Par ES paplašināšanos dalībvalstīs

Eiropas Komisija ir publicējusi “Eurobarometer” jaunāko pētījumu rezultātus par dalībvalstu attieksmi attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) sagaidāmo paplašināšanos. Pētījumu dati liecina, ka atbalsts jaunu valstu uzņemšanai joprojām saglabājas augsts — 66%, kaut arī tas ir par 2% mazāk nekā septembrī.

Pētījums par paplašināšanās atbalstu Nr. 132/2 ir veikts laika posmā no 11. līdz 20. novembrim visās 15 ES dalībvalstīs. Telefonintervijā pavisam aptaujāti 15 007 respondenti, kas vecāki par 15 gadiem.

Par 7% (no 75% septembrī līdz 82% oktobrī) ir pieaugušas ES dalībvalstu respondentu vispārējās zināšanas par ES paplašināšanās procesiem. Dažās valstīs ļoti strauji ir pieaudzis respondentu zināšanu līmenis, piemēram, Apvienotajā Karalistē par 14% (65%) un Grieķijā par 8% (61%). Augstākais zināšanu reitings saglabājas un pat ir pieaudzis Austrijā (98%) un Dānijā (94%).

Ir uzlabojies respondentu zināšanu līmenis par to, kurā gadā notiks ES paplašināšanās (31%). Daudzi respondenti joprojām domā, ka jaunas kandidātvalstis tiks uzņemtas tikai 2006. gadā vai jau nākamgad — 2003. gadā.

Joprojām saglabājas augsts atbalsta līmenis (66%) ES paplašināšanai un jaunu kandidātvalstu uzņemšanai. Septembrī atbalsts dalībvalstīs bija par 2% lielāks, kas izskaidrojams ar to, ka novembrī ES kandidātvalstis iestāšanās sarunās nespēja vienoties par finansējumu lauksaimniecībā.

ES dalībvalstu iedzīvotāji paplašināšanos neuzskata par tik ļoti personisku ieguvumu (50%), cik nacionāli izdevīgu valstij un ES kopumā (70%).

Kā ES paplašināšanās sekas, kas varētu rasties, uzņemot jaunas kandidātvalstis, dalībvalstu iedzīvotāji ir minējuši šādus ieguvumus vai zaudējumus:

84% uzskata, ka iegūs praktiski, jo palielināsies tirgus pašmāju produktu noietam un bagātināsies kultūras daudzveidība (78%);

palielināsies ES nozīme starptautiskajās attiecībās (80%);

samazināsies risks jauniem kara draudiem Eiropā (69%);

66% respondentu uzskata Eiropas atkalapvienošanu pēc aukstā kara par morālu pienākumu, jo jaunu valstu uzņemšana ES ir attaisnojama gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski;

76% respondentu uzskata, ka lēmumpieņemšanas process kļūs sarežģītāks paplašinātā ES;

paplašināšanās finansiāli izmaksās dārgi viņu valstij (65%), tai skaitā, Francija (76%), Nīderlande (74%) un Vācija (72%);

pieaudzis to respondentu skaits, kas domā, ka pēc paplašināšanās viņu valstī varētu samazināties labklājība (43%) un pieaugt bezdarba līmenis (44%).

Šis “Eurobarometer” pētījums par paplašināšanos ir otrais no četriem paredzētajiem speciālajiem pētījumiem. Tā mērķis ir parādīt, kā mainās dalībvalstu iedzīvotāju attieksme periodā, kad klajā nācis Stratēģijas dokuments un Eiropas Komisijas Progresa ziņojums par katru kandidātvalsti 2002. gada oktobra sākumā un periodā, kamēr notiek Nicas līguma ratifikācija.

Pirmais pētījums par ES dalībvalstu iedzīvotāju attieksmi pret gaidāmo paplašināšanos tika veikts pirms Eiropas Komisijas Stratēģijas dokumenta un Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma iznākšanas 2002. gada oktobra sākumā. Šis pētījums analizē katras kandidātvalsts virzību uz iestāšanos ES.

Papildus “Eurobarometer” aptaujām katru gadu tiek veikti vairāki citi pētījumi par dažādiem ar ES saistītiem jautājumiem.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa