Par būvniecības augsmes stabilitāti

Būvniecība Latvijā pēdējos gados ir strauji attīstījusies, un nekas neliecina, ka nozares pieauguma tempi drīzumā varētu kristies. Savukārt būvniecības attīstība ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas liecina par visas tautsaimniecības veselīgumu - jaunas ēkas, piemēram, veicina pieprasījumu pēc biroja tehnikas, ražošanas iekārtām un sadzīves priekšmetiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2002.gada deviņos mēnešos kopējie būvniecības apjomi bija 316,9 miljoni latu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar nozares pieaugumu 2000. gadā (8%) un 2001. gadā (6%), var secināt, ka būvniecības attīstība bijusi stabila. Tuvākajos gados pieaugums acīmredzot nesamazināsies, ko sekmēs gan kopējā ekonomiskā attīstība, gan arvien pieejamāki hipotekārie kredīti, gan ārvalstu organizāciju finansējums Latvijas infrastruktūras sakārtošanai.

Būtiski, ka strauji pieaugusi tieši jaunu ēku celtniecība. Šāgada pirmajos trīs ceturkšņos jaunu objektu būvēšanas apjomi pieauguši vairāk nekā par ceturtdaļu, bet remontu un rekonstrukcijas darbu apjomi kritušies par 2,9%. Būvfirmas mazāk nodarbojas ar «lāpīšanu», tā vietā radot jaunus objektus, kas savukārt liecina par ekonomisko aktivitāti.

No izsniegto būvatļauju proporcijām var secināt, ka visvairāk tiek celtas ražošanas ēkas un noliktavas, tirdzniecības centri, biroji, viesnīcas, satiksmes un sakaru ēkas, kā arī dažādas inženierbūves. Līdz šāgada oktobrim ekspluatācijā nodoti tautsaimniecībai nozīmīgi objekti, piemēram, “LMT” administratīvā ēka, tirdzniecības centra “Alfa” otrais stāvs, divi lielveikali “Maxima”, golfa laukums “Ozo Golf Club”, Šķaunes robežpārejas komplekss un Zilupes dzelzceļa robeža kontroles punkts Krāslavas rajonā, asfaltbetona rūpnīca Daugavpilī un ūdens atrakciju parks Ventspilī.

Lai gan uzņēmumu tendence apvienoties lielākās grupās un veidot īslaicīgas līgumprojektus konkrētu projektu izpildē apgrūtina centienus precīzi noteikt lielāko būvfirmu vietu sadalījumu, pieejamie dati ļauj secināt, kuras firmas šajā nozarē ir vadošās. Pēc “Lursoft” datiem, lielākais apgrozījums - 18,4 miljoni latu - 2001.gadā bija uzņēmumam “BMGS”, kam sekoja “Re & Re”, U.Pīlēna birojs un “Skonto būve”. Savukārt straujākais apgrozījuma pieaugums bijis U.Pīlēna birojam - apmēram 90%.

Kā liecina Latvijas Būvnieku asociācijas dati, izpildīto būvdarbu ziņā vadošās firmas 2001. gadā bija “Skonto būve”, “Kalnozols un partneri”, “Re&Re”, “BMGS” un “LEC”.

Būvniecības nozarei raksturīga darba dalīšana - projektā iesaistās vairākas būvfirmas. Tāpēc būtisks rādītājs ir arī firmas pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. Pērn visvairāk pašu spēkiem būvējuši “BMGS”, “Kalnozols un partneri” un “LEC”. Savukārt tāds uzņēmums kā “FKSM”, kura būvdarbu apjoms bijis apmēram 6,5 miljoni latu, pats vispār nav būvējis, bet pasūtījis darbus citām firmām. Šādas būvdarbu vadības firmas ārvalstīs ir normāla parādība - klients tai uztic visu projektēšanas un būvēšanas darbu organizēšanu, tādējādi ietaupot savu laiku.

“DIENA”; pēc H. Puciriusa raksta “Būvniecība - veselīga un aug”