• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Liepājas kara ūdenslīdējiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.12.2002., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69323

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Smaida ordeni optimistiem

Vēl šajā numurā

13.12.2002., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Liepājas kara ūdenslīdējiem

Viens no Latvijas devumiem NATO sastāvā būs nesprāgušas munīcijas neitralizēšana, proti, atmīnēšana. Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā Liepājā apmāca gan kuģu ūdenslīdējus, gan ūdenslīdējus sapierus. Jaunās divstāvīgās kazarmas spēj izmitināt 38 ūdenslīdēju mācekļus. Tās izvietotas pie Karostas kanāla ieteces Baltijas jūrā līdz ar treniņu un apmācību ēku, kurā ir baseins. Te ir arī helikopteru nosēšanās laukums un kuģu piestātne. Jaunajā kursantu dzīvojamā ēkā ir lieliski izremontētas divvietīgas un vienvietīgas istabas, katrai no tām ir atsevišķa duša.

Jūras spēku mācību centra komandieris komandkapteinis Rimants Štrimaitis teic, ka pagaidām ūdenslīdēju skolā apmāca tikai karavīrus: “Gadā varam apmācīt 42 kuģu ūdenslīdējus un 12 ūdenslīdējus atmīnētājus. Kuģu ūdenslīdēji spēj iegremdēties ūdenī, apskatīt objektu un veikt parastos darbus. Atmīnētājs var ienirt dziļāk, sameklēt, identificēt un neitralizēt sprādzienbīstamu priekšmetu, tāpēc tiem apmācība ir ilgāka. Kuģu ūdenslīdējus apmāca 5 nedēļas, atmīnētājus - 14. Visi ūdenslīdēji ir militārajā dienestā. Iespējams, nākotnē apmācīsim arī policistus un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus. Apmācām arī ūdenslīdējus no Lietuvas un Igaunijas, nākamgad, iespējams, apmācīsim arī divus speciālistus no Gruzijas, kā arī Horvātijas.”

Ūdenslīdēju apmācībā liepājniekiem palīdz instruktori no Norvēģijas. Apmācības notiek pēc NATO standartiem un prasībām. “Kopā ar norvēģiem, zviedriem, dāņiem angļiem, protams, igauņiem un lietuviešiem piedalāmies arī starptautiskās mācībās. Mācību operācijās mēs meklējam mīnas, atpazīstam tās, ja nepieciešams, ceļam augšā, ja ne, tad iznīcinām uz vietas,” piebilst skolas priekšnieka pienākumu izpildītājs Onīls Marcinkus.

Nākamgad janvārī Latvijas Jūras spēki no Norvēģijas saņems lietotu kuģi - bijušo mīnu licēju. Uz tā būs uzstādīta barokamera, kas kuģu nirējiem ļoti nepieciešama.

Skolā ir tehniskā laboratorija, kur remontē un pārbauda ūdenslīdēju ekipējumu, tur strādā trīs darbinieki, trīs kuģu ūdenslīdēju instruktori un četri ūdenslīdēju atmīnētāju instruktori. Apmācības notiek angļu valodā.

Kuģu ūdenslīdēju nodaļas vecākais pasniedzējs seržants Kristaps Ginters atzīst, ka darāmā ūdenslīdējiem netrūkst: “Ar 14 nedēļām pietiek, lai iemācītos rīkoties ar sprāgstvielām. Ja sprāgstviela ir drošā vietā, mēs to uzspridzinām, ja ne, pārvietojam uz turieni, kur to var darīt. Latvijā sapieri ar ūdenslīdēja izglītību ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Baltijas jūrā ir ļoti daudz sprāgstvielu - tās ar tīkliem izceļ zvejnieki, zemessmēlēji, rokot ostu, paceļ. Nesprāgušās mīnas meklējam arī paši.”

Baltijas valstu ūdenslīdēju skola atklāta pērnā gada septembrī.

“LAUKU AVĪZE”; pēc U. Rāceņa raksta “Ūdenslīdēji - Latvijai un pasaulei”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!