Tikai dzimtā valodā var aizstāvēt savas tautas nacionālās intereses

Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, būs nepieciešami vismaz 80 kvalificēti konferenču tulki, lai nodrošinātu tās pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās.

Tā vizītes laikā Rīgā 6. aprīlī preses konferencē atzina Eiropas Komisijas (EK) Tulkošanas dienesta (Apvienotais tulkošanas un konferenču dienests — SCIC) vadītājs Marko Benedeti.

M. Benedeti vadītais Tulkošanas dienests nodrošina Eiropas Komisijai, Ministru padomei, Reģionu komitejai, Ekonomiskajai un Sociālajai komitejai, Eiropas Investīciju bankai un dažādām ES aģentūrām uz vietas dalībvalstīs nepieciešamo konferenču jeb simultāno tulkošanu. Kā preses konferencē norādīja M. Benedeti, SCIC ir pasaulē lielākais konferenču tulkošanas dienests, tajā strādā 461 pastāvīgais tulks un ik dienu arī 200 līdz 300 ārštata tulki. Visi kopā viņi nodrošina tulkošanu visās 11 oficiālajās ES valodās. Šis iespaidīgais tulkotāju skaits ar tulkošanas pakalpojumiem nodrošina ap 50 dažāda līmeņa sanāksmes ik dienas. Gada laikā tie ir aptuveni 11 000 pasākumi.

M. Benedeti vērsa uzmanību uz atšķirību starp konferenču jeb simultāno tulkošanu ( interpreting ), kas nodrošina sanāksmju un konferenču darbu un ko veic SCIC, un parasto tulkošanu ( translating ), ar ko nodarbojas cita EK struktūrvienība. Tādējādi kopējais tulkošanas personāla skaits, kādu vajadzēs Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, varētu būt vēl krietni lielāks par to, kas nepieciešams SCIC. Bet galvenās bažas ir tieši par konferenču tulkiem, kam jābūt īpaši augsta līmeņa profesionāļiem.

Konferenču tulki ir augstākā līmeņa valodas speciālisti, kas sniedz iespēju cilvēkiem sazināties starptautiskā līmenī un aizstāvēt savas nacionālās intereses bez jebkādiem ierobežojumiem, kādus dažkārt rada valodas barjera, paskaidroja M. Benedeti. Konferenču tulki dod iespēju ES dalībvalstīm deleģēt uz pasākumiem labākos medicīnas, lauksaimniecības un citu nozaru speciālistus, nevis labākos valodniekus, kas darbojas šajās nozarēs. SCIC galvenā vērtība ir tulkošanas kvalitāte. Konferenču tulki tiek apmācīti pēc augstākajiem standartiem un izvēlēti pēc ļoti rūpīgas atlases. Viduvējas kvalitātes tulkošana ir bezjēdzīga, kaitinoša un pat bīstama, uzsvēra M. Benedeti.

Eiropas Savienība ir pazīstama ar savu ekonomisko vienotību, bet tajā pašā laikā ar lielo kultūru un valodu dažādību. Gaidāmā (ES) paplašināšanās būs īpašs pārbaudījums arī tulkošanas dienestiem, jo ES oficiālo valodu skaits varētu palielināties no pašreizējām 11 līdz pat 22. Protams, ne visās sanāksmēs būs jālieto visas oficiālās valodas un arī līdz šim tas nekad tā nav noticis, bet reizēm, kad tas nepieciešams, mums jāspēj nodrošināt tulkošanu kaut vai visās valodās, atzina M. Benedeti.

Ir diezgan sarežģīti precīzi noteikt, kāds būs nepieciešamais tulku skaits pēc jauno dalībvalstu uzņemšanas. Bet, kā rāda nesen veiktie aprēķini, visām ES institūcijām kopā būs nepieciešams vismaz 80 tulku katrai valodai. Protams, šis ir minimālais tulku skaits, jo, kā atzina SCIC pārstāvji, labākajā variantā būtu vajadzīgi aptuveni 50 vienas valodas tulki Eiropas Komisijai, šāds pats skaits parlamentam un vēl vismaz 50 ārštata tulki katrai valodai. Ņemot vērā faktu, ka ES oficiālo valodu skaits pēc visu kandidātvalstu uzņemšanas varētu gandrīz dubultoties, kopējais konferenču tulku skaits ES institūcijās varētu palielināties pat vairākkārt.

Līdzīgi kā pārējām jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai būs nepieciešami 80 konferenču tulki. Šobrīd ES ir tikai 21 akreditēts latviešu valodas tulks. Arī visās pārējās kandidātvalstīs kvalificētu konferenču tulku ir daudz par maz.

Kā atzina M. Benedeti, neraugoties uz regulārajiem akreditācijas testiem, Latvija ir ļoti tālu no sasniedzamā mērķa, tādēļ rodas pamatotas bažas, ka nepieciešamais tulku skaits tik drīzā laikā netiks sasniegts. Tādēļ ir jādubulto mūsu pūles, jo mūsu kopējais mērķis ir panākt, lai rītdienas Eiropas Savienībā cilvēki spētu saprast cits citu un tiktu respektēta ikviena valoda un kultūra.

Ir skaidrs, ka ES nespēs nodrošināt tik liela jaunu tulku skaita apmācību, tādēļ galvenā atbildība šajā procesā gulstas tieši uz pašām kandidātvalstīm un šo valstu universitātēm. Protams, šis uzdevums ir daudz sarežģītāks mazajām kandidātvalstīm, jo nepieciešamais tulku skaits nav atkarīgs no valsts lieluma un iedzīvotāju skaita. Ir skaidrs, ka, piemēram, Polijā atrast 80 talantīgus tulkus būs daudz vienkāršāk nekā Latvijā, tomēr šī uzdevuma risinājums ir katras topošās dalībvalsts interesēs. Kā atzina M. Benedeti, jau pašreiz ir skaidrs, ka līdz iestāšanās brīdim nebūs iespējams sagatavot 80 kvalificētus konferenču tulkus no Latvijas, šis skaits ir optimāli nepieciešamais, un to varētu sasniegt arī ilgākā laikā, arī vairākus gadus pēc tam, ka Latvija jau būs iestājusies ES.

Tomēr līdz iestāšanās brīdim būtu jāsasniedz vismaz puse no nepieciešamā skaita, lai tulkošanas process būtu reāli iespējams. Jo mazāk būs latviešu valodas tulku, jo mazākā skaitā sanāksmju būs iespējams nodrošināt tulkojumu latviešu valodā, tādējādi galvenie zaudētāji būs tieši Latvijas speciālisti, kam nāksies izteikties kādā svešvalodā, paskaidroja M. Benedeti.

Latvijas tulki darbam ES iestādēs tiek apmācīti Latvijas Universitātē, īpaši izveidotā pēcdiploma kursā. Līdzīgi šis process norit arī citās kandidātvalstīs un dalībvalstīs. Protams, Eiropas Komisija atbalsta kandidātvalstu centienus gan ar dažāda veida finansiālu palīdzību, gan ar pieredzējušiem speciālistiem, gan mācību materiāliem. Augsti kvalificētu konferenču tulku sagatavošana ir ļoti sarežģīts un arī dārgs process, jo šim darbam nepieciešami ļoti augstas kvalitātes pieredzējuši tulki, kas ir liels deficīts, norādīja M. Benedeti.

Tāpat ir skaidrs, ka no Latvijas sākumā būs iespējams nodrošināt galvenokārt angļu, daļēji arī vācu un franču valodas tulkus, bet ar laiku Latvijas tulku aptverto svešvalodu skaits būtu jāpalielina. Kā preses konferencē pastāstīja SCIC pārstāvji, arī agrāk jaunās dalībvalstis saskārušās ar tulkošanas problēmām. Tā, piemēram, liela daļa Grieķijas amatpersonu nepārzināja nevienu svešvalodu un šajā valstī bija arī izteikts tulku trūkums, kas nenoliedzami pasliktināja grieķu pārstāvju pozīcijas ES institūcijās. Protams, ar laiku situācija ievērojami uzlabojās. Savukārt 1973. gadā, kad ES iestājās Dānija, šīs valsts tulki prata galvenokārt angļu un vācu valodu un tikai pāris tulku pārzināja arī franču valodu, bet tagad ir tikai daži dāņu tulki, kas netulko franciski. Tādēļ arī Latvijai jau pašlaik jāpievērš arvien lielāka uzmanība konferenču tulku izglītošanai, jo tikai dzimtajā valodā Latvija spēs pilntiesīgi aizstāvēt savas nacionālās intereses, esot ES dalībvalsts.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors