Lai katram skaidrība par savu nākotni Eiropā

Līdzšinējā valsts institūciju darbība sabiedrības informēšanā ir bijusi nepietiekama, lai nodrošinātu pārliecinoši pozitīvu balsojumu referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). To pirmdien, 9. decembrī, uzstājoties Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, atzina Eiropas Integrācijas biroja (EIB) direktors Edvards Kušners.

Valdībai jāpauž nostāja sabiedrības informēšanā

E.Kušners norādīja, ka līdz šim saskaņā ar valdības apstiprināto sabiedrības informēšanas koncepciju kampaņa bijusi neitrāla, tāda, kas necenšas pārliecināt iedzīvotāju nostāties atbalstītāju vai pretinieku pusē. Šobrīd, kad līdz referendumam atlicis mazāk nekā gads, nepieciešams izvērst aktīvāku kampaņu un veidot iedzīvotāju viedokli. Ir jāizskaidro iedzīvotājiem parlamenta un valdības nostāja, jāpamato, kādēļ iestāšanās ES Latvijai būs izdevīga un nepieciešama, paskaidroja E. Kušners.

Jaunajai valdībai pēc iespējas drīz jāformulē, kādi būs sabiedrības informēšanas kampaņas galvenie principi, jo šobrīd tiek strādāts saskaņā ar koncepciju, kuru apstiprinājusi iepriekšējā valdība, bet jaunā savu vērtējumu vēl nav sniegusi.

Par paveikto un iecerēto

E. Kušners deputātiem arī īsumā pastāstīja par līdz šim paveikto sabiedrības informēšanā. Viņš norādīja, ka viens no efektīvākajiem pasākumiem bijušas tiešās diskusijas ar iedzīvotājiem, ko pēdējā gada laikā dažādās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās rīkoja EIB kopā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā un nevalstiskajām organizācijām. E. Kušners secināja — līdzšinējos informācijas pasākumos pierādījies, ka iedzīvotāji krietni mazāk uzticas ierēdņiem nekā dažādu nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvjiem. Lai dialogu starp valdību un iedzīvotājiem padarītu efektīvāku, informēšanas kampaņā būtu personīgi jāiesaistās arī politiķiem.

EIB direktors uzsvēra, ka turpmāk sabiedrības informēšanā galvenā iniciatīva jāuzņemas tieši valdībai, kas būtu galvenais informācijas pasākumu koordinators. Deputātiem bija arī iespējams iepazīties ar EIB izstrādāto koncepciju sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pirmsiestāšanās posmā. Koncepcijā iezīmētas galvenās problēmas, līdzšinējā sabiedrības informēšanas darbā un piedāvāti iespējamie to risinājumi.

Par Eiropas Komisijas informācijas aktivitātēm

Eiropas lietu komisijas sēdē par sabiedrības informēšanas stratēģiju 2003. gadam ziņoja Eiropas Komisijas delegācijas (EKD) Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs. Delegācijas vadītājs uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai iedzīvotāju izvēle referendumā par Latvijas iestāšanos ES būtu balstīta uz labu informētību. E. Rasbašs teica: EKD savu informēšanas kampaņu veido ar pārliecību, ka referenduma iznākums būs pozitīvs. Tādēļ aktīvi tiek strādāts pie tā, lai iedzīvotājiem skaidrotu, kas konkrēti mainīsies viņu dzīvē pēc Latvijas pievienošanās ES.

EKD uzskata, ka vadība kampaņā būtu jāuzņemas valdībai, cieši sadarbojoties ar Saeimu, ES informācijas centriem, nevalstiskajām organizācijām (NVO). Valdībai būtu jāsniedz vairāk pozitīvas informācijas, bet EKD jāsaglabā līdzšinējā informēšanas stratēģija, proti, jāpiedāvā iespējami neitrālāka informācija. EKD arī turpmāk gatavojas aktīvi strādāt ar atsevišķām mērķauditorijām: lauksaimniekiem, pensionāriem, krievvalodīgajiem u.c.

Par NVO savu informēšanas stratēģiju

Saeimas deputātus par savu izstrādāto kampaņas plānu informēja arī Eiropas kustības Latvijā (EKL) ģenerālsekretāre Annija Kārkliņa. EKL izveidojusi īpašu NVO koalīciju pirms sabiedrības pirmsreferenduma informēšanas posmam. Šajā koalīcijā būs iesaistītas vairākas organizācijas – Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, klubs “Māja – jaunatne vienotai Eiropai”, “Eiromāja”, kā arī desmit Eiropas kustības Latvijā reģionālās nodaļas. Kampaņas ietvaros paredzēts izveidot centru, kur nevalstiskās organizācijas varēs saņemt informāciju par ES, paredzēts izdot rokasgrāmatu, turpināt dialogu ar valdību, izdot informatīvos bukletus. Pēdējos trīs mēnešos pirms referenduma iecerēta emocionāla rakstura kampaņa.

Par informēšanas kampaņu izmaksām

Runājot par informēšanas kampaņai nepieciešamajām finansēm, EIB direktors teica, ka sekmīgai kampaņai vajadzīgs viens miljons latu. Šādu summu EIB arī iekļāvis budžeta projektā, kas iesniegts valdībā. Minimālā summa, ar kuru būtu iespējams realizēt kaut cik efektīvu kampaņu, ir 500 000 latu, bet, ja piešķirtā summa būtu tikai 100 līdz 200 tūkstoši latu, tad informēšanas kampaņu nav nemaz vērts sākt, jo šis naudas izlietojums būtu ļoti neefektīvs, teica E. Kušners. Viņš arī uzsvēra, ka kampaņas koordinatora loma būtu jāuzņemas valdībai, iesaistot dažādas profesionālās organizācijas un nevalstiskās organizācijas, arī tās, kuras ir noskaņotas pret Latvijas integrāciju ES. Vismaz trešā daļa finansējuma konkursu kārtībā varētu tikt izsolīta starp dažādām NVO, profesionālajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem.

E. Rasbašs informēja ka EKD jau vairākus gadus sabiedrības informēšanas pasākumiem atvēl ap pusmiljonu eiro. Daļa no šīm finansēm tiek realizēta caur dažādām NVO un profesionālajām organizācijām. Nākamā gada finansējums būs līdzšinējā līmenī vai, iespējams, pat lielāks, teica E. Rasbašs.

Savukārt A. Kārkliņa pastāstīja, ka tuvākajiem plānotajiem projektiem EKL jau ir atradusi finansētājus, bet valdības atbalsts būtu ļoti vajadzīgs pēdējā informēšanas fāzē pirms referenduma. Šim mērķim nepieciešamā minimālā summa būtu 20 tūkstoši latu.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors