Par Lielo teroru pret latviešiem

Par 1937. un 1938.gada mocekļiem un mocītājiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.165., 13.11.2002.,

Nr.166., 14.11.2002., Nr.169., 20.11.2002., Nr.170., 21.11.2002.

Nr.181., 11.12.2002.

Izvilkums no Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu

armijas Sevišķās daļas priekšnieka vietnieka un IeTK

Tālo Austrumu novada pārvaldes 5. daļas priekšnieka

valsts drošības kapteiņa Horošilkina safabricētā

Jāņa Dreimaņa pratināšanas protokola

1938. gada 17. janvārī

 

Apsūdzētā Jāņa Gustava dēla Dreimaņa pratināšanas protokols

Brigādes komisārs, bijušais Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas Politiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks

Jautājums: — Izmeklēšanai ir zināms, ka jūs bez līdzdalības trockistiskajā sazvērestībā bijāt arī viens no latviešu kontrrevolucionārās fašistiskās nacionālistiskās organizācijas vadītājiem Atsevišķajā sarkankarogotajā Tālo Austrumu armijā. Vai jūs atzīstat sevi par vainīgu?

Atbilde: — Jā. Es atzīstu sevi par vainīgu. Es patiešām bez piedalīšanās militāri trockistiskajā sazvērestībā biju arī viens no latviešu kontrrevolucionārās fašistiskās organizācijas vadītājiem Atsevišķajā sarkankarogotajā Tālo Austrumu armijā, kura veica diversiju, terora un spiegošanas darbu. (..)

1933. gada sākumā, momentā, kad mani Aronštams savervēja militāri trockistiskajā sazvērestībā, es viņam pastāstīju par savu piederību latviešu fašistiskajai organizācijai un saņēmu viņa atbalstu (..).

Jautājums: — Kādus uzdevumus jūs saņēmāt pa latviešu fašistiskās organizācijas līniju Atsevišķajā sarkankarogotajā Tālo Austrumu armijā?

Atbilde: — Pēc ierašanās Atsevišķajā sarkankarogotajā Tālo Austrumu armijā Aronštams mani orientēja uz to, ka armijā sākuma stadijā pastāv latviešu fašistiskā organizācija, kuru vada Lapiņš. Bet man Aronštams ieteica latviešu fašistisko organizāciju izveidot Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas Piejūras karaspēka grupā un vadīt visu diversiju — teroristisko un spiegošanas darbu, kuru veic latviešu organizācija.

Pie tam Aronštams norādīja, ka drīz Piejūras karaspēka grupā par 21. strēlnieku divīzijas komandieri ieradīšoties Magone, kurš esot latviešu fašistikās organizācijas dalībnieks (..).

Drīz pēc manas ierašanās Piejūras karaspēka grupā ieradās mūsu organizācijas dalībnieks Režinskis, kuram es uzdevu latviešu fašistiskajā organizācijā iesaistīt jaunus dalībniekus. Analoģisku uzdevumu es devu arī organizācijas biedriem Magonem un Štrālam (..).

Izvērsusi plašu vervēšanas darbu, 1935. gada beigās mūsu fašistiskā latviešu organizācija apvienoja ievērojamu dalībnieku skaitu. Tā, piemēram, mūsu fašistiskajā organizācijā bija iesaistītas šādas personas: kara celtniecības Nr.412 galvenais inženieris Treimanis, dzīvokļu celtniecības bāzes vadītājs Gortenkovs, (..) kara celtniecības pārvaldes Nr.460 galvenais inženieris Kalniņš, 196. strēlnieku pulka komisārs Didins, 21. strēlnieku divīzijas tanku bataljona komandieris Kārkliņš, 23. mehanizētās brigādes komandiera palīgs Ciemgals, 276. strēlnieku pulka komandiera palīgs Vetenbergs, 40. strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks Štāls, Piejūras karaspēka grupas pretgaisa aizsardzības priekšnieks Svikliņš, Piejūras karaspēka grupas ķīmiskā karaspēka priekšnieks Galuzo, Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas telefona stacijas priekšnieks Cekuls un citi, kuru uzvārdus es neatceros.

Latviešu fašistiskajā organizācijā personīgi es savervēju Svikliņu, Galuzo, Štālu un Didinu.* (..)

Pratināja: ASTAA Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks

valsts drošības kapteinis Horošilkins

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3754.l., 72., 77., 78., 79., 86. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Šajā viltotajā dokumentā ierakstīti arī daudzu citu latviešu uzvārdi.

Dokumenti liecina, ka “latviešu fašistiskās organizācijas” pa visu PSR Savienību IeTK vadītāji pēc vienota scenārija veidojuši mērķtiecīgi un apjomīgi. No iekļūšanas “sazvērnieku” sarakstos un pēc tam IeTK izmeklētāju kabinetos un cietumos tolaik faktiski nebija pasargāts neviens PSR Savienībā dzīvojošais latvietis.

 

 

Izvilkums no pārskata izziņas arhīva

— izmeklēšanas lietā Nr. 957892

1956.g. 28.VIII

 

Izraksts no pārskata izziņas arhīva – izmeklēšanas lietā Nr. 957892

par Jāņa Gustava dēla Dreimaņa (..) apsūdzību

Dreimani IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļa arestēja 1937. gada 2.oktobrī. Izmeklēšanu veica Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas IeTK Sevišķās daļa. Kas kalpoja par pamatu viņa arestam, no lietas nav redzams: aresta noformēšanas materiālu, izņemot aresta orderi, lietā nav. (..)

1938. gada 9.aprīlī Dreimaņa apsūdzības lietu izskatīja PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesija. Tiesas sēdē Dreimanis savas iepriekšējās izmeklēšanas liecības (..) apstiprināja. Dreimanis tika notiesāts ar augstāko soda mēru. Spriedums izpildīts 1938. gada 9. aprīlī.

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas sēde (..) ilga 15 minūtes.

Izziņu sagatavoja:

Tālo Austrumu kara apgabala PSRS Ministru Padomes

VD Sevišķo daļu pārvaldes vecākais izmeklētājs kapteinis Podgorkovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3809.l.,118., 119. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas

Sevišķās daļas un IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes

5. daļas priekšnieka vietnieka Horošilkina safabricētais

apsūdzības slēdziens Jāņa Štrāla lietā

“Apstiprinu”

IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes priekšnieks

Valsts drošības majors Osiņins

1938.g. janvārī

 

Apsūdzības slēdziens

Jāņa Jāņa dēla Štrāla, bijušā 23. mehanizētās brigādes komandiera,

SZSA pulkveža apsūdzībā noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.1.b,

58.-8., 58.-9. un 58.-11. pantā. Izmeklēšanas lieta Nr. 20548.

 

Šajā lietā apsūdzēto Jāni Jāņa dēlu Štrālu 1918.gadā par latviešu nacionālistiskās organizācijas biedru savervēja Latvijas pavalstnieks Kalniņš, kura uzdevumā viņš Latvijas izlūkdienestam nodeva spiegošanas materiālus par PSRS stratēģiskajām būvēm un to atrašanās vietām.

1918. gadā poļu rakstnieks Žeromskis Štrālu savervēja par PKO (Poļu kara organizācija) biedru, kuras uzdevumā viņš iestājās SZSA un nodeva Polijas ģenerālštābam spiegošanas materiālus par Sarkanās armijas karaspēka daļu stāvokli, skaitlisko stāvokli un pārvietošanos.

1924. gadā Štrāls ar Anglijas spiega Hega starpniecību saistījās ar Anglijas izlūkdienestu, kura uzdevumā strādāja līdz 1933. gadam.

1933. gadā, ieradies Tālo Austrumu novadā, ar poļu – japāņu aģenta Raubo – bijušā Piejūras karaspēka grupas Izlūkošanas daļas priekšnieka palīga — palīdzību saistījās ar japāņu izlūkdienestu, kuram ar Raubo starpniecību nodeva visus interesējošos materiālus par Sarkano armiju.

Būdams aktīvs latviešu fašistiskās organizācijas dalībnieks, viņš saistījās ar šīs organizācijas biedru Treimani.

1934. gadā Aronštams Štrālu iesaistīja militāri fašistiskajā trockistu sazvērestībā, kura vadībā viņš veica diversiju un kaitniecības darbu 23. mehanizētajā brigādē.

1937. gadā Aronštama vadībā viņš sagatavoja terora aktu pret Padomju Savienības maršalu Bliheru (..).

Izmeklēšanā apsūdzētais J.J. Štrāls sevi par vainīgu atzina.

Pamatojoties uz augstāk teikto, Jānis Jāņa dēls Štrāls, dzimis 1900. gadā bijušajā Kurzemes guberņā (Latvijā), latvietis, PSRS pilsonis, bijis VK (b)P biedrs, izslēgts 1937.gadā, līdz arestam – 23. motomehanizētās brigādes komandieris, pulkvedis, tiek apsūdzēts par to, ka, būdams “PKO” dalībnieks, latviešu fašistiskās nacionālistiskās organizācijas dalībnieks, militāri trockistiskās sazvērestības dalībnieks un vairāku valstu izlūkdienestu aģents, veica spiegošanas diversiju un teroristisku darbību, (t.i), noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1.b, 58.-9. un 58.11.pantā.

Pamatojoties uz PSRS IeTK 1937. gada pavēli Nr. 00485, šo lietu nosūtīt ārpustiesas izskatīšanai PSRS IeTK.

Piekrītu: Atsevišķās sarkankarogotās Tālo Austrumu armijas Sevišķās daļas un IeTK Tālo Austrumu novada Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka vietnieks

Valsts drošības kapteinis Horošilkins

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3731.l.,300., 301. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par Jāņa Štrāla nošaušanu

Slepeni

 

Izraksts no akta

PSRS IeTK 1937.gada 30.decembra lēmums attiecībā par notiesāto ar augstāko soda mēru Jāni Jāņa dēlu Štrālu, dzimušu 1900. gadā, izpildīts 1938. gada 29. maijā pulksten 23.

Pamats: lieta Nr. 12, 34.lp.

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3816.l.,70. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izraksts no PSRS Kara prokuratūras protesta J. Štrāla lietā

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai Slepeni

(uzraudzības kārtībā) Nr. 17414 – 37*

J.J. Štrāla lietā 1957.g. 26.IV

 

Ar PSRS IeTK un PSRS prokurora 1937. gada 30.decembra lēmumu (protokols Nr. 658) tika notiesāts ar augstāko soda mēru – nošaušanu Jānis Jāņa dēls Štrāls (..)

Štrāla apsūdzība ir balstīta uz viņa “atzīšanās” liecībām, kā arī uz citās lietās arestēto L.N. Aronštama, A.F. Balakireva, I.J. Saļņikova , M.I. Kaščejeva, I.L. Karpeļa, I.V.Korobočkina, S.J. Cesļova un V.M. Kuzņecova liecībām.

Štrāls, būdams arestēts 1937. gada 20. jūnijā, 6 mēnešus kategoriski noliedza savu līdzdalību jebkādā kontrrevolucionārā darbībā, bet “atzīšanās” liecības deva tikai pēc tam, kad jau bija pieņemts PSRS Ie TK lēmums par viņa nošaušanu. Pēc bijušā ASTAA Sevišķās daļas darbinieka Viškovska, kurš notiesāts par sociālistiskās likumības pārkāpumiem, liecībām Štrāla “atzīšanās” liecības uzrakstījis izmeklētājs Greks, bet Štrāls tās parakstījis piespiedu kārtā. (..)

Štrāla lietā izmeklēšanu veica bijušie IeTK Sevišķās daļas darbinieki, kuri par sociālistiskās likumības pārkāpumiem un krimināllietu falsifikāciju ir notiesāti. (..)

Galvenais kara prokurors justīcijas pulkvedis A.Gornijs

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3731.l., 304., 305., 306. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* 1957. gada 30. septembrī Ļeņingradas kara apgabala kara tribunāls PSRS IeTK un PSRS prokurora 1937.gada 30. decembra lēmumu par J. Štrālu atcēla un lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ pārtrauca

 

 

Izraksts no jaunākā leitnanta Rudakova raporta

par Horošilkina noziedzīgo darbību

IeTK Tālo Austrumu novada pārvaldes priekšnieka vietniekam

Valsts drošības majoram biedram Jamņickim 1938.g. 29.VII

 

Raports

Man ir zināmi šādi Horošilkina – bijušā frontes Sevišķās daļas priekšnieka vietnieka – kontrrevolucionārās darbības fakti.

2. No arestētā Gailīša (bijušā 69. strēlnieku divīzijas komisāra) pēc Horošilkina norādījuma izmeklētāji b.b. Ņepomņaščijs un Kibaļņičenko trijas reizes ņēma pretrunīgas (diametrāli pretējas) liecības:

1. reizi par to, ka viņš ir vācu spiegs (Gailītis ir latvietis līdz kaulu smadzenēm),

2. reizi par to, ka viņš ir diskreditējis Staceviču un citus no “Novada vadības” (Horošilkins diktēja, Ņepomņaščijs rakstīja un Gailītis pēc piekaušanas parakstīja),

3. reizi par to, ka viņš Staceviču, Ļjuškovu un citus no “Novada vadības” pazīstot kā sazvērniekus (atkal tika parakstīts pēc lielas piekaušanas).

Tagad vajag protokolu rakstīt 4. reizi. Kad es 1938. gada 28.III ziņoju Horošilkinam, ka Gailītis pēc protokola trīskārtīgas pārtaisīšanas no liecībām atsakās (viņu nodeva man), tad Horošilkins izsauca mani un viņu un viņam skaidri paziņoja:

“Nošaut mēs tevi vienalga nošausim, taču pirms tam tu mums dosi liecības.”

Tādu darbu ar arestētajiem es uzskatu arī par kontrrevolucionāru.

Sarkankarogotās Amūras flotiles Sevišķās daļas 3. nodaļas

priekšnieks valsts drošības jaunākais leitnants Rudakovs *

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3809.l., 178.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* Rudakovs 1956. gadā no valsts drošības orgāniem atvaļināts sakarā ar “dienesta neatbilstību”. Dragomireckis, kurš arī izmeklēja Gailīša lietu, 1956. gadā strādāja VDK Rjazaņas apgabala pārvaldē

 

 

Izraksts no tiesas sēdes protokola

1940. gada 4.-17. maijā 2. Atsevišķās sarkankarogotās armijas Kara tribunāls Habarovskā slēgtā tiesas sēdē šādā sastāvā: priekšsēdētājs brigādes kara jurists Botviņiks un locekļi: 1. ranga kara jurists Kudrjavcevs, 1. ranga kara jurists Ļinačevs un sekretāri – jaunākais kara jurists Bespalovs un jaunākais kara jurists Rižakovs, izskatīja lietu Nr.0052 par bijušo ASTAA Sevišķās daļas darbinieku 1) Leonīda Mihaila dēla Horošilkina, 2) Semjona Ļeva dēla Šeinberga-Viškovska, 3) Solomona Jefima dēla Libermana, 4) Mihaila Pāvela dēla Černiševa-Maliniča, 5) Alekseja Pētera dēla Belousova, 6) Nikolaja Nikolaja dēla Jeremičeva, 7) Ivana Grigorija dēla Krotova-Kovaļeva – visus apsūdzībā noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1.b, 58.-7. un 58.-11. pantā (..).

Liecinieka Ābrama Moiseja dēla Ņepomņaščija liecības: (..)

Horošilkina lietā man ir zināms tāds fakts. Viņš 1938. gadā apspriedē izmeklētājiem paziņoja, ka ir sazvērnieku grupa, no kuriem naktī vajag dabūt liecības. Izmeklētājiem no šīs grupas tika sadalīti arestētie. Man pienācās Gailītis. Sarunā ar mani Gailītis paziņoja, ka viņš esot uzrakstījis piecus iesniegumus, uz kuriem atbilde neesot saņemta, un tādēļ viņš esot spiests dot liecības. Liecībās Gailītis atzinās spiegošanas darbībā. Es šīs liecības aiznesu Horošilkinam. Viņš pavēlēja man atvest Gailīti pie viņa, man paziņojot, ka Gailītis daudz ko slēpjot. Pie Horošilkina aizvestais Gailītis neko neliecināja, viņa vietā liecības rakstīju es, bet Horošilkins man tās diktēja. Pēc Horošilkina diktāta es par Gailīti pierakstīju, ka viņš ir spiegs nevis no 1926. gada, kā viņš par to man liecināja, bet no 1919. gada. Tāpat pēc Horošilkina diktāta es pierakstīju, ka Gailītis ir diskreditējis Ļjuškovu. Visu to Gailītis noliedza. Starp citu, par šo lietu ļoti interesējās Osiņins. Pēc Horošilkina diktāta es par Gailīti uzrakstīju 6 lappuses. Kad Gailītis mēģināja iebilst, Horošilkins viņu pārtrauca, paziņojot: “Tu melo” un piespieda mani rakstīt. Manis sastādīto protokolu Gailītis parakstīja. Kā man liekas, viņš baidījās no piekaušanas. (..)

Priekšsēdētājs brigādes jurists Botviņiks

 

Sekretāri: Bespalovs, Rižakovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3899.l., 179.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par nāvessoda izpildīšanu Jānim Gailītim

Slepeni

 

Spriedums par Jāņa Jāņa dēla Gailīša nošaušanu izpildīts Habarovskā 1938. gada 10. septembrī. Akts par sprieduma izpildīšanu glabājas PSRS IeTK 1. specdaļas arhīvā, sējums Nr.9, 134. lapa.

PSRS IeTK 1. specdaļas 12. nodaļas priekšnieks

valsts drošības leitnants Ševeļevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3809.l., 81.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes paziņojums

par D. Brantkalna radinieku represēšanu

Tālo Austrumu frontes Pilnīgi slepeni, Nr. 48775

IeTK Valsts drošības pārvaldes PSRS Iekšlietu tautas komisariāts

Sevišķās daļas priekšniekam Ļeņingradas apgabala pārvalde, 3. daļa

Habarovskā 1939. gada 29. janvārī

Paziņojam, ka Jūs interesējošie Jānis Kārļa dēls Brantkalns, Austra Kārļa meita Brantkalne, Tonius Kārļa dēls Brantkalns un Arvīds Jēkaba dēls Vaivars (..) ir arestēti un 1938. gadā notiesāti ar augstāko soda mēru.

Viņu liecībās Detlavs Brantkalns nav minēts. Kārlis Kārļa dēls Brantkalns pašreiz dzīvo Ļeņingradā un kompromitējošu materiālu mums par viņu nav.

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes 3. daļas priekšnieka

pienākumu izpildītājs Valsts drošības seržants Pestunovs

 

3. daļas 10. nodaļas priekšnieks Valsts drošības seržants Gordons

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3791.l., 66. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums — seko