Līdztekus attīstībai ir nopietnas problēmas

Labklājības ministrija sagatavojusi “Sociālo ziņojumu par 2001.gadu”

Vakar, 11.decembrī, Labklājības ministrija jau piekto reizi laida klajā gadskārtējo pārskatu par sociālo sfēru — “Sociālo ziņojumu par 2001.gadu”. Šogad tapušais ziņojums pirmo reizi tapis bez ārvalstu padomdevēju atbalsta un naudas, tikai pašu spēkiem. Kā teikts ziņojuma ievadvārdos — šo gadu laikā pārskats kļuvis analītiskāks, tam izveidojusies sava noteikta struktūra un formulēti pamatprincipi, kas tiek ievēroti ziņojuma izstrādes laikā. Sociālajam ziņojumam izveidojies arī savs stabils lasītāju loks — to savā darba izmanto politiķi un valdības amatpersonas, ārvalstu eksperti, sociālās sfēras nozaru speciālisti, kā arī augstskolu pasniedzēji un studenti.

“Sociālajā ziņojumā par 2001.gadu” raksturota vispārējā sociāli ekonomiskā situācija valstī — pārmaiņas ekonomikas nozarē, demogrāfiskā situācija, raksturotas mājsaimniecības, labklājības sektora finansējums. Sociālā sfēra analizēta trīs nozarēs — veselības, nodarbinātības un sociālās drošības. Īpaša ziņojuma nodaļa veltīta sociālajam dialogam un citiem sadarbības aspektiem, kas var veicināt sociālās nozares uzlabošanos kopumā. Katras ziņojuma nodaļas beigās dots kopsavilkums, kurā akcentēti aplūkojamās nozares sasniegumi, norādīts uz pastāvošajām problēmām un sniegti arī iespējamie risinājuma varianti.

Aplūkojot sabiedrības veselības nozari, Labklājības ministrijas speciālisti līdztekus tādiem sasniegumiem kā bērnu atbrīvošana no pacienta nodevas, farmaceitiskās aprūpes uzlabošanās vairāk nekā desmit lauku apvidos, zāļu uzraudzības sistēmas izveidošana un vairāku dažādu reformu posmu pabeigšana norāda uz problēmām, kuru fonā šie sasniegumi zaudē daļu savas jēgas. Piemēram, veselības aprūpes finansējums ir tik nepietiekams, ka ne vien kavē veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanos, bet apgrūtina pat to uzturēšanu pašreizējā līmenī. 2001.gadā divkārt ir palielinājusies inficētība ar HIV un saslimstība ar AIDS, turpina pieaugt arī saslimstība ar dažādām tuberkulozes formām. Arvien pieaug iedzīvotāju mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem, kā cēlonis galvenokārt ir novēlotā diagnostika. 2001.gadā no ļaundabīgajiem audzējiem miruši 4 zīdaiņi, iepriekšējos gados šādu gadījumu Latvijā nav bijis.

Nodarbinātības sfērā sasniegumu ir vairāk – paaugstināta minimālā darba alga, samazinājies neizmaksāto algu apjoms, pieņemts jauns Darba likums, kas stājās spēkā šogad. Tomēr Labklājības ministrijas speciālisti norāda arī uz to, ka minimālā alga joprojām ir pārāk zema, arī paaugstinot minimālo algu, no valsts budžeta finansējamo darbinieku darba samaksa nevis tiek proporcionāli palielināta, bet algu skalas tiek “saspiestas”. Privātajā sektorā darba samaksa nereti tiek noteikta zemāka par valsts noteikto minimumu.

Kā viens no sociālās drošības sfēras sasniegumiem ziņojumā minēts fakts, ka par 1 procentu samazināta sociālās apdrošināšanas likme darba devējiem. Sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiek sniegts, neņemot vērā, vai konkrētajā brīdī sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu ir veiktas. To ļauj darīt “deklarētā principa” ieviešana. Problēmas ir tādas, ka joprojām sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir parādā valsts pamatbudžetam, par ko ir jāmaksā procenti un kas ir papildu izdevumi jau tā saspringtajā sociālā budžeta situācijā. Joprojām liela daļa pensionāru saņem savam apdrošināšanas stāžam neadekvāti zemu pensiju. Nesamērīgi zemi ir arī bezdarbnieku pabalsti.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore