ar UNESCO atbalstu 2001.gadu pasludinājušas par Eiropas Valodu gadu. Latvijā tas oficiāli tiks atklāts 19.aprīlī, bet 20. un 21.aprīlī Rīgā notiks starptautiska konference "Mazās valodas 21.gadsimta Eiropā", kuras patronese ir Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Tā būs galvenā tematiskā konference Latvijas prezidentūrā Eiropas Padomē un centrālais Eiropas Valodu gada pasākums Latvijā. Eiropas Valodu gada nacionālās komitejas koordinatore ir Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Pirmoreiz par īpašu Valodu gadu dzirdēju jūs runājam jau pagājušā gada septembrī Lielvārdē. Kā dzima Eiropas Valodu gada ideja un kādi ir tā galvenie mērķi?

— Jā, lielvārdieši aizsteidzās priekšā Eiropai un Valodas gadu sarīkoja jau 2000.gadā. Septembrī tika vērtēta šī Valodu gada raža, un tā bija bagāta. Tas bija dzimtās valodas gads. Šis, 2001.gads, aicināts celt godā visas Eiropas valodas un veicināt visu valodu aizsardzību un attīstību. Doma par valodu un kultūru daudzveidību kā kopjamu un sargājamu vērtību brieda jau sen kā pretmets globalizācijas un unifikācijas tendencēm. Pirmās Eiropas Valodu gada koordinatoru sanāksmes notika 2000. gadā Prāgā un Mančestrā. Sapazināmies, sākās materiālu gatavošana, sarakste. Valodu gada atklāšanas sarīkojumā Lundā šā gada 19. — 20.februārī jau piedalījās ap 600 Eiropas valstu delegātu un dažādu Eiropas institūciju pārstāvju. Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sekoja informatīvā daļa. Bija ziņojumi par Eiropas valodām un jaunākajiem atzinumiem valodu mācīšanā, tika sniegti jaunākie statistikas dati par valodu prasmi. Tas viss atspoguļots Eiropas Padomes mājaslapā, un arī mūsu nacionālajai komitejai ir sava mājaslapa (http:/www.coecidriga.lv/evg), bet diemžēl Latvijā internets vēl joprojām nav visiem pieejams.

Šī Eiropas Valodu gada galvenais uzdevums ir modināt ikvienā cilvēkā sapratni, ka valodu daudzveidība ir liela un sargājama vērtība. Un valodu prasme — katra cilvēka bagātība. Sociāli aktīvam cilvēkam nepieciešams prast vismaz trīs četras valodas. Pašlaik Eiropas Savienības valstīs tikai 44 procenti iedzīvotāju spēj sazināties vairāk nekā divās valodās. Latvijā divas un vairāk valodas prot gandrīz 80 procenti iedzīvotāju. Tomēr gan skolotājiem, gan zinātniekiem un politiķiem vēl ļoti daudz darāmā. Cilvēki jāpārliecina, ka ikviens no mums — neatkarīgi no vecuma, talanta un materiālā stāvokļa — spēj apgūt valodas. Mācīties nekad nav par vēlu vai par agru. Valodu prasme ļauj labāk saprast citas tautas, vairo cilvēka iespējas iegūt labu izglītību un labi atalgotu darbu. Viens no šī gada uzdevumiem ir cilvēku informēšana un iedrošināšana.

— Jau ir izdots Eiropas Valodu gada buklets, plakāts, uzlīmes un grāmatzīmes, daži citi iespieddarbi. Kas to visu gādā un kādi informatīvie materiāli vēl paredzēti?

— Darbā aktīvi iesaistījies Eiropas Padomes Dokumentācijas un informācijas centrs, Latvijas Institūts, LU Latviešu valodas institūts, Valsts valodas centrs. Ārlietu ministrija un Latvijas Universitāte rūpēsies par starptautiskās konferences "Mazo tautu valodas 21.gadsimtā" materiālu izdošanu. Sagatavots iespiešanai Eiropas Padomes buklets par Eiropas valodām un EP darbību valodu apguves jomā.

Pašlaik tiek tulkots un drīzumā tiks izdots Eiropas Padomes sagatavotais valodu apguves ceļvedis pieaugušajiem. Iespieddarbiem daļēju finansējumu nodrošina Eiropas Padome, diemžēl nekādiem citiem pasākumiem tā līdzekļus nepiešķir, tāpēc vairākas labas ieceres (konkursi, izstādes, televīzijas raidījumu cikli) naudas trūkuma dēļ var palikt neīstenotas.

— Cik valstis piedalās šajā Eiropas Valodu gadā un kādi pasākumi būs visām kopīgi?

— Eiropas Valodu gadā piedalās 43 Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas ratificējušas Eiropas Kultūras konvenciju. Katrai valstij ir sava nacionālā programma un savi galvenie notikumi. Vairāki mūsu nacionālās komitejas locekļi ir piedalījušies Valodu gada atklāšanā Krievijā (8.februārī), Igaunijā (12.—13.martā) un Lietuvā (22.—23.martā). Igauņi lielu uzmanību pievērsa datorlingvistikas un tulkošanas jautājumiem, tā bija uz nākotni vērsta saruna. Lietuviešu konferences centrā bija bilingvālā izglītība un jautājums par valodu prasmes pasi jeb tā saukto Eiropas valodu portfeli, kas ir jauna ideja. Vienlaikus visā Eiropā no 5. līdz 11.maijam notiks valodu apguves nedēļa pieaugušajiem un 26.septembrī — Eiropas Valodu diena. Valodu gada nobeiguma sarīkojums notiks Briselē 7.—8. decembrī.

— Kā Latvijā noritēs šie pasākumi?

— Par pieaugušo valodas apguves nedēļas norisi atbildību uzņēmusies Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte (tās dekāne Ingrīda Kramiņa ir arī mūsu nacionālās komitejas locekle) un Valodu mācību centrs. Jau minēju Valodu apguves ceļvedi jeb rokasgrāmatu. Tajā ietverti daudzi praktiski padomi, kā izvēlēties vispiemērotākās metodes, lai kādu jaunu valodu varētu iemācīties pēc iespējas ātrāk un labāk. Ja vien cilvēks to patiesi vēlas, valodu var apgūt jebkurā vecumā, un ceļi ir visdažādākie — gan pašmācība, ņemot palīgā kompaktdiskus, videokasetes, mācību grāmatas un vingrinājumu krājumus, gan radio, televīzijas un interneta piedāvātās iespējas, gan valodu kursi. Šīs nedēļas mērķis arī būs mudināt cilvēkus uz mācīšanos, uz pacietīgu sevis pilnveidošanas darbu.

Par Eiropas Valodu dienas sarīkošanu rūpējas Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija. 26.septembrī šiem valodas svētkiem būs atvēlēts viss biedrības nams. Notiks pasākumi visu vecumu cilvēkiem, visām gaumēm un interesēm. Ir arī iecere rīkot plašai sabiedrībai konkursu par Eiropas tautām un valodām, kura noslēgums ar vērtīgām balvām varētu būt šajā nedēļā. Ideju ir daudz. Ir liela atsaucība gan skolās, gan pašvaldībās, taču mēs pašlaik to aktivitātes varam tikai morāli atbalstīt.

Latvijā Eiropas Valodu gada noslēguma sarīkojums notiks Ventspilī novembra beigās vai decembra sākumā. Tā pamattēma būs lībiešu kultūra un lībiešu valoda kā īpaša Latvijas vērtība. Lai arī jaunajā gadsimtā Eiropa saglabātu savu valodu daudzveidību, Eiropas Savienībā tā sauktajām mazajām, mazāk lietotajām valodām tiek piešķirts īpašs statuss, kas nozīmē gan morālu, gan materiālu atbalstu. Kad arī Latvija, kā ceram, kļūs par ES dalībvalsti, mēs Eiropas Savienības valodu kartē līdzās latviešu valodai kā mazu, spožu pērlīti varēsim iezīmēt arī lībiešu valodu. Ja pratīsim to saglabāt, saudzēt un spodrināt.

— Jūs minējāt valodu prasmes pases. Vai tādas paredzēts ieviest arī Latvijā?

— Tā ir Eiropas Padomes ideja, par ko sāka runāt jau 1999.gadā. Ir izstrādāts kopīgs dokuments, kurā visi Eiropas iedzīvotāji varēs atspoguļot savu valodu prasmi un to apguves pieredzi. Pašlaik ar šo jautājumu nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, un es domāju, ka drīz vien arī mums būs šāds dokuments. Tā sauktais Eiropas valodu portfelis ir personas dokuments, kurā iespējams regulāri atjaunot informāciju. Dokumentā ir trīs daļas: pases daļa, kurā atbilstoši starptautiskiem standartiem uzrādīta valodu prasme (gan dokumentāri apliecinātā, gan faktiskā), lingvistiskā biogrāfija, kur persona apraksta savu valodas apguves pieredzi, un dosjē, kur apkopoti diplomi, sertifikāti un citi materiāli, kas apliecina portfeļa īpašnieka valodu prasmi. Šāda dokumenta ieviešana paaugstinās valodu apguves motivāciju. Šī pase tiks pievienota darba pieteikumiem un iesniegumiem mācību iestādēs.

— Tātad Eiropas Valodu gads varētu veicināt svešvalodu apguvi, jo nākotnes cilvēks patiesi nav iedomājams bez vairāku valodu prasmes. Vai tiek domāts arī par dzimtās valodas un runas kultūras spodrināšanu?

— Tas ir vissarežģītākais uzdevums. Mēs, zinātnieki, to varam risināt galvenokārt netiešā veidā — pārliecinot sabiedrību un katru cilvēku par latviešu valodas labajām nākotnes izredzēm un perspektīvām. Latviešu valoda nebūt nav tik mazas tautas valoda: tā ir 150. lielākā valoda pasaulē no apmēram 7000 pašlaik runātajām valodām. Un mums ir jāpārliecina gan iedzīvotāji, gan atbildīgās institūcijas. Lai valodu saglabātu un attīstītu, nebūt nepietiek tikai to runāt un mācīt cittautiešiem. Ko tad mēs mācīsim? To nekopto ielas valodu?

Šis ir gads, kad gan svešvalodu, gan dzimtās valodas skolotāji var pierādīt un paši apzināties sava darba nozīmību. Jākliedē mīts, ka nākotnē tā kā tā noteicošā būs angļu valoda un tāpēc nav tik svarīgi kopt savu dzimto valodu. Ikviena valoda ir vērtība gan pašai tautai, gan Eiropas kultūrai, un ir vērts pamatīgi apgūt vispirms savu dzimto valodu. Kad to saka skolotājs vai vecāki, tas bieži vien paslīd gar ausīm, bet šādai visas Eiropas kopīgai iniciatīvai, kopīgai interesei par ikvienu valodu var būt pozitīvi rezultāti. Un ja šī Valodu gada idejas radīs īstu atbalsi skolās un sabiedrībā vispār, augļus varēs plūkt vēl gadu gados.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Indoeiropiešu valodu ģenealoģiskais koks