Pēc 2002.gada 5.decembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es domāju, ka ļoti daudziem cilvēkiem šodien nav labs vakars, jo Saeimas sēdē tika noraidīti visi labie priekšlikumi, kurus likumā “Par sociālo palīdzību” iestrādāja 7.Saeima. Valdošā koalīcija šodien nolēma, ka bērni invalīdi un invalīdi no bērnības var izdzīvot ar 35 latiem mēnesī. Bija paredzēts, ka no 2003.gada 1.janvāra visi invalīdi, arī bērni invalīdi, saņems vairāk — 75 latus, taču vairākums nolēma, ka sakarā ar taupību summa tiks samazināta par 40 latiem. Varbūt pēc diviem gadiem tiks piešķirts vairāk, bet šodien nauda esot vajadzīga, lai integrētos NATO, nopirktu jaunu tanku vai jaunu mašīnu jaunajiem ministriem. Šajā sakarā tika noraidīts arī 7.Saeimas lēmums par bērna pabalsta piešķiršanu visiem bērniem sešu latu apjomā. Tādējādi joprojām bērni saņems piecus vai sešus latus.

Es saprotu, ka vajag taupīt, bet parlamenta jaunās partijas, kritizējot iepriekšējo partiju — “Latvijas ceļa” un Tautas partijas — sociālo programmu, nokļūstot pie varas, izdarīja vēl sliktāk nekā iepriekšējais Ministru kabinets.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien mums bija ļoti produktīva darbadiena. Par to liecina arī izskatāmo likumprojektu skaits, kuri kopumā bija vērsti uz mūsu valsts likumdošanas sakārtošanu atbilstoši esošajai finansiālajai situācijai.

Skaidrs, ka mēs atrodamies pie ļoti smaga budžeta nākamajam gadam, tāpēc šodien īstenotie pasākumi caur dažādiem likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, bija vērsti uz tā sakārtošanu. Bija diezgan smieklīgi skatīties uz mūsu cienījamās opozīcijas krokodilu asarām par šiem jautājumiem. Šeit būtu jācitē mūsu cienījamais dramaturgs Rainis: “Bagāts viņš, bet ar mīkstu sirdi... dzird pat nabagus viņš raudam, izvelk savu mutautiņu...” Visas šīs lietas, ar ko saskaras pašreizējā valdība, lielā mērā ir iepriekšējo varas partiju sastrādātie darbi, pareizāk sakot, nedarbi, kas mūsu koalīcijai tagad faktiski ir jālikvidē.

Gribu teikt, ka šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ļoti nopietni turpināja darbu pie Eiropas Savienības pieprasījumiem un jaunajiem piedāvājumiem lauksaimniecības dotāciju jomā, un šeit ir panākti būtiski uzlabojumi. Ļoti būtisks ir jautājums par brīvā zemes tirgus sakārtošanu, kas ir atbalstīts arī valdībā. Vietā ir jautājums — kāpēc iepriekšējā valdība nav izmantojusi šīs iespējas, pieprasot pārejas periodu brīvajam zemes tirgum. Lai aizsargātu mūsu iekšējo zemes tirgu, šādi soļi tiek sperti, pateicoties tieši pašreizējai valdībai, tādējādi tiks sakārtoti tālākie jautājumi lauksaimniecības jomā.

Pie visiem šiem darbiem tomēr tika atrastas iespējas arī turpināt paaugstināt pabalstus bērniem, tajā pašā laikā nepiemērojot pievienotās vērtības nodokli zālēm. Šajā smagajā režīmā, kādā pašlaik strādā jaunā valdība, tomēr ir atrastas iespējas nākt cilvēkiem pretī arī sociālajā jomā.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Ir sākusies nākamā gada valsts budžeta veidošana Saeimā, un tas vienmēr ir smags un pretrunīgs laiks, kad saduras viedokļi, opozīcijai asi kritizējot pozīciju par to vai citu soli.

Šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā bija divdesmit likumprojekti, no kuriem lielākā daļa tiešām nebija populāri lēmumi. Man kā deputātam, darbojoties arī iepriekšējā Saeimā un uzmanīgi vērojot Tautas partijas pārstāvja G.Bērziņa vadītās Finanšu ministrijas darbu, šie balsojumi šodien šķita pilnīgi loģiski un saprotami. Piemēram, tas, ko minēja opozīcijas pārstāvis, par sociālo pabalstu, maternitātes un slimības apdrošināšanas pabalstu spēkā stāšanās laika pārcelšanu, nevis šo pabalstu atcelšana, bet jaunu pabalstu spēkā stāšanās laika pagarināšanu, patiešām tika pieņemts 7.Saeimas pēdējā plenārsēdē šī gada 31.oktobrī. Tādējādi jaunajai valdībai, kuras aprises jau tolaik bija iezīmējušās, un acīmredzot Tautas partijas finanšu ministra vadītā ministrija redzēja, ka tās vadīšana viņiem vairs nedraud, bez pamatojuma tika uzkrauts būtisks finanšu slogs jaunajai Finanšu ministrijai, kaut arī pēdējo trīs gadu laikā Labklājības ministrija šādus labojumus bija iesniegusi piecas reizes, bet katru reizi Finanšu ministrija un tā laika koalīcijas partneri — Tautas partija — noraidīja iespējamo pabalstu palielināšanu. Pēdējā 7.Saeimas sēdē šis palielinājums tika uzlikts, bet attiecīgā finanšu prognoze un finanšu iekasējumi nebūt nav tik spoži. Atgādināšu, ka Finanšu ministrijas darbība, kā es minēju, nebūt nav uzskatāma par veiksmīgu. Vēl 2001., arī 2000. un 1999.gadā akcīzes nodoklis tika iekasēts mazāks nekā 1998.gadā, un pievienotās vērtības nodokļa pieaugums bija ļoti neatbilstošs tirdzniecības pieauguma apjomiem. Vēl atgādināšu arī to, ka pēdējie bērnu pabalstu paaugstinājumi bija 1998.gadā. Tātad vēl 6.Saeimas laikā.

Rezumējot var teikt, ka šis 7.Saeimas 31.oktobra lēmums, kas faktiski uzlika par pienākumu 8.Saeimai maksāt šos paaugstinātos sociālos pabalstus, būtībā bija politiska spēle, tāpēc jaunajai valdībai nekas cits neatliek kā, vērtējot reālo darbību par budžeta pildīšanu, pie šī jautājuma atgriezties tad, kad situācija budžetā to atļaus. Pašreizējā situācija to neļauj. Skatot budžeta projektu komisijā, es ierosināju no jauna skatīt šo pabalstu palielināšanu pēc pusgada atkarībā no ieņēmumu līmeņa. Ja tas būs iespējams, koalīcija pie šī jautājuma risināšanas noteikti atgriezīsies.

Vēl pieminēšu, ka tiks sperti opozīcijas asi kritizētie budžeta centralizācijas soļi, konkrēti, vides fonda līdzekļi, kas ir kā atskaitījumi no ieņēmumiem par akcīzes nodokli, tiks skaitīti caur centrālo budžetu. Arī Kultūrkapitāla fondam ir izraudzīta līdzīga pieeja, kas, manuprāt, ir viennozīmīgi pareizs solis, lai padarītu finansējumu pārskatāmu. Kultūrkapitāla fonds, kā mēs zinām no presē izskanējušās informācijas, iepriekšējā laikā ir visai nelietderīgi darbojies ar finanšu līdzekļiem — atsevišķu partiju darboņi to pārvērtuši par finanšu āderi. Tāpēc es domāju, ka šie soļi ir sperti finanšu disciplīnas un valsts budžeta stabilitātes virzienā. Tālākā darbība no nodokļu iekasēšanā iegūtajiem līdzekļiem budžetā dos iespēju atgriezties pie sociālo jautājumu risināšanas, kas 7.Saeimas laikā tika pieņemti bez finansiāla pamatojuma.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Padomājiet mirkli par sevi savās mājās un ģimenēs! Ko jūs parasti plānojat vispirms — izdot naudu vai naudu kaut kur sapelnīt? Loģiski, ka pie naudas izdošanas, redzot mūsu visu vajadzības, galvenais, ko mēs visi mājās domājam, — vai pietiks bērniem drēbju iegādei vai ārsta apmeklējuma apmaksāšanai, vai logu rūts atjaunošanai, vai kam citam. Ir labi saprotams — ja nav naudas, tad visu nevar atļauties. Tad ir tā ļoti grūtā izšķiršanās, ko atļauties, ko ne. Šobrīd tas pats notiek ar mūsu valsts budžetu. Īstenība ir tāda, ka valsts kasē nepietiek naudas visam, kas ir jāfinansē. Valdība Saeimā ir iesniegusi pirmo grupu likumprojektu, kas saistīti ar budžeta pieņemšanu. Tas pat vēl nav budžets. Šie ir likumprojekti pirms budžeta iesniegšanas, kuri diemžēl ir ļoti nepopulāri. Proti, nepietiek naudas visu nepieciešamo lietu finansēšanai. Valdība ir grūti lēmusi zināmas lietas šobrīd “izgriezt” vai samazināt. Tas ir atspulgs, ko mēs redzam arī šodienas plenārsēdē. No opozīcijas mēs dzirdējām argumentāciju, kas ir ļoti emocionāla, un vairākums pozīcijas deputātu, ja ne pat pilnīgi visi, piekrīt emocionālajai pusei. Bet, ja naudas nav, tad tās vienkārši nav. Tā nerodas no zila gaisa. Kolēģis Krasts arī teica, ka daudzi likumprojekti, kurus Saeima šodien pieņēma pirmajā lasījumā, atgriež vienu otru iepriekšējās Saeimas pirms vēlēšanām pieņemtu lēmumu. Viņi zināja, ka viņiem nebūs jāatbild par to, no kurienes tiks ņemta nauda. Un tas nepopulārais lēmums atgriezt vienu vai otru lietu būs jāpieņem mums, kas arī tika arī izdarīts. Mēs nekādā gadījumā neesam pret sociālajām programmām un pret atbalstu bērniem, tikai mēs to nesaredzam tādā apjomā, kā iepriekšējā Saeima pēdējās dienās populistiski bija likusi priekšā. Šobrīd mūsu valstī tas vienkārši nav iespējams. Bet mēs darīsim visu, lai budžeta ieņēmumi palielinātos, un, kad tie būs pietiekami, tad arī varēsim finansēt šīs programmas.

Saeima šobrīd atbalsta valdību, kura dara to pašu, ko mēs savās mājās un ģimenēs, — iespēju robežās cenšamies sadalīt tos līdzekļus, kuri ir, saprazdami, ka līdzekļu šobrīd vienkārši nepietiek.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Sākšu ar to, ar ko Kariņa kungs beidza. Proti, ja nav naudas, tad vajag taupīt. Es tam piekrītu. Bet taupīšanu vajadzētu sākt, pirmkārt, jau ar ierēdņu, ministru skaita nepalielināšanu un ministru biedra posteņa neieviešanu, jo tas viss prasa ievērojamus līdzekļus. Jaunā valdība taupīšanu diemžēl saprot ar taupīšanu sociālajā sfērā, kultūras jomā un izglītības un jaunatnes problēmu lietās. Manuprāt, vistraģiskākais lēmums, ko šodien Saeima pieņēma, bija saistībā ar Kultūrkapitāla fonda finansēšanu, pareizāk sakot — nefinansēšanu. Tas nav iepriekšējās Saeimas pēdējo nedēļu darbs, par ko te runāja. Kultūrkapitāla fonds pastāv jau ilgus gadus, un vēl Andra Šķēles valdības laikā tam tika noteikti garantēti ieņēmumi. Katru gadu Kultūrkapitāla fondā tiek ieskaitīti 3% no tabakas akcīzes nodokļa. Diemžēl valdošais vairākums šodien nobalsoja, ka turpmāk Kultūrkapitāla fonds, līdz ar to arī mūsu kultūras iestādes, kultūras darbinieki, dažādas kultūras norises šo finansējumu — vairāk nekā 700 000 latu — nesaņems. Tiem solījumiem, ka varbūt mēs šos līdzekļus kaut kur atradīsim, es īsti neticu. Kultūrkapitāla fonda izveidošanā piedalījās radošo savienību pārstāvji, un šis likums tapa ļoti ilgās un smagās diskusijās. Šī likuma galvenā ideja bija tāda, ka ir jāparedz garantēts finansējums kultūrai. Šajā gadījumā šie procenti no tabakas un alkohola akcīzes nodokļiem, kas ir garantēti katru gadu, lai kultūras norises nebūtu atkarīgas no ikbrīža politiķu noskaņojuma, atmetot kaut ko kultūrai, spriežot par budžeta projektu. Bet, ja kaut kas nepatiks, tad neatmetīs. Uzskatu, ka šāda pieeja mūsu radošajiem cilvēkiem ir diezgan traģiska. Ar šo balsojumu arī sportam šodien tika atņemti 3% no akcīzes nodokļa, un tas ir diezgan bēdīgi, jo kur gan citur, ja ne nodarbojoties ar sportu, mūsu jaunieši, it īpaši puiši, tiek atrauti no kaitīgām nodarbēm.

Tomēr mēs kā opozīcija atsevišķas lietas arī panācām. Pēc mūsu iniciatīvas tika noraidīts neizdevīgais Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgums, kas apdraud mūsu zvejniekus un perspektīvās naftas ieguvju izmantošanas lietas. Tika atbalstīta arī mūsu iniciatīva — neveikt pasākumus, kas varētu paaugstināt degvielas cenu.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien Saeimā bija gara un varētu pat teikt grūta darba diena. Tika atbalstīti tālākai izskatīšanai daudzi likumprojekti. Izskanēja arī apsūdzības pozīcijas virzienā, kas it kā nerūpējas par sportu un kultūru. Taču, jāsaka godīgi, mans viedoklis ir tāds, ka mums tagad nebūtu šādu diskusiju un nebūtu jāpieņem šādi lēmumi, ja iepriekšējā Saeima savā pēdējā darba dienā nebūtu pieņēmusi, varētu pat teikt, pret tautas interesēm vērstus lēmumus, kas valsts budžetā šobrīd rada ļoti saspringtu situāciju — dažādu uzņēmumu parādu norakstīšana un daudzas citas lietas, kas izskatās pēc pēdējā mirklī veikta lobisma. Esmu pārliecināts, ka šo situāciju budžetā izdosies mainīt par labu un trūkstošie līdzekļi atradīsies gan kultūrai, gan arī sportam. Esmu pārliecināts, ka, lai gan priekšā ir gaidāma smaga budžeta pieņemšana, visi šodien pieņemtie lēmumi ir vērsti uz situācijas saglābšanu, labojot iepriekšējās Saeimas pieļautās kļūdas. Viss būs labi.

Saeimas preses dienests