Etniskās saskaņas veicināšanai — mūsu un ES finansējums

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors Nils Sakss informē, ka apkopoti pirmā ES PHARE projektu konkursa rezultāti un tiek parakstīti no valsts budžeta finansējamo projektu konkursā atbalstīto projektu finansēšanas līgumi.

Sabiedrības integrācijas projektu konkursu PHARE finansējuma saņemšanai izsludināja šā gada 17. jūlijā un pieteikumi tika pieņemti līdz 16. septembrim. Šim konkursam, kura mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju etniskās saskaņas jomā, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un kultūras, pētniecības un mācību iestādes iesniedza 25 projektus. Vērtēšanas komisija atbalstījusi piecus no tiem: “Pilsoniskā izglītība integrācijai reģionālā līmenī”, ko Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība iesniegusi kopā ar partneriem — Aizkraukles, Cēsu, Tukuma un Madonas pieaugušo izglītības centriem, “Čigānu stāvokļa izpēte Latvijā”, ko iesniedzis Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs kopā ar nevalstisko organizāciju “Ave Roma”, “Diskusiju klubs “Integrācija - garantija pilsoniskai sabiedrībai””, kura izpildes gaitā Latvijas Tautas skola paredz Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jēkabpilī sagatavot naturalizācijas eksāmeniem vairāk nekā 200 cilvēku, Eiropas Dokumentālo filmu simpozija filma “Dārgais Jaša”, kas ar populāra Rīgas Krievu drāmas teātra aktiera dzīves pieredzi rādīs pozitīvu integrēšanās paraugu, un Nevalstisko organizāciju centra sagatavotais projekts, kas paredz atbalstīt šo organizāciju koalīcijas veidošanos un panākt nevalstisko organizāciju plašāku līdzdalību politisku un administratīvu lēmumu pieņemšanā. Šiem projektiem piešķirti ap 130 tūkstoši eiro, paredzot valsts un pašu iesniedzēju līdzfinansējumu.

No valsts budžeta finansējamo projektu konkursā otrajā pusgadā iesniegti 116 projekti, no kuriem par atbilstošiem konkursa noteikumiem un pietiekami kvalitatīviem atzīti 49. No tiem tiek atbalstīti 27 projekti ar kopējo finansējumu 55 217 latu. Salīdzinājumā ar pirmo pusgadu projektu iesniedzēju aktivitāte ir palielinājusies. Tiek atbalstīti vairāki sabiedrisko organizāciju projekti etniskās integrācijas veicināšanai. Tie paredz sekmēt projektu izstrādes apmācību un nevalstisko organizāciju sadarbību, kā arī sociālo grupu integrāciju. Piemēram, sabiedriskā organizācija “Zelta kamoliņš” (mazākumtautību bērnu un jauniešu programma) veidos semināru ciklu krievu valodā mazākumtautību nevalstisko organizāciju vadītājiem un aktīvistiem, kā arī jau četrpadsmito reizi rīkos folkloras festivālu “Zelta kamoliņš”, kurā piedalīsies 350 dažādu tautību bērnu un jauniešu. Tiek atbalstīta arī dažādu poļu, krievu, igauņu un vecticībnieku kultūras biedrību svētku un tradīciju dienu rīkošana. Čigānu kultūras biedrības Kuldīgas nodaļa un reģionālais informācijas un koordinācijas centrs, kā partneri pieaicinot Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centru, organizēs datorapmācības kursus čigānu tautības iedzīvotājiem.

Projektu konkursā “Skolēnu apmaiņa un sadarbība” atbalstu guvis Rīgas pilsētas Zolitūdes ģimnāzijas un Ziemeļvalstu ģimnāzijas pieteikums par jauniešu izziņas un diskusiju kluba organizēšanu, lai veicinātu dažādu tautību bērnu tuvināšanos, kultūru saskarsmi un savstarpēju bagātināšanos. Līdzīga iecere ir Alojas Ausekļa vidusskolas un Daugavpils Poļu vidusskolas projektam “Lai deja un dziesma mūs vieno!”, kā arī Talsu, Preiļu, Valkas, Rēzeknes un Liepājas rajona latviešu un krievu skolu kopīgajiem projektiem.

Atbalstīti trīs vērienīgi projekti, kas attiecas uz repatriācijas un migrācijas jomu un paredz attīstīt sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs. Pasaules brīvo latviešu apvienība varēs turpināt latviskās izglītības kopšanu Krasnojarskā, kur dzīvo ap 800 latviešu, un Ozolaines ciemā Omskas apgabalā ar apmēram 200 latviešiem. Līdztekus trim jau esošajām skolām, kur strādā skolotāji no Latvijas, paredzēts atvērt vēl divas, lai vairāk nekā četrdesmit bērnu varētu padziļināt latviešu valodas zināšanas un labāk iepazīt latvisko kultūru un tradīcijas. Cēsu pilsētas dome kopā ar Valmieras un Ainažu domēm saņems finansējumu Sibīrijas latviešu bērnu uzņemšanai ģimenēs un sadraudzības nometnes “Zīļu laipa” sarīkošanai. Latgales institūts kopā ar Ludzas pilsētas domi sacensībā uzvarējis ar savu projektu “Omska — Ludza: sapratnes un atbalsta ceļš”, kas paredz sekmēt sapratni un sadarbību starp Latgales iedzīvotājiem un izceļotājiem no Latgales, kas tagad dzīvo Sibīrijā.

Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 50 gadiem būs adresēti raidījumi par jauktajām ģimenēm, ko reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūra “Kreatons” sagatavos kopā ar Latvijas Radio. Sabiedrisko attiecību aģentūra “PR Stils” sadarbībā ar Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4 savukārt izveidos 10 raidījumu ciklu “Kas mēs esam?” latviešu un krievu valodā. Mediju radošā studija kopā ar Rēzeknes televīzijas studijām sagatavos 12 raidījumu ciklu “Mēs dzīvojam Latvijā”, iesaistot 12 Latgales pagastu iedzīvotājus diskusijā par problēmām integrācijas jomā. Šos raidījumus, kuros tiks parādīta lauku kultūrvide, atspoguļotas dažādu tautību tradīcijas un cilvēku attieksme pret norisēm valstī un sabiedrībā, demonstrēs Latgales un Vidzemes reģionālās televīzijas.

Latvijas pašvaldību sabiedrības integrācijas programmu konkursā atbalstu izpelnījušies Jaunbērzes, Mālpils, Indras un Andrupenes pagastu pieteiktie projekti. Tiek piešķirti līdzekļi arī latviešu valodas apguves modeļa izveidei pieaugušajiem.

Vai atbalstu gūst visi, kas to būtu pelnījuši? Nils Sakss atzīst, ka daža laba iecere paliek ēnā tikai tāpēc, ka projekta pieteicējiem pietrūcis prasmes. Īpaši stingras prasības tiek izvirzītas tiem, kas pretendē uz PHARE programmas atbalstu. Tāpēc arī tūlīt pēc projektu konkursa izsludināšanas Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts ar ANO Attīstības programmas un UNESCO finansiālo atbalstu organizēja Latvijas novados desmit semināru ciklu ar fonda darbinieku un neatkarīgu ekspertu piedalīšanos. Savukārt ar Eiropas Savienības pārstāvjiem tiek meklēti ceļi vairāku objektīvu šķēršļu pārvarēšanai. It sevišķi tas attiecas uz projektiem nepieciešamo līdzfinansējumu, ko pašvaldībām bieži vien nav iespējams nodrošināt.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore