Kad spēks tiek rasts pašu cilvēkos

Konferencē “Vidzeme — Latvijas reģions šodien, ES reģions rīt”

Ik dienu dzīves attīstības tempi piedāvā un liek pieņemt jauno. No pašu domāšanas atkarīgs, vai to uztveram kā pārbaudi, izaicinājumu vai kā pašsaprotamu attīstības sastāvdaļu. Reģions nav jauns termins. Šis jēdziens ilgāku laiku atrodas apritē, ar to saprotot gan Eiropas Savienības (ES) reģionālo politiku, reģionālos fondus, gan Latvijas ģeogrāfiskā skatījumā pēc vairākiem kritērijiem nodalītas teritorijas. Tomēr būtiska ir ne vien jēdziena pieņemšana, daudz svarīgāk ir iemācīties domāt kopsakarībās. Un tas nav viegli.

Piektdien, 6.decembrī, Vidzemes attīstības aģentūra (VAA), iepazīstinot ar izstrādāto reģiona attīstības programmu, ministriju, visu reģiona pašvaldību, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un citiem viesiem piedāvāja uzzināt Vidzemes reģiona pieņemto domāšanas virzienu. Konferencē ” Vidzeme — Latvijas reģions šodien, ES reģions rīt” piedalījās vairāk nekā 130 dalībnieku. Viesu vidū, kas teica uzrunas, bija Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters, Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote, Vācijas Ekonomikas ministrijas ES programmu un konsultāciju Austrumeiropai referāta vadītāja Urzula Horna.

Savās uzrunās augstie viesi izteica atzinību VAA darbam reģiona attīstības programmas izstrādē, kas veikts sadarbībā ar Vācijas vadības atbalstīto “Transform” programmu. “Vidzemes, tāpat kā citu reģionu, attīstības perspektīvas ir saistītas ar spēju piesaistīt materiālos un finanšu resursus, kā arī tos efektīvi izlietot, pielāgojoties jaunajiem saimniekošanas apstākļiem.

Vidzemes Attīstības aģentūras plānošanas nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš, Eiropas Savienības programmu un konsultāciju Austrumeiropai referāta vadītāja Vācijas Ekonomikas ministrijā Urzula Horna, “Transform” projekta vadītājs Vidzemē Ulrihs Daldrups, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (augšējā attēlā); Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote, Ventspils Attīstības aģentūras prezidents Jānis Ceļmillers, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters, Vidzemes Attīstības aģentūras direktore Jolanta Vjakse (apakšējā attēlā)

Ir jāizmanto gūtā pieredze, zināšanas, esošā infrastruktūra un jau iekoptās tradīcijas. Ir jāatzīst, ka attīstības pamatā ir cilvēki, kas dzīvo un saimnieko konkrētā reģionā. Reģionu attīstībai Latvijā ir tikpat liela nozīme kā ES valstīs. Arī vēsturiski reģioniem ir bijusi liela nozīme valsts attīstībā. Latvijai ir būtiski aizstāvēt savas nacionālās intereses. Mēs ceram, ka dalība ES spēs to pilnībā nodrošināt. Es ceru, ka Vidzemes reģiona iedzīvotāji spēs izmantot visas tiem piedāvātās iespējas kā savā reģionā, tā ES ietvaros. Es patiesi vēlos, lai eiropeiska būtu ne vien Rīga, bet saskaņoti attīstītos Latvijas novadi, pagasti un arī mazpilsētas. Es ceru, ka izstrādāta attīstības programma veidos labu pamatu, Vidzemes reģionam kļūstot par vienu no ES reģioniem,” Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu nolasot, teica Z.Zeibote.

Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters atgādināja, ka nav un nebūs pamata citai izpratnei par Latviju, kā tikai saistot to ar vēsturiskajiem novadiem – Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu. Arī neraugoties uz to, ka ES kontekstā Latvija tiek kvalificēta kā viens reģions, “mūsu pašu rokās un mūsu pašu darbs būs tas, kas noteiks turpmāko Latvijas uztveri ES. Vai par mums runās vien kā par Latviju vai arī kā par Latviju un Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu,” norādīja I.Gaters. Runājot par reģionālās politikas veidošanos mūsu valstī, ministrs neslēpa savu viedokli: “ Manuprāt, sākums bija tāpēc, ka tas skanēja smalki. Pat īsti neizprotot jēdziena “reģionālā attīstība” nozīmi, to lietoja valsts augstākajās institūcijās. Sapratne par to nāca pamazām. Var teikt, ka nāca kā pārsteigums, ka reģionālā politika nav nozare, bet gan visu nozaru koordinēta attīstība, ņemot vērā prioritātes un konkrētus mērķus. Šobrīd tā ir attīstījusies un sasniegusi konkrētu veidolu. Šo veidolu veido arī pašu reģionu izpratne par to, kādi tie vēlas būt, kādus mērķus vēlas sasniegt. Esmu pārliecināts, ka koordinēta reģionu attīstība ir tas instruments, kas var nodrošināt Latvijas daudz straujāku attīstību un ļaut skanēt visiem Latvijas reģioniem ne vien ES, bet arī pasaules kontekstā.”

Vērtējot Vidzemes reģiona izstrādāto attīstības programmu, ministrs norādīja, ka šajā dokumentā ietvertās prioritātes sakrīt ar Latvijas attīstības plānā ietvertajām prioritātēm. To ir veicinājusi savstarpējā valsts un reģionālo aģentūru ieinteresētība. Kā Vidzemes veiksmes atslēgu jau sasniegtajā I.Gaters nosauca partnerību – VAA sadarbību starp pašvaldībām, reģiona uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, Vācijas valdības programmas “Transform” konsultantiem, valsts institūcijām, kas nodarbojas ar reģionālās attīstības jautājumiem.

Jānis Ceļmillers, šobrīdējais VAA prezidents un Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs, kas aģentūru pārstāv politiskajā vadības līmenī, klātesošajiem norādīja, ka aizsāktais ceļš liecina par pareizu izvēli. Vidzemes teritorija aptver gandrīz ceturto daļu Latvijas teritorijas, tajā dzīvo tikai 11% Latvijas iedzīvotāju, turklāt 60% no tiem lauku apvidos. Šo reģionu visi tā iedzīvotāji vēlas redzēt kā attīstītu un konkurētspējīgu ES reģionu ar neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu, cilvēku personīgās izaugsmes interesēm atbilstošām iespējām un ar nodrošinātu sociālo un administratīvo pakalpojumu pieejamību. VAA veiksmīgas sadarbības rezultātā ir tapusi reģiona attīstības programma, kas balstīta uz interešu rašanos un iniciatīvas izrādīšanu “no apakšas”.

VAA direktore Jolanta Vjakse izteica redzējumu par aģentūras misiju: “Aģentūra ir pašvaldību vienotājs kopīgiem projektiem. Aģentūra aicina domāt vienā virzienā, par kopīgiem ieguvumiem, par kopīgu nākotni. Tas ir sarunu partneris un pašvaldību interešu aizstāvis nacionālā līmenī, kā arī iespējas nākotnes attīstībai.” J.Vjakse atzina, ka konference ir nozīmīgs atskaites punkts par četru gadu plānošanas darbu Vidzemes reģionā, un norādīja, ka vairāku apstākļu kopsakarā tas ir bijis spraigs, atbildīgs un veiksmīgs.

Ar Vidzemes attīstības programmu iepazīstināja VAA plānošanas nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš. Konferences dalībniekiem tika izdalīta īpaši tipogrāfiski sagatavota programmas īsā versija. Par programmas moto izvēlēta pārliecība, ka Vidzemes spēks ir pašu cilvēkos. Seši Vidzemes rajoni, kas vienojušies par šī reģiona attīstību, izvirza sev mērķi, lai Vidzemē līdzsvaroti attīstītos cilvēki, daba un tehnoloģijas. Tas sasniedzams nevis sapņojot, bet mērķtiecīgā darbā. Kā svarīgākos virzienus ceļā uz attīstību vidzemnieki saskata ekonomikas attīstību un konkurētspējas veicināšanu, cilvēkresursu un nodarbinātības veicināšanu, infrastruktūras attīstību, vides kvalitātes un kultūrvides saglabāšanu. N.Kalniņš atzina, ka, vērtējot iesniegtos projektus, kas iekļaujami reģiona attīstības programmā, sākotnēji bija lielas grūtības norobežoties no emocionāliem vietējiem, kā arī šodienas problēmu atrisināšanas projektiem.

“Soli pa solim notika projektu ideju formulēšana no stratēģiskā uzdevuma līdz izmaksām. Sekoja apjomīgs projektu “filtrēšanas” darbs, ko veicām kopā ar konsultantu Marku Tsagari. Tādējādi Vidzemes attīstības programma nav iepirkumu saraksts. Bet tās realizēšanu ietekmēs reģionālā domāšana un katra reģionālā projekta realizācija ar tā īpašniekiem. Projektam ir jāatrod savi “vecāki”, kas uzņemsies rūpes un izdevumus.

Kopīgā sarunā: Andris Jaunsleinis, Jānis Ceļmillers, Ulrihs Daldrups un Ivars Gaters Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Tādējādi līdzfinansēšana kļūs par reģionālo projektu ieviešanas mērauklu,” uzsvēra N.Kalniņš. Vidzemes attīstības programmā projekti, kas veidos reģiona attīstību, sadalīti pēc nozarēm: ekonomika, uzņēmējdarbības atbalsts, dzīves kvalitātes uzlabošana, infrastruktūras attīstība. “Projektu grāmata” ir apjomīga, tomēr sīki analizētā pašreizējā situācija un izvēlētie darbības mērķi vieš pārliecību par vidzemnieku apņēmību ieceres īstenot un galvenokārt jau ar ES strukturālo fondu starpniecību.

Programma tapusi sadarbībā ar Vācijas valdības finansēto programmu “Transform”, kura Latvijā sekmīgi darbojas jau desmit gadus. Konsultanti, kas piedalījās programmas izstrādes procesā, un VAA pārstāvji nenoliedza, ka sadarbība un sapratne veidojās lēnām. Ne viena, ne otra puse nevarēja nosaukt kādu vienu svarīgāko ieguldījumu, jo rezultātu veido mērķtiecīgs kopdarbs. Kā vienu no tiem “Transform” projekta Vidzemē vadītājs Ulrihs Daldrups norādīja konsultācijas, kuru rezultāts – Vidzemes attīstības programma – jau šobrīd palīdz ES institūcijās Vidzemi atpazīt kā atsevišķu reģionu.

Konferencē tika piedāvātas divas diskusiju tēmas: reģionālās politikas īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pieredze ES dalībvalstīs. Kaut arī VAA direktore J.Vjakse atgādināja, ka ir pagājis laiks, kad varēja atļauties būt katrs par sevi, nerespektējot kopīgās intereses, un VAA plānošanas nodaļas vadītājs N.Kalniņš piebilda, ka reģionāla domāšana nav tas pats, kas uzlikt brilles, tā ir jāiemācās, konferences diskusiju pirmā daļa liecināja par vēl lēno un ļoti nepieciešamo izpratnes procesa norisi. Pašvaldību vadītāji lielākoties pauda gluži lokālu viedokli: valsts atbalsta pieprasījums, vienlīdzīgi noteikumi finansējuma saņemšanai, dzīves līmeņa līdzsvarošana starp turīgajām un nabagajām pašvaldībām un šaubas par pašvaldību reformas norises ceļu. Šādu teorētiski pareizu nostāju klausoties, tomēr virsroku gūst saprāts, ko savā uzrunā minēja arī Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāve Urzula Horna: “Nebūsim naivi, attīstības un labklājības līmeņa atšķirības reģionu līmenī pastāv gadiem ilgi. Ekonomika, kas ir attīstības virzītājspēks, ir balstīta uz savstarpēju konkurenci, tādēļ ir jābūt drosmīgiem atzīt, ka diezin vai spēsim sasniegt līdzvērtīgu dzīves apstākļu radīšanu.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore