ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tautsaimniecību. 1999. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2000., Nr. 29/31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/693
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas tautsaimniecību. 1999
Ministra ievadvārdi
Godātais lasītāj!
Nododam Jūsu vērtējumam kārtējo, jau vienpadsmito Ekonomikas ministrijā sagatavoto Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Līdzīgi kā iepriekšējos Ziņojumos arī šajā - 1999. gada decembrī izdotajā Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo institūciju speciālisti analizē valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozē tautsaimniecības attīstības perspektīvas.
No 1996. gada līdz 1998. gada vidum tautsaimniecībā bija vērojams straujš aktivitātes pieaugums. Tomēr ārējo faktoru ietekmē tāpat kā daudzās citās valstīs 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada pirmajā pusē Latvijas ekonomikā bija vērojama ražošanas sašaurināšanās. Šobrīd ekonomiskā aktivitāte valstī ir sākusi atkal pieaugt. Nav šaubu, ka Latvijas tālākās izaugsmes iespējas ir labas. Līdzšinējās konsekventās reformas ir nostiprinājušas tirgus ekonomikas pamatus valstī, radījušas stabilu makroekonomisko vidi un nodrošinājušas investoru uzticību.
Pozitīvi Latvijas ekonomisko attīstību ir novērtējusi Eiropas Komisija, kas kārtējā Progresa ziņojumā par Latviju, kurš tika publicēts 1999. gada 13. oktobrī, ir atzīmējusi, ka mūsu valstī ir sasniegts nozīmīgs progress visu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Pamatojoties uz šo Progresa ziņojumu, 1999. gada decembrī Eiropas savienības Padome ir uzaicinājusi Latviju uzsākt iestāšanās sarunas. Tas ir apliecinājums tam, ka ekonomiskās reformas Latvijā rit sekmīgi.
Valdība turpinās konsekvento reformu kursu, un par savu pamatmērķi tā ir izvirzījusi panākt ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts ekonomisko augšupeju, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas ekonomiku regulējošās likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas savienības prasībām.
Ziņojumā atradīsiet informāciju par iekšzemes kopproduktu, inflāciju, maksājumu bilanci un ārējās tirdzniecības apgrozījumu, investīcijām, finansēm, iedzīvotāju dzīves līmeni un nodarbinātību. Detalizētāk raksturota apstrādājošā rūpniecība, lauksaimniecība, transports un sakari, būvniecība, enerģētika, iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi, tūrisms. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus valsts ekonomiskajā dzīvē, ir aktualizētas iepriekšējos Ziņojumos publicētās tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognozes.
Ziņojumā ir raksturota arī valsts īpašuma privatizācija, uzņēmējdarbības attīstība, mazo un vidējo uzņēmumu un reģionālās ekonomiskās attīstības politika, konkurences veicināšanas politika, kvalitātes nodrošināšana, nacionālo programmu izstrāde un integrācijas process Eiropas savienībā u.c. Lielāka uzmanība ir pievērsta to ekonomisko reformu izklāstam, kuras ir Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju kompetencē.
Nobeigumā ir dotas Ziņojuma autoru rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.
Vēlos pateikties Ziņojuma autoriem par veikumu. Ziņojumu sagatavojuši: O.Barānovs (Ziņojuma apkopošana, 1., 3.5.), R.Remess (2.), G.Piņķe (3.1., 3.3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.4.1., 4.1., 4.3., 4.5.), E.Gergelevičs (3.1., 3.3.2., 3.3.3.), B.Stikute (3.2.), I.Skribāne (3.3.1., 3.4.1.), I.Berķe, A.Gulbis, G.Rubīns, L.Aizbalte (3.3.4.), G.Kaņejeva, G.Ratnieks (3.4.2.), A.Liepiņš (3.4.3.), R.Počs (3.6.), I.Krupenkovs (3.7., 4.5., 4.6.), M.Baltiņa, A.Liepiņa (4.1.), J.Ušpelis (4.2.), D.Dravnieks, V.Nikolajevs (4.4.1., 4.4.2.), J.Buiķis (4.4.2.), D.Bite (4.4.3.), V.Baltiņa (4.4.4., 4.4.5.), A.Buharins (4.7., 5.6.2.), I.Allika (5.1.1.), J.Urtāns (5.1.2.), I.Ozola (5.2.), A.Bernāns (5.3.), V.Vasiļjevs (5.3.1., 5.3.3.), T.Linkaits (5.3.2.), E.Zundāne (5.3.4.), A.Stivriņa (5.3.5.), D.Jirgena (5.3.6., 5.3.7.), I.Kovaļevska (5.3.7.), D.Naruševics (5.3.8.), A.Burka (5.4.), R.Aleksejenko (5.5.), R.Benediktova, M.Grinpukale (5.6.1.), L.Stelpe, A.Matīss (5.7.), I.Pilmanis (5.7.1.), M.Dāvis (5.7.2.), J.Strīpnieks (5.7.3.), B.Vītoliņa (5.7.4.), A.Eglīte (5.8.), A.-H.Kramiņš (5.9.), I.Redisons (5.10.), U.Ušackis (5.11.), L.Neiders (grafiki, tabulas, maketēšana).
Visa skaitliskā informācija un dati, izņemot īpaši norādītos gadījumos, ir saņemti no Centrālās statistikas pārvaldes. Pateicos šīs pārvaldes speciālistiem A.Žīgures vadībā par Ziņojumā iekļautās informācijas un datu pārbaudi. Ziņojums sagatavots Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra K.Gerharda vadībā.
1999. gada decembris Vladimirs Makarovs , ekonomikas ministrs
Saturā
Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi
1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums
1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika
1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji
2. Ārējā ekonomiskā vide
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
| 3.1. Iekšzemes kopprodukts | |
| 3.2. Cenas | |
| 3.2.1. Privātā patēriņa cenas | |
| 3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas | |
| 3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums | |
| 3.3.1. Maksājumu bilance | |
| 3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un valstīm | |
| 3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports | |
| 3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika | |
| 3.4. Investīcijas | |
| 3.4.1. Kapitāls un investīcijas | |
| 3.4.2. Valsts investīciju programma | |
| 3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas | |
| 3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss | |
| 3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus | |
| 3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji | |
| 3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves | |
| 3.6. Valsts fiskālais stāvoklis | |
| 3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds | |
| 3.6.2. Nodokļu ieņēmumi | |
| 3.6.3. Kopbudžeta izdevumi |
| 3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis 3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja 3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs 4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika
5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas
6. Rekomendācijas Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ... | trūkst datu vai tie ir apšaubāmi | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums 1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika Latvija kopš neatkarības atgūšanas konsekventi īsteno pāreju no plānveida uz tirgus ekonomikas modeli. Relatīvi īsā laikā valstī ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei (zema inflācija, neliels valsts parāds, stabila valūta, pozitīva maksājumu bilance u.c.). Valsts uzņēmumu privatizācija kopumā ir pabeigta, izņemot dažus lielos valsts infrastruktūras uzņēmumus. Lauksaimniecībā, apstrādājošajā rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā privātā sektora īpatsvars attiecīgās nozares pievienotajā vērtībā pārsniedz 90 procentus. Neatkarības gados Latvija ir spējusi pārorientēt ekonomiku, un šobrīd gandrīz 60% no valsts kopējās ārējās tirdzniecības notiek ar ES valstīm. 1999. gada 10. februārī Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm ir kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Tas paver iespējas Latvijai paplašināt uz vislielākās labvēlības režīma nosacījumiem ārējo ekonomisko sadarbību ar 135 PTO dalībvalstīm. Pēdējos gados valstī strauji ir pieauguši ārvalstu tiešo investīciju apjomi. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pietuvojusies tām Centrāl- un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kuras ir līderes ārvalstu tiešo investīciju piesaistē. Ekonomikas aktivizācija un straujais eksporta kāpums ir nodrošinājis IKP kopējo pieaugumu no 1995. gada līdz 1998. gadam par 16,2%, vidējās algas pieaugumu - no 179 līdz 226 ASV dolāriem. Tomēr IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts pirktspējas paritātes vienībās, 1998. gadā bija tikai 27% no ES vidējā. Ārējo faktoru ietekmē Latvijas attīstība 1998. un 1999. gadā bija gausāka nekā tās potenciālās iespējas. Sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē un it īpaši Krievijā ir ietekmējusi Latvijas tautsaimniecības attīstības tempu. Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada sākumā samazinājās Latvijas eksporta apjomi, pasliktinājās banku darbības rādītāji, budžeta ieņēmumu apjoms atpalika no plānotā, pieauga bezdarbs. Sākot ar 1999. gada 2. ceturksni, ekonomiskā situācija pamazām uzlabojas. Arvien izteiktāk ir vērojama tendence palielināties ārējās tirdzniecības apgrozījumam, t.sk. eksportam, apstrādājošās rūpniecības apjomiem un kristies bezdarba līmenim. Lai gan Krievijas krīze negatīvi ietekmējusi Latvijas tautsaimniecības attīstību, turpina pieaugt reālās algas un pensijas. 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada pirmajā pusē Krievijas krīzes ietekmē daudzos Latvijas uzņēmumos nācās atlaist strādājošos. Visaugstākais bezdarba līmenis bija 1999. gada aprīlī, bet, sākot ar maiju, bezdarbs samazinās. Pozitīvus ražošanas pieauguma tempus saglabā tās rūpniecības nozares, kurām noieta tirgi ir Rietumos. Tomēr kopumā rūpniecība 1999. gada laikā vēl nebija atguvusi pirms Krievijas krīzes sasniegto ražošanas līmeni. 1999. gads nebija pārāk veiksmīgs arī tranzītam un ostu biznesam. Kaut arī 2. ceturksnī kravu apgrozība ostās bija lielākā kopš neatkarības atgūšanas, tomēr kopumā 1999. gadā ostās ir pārkrauts mazāk kravu nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā diezgan straujš pieaugums bija vērojams būvniecībā un tirdzniecībā, aktivitāte pieauga arī dažās citās pakalpojumu nozarēs. Ir sagaidāms, ka 1999. gadā kopumā, lai arī gada pirmajā pusē bija vērojams aktivitātes kritums, IKP tomēr nedaudz pieaugs, savukārt 2000. gadā tā pieauguma tempi būs straujāki - 3-4 procenti. Patēriņa cenu inflācija 1999. gadā ir ļoti tuva 1998. gada cenu pārmaiņām. Cenu pieaugums 1999. gadā ir lielāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tikai par dažām procentu desmitdaļām. 1999. gada sākumā turpināja pazemināties ražotāju cenas rūpniecībā, tādējādi vēl vairāk pasliktinot situāciju šajā jomā, bremzējot izeju no pieprasījuma krīzes. Tomēr, sākot ar jūliju, ražotāju cenu krišanās ir apturēta. Finansu sistēma kopumā ir stabila. Vairums banku ir spējušas pārciest Krievijas radītos zaudējumus, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. 1999. gadā ir uzlabojušies visi banku svarīgākie rādītāji. Svarīgi ir atzīmēt, ka kredīti uzņēmumiem pieaug visu laiku un to pieaugumu nespēja ietekmēt pat problēmas, kuras banku sektoram radīja Krievijas krīze. Lata kurss ir stabils. Apgrozībā esošā nacionālā valūta ir pilnībā segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm. Sākotnēji 1999. gadam tika pieņemts pārāk optimistisks valsts budžets. Tā kā plānotie ieņēmumi netika gūti, gada ritumā nācās valsts budžetu koriģēt. Tomēr atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem, kad valsts budžetā bija pārpalikums, 1999. gadā būs valsts budžeta deficīts aptuveni 4% apmērā no IKP. Saeima jau decembra sākumā ir apstiprinājusi 2000. gada valsts budžetu ar deficītu 2% apmērā no IKP. Krievijas rubļa devalvācijas dēļ 1998. gada otrajā pusē samazinājās eksporta iespējas uz šo valsti, līdz ar to krasi pieauga Latvijas ārējās tirdzniecības bilances un maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Taču jau 1999. gada pirmajos mēnešos ārējās tirdzniecības saldo uzlabojās galvenokārt tāpēc, ka preču imports saruka straujāk nekā eksports iekšējā pieprasījuma samazināšanās dēļ. Šīs tendences turpinājās arī turpmākajos mēnešos, un kopumā 1999. gadā gan ārējās tirdzniecības deficīts, gan arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts ir samazinājušies. Jāatzīmē, ka tekošais konts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, Latvijas Bankas ārējās rezerves pieaug. 1999. gadā investīcijas turpināja pieaugt, kaut gan lēnāk nekā iepriekšējā gadā Krievijas finansu krīzes ietekmes dēļ. Tomēr 1999. gada pirmajā pusē ārvalstu tiešo investīciju apjomi bija aptuveni 1998. gada līmenī. Domājams, ka turpmākajos gados lielākās ārvalstu investīcijas tiks veiktas sektoros, kuros Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, tas ir, ar izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli (transportā), ar pieejamiem dabas resursiem saistītajās nozarēs (kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā) un nozarēs, kurās nodarbināts lēts, bet salīdzinoši izglītots darbaspēks (tekstilrūpniecībā, elektrotehnikas nozarē, metālapstrādē u.c.). Ir sagaidāms, ka 2000. gadā lielo valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā valstī varētu ienākt būtisks ārvalstu investīciju apjoms. Tomēr galvenais ārvalstu investīcijas piesaistošais faktors būs valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā. To apzinoties, valdība šobrīd realizē vairākus pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tādus kā muitas procedūru un nodokļu administrēšanas vienkāršošana, zemes tirgus veicināšana un būvniecības atļauju procesa vienkāršošana, uzņēmējdarbību ietekmējošo inspekciju darbības sakārtošana u.c., kas varētu pozitīvi ietekmēt lēmumus par investēšanu Latvijā. Pozitīvi uzņēmējdarbību varētu ietekmēt arī nekustamā īpašuma un sociālo nodokļu likmju samazināšana no 2000. gada 1. janvāra. Uzticību ieguldīt Latvijā sekmē arī neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor's", "Moody's" un "Fitch IBCA" noteiktie Latvijas kredītreitingi, kuri ir vieni no augstākajiem Centrāl- un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Neskatoties uz Krievijas krīzes negatīvo iespaidu, kredītreitingu aģentūras nav mainījušas savu vērtējumu par Latviju. Iestāšanās Eiropas savienībā ir viena no Latvijas politikas un ekonomikas attīstības vissvarīgākajām prioritātēm. 1999. gada decembris iezīmē jaunu posmu Latvijas un ES attiecībās, jo ES Padome pieņēma lēmumu par ES paplašināšanas procesa turpināšanu, tajā skaitā uzaicinot Latviju uz uzņemšanas sarunu uzsākšanu. Lēmums par Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām ir Latvijas sasniegtā progresa sava veida novērtējums. Valdības noteiktie galvenie ekonomikas pamatuzdevumi vidēja termiņa periodam ir: • panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 4% 2000. gadā un ikgadēju pieaugumu par 6% turpmāk; • uzturēt stabilu lata maiņas kursu; • noturēt inflāciju 3% apmērā gadā; • nepieļaut, ka 2000. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts būtu lielāks par 2% no IKP, un izstrādāt bezdeficīta vai pārpalikuma budžetu turpmākajiem gadiem; • pabeigt uzņēmumu privatizāciju līdz 2000. gada beigām; • nodrošināt nosacījumus 10 000 jaunu darba vietu radīšanai ik gadu.
1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji Reformu gaitu un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem lielā mērā raksturo ekonomiskās attīstības pamatrādītāju dinamika (skatīt 1.1. tabulu). Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus Latvijā tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs ir ietekmējusi pasaules globālā finansu krīze un Krievijas ekonomiskā krīze. Tās ietekmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP 1999. gada 9 mēnešos bija krities par 1,3 procentiem. Iekšzemes kopprodukta apjomu samazināšanos 1999. gada 9 mēnešos noteica ražošanas apjomu samazināšanās apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā, ko galvenokārt izraisīja Krievijas tirgus zaudēšana. Tajā pašā laikā IKP kopējo kritumu mazināja aktivitātes pieaugums būvniecībā, tirdzniecībā un dažās citās pakalpojumu nozarēs. Lai gan 1999. gada 9 mēnešos IKP kritās, ir sagaidāms, ka kopumā 1999. gadā tas tomēr pieaugs par 0,5%, bet 2000. gadā - par 3-4 procentiem. 1.1. tabula Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji
beigās) |
0,7997 | 0,7997 | 0,7997 | 0,7997 | 0,7997 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
n - novērtējums, p - prognozes Apstrādājošās rūpniecības produkcijas izlaide 1999. gada 10 mēnešos (pēc operatīvās statistiskās informācijas) bija tikai 88% no iepriekšējā gada šī paša perioda līmeņa. Tomēr situācija sāk pamazām uzlaboties. Jūlijā šis rādītājs bija 90%, augustā - 93%, septembrī un oktobrī - aptuveni 100%, lai gan zemākajā punktā - 1999. gada janvārī tas bija 80%. Visdziļāk Krievijas krīze skāra dažas pārtikas rūpniecības nozares, it sevišķi zivju pārstrādi, kā arī ķīmisko rūpniecību un vairumu mašīnbūves nozaru. Tajā pašā laikā produkcijas apjoma pieaugums tika panākts apģērbu ražošanā, kokapstrādē, kuģu būvē un remontā, t.i. nozarēs, kuras ir pārsvarā orientētas uz Rietumu tirgu. Transportā lielu daļu ienākumu veido tranzītpakalpojumi. Tranzītprocesā nozīmīgākie ir ostu pakalpojumi un Latvijas dzelzceļa pārvadājumi. Naftas un naftas produktu transportēšana sastāda apmēram 60% no Latvijas tranzīta. 1999. gads nebija īpaši labvēlīgs tranzītam, samazinājās ienākumi no pārvadājumiem. Tranzīta un ostu biznesā kritumu izraisīja Krievijas krīze, kas samazināja importu uz šo valsti, Krievijas noteiktie Latviju diskriminējošie dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi, ASV lēmums par antidempinga pasākumiem metāla importā un Krievijas iekšējā naftas krīze, kas samazināja tās tranzīta apjomus caur Ventspils ostu. 1999. gada 11 mēnešos kravu apgrozība ostās, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija sarukusi par 6 procentiem. Tirdzniecības apjomi 1999. gadā turpināja pieaugt, lai gan saruka ražošana rūpniecībā un dažās citās nozarēs. Tomēr mēnešu griezumā šīs nozares pieauguma tempiem ir tendence kristies. 1999. gadā Krievijas krīzes un zemās produktivitātes dēļ lauksaimniecībā turpinājās kritums. 1999. gada 9 mēnešos lauksaimniecības produkcijas izlaide bija par 17% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. 1999. gadā būtisks pieaugums ir vērojams būvniecībā , kas galvenokārt ir saistīts ar investīciju piesaisti ceļu, tiltu un citu infrastruktūras objektu remontam, kā arī nozarē "Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība" , jo aktivizējās nekustamā īpašuma tirgus un palielinājās projektēšanas, juridiskie, grāmatvedības u.c. konsultatīvie pakalpojumi. Strauji pieaug arī citi komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi . 1998. gada otrajā pusē Krievijas rubļa devalvācija par aptuveni 10% samazināja Latvijas rūpniecības produkcijas tirgu, taču imports saruka daudz mazākos apjomos, tāpēc maksājumu bilances tekošā konta deficīts 1998. gada 3. un 4. ceturksnī sasniedza attiecīgi 13% un 17,2% no IKP. Kopumā 1998. gadā tas bija 11% no IKP. Tomēr 1999. gada pirmajā pusē maksājumu bilances tekošā konta deficīts pret IKP, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, ievērojami saruka, jo uzlabojās ārējās tirdzniecības saldo. 1999. gada 1. ceturksnī maksājumu bilances tekošais konta deficīts bija 8,1% no IKP, 2. ceturksnī - 9,6%, 3. ceturksnī - 10,7 procenti. Kaut arī tekošā konta deficīts ir ievērojami palielinājies, Latvijas Bankas ārzemju aktīvi nesamazinās. 1999. gada 10 mēnešos tie pieauga par 60,1 milj. latu jeb 11%. Kopējais maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. Statistikas dati liecina, ka 1999. gada 10 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ārējās tirdzniecības deficīts ir sarucis par 106 milj. latu jeb 16%. Tas, kā jau tika atzīmēts iepriekš, ir noticis galvenokārt tāpēc, ka preču imports iekšējā pieprasījuma samazināšanās dēļ ir sarucis straujāk nekā eksports. 1999. gada janvārī - oktobrī preču eksports bija par 7,1% mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Eksports uz Krieviju viszemāko līmeni sasniedza 1999. gada janvārī - tikai 1/3 daļu no pirmskrīzes līmeņa. Pēc tam eksports uz Krieviju sāka pieaugt, un pašlaik tas caurmērā sastāda pusi no pirmskrīzes līmeņa. Tajā pašā laikā eksports uz ES valstīm turpināja palielināties. 1999. gada 10 mēnešos eksports uz ES valstīm bija par 5% lielāks nekā šajā pašā periodā pērn. Eksportā uz ES valstīm dominē koksne un tekstilmateriāli, savukārt uz NVS valstīm - mašīnbūves produkcija un pārtika. Kopumā 1999. gada janvārī - oktobrī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi (37,6% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15,8%), metāli un to izstrādājumi (11,3%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6%). 1999. gadā samazinājās arī preču imports , turklāt straujāk nekā preču eksports. 1999. gada janvārī - oktobrī preču imports bija par 10,9% mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt samazinājās starppatēriņa preču imports rūpnieciskās ražošanas sašaurināšanās dēļ. Preču importā 1998. gadā starppatēriņa preces sastādīja 45 procentus. 1999. gada janvārī - oktobrī nozīmīgāko vietu Latvijas importā ieņēma mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (22,1% no importa kopapjoma), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (12,1%), minerālie produkti (10,4%), transporta līdzekļi (8,8%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7,8%). Pašreiz vairāk nekā puse Latvijas eksporta un importa norisinās ar ES valstīm. Sadalījumā pa valstīm 1999. gada 10 mēnešos Latvija visvairāk preces eksportēja uz Vāciju (16,9% no eksporta kopapjoma), Lielbritāniju (16,5%), Zviedriju (10,7%), Lietuvu (7,5%) un Krieviju (6,7%), bet visvairāk ieveda preces no Vācijas (15,4% no importa kopapjoma), Krievijas (10%), Somijas (9,4%), Zviedrijas (7,2%) un Lietuvas (7,2%). Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Būtisks investīciju pieaugums Latvijā bija 1996. un 1997. gadā. Šajā periodā to pieauguma tempi pārsniedza 20% (izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai). Tik strauju investīciju kāpumu sekmēja vairāki faktori: ārvalstu investīciju ieplūdums galvenokārt sakarā ar privatizācijas procesa sekmīgo norisi, neatkarīgo starptautisko organizāciju atzītais augstais Latvijas kredītreitings, procentu likmju pazemināšanās un banku sektora stabilizēšanās pēc 1995. gada banku krīzes, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums visās nozarēs un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c. 1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu investīciju apjomi Latvijas tautsaimniecībā turpināja pieaugt, kaut gan ar mazākiem tempiem (par 11%). Krievijas krīze ir negatīvi ietekmējusi investīciju apjomu pieauguma tempus. Nepietiekams pieprasījums un esošo jaudu nepilnīga izmantošana ir viens no būtiskiem investīcijas bremzējošiem faktoriem. Nefinansu investīcijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 1999. gada 10 mēnešos bija pieaugušas par 6 procentiem. Tomēr 1999. gada pirmajā pusē ārvalstu tiešo investīciju apjoms tikai nedaudz atpalika no 1998. gada attiecīgā perioda līmeņa. Statistikas dati rāda, ka ārvalstu investori tiešo investīciju veidā 1999. gada 2. ceturksnī ir ieguldījuši 61 milj. latu, kas ir vairāk nekā 1998. gada 2. ceturksnī un 1999. gada 1. ceturksnī - 33 milj. latu. 1999. gada 3. ceturksnī ārvalstu investīcijas bija tikai 14 milj. latu. 1999. gada 1. ceturkšņa laikā saņemtās ārvalstu investīcijas bija 3,8% no IKP, 2. ceturksnī - 6,4%, bet 3. ceturksnī - 1,5 procenti. 1999. gada 9 mēnešos ārvalstu investori visvairāk ieguldīja transportā un rūpniecībā. Lielākais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālā ir Dānijai (15% no kopapjoma), ASV (9%), Zviedrijai (9%), Vācijai (8%) un Krievijai (8%). Palielinās valsts investīciju apjomi, kuri tiek novirzīti galvenokārt infrastruktūras finansēšanai. 1999. gadā valsts investīciju programmu kopējie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 4,5% no IKP (1998. gadā - 2,9%, 1997. gadā - 2,7%), bet 2000. gadā to apjoms ir plānots 5,3% no IKP. Kopš 1996. gada beigām strauji pieaug izsniegto iekšzemes kredītu apjomi uzņēmumiem un privātpersonām. 1997. gadā tie pieauga par 77%, 1998. gadā - par 52%. Kredītu apjomu pieaugumu ir veicinājusi gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan kredītriska samazināšanās, jo uzlabojās uzņēmējdarbības vide. Lai arī Krievijas krīzes ietekmē samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kritās noguldījumu apjoms, kredīti turpina pieaugt visu laiku. Kopš 1998. gada novembra monetārie rādītāji pamazām uzlabojas. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, 1999. gada oktobrī plašās naudas apjoms M2X bija pieaudzis par 2%, skaidrā nauda apgrozībā - par 4%, noguldījumu apjoms - par 1%, kredīti uzņēmumiem un privātpersonām - par 10 procentiem. Vidējās kredītu procentu likmes Krievijas krīzes ietekmē pieauga un savu maksimumu sasniedza 1999. gada janvārī, taču turpmākajos mēnešos tām bija tendence samazināties. Kopš 1999. gada jūlija tās ir zemākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Kopš 1994. gada februāra vidus lata kurss ir neoficiāli piesaistīts SDR valūtu grozam. Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pastāvīgi sedz Latvijas naudas bāzi par vairāk nekā 100%. Naudas bāzes segums ar Latvijas Bankas tīriem ārējiem aktīviem 1999. gada oktobra beigās bija 111,9%, un neto rezerves bija līdzvērtīgas valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa aptuveni trīs mēnešu apjomam. Latvijai pievienojoties Eiropas savienībai, nākošais solis būs iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā. Tāpēc lata piesaiste eiro ir neizbēgama. Jau šobrīd nav nekādu tehnisku šķēršļu lata piesaistei eiro. Tomēr lata piesaistes maiņa tuvākajā nākotnē nav paredzama. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Arī 1999. gadā tāpat kā iepriekšējos gados inflācija bija salīdzinoši zemā līmenī. Jau vairākus gadus Latvijā tā ir viena no zemākajām Centrāleiropā. 1999. gada novembrī 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 3,2%, tai skaitā precēm - 2,6%, pakalpojumiem - 5,1%. Krievijas krīzes ietekmē Latvija ir saskārusies ar tādu jaunu fenomenu kā deflācija. No 1998. gada septembra līdz 1999. gada jūnijam ražotāju cenas rūpniecībā kritās katru mēnesi, izņemot aprīli. To nevar vērtēt pozitīvi, jo atsevišķu preču, piemēram, pārtikas ražotājiem konkurējošā importa un eksporta tirgus saglabāšanas dēļ nācās pārdot savas preces zem pašizmaksas. Sākot ar jūliju, situācija ir uzlabojies un ražotāju cenu kritums ir apturēts. Valsts budžets 1999. gadam tika pieņemts ar deficītu 2,8% apmērā no IKP. Tomēr ieņēmumi bija mazāki, un, saglabājoties plānotajiem izdevumiem, veidojās lielāks budžeta deficīts nekā plānots. 1999. gada pirmajā pusē deficīts bija 3,5% no IKP. 1999. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, deficīts bija gandrīz uz pusi mazāks. Tā kā kļuva skaidrs, ka 1999. gadā netiks gūti plānotie ieņēmumi no privatizācijas, oktobra beigās Saeima veica grozījumus 1999. gada valsts budžetā un palielināja deficītu līdz 4,6% no IKP. Tomēr valdība ir izvirzījusi mērķi nepieļaut lielāku deficītu par 4%. Gada pēdējo mēnešu nodokļu ieņēmumu dinamika rāda, ka tas ir sasniedzams mērķis. Budžeta fiskālā deficīta palielināšanās 1999. gadā izraisīja valsts parāda pieaugumu. 1999. gada 11 mēnešos kopējais valsts parāds sasniedza 499,5 milj. latu (1998. gada beigās tas bija 372,6 milj. latu). Tomēr pret IKP valsts parāds joprojām saglabājas salīdzinoši zemā līmenī - aptuveni 13% no IKP. Pārejas perioda sākuma posmā (līdz 1996. gadam) bija vērojams ievērojams ikgadējās reālās algas samazinājums, bet pēdējos gados tā nepārtraukti pieaug. 1999. gada 2. ceturksnī reālā darba alga bija par 14% augstāka nekā 1996. gadā un par 3,8% augstāka nekā 1998. gada 2. ceturksnī. Statistikas dati liecina, ka Krievijas krīze 1999. gadā tomēr nav būtiski iespaidojusi tautsaimniecībā nodarbināto ienākumus, un tie turpina pieaugt, tiesa, nedaudz lēnākos tempos nekā pirms gada. 1998. gada otrajā pusē mainījās kopš 1996. gada vērotā nodarbināto skaita pieauguma tendence. Krievijas krīzes ietekmē daudzos Latvijas uzņēmumos nācās atlaist strādājošos. Visaugstākais bezdarba līmenis bija 1999. gada aprīlī - 10,2%, bet, sākot ar maiju, bezdarbs samazinās. 1999. gada novembra beigās bez darba bija 9,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras valsts rajonos un pilsētās. Vissmagākā situācija joprojām ir Latgales rajonos un pilsētās. Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis, bet vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, kas parāda reālo bezdarba līmeni valstī, 1999. gada 3. ceturksnī bija 13,9% (1998. gadā - 14%, 1997. gadā - 14,8%, 1996. gadā - 19,4%).
2. Ārējā ekonomiskā vide Situācija pasaules ekonomikā Deviņdesmito gadu otrajā pusē pasaules ekonomiskās attīstības tempi, salīdzinot ar pirmo pusi, ir palielinājušies no 16% līdz 19%. Šī pieauguma pamatā lielā mērā ir ASV ekonomikas izaugsme, kur gadu desmita otrajā pusē bija vērojams straujš pieaugums - 19%, salīdzinot ar 10% pirmajā pusē. Taču Dienvidautrumu Āzijas jaunās industriālās valstis gadu desmita otrajā pusē gandrīz divkārtīgi palēnināja izaugsmes tempus - līdz 22%, pietuvojoties pasaules (un arī ASV) vidējam pieauguma tempam. 2.1. zīmējums Uzkrātais iekšzemes kopprodukta pieaugums piecu gadu laikā* (procentos)
* pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem p - prognoze. Centrāl- un Austrumeiropas valstis (izņemot Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju) pēc iekšzemes kopprodukta strukturālā krituma gadu desmita pirmajā pusē desmitgades otrajā pusē līdzsvaroja izaugsmes tempus, sasniedzot kumulatīvo pieaugumu - 16%. Arī Eiropas savienības valstīs desmitgades otrajā pusē bija vērojami straujāki izaugsmes tempi. Deviņdesmito gadu rezultāti rāda, ka pasaules attīstītāko valstu ekonomikas izaugsmes tempi līdzsvarojas (izņemot Japānu). Tomēr šīs līdzsvarošanās cēloņi ir dažādi faktori dažādos reģionos. ASV straujāka pieauguma pamatā ir jau notikusī pāreja uz strukturāli jauniem ekonomikas pamatiem, kas zināmā mērā attiecas arī uz Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, tikai citā attīstības stadijā, bet Japānas un Dienvidaustrumu Āzijas attīstības tempu palēnināšanos izraisīja tās ekonomikas strukturālās problēmas, kas arī nosaka nepieciešamību pāriet uz jaunu, postindustriālu ekonomikas bāzi. Situācija ekonomikā 1999. gada gaitā pasaulē pakāpeniski uzlabojās. Starptautisko ekonomisko institūciju prognozes liecina, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi 1999. gadā var sasniegt 3%, kas būs augstāki nekā 1998. gadā (skatīt 2.2. zīmējumu), kad tie bija 2,5% (zemākie kopš 1992. gada). Ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē 1999. gadā noteica šādi faktori: • pretēji visai pamatotajām bažām nebija vērojama 1997.-1998. gada pasaules finansu un ekonomisko satricinājumu tālāka izplatīšanās. Postošās finansu un ekonomiskās krīzes atsevišķās pasaules daļās - Dienvidaustrumu Āzijā, Krievijā un Brazīlijā nepārauga globālajā krīzē; • krīzes skartajos reģionos bija vērojama stabilizācija - Krievijā un Brazīlijā, bet Dienvidaustrumu Āzijas valstīs pat atsākās visai straujš ekonomiskais pieaugums - reģionā tiek prognozēts aptuveni 5% pieaugums 1999. gadā, kā arī 2000. gadā (skatīt 2.2. zīmējumu); • saglabājoties vienlaikus zemai inflācijai un samazinoties bezdarba līmenim, turpinājās nepārtrauktais izaugsmes posms ASV ekonomikā. Mazliet zemākā tempā nekā 1998. gadā tomēr turpinājās izaugsme arī lielākajā pasaules tirgū - Eiropas savienības valstīs. 2.2. zīmējums Iekšzemes kopprodukta ikgadējie pieauguma tempi* (procentos)
* pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem p - prognoze. Tomēr pasaules ekonomikā pastāv arī vairāki riska faktori, kas var apdraudēt ekonomikas attīstību jau tuvākajā laikā: • ASV ekonomikas nepārtraukto izaugsmi var apdraudēt pēc daudzu ekspertu vērtējuma pārāk "uzpūstais" fondu tirgus, kurā akciju cenu pieaugums daudzkārt apsteidz reālos ekonomikas pieauguma tempus. Piemēram, Ņujorkas Fondu biržas Dow Jones indekss gada laikā (līdz 1999. gada decembra vidum) palielinājās par 26%, reālais pieaugums ekonomikā šajā laika posmā vērtējams aptuveni 4% apmērā; • Eiropas vienotās valūtas - eiro pirmā gada vēsture liecina, ka arī Eiropas monetārās savienības darbībā ir trūkumi un eiro nākotnē arī var saskarties ar vairākiem riskiem; • pēdējā Pasaules Tirdzniecības organizācijas sanāksme Sietlā parādīja, ka pasaules valstu vidū pastāv principiālas domstarpības par starptautiskās tirdzniecības turpmākajiem attīstības ceļiem. Šīs pretrunas bija vērojamas gan ASV un ES attiecībās, gan arī attīstīto tirgus ekonomiku un pārējo valstu starpā. Arī kopējās investīciju politikas jomā (MAI līguma ietvaros) valstu koordinācijā ir nopietni sarežģījumi; • lai gan viena no svarīgākajām globālās krīzes draudu mācībām bija tā, ka jāpārskata pasaules ekonomisko organizāciju - Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda loma, jāatrod jauns institucionāls risinājums valstu ekonomiskās politikas uzraudzībai (monitoringam) un koordinācijai, jāatzīst, ka arī 1999. gadā diemžēl netika veikti būtiski pasākumi šajā jomā.
Baltijas valstu ekonomiskā attīstība Kopš 1998. gada 4. ceturkšņa Baltijas valstu ekonomikās vērojama depresija, ko radīja eksporta samazināšanās uz Krieviju šīs valsts krīzes dēļ un rūpnieciskās ražošanas apjomu kritums. Krievijas krīzes ietekme Baltijas valstu eksporta dinamikā iepriekšējā laika posmā ir bijusi visai līdzīga. Kopš 1999. gada 1. ceturkšņa vērojama eksporta apjomu stabilizācija jaunā, zemākā līmenī un pat neliels pieaugums. 1999. gada otrajā pusē Baltijas valstu rūpniecībā bija vērojama ražošanas tempu krituma stabilizācija. Straujāk šis stabilizācijas process noritēja Igaunijā, kur rūpniecības produkcijas izlaide janvārī-septembrī bija par 6% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, Lietuvā - par 10%, Latvijā - par 12% zemāka. Lai gan 1999. gada otrajā pusē ārējās krīzes ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku reālo sektoru ir stabilizējusies, Baltijas valstis joprojām izjūt šīs krīzes sekas budžeta jomā, nodokļu ieņēmumi ir bijuši zemāki, nekā iepriekš plānots. Ar budžeta izdevumu korekcijām Baltijas valstīm ir izdevies šo situāciju stabilizēt, neļaut tai negatīvi ietekmēt monetāro un valūtas stabilitāti. Lietuvā un Igaunija turpinājās inflācijas samazināšanās, Latvijā tā palikusi iepriekšējā gada līmenī. 2.3. zīmējums Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi Baltijas valstīs (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
2.1. tabula Galvenie ekonomiskie rādītāji Baltijas valstīs 1998. un 1999. gadā
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Igaunija | 8,1 | 2,8 | 2,1 | 3,1 | 10,6 | 6,3 | 284 | 286 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Visās Baltijas valstīs ārējā krīze, ražošanas apjomu samazināšanās ir izraisījusi bezdarba pieaugumu, tomēr tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā darba samaksa turpina pieaugt. Lai gan kopumā investīciju klimats šajā reģionā un pasaulē nav bijis labvēlīgs, Igaunijai tomēr 1999. gadā ir izdevies pat palielināt ārvalstu investīciju apjomus. Jāatzīmē, ka ārvalstu investīciju lielākais avots Igaunijā ir tur strādājošo ārvalstu uzņēmumu reinvestētā peļņa. Igaunijas valdība ar nesen pieņemto lēmumu atcelt peļņas nodokli reinvestētai peļņai vēl vairāk stimulē šo investīciju virzienu. Kā rāda Baltijas valstu vērtspapīru tirgus indeksi, šis tirgus 1999. gada beigās vēl nebija atdzīvojies pēc straujā krituma 1998. gada otrajā pusē. Tas rāda, ka gan pašmāju, gan arī ārvalstu investori vēl joprojām piesardzīgi vērtē Baltijas valstu uzņēmumu izaugsmes iespējas.
Turpmāk - vēl |
