Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 321

(prot. Nr. 45, 4. p.) Rīgā 2002. gada 6. decembrī

Par “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2003. gada budžeta” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 17. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2003. gada budžetu (pielikumā).

2. Noteikt, ka “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2003. gada budžeta” izdevumu posteņu neizpildes gadījumā ietaupījuma daļu drīkst izmantot citu izdevumu posteņu finansēšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2003. gada budžets

Ievads

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) budžets sagatavots saskaņā ar Komisijas padomes 2001. gada 9. novembra lēmumu Nr. 18/5 “Par budžeta sagatavošanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību”.

Komisijas budžets sagatavots tā, lai Komisija varētu sekmīgi pildīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, Kredītiestāžu likumā, Fizisko personu un to noguldījumu garantiju likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, likumā “Par vērtspapīriem”, kā arī citos likumos un normatīvajos aktos, kas regulē Komisijas darbību, noteiktās funkcijas, lai pildītu ar Komisijas padomes 2001. gada 6. jūlija lēmumu Nr. 1/3 apstiprināto “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas regulēšanas un uzraudzības stratēģiju” un nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas svarīgāko uzdevumu izpildi 2003. gadā.

Komisijas 2003. gada budžets sagatavots saskaņā ar naudas plūsmas principu un uzkrāšanas principu. Budžeta izpilde tiks kontrolēta, salīdzinot ar budžetu, kas sagatavots saskaņā ar naudas plūsmas principu.

Komisijas budžets saskaņā ar uzkrāšanas principu atspoguļo izdevumus, kas tiek atzīti tad, kad tie radušies, neņemot vērā ar tiem saistīto naudas plūsmu, un ieņēmumus, kas tiek atzīti brīdī, kad tiek iesniegti pārskati Komisijai par veicamajiem maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai, un tie tiek attiecināti uz periodu, kad tie radušies, neatkarīgi no šo maksājumu naudas plūsmas. Būtiskākās atšķirības starp naudas plūsmas pārskatu un budžeta pārskatu saskaņā ar uzkrāšanas principu Komisijas budžetā veido kapitālieguldījumu nolietojums, kas 2003. gadā ir lielāks par paredzētajiem kapitālieguldījumu iegādes izdevumiem pārskata periodā, kā arī avansa maksājumi par nākamajiem periodiem (galvenokārt nomas priekšapmaksa, kas veikta 2001. gada 15. oktobrī no Komisijas izveides un darbības uzsākšanas budžeta).

1. Ieņēmumi

Komisijas ieņēmumi aprēķināti, pieņemot, ka visiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem tiks saglabātas līdzšinējās maksājumu procentu likmes saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23. pantu līdz brīdim, kad kredītiestādes sāks veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai.

Ir plānots, ka Komisijas kopējie ieņēmumi 2003. gadā palielināsies par 1,5%, salīdzinot ar 2002. gadu.

1.1. Ar kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5. punktu Latvijas Banka finansē Komisijas darbību, kas saistīta ar kredītiestāžu uzraudzību. Latvijas Bankas maksājums paliek nemainīgs, salīdzinot ar 2002. gadu.

Krājaizdevu sabiedrību maksājumi plānoti, pamatojoties uz iesniegtajām tirgus dalībnieku prognozēm par vidējo aktīvu apmēru ceturksnī 2003. gadā, piemērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23. pantā noteikto maksimālo piemērojamo maksājuma procenta likmi maksājumu bāzei.

Ar kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistīto ieņēmumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 59,7%.

1.2. Ar apdrošināšanas uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5. punktu apdrošinātāji finansē Komisijas darbību, kas saistīta ar apdrošināšanas uzraudzību. Apdrošinātāju maksājumi plānoti, pamatojoties uz iesniegtajām tirgus dalībnieku prognozēm par apdrošināšanas prēmijām 2003. gadā, piemērojot līdzšinējās maksājumu procentu likmes maksājumu bāzei.

Saskaņā ar apdrošinātāju prognozēm tie plāno 43% bruto prēmiju pieaugumu dzīvības apdrošināšanas tirgū, salīdzinot ar 2002. gada apdrošinātāju prognozēm dzīvības apdrošināšanas tirgū. Plānojot Komisijas 2002. gada budžetu, ieņēmumi no dzīvības apdrošināšanas prēmijām tika novērtēti piesardzīgi, samazinot tirgus dalībnieku prognozes par 5% jeb Ls 832. Taču, vērojot tendences 2002. gadā dzīvības apdrošināšanas tirgū pēc 2000.–2001. gada tirgus svārstībām, ir vērojams ievērojams apdrošināšanas prēmiju pieaugums. Salīdzinot 2001. gada divu ceturkšņu dzīvības apdrošināšanas bruto prēmijas ar 2002. gada divu ceturkšņu bruto prēmijām, to pieaugums ir 46%. Tādējādi Komisija paredz, ka no dzīvības apdrošināšanas bruto prēmijām maksājumi Komisijas finansēšanai 2003. gadā palielināsies par 50,5% jeb Ls 7 987, salīdzinot ar apstiprināto Komisijas 2002. gada budžetu.

Apdrošinātāji plāno 2003. gadā nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju samazinājumu par 1%, salīdzinot ar 2002. gadu. Taču statistikas rādītāji apliecina, ka nedzīvības apdrošināšanas tirgū vērojama tendence ik gadu pieaugt bruto prēmijām par 2–4%. Salīdzinot 2000. gada nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmijas ar 2001. gada prēmijām, to pieaugums ir 2%. Salīdzinot 2001. gada divu ceturkšņu nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmijas ar 2002. gada divu ceturkšņu bruto prēmijām, to pieaugums ir 4%. Komisija, plānojot Komisijas 2002. gada budžetu, ieņēmumus novērtēja piesardzīgi, plānā samazinot Komisijas ieņēmumus par 5% jeb Ls 28 059. Līdz ar to 2003. gadā plānotais ieņēmumu apmērs, salīdzinot ar apstiprinātā Komisijas 2002. gada budžeta ieņēmumiem no nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmijām, palielināsies par 6,4% jeb Ls 33 962.

Ir plānots, ka kopsummā apdrošinātāju maksājumi Komisijas finansēšanai 2003. gadā palielināsies par 7,6% jeb Ls 41 949, salīdzinot ar Komisijas 2002. gada apstiprināto budžetu.

Plānoto apdrošinātāju maksājumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 28,9%.

1.3. Ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5. punktu Komisijas darbību, kas saistīta ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību, 2003. gadā finansē valsts budžets Ls 150 000 apmērā un vērtspapīru tirgus dalībnieki un privātie pensiju fondi Ls 100 000 apmērā.

Valsts budžeta maksājumu apmērs 2003. gadā samazinās par 24,6%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu maksājumi plānoti, pamatojoties uz iesniegtajām tirgus dalībnieku prognozēm. Vērtspapīru tirgus dalībnieku maksājumi plānoti, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23. pantā noteikto maksimālo piemērojamo maksājumu procenta likmi maksājumu bāzei, bet ne mazāk par likumā noteikto minimālo apmēru katram tirgus dalībniekam. Privāto pensiju fondu maksājumi plānoti no prognozētajām iemaksām privātajos pensiju plānos 2003. gadā, piemērojot līdzšinējo maksājumu procenta likmi maksājumu bāzei. Pensiju fondu prognozes par iemaksām privātajos pensiju plānos 2003. gadā liecina, ka pensiju fondi plāno iemaksu pieaugumu par 20%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Jāatzīmē, ka vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fonda maksājumu apmērs Komisijas 2003. gada budžetā nesasniedz Ls 100 000, kā to paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5. punkts, bet tikai Ls 79 240. Tas nozīmē, ka maksājumi par vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību 2003. gadā samazināsies par Ls 19 722, salīdzinot ar 2002. gadu. Tas rada pamatotas bažas, ka arī turpmākajos gados vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu maksājumi nesasniegs likumā noteikto apmēru, ņemot vērā valsts budžeta maksājumu samazinājumu 2004. gadā līdz Ls 100 000 un 2005. gadā līdz Ls 50 000.

Ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistīto ieņēmumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 11,4%.

2. Izdevumi

2.1. Darba samaksa un pārējie maksājumi darbiniekiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Darbinieku darba samaksas 2003. gadā ir samazinātas par Ls 48 513 jeb 3,1%, salīdzinot ar 2002. gada apstiprināto budžetu. Posteņa samazinājums saistīts ar amata vietu slēgšanu Komisijā 2002. gadā. 2003. gadā nav paredzēts palielināt Komisijas amata vietu skaitu. Plānots, ka 2003. gadā Komisijā strādās 88 darbinieki. Darbinieku darba samaksas plānotas Ls 1 501 000 kopsummā, no kuras darba samaksas un pārējie maksājumi darbiniekiem — Ls 1 234 224 un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi — Ls 266 776. Ir plānots, ka no darba samaksas izdevumiem 14,9% tiks atvēlēti materiālās palīdzības un materiālās stimulēšanas izmaksām.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 74,9%.

2.2. Darbinieku apdrošināšana

Saskaņā ar Komisijas padomes apstiprināto “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku veselības apdrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu kārtību” darbinieku apdrošināšanas izmaksas 2003. gadā ir plānotas Ls 86 200 apmērā:

1) veselības apdrošināšana — Ls 15 200;

2) apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem — Ls 7 000;

3) dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu — Ls 64 000.

Darbinieku apdrošināšanas izmaksas 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir palielinātas par 21,4%.

Darbinieku veselības apdrošināšanas izmaksas ir palielinātas par 26,7% saskaņā ar 2002. gadā noslēgto līgumu par darbinieku veselības apdrošināšanu.

Darbinieku apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izmaksas 2003. gadā ir samazinātas par Ls 4 000 jeb 36,4%.

Darbinieku dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu izdevumi tiek palielināti par Ls 16 000 jeb 33,3% saskaņā ar “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku veselības apdrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu kārtību”.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 4,3%.

2.3. Darbinieku profesionālā pilnveide un komandējumi

Šajā postenī tiek iekļauti izdevumi, kas saistīti ar darbinieku apmācību, viņu profesionālo pilnveidi, kvalifikācijas paaugstināšanu un darbinieku komandējumiem Latvijā un ārvalstīs. Posteņa izdevumi ir samazināti par 0,3%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Šī posteņa kopējie izdevumi Ls 75 000 apmērā ietver:

1. Profesionālo kursu apmaksu Latvijā — Ls 17 829. Pamatojoties uz “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku apmācību nolikumu”, nolūkā ekonomēt izmaksas un panākt efektīvu apmācību līdzekļu izmantošanu plānots palielināt darbinieku apmācības iespējas Latvijā, piesaistot ārvalstu ekspertu palīdzību, kā arī paredzēts veidot sadarbību ar vietējiem apmācību centriem, lai izstrādātu un īstenotu apmācību programmas Komisijas vajadzībām, kas attīstītu darbinieku profesionālo un vispārējo kompetenci. Komisijas izdevumi šiem mērķiem ir samazināti par 8,6%, salīdzinot ar 2002. gadu;

2. Kompensāciju 50% apmērā no mācību maksas augstskolās un ACCA profesionālo kursu apmaksas — Ls 12 171. Izdevumi šiem mērķiem ir samazināti par Ls 2 579 jeb 17,5%;

3. Komandējumu izdevumus — Ls 45 000, no kuriem Ls 31 000 paredzēti mācību komandējumiem. Šajos izdevumos ir ietvertas kā dalības maksas, tā arī apmācību maksas un komandējumu izdevumi. Komisijas darbinieku apmācību politika paredz apmeklēt kursus ārvalstīs tikai tajos gadījumos, ja nav iespējams iegūt līdzvērtīgu apmācību Latvijā. Līdzekļi Ls 14 000 apmērā paredzēti, lai piedalītos novērotāju statusā kā Latvijas pārstāvji Eiropas Komisijas komitejās — Banku komitejā, Apdrošināšanas komitejā, Vērtspapīru komitejā, kā arī divās Eiropas Centrālās bankas komitejās, kā arī starptautisko organizāciju (Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO), Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības asociācijas (IAIS), Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, Starptautiskā pensiju regulatoru un uzraudzības tīkla (INPRS)) rīkotajās gada sanāksmēs.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 3,7%.

2.4. Telekomunikācijas, sakari un informācija

Šis budžeta postenis ietver visus Komisijas izdevumus, kas saistīti ar telekomunikāciju, interneta, pasta, ziņu aģentūru un datu bāžu informācijas pakalpojumiem, periodikas abonēšanu un profesionālās literatūras iegādi. Posteņa izdevumu kopsumma ir nemainīga, salīdzinot ar 2002. gada budžetu. Ir palielināti informācijas pakalpojumu izdevumi par 4,3%, samazinot sakaru pakalpojumu, profesionālās literatūras un periodikas izdevumus.

Posteņa kopējie izdevumi Ls 45 480 apmērā ietver:

1) sakaru pakalpojumu izdevumus — Ls 29 180;

2) informācijas pakalpojumu izdevumus — Ls 7 900;

3) periodikas abonēšanas un profesionālās literatūras iegādes izdevumus — Ls 8 400.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 2,3%.

2.5. Sabiedrības informēšanas un ārējās un iekšējās komunikācijas izdevumi

Šajā budžeta postenī iekļauti publikāciju un poligrāfijas pakalpojumu izdevumi, kas rodas, informējot sabiedrību par Komisijas darbību, finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībniekiem, kā arī Komisijas pārstāvības un reprezentācijas izdevumi. Posteņa izdevumi samazināti par 0,1%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Posteņa kopējie izdevumi Ls 27 830 apmērā ietver:

1) sabiedrības informēšanas un ārējās komunikācijas izdevumus — Ls 16 880, izdevumi palielināti par 6,5%, salīdzinot ar 2002. gadu;

2) iekšējās komunikācijas izdevumus — Ls 10 950, izdevumi samazināti par 8,8%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 1,4%.

2.6. Uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi

Posteņa kopējie izdevumi 2003. gadā Ls 145 960 apmērā ietver:

1) telpu nomas, komunālo pakalpojumu un inventāra uzturēšanas izdevumus — Ls 104 100;

2) materiālu un kancelejas preču iegādes izdevumus — Ls 18 060;

3) mantas apdrošināšanas izdevumus — Ls 2800;

4) informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksu — Ls 16 700;

5) mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumus — Ls 4300.

Saskaņā ar telpu nomas līgumu maksa par telpu nomu ir fiksēta līdz 2006. gada 31. augustam, t.i., 13,5 ASV dolāri par 1 m2 mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa. Telpu nomas maksa gadā veido Ls 172 602 (pēc kursa 1 ASV dolārs = Ls 0,63). Telpu nomas maksa jau ir veikta no Komisijas izveides un darbības uzsākšanas budžeta kā priekšapmaksa par periodu no 2001. gada 10. augusta līdz 2004. gada 9. janvārim. 2003. gada decembrī Komisijai ir jāveic maksājums par telpu īri 2004. gada trim mēnešiem Ls 43 150 apmērā, kas palielina Komisijas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus 2003. gadā par 41%.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 7,3%.

2.7. Profesionālie pakalpojumi

Postenī iekļautas atlīdzības par likvidējamo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku administratoru (likvidatoru) darbu, ja likvidējamai iestādei nav līdzekļu administratora atlīdzības apmaksai un nepieciešams pabeigt iestādes likvidāciju un izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Tāpat paredzēta atlīdzība par zvērināta revidenta, kas veiks Komisijas 2002. gada pārskata pārbaudi, pakalpojumiem, par profesionālu vērtētāju pakalpojumiem, dažādu nozaru ekspertu pakalpojumiem, kā arī līdzekļi valsts nodevu samaksai par prasības pieteikumu iesniegšanu tiesā.

Posteņa izdevumi ir palielināti par 45,5%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Posteņa kopējie izdevumi Ls 43 788 apmērā ietver:

1) audita apmaksu — Ls 8565. Audita izmaksas 2003. gadā ir palielinātas par 86,2%, salīdzinot ar 2002. gadu, jo 2003. gadā tiks pabeigts Komisijas kvalitātes vadības sistēmas auditēšanas un sertifikācijas projekts, kura izmaksas nākamajā gadā plānotas Ls 3565 apmērā. Komisijas 2002. gada finanšu pārskata auditēšanas izmaksas plānotas Ls 5 000 apmērā;

2) administratoru apmaksu — Ls 3000;

3) ekspertu apmaksu — Ls 1000, izdevumi samazināti par 66,7%, salīdzinot ar 2002. gadu;

4) tiesvedības un tiesas nolēmumu valsts nodevas — Ls 500, izdevumi samazināti par 50%, salīdzinot ar 2002. gadu;

5) pārējo profesionālo pakalpojumu izdevumus — Ls 30 723, kuros iekļautas atlīdzības fiziskajām un juridiskām personām par profesionālo pakalpojumu sniegšanu, kas palielinātas par 66,1%. Izmaksas ir saistītas ar Komisijas pārstāvniecību tiesās, kā arī profesionālu speciālistu iesaistīšanu likumprojektu (t.sk. jauna Kredītiestāžu likuma) izstrādē un tulkošanā. Tai skaitā advokātu pakalpojumu atlīdzību apmaksai Komisijas pārstāvniecībai tiesās ir plānoti izdevumi Ls 23 000 apmērā.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 2,2%.

2.8. Dalība starptautiskajās organizācijās

Posteņa izdevumi ir palielināti par 82,8%, kas ir saistīts ar dalības maksu palielināšanos un ar papildu dalības maksas veikšanu Eiropas Vērtspapīru tirgus regulatoru komitejai, kurā dalība, sākot ar 2003. gadu, ir obligāta visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm.

Posteņa kopējie izdevumi Ls 17 013 apmērā ietver:

1) IOSCO — ikgadējo dalības maksu Ls 4253 apmērā Starptautiskajā vērtspapīru komisiju organizācijā;

2) IAIS — ikgadējo dalības maksu Ls 3150 apmērā Starptautiskajā apdrošinātāju uzraudzības asociācijā;

3) ICC Commercial Crime Bureau — ikgadējo fiksēto maksu Ls 1680 apmērā par pakalpojumiem par ārvalstu fizisko un juridisko personu finansiālā stāvokļa un reputācijas pārbaudi. ICC Commercial Crime Bureau 2003. gada dalības maksu ir palielinājusi par 23%, salīdzinot ar 2002. gadu;

4) Bāzeles Banku uzraudzības komiteja — ikgadējo maksu Ls 630 apmērā par dalību Centrālās un Austrumeiropas valstu banku uzraudzības starptautiskajā organizācijā;

5) CESR — dalības maksa Ls 7300 apmērā Eiropas Vērtspapīru tirgus regulatoru komitejā.

Šī posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 0,8%.

2.9. Kapitālie ieguldījumi

2003. gadā šajā postenī tiek iekļauti izdevumi Ls 60 500 apmērā:

1) programmnodrošinājuma iegādei — Ls 44 500;

2) datoru iegādei — Ls 14 000;

3) drošības sistēmas papildināšanai Ls 2000.

Posteņa izdevumu palielinājums 27,4% apmērā, salīdzinot ar 2002. gada budžetu, nepieciešams, lai nomainītu datortehniku, kas pārņemta no Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas, kā arī vienotas datu bāzes ieviešanai visu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārskatu analīzei un apstrādei. Ir plānoti arī papildinājumi esošajai Komisijas drošības sistēmai.

Kapitālo ieguldījumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 3%.

3. Rezerve saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma, kas stāsies spēkā 2003. gada 1. jūlijā, prasībām kompensēt zaudējumus gadījumos, ja valsts amatpersonu pieņemtie lēmumi atzīstami par prettiesiskiem, Komisijas padome uzskata, ka naudas līdzekļu atlikums Komisijas darbības finansēšanai ir pietiekams iespējamo zaudējumu segšanai.

4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2003.gada budžets