Šodien un rīt, 12. un 13.decembrī, divdesmit piecu Eiropas valstu un valdību vadītāji tiekas Kopenhāgenā, lai lemtu par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos. Pie viena pārrunu galda sēžas piecpadsmit esošās dalībvalstis un desmit topošās – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Ungārija, Kipra un Malta. Līdz ar to tuvojas noslēgumam process, kas tika sākts 1993.gadā Kopenhāgenā, kad tās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kas to vēlējās, tika uzaicinātas pievienoties Eiropas Savienībai.

Deviņos gados Latvija un citas iestājvalstis ir sasniegušas ievērojamus panākumus, gatavojoties pievienoties Eiropas Savienībai un panākot atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem:

• politiskais kritērijs: institūciju stabilitāte, nodrošinot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību;

• Ekonomiskais kritērijs: funkcionējoša tirgus ekonomika, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku ietekmi Eiropas Savienībā;

• Acquis kritērijs: spēja uzņemties dalības saistības, ieskaitot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķu ievērošanu.

Process noslēdzies pēc četru gadu sarunu perioda. Latvijai sarunās vieni no nozīmīgākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem bija: lauksaimniecība, īpaši tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kā arī piena un cukurbiešu ražošanas kvotas, priekšrocības zvejot Rīgas līcī, ES vides normu ievērošana un nodokļu palielināšana cigaretēm. Pašlaik ir panākta vienošanās par visiem tehniskas dabas jautājumiem, balstoties uz šobrīd prezidējošās valsts Dānijas piedāvājumu. Šīs vienošanās vēl jāapstiprina politiskā līmenī Kopenhāgenas tikšanās laikā.

Latvija līdz ar iestāšanos apņemas ieviest Eiropas Savienības normas (kopumā 80 000 lpp.), izņemot atsevišķus gadījumus, kuros panākta vienošanās par pārejas periodiem. Kopumā Latvija ir vienojusies par 35 pārejas periodiem, kuru skaits ir viens no lielākajiem pārējo kandidātvalstu vidū.

Pēc lēmuma pieņemšanas Kopenhāgenā tiks pabeigts Pievienošanās līgums. To parakstīs Grieķijā 2003.gada 16.aprīlī. Tam sekos līguma ratifikācija. Līgums jāratificē visās esošajās un topošajās dalībvalstīs. Pievienošanās līguma ratifikācijai visās valstīs atvēlēts viens gads, kas nav daudz, ņemot vērā, ka daudzās, īpaši federālajās, valstīs tas ir visai sarežģīts process. Katrā valstī līguma ratifikācija risināsies saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Vairumā iestājvalstu gaidāms referendums par iestāšanos ES. Gadījumā, ja kādā no valstīm iedzīvotāji nobalsos pret iestāšanos, šī valsts tiks izslēgta no tālākā procesa.

Ja visas valstis, ieskaitot Latviju, līgumu ratificēs laikus, Latvija 2004.gada 1.maijā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. ES normas, izņemot atsevišķus pārejas periodus, tiks ieviestas Latvijas likumos. Lai atvieglotu šo normu ieviešanu, palīdzība tiek un tiks sniegta ar ES pirmsiestāšanās fondu – “Phare”, ISPA, “Sapard” — starpniecību. Dalība Eiropas Savienībā būs jūtama, piemēram, tiks uzlabota ūdensapgāde un notekūdeņu apsaimniekošana, uzlaboti un atjaunoti ceļi, īstenoti lauku attīstības projekti, uzlaboti veselības un drošības standarti veikalos un rūpnīcās.

Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija kļūs par vienotā tirgus sastāvdaļu — importējot vai eksportējot preces no citām ES dalībvalstīm, tās nebūs pakļautas muitas kontrolei; zemnieki varēs izmantot Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas instrumentus savā labā; Latvija varēs saņemt līdzekļus no strukturālajiem un kohēzijas fondiem, iegūstot pieeju finansējumam, kas trīs reizes pārsniedz šobrīd pieejamo pirmsiestāšanās palīdzību. Latviešu valoda kļūs par oficiālu Eiropas Savienības valodu, dodot iespēju sazināties ar ikvienu ES institūciju dzimtajā valodā, tostarp visu strukturālo un kohēzijas fondu, kopējās lauksaimniecības politikas konkursu dokumentāciju būs iespējams iesniegt latviešu valodā.

Nedaudz vēlāk, iespējams — 2006.gadā, Latvija plāno pievienoties Eiropas monetārajai sistēmai un latu aizvietos eiro, bet pēc plānotās pievienošanās Šengenas sistēmai 2007.gadā tiks atcelta imigrācijas kontrole, ceļojot uz citām Šengenas līguma valstīm. (Šengenas līguma valstis ir 13 ES dalībvalstis — Francija, Vācija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Spānija, Grieķija, Itālija, Dānija, Zviedrija, Portugāle, Somija, Austrija, kā arī Norvēģija.)

Domājams, ka tuvākajās dienās Eiropas valstu un valdību vadītāji spēs vienoties par Eiropas Savienības paplašināšanos un tās izmaksām, atzīstot nozīmīgo vēsturisko iespēju apvienot Eiropu un atzīstot paplašināšanās izdevīgumu kā līdzekli, kas nodrošinās stabilitāti Eiropā, apvienos mākslīgi sadalīto kontinentu un izveidos lielāko vienoto tirgu pasaulē.

Paplašināšanās ir Eiropas idejas piepildījums. Šī ideja ir nodrošinājusi pusgadsimtu ilgu mieru un labklājību, un tam jābūt pieejamam visā kontinentā. No šī, plašākā, redzesviedokļa paplašināšanās izmaksas ir nesalīdzināmi mazākas nekā nepaplašināšanās izmaksas.