“Rīt, cerams, būs vēsturisks mirklis – Eiropas apvienošanās”

Ministru prezidents Einars Repše Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 12. decembrī

Intervija Latvijas Radio 12. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Šodien Eiropas uzmanība neapšaubāmi ir pievērsta Dānijai, un arī Latvija cer tur saņemt vēsturisko uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā — tā mēs arī labprāt sāktu šo sarunu. Vēl pagājušajā nedēļā man teica, ka jūs būsit šodien jau Kopenhāgenā, pēc tam teica, ka tomēr rīt vakarpusē, tad parādījās informācija, ka tomēr laikam rīt no rīta jūs tur dosities, ja būs tāda nepieciešamība tomēr ierasties no rīta puses jau, kā es saprotu, lai pabeigtu arī pēdējās iestāšanās sarunas. Vēl notiek aktīvas diskusijas Kopenhāgenā. Mums vēl nav panākta vienošanās lauksaimniecības sadaļā, kāda tā situācija ir?

Einars Repše: — Faktiski mēs visās sarunu sadaļās esam saņēmuši vai panākuši ļoti labus rezultātus, kas mūs, ja ne pilnībā, tad vismaz ļoti labi apmierina, un mēs būtu gandarīti, ja šis sarunu posms noslēgtos rīt ar uzaicinājumu. Taču problēmas rada neatrisināti jautājumi dažu citu kandidātvalstu sarunās, un tas nozīmē, ka vēl ir iespējamas kādas modifikācijas kopējā piedāvājumu paketē. Redziet, tas, ka es vēl neesmu šodien Kopenhāgenā, tā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka mūsu sarunu grupa tur sekmīgi strādā un ka viņiem nav radušies nekādi jautājumi, kurus viņi nav spējuši atrisināt bez tiešas valdības vadītāja iejaukšanās. Taču rīt, iespējams, un kā jau es uzsvēru – ne mūsu, bet iespējamo problēmu, kas radīsies citu sarunu partneru dēļ, – var gadīties, ka būs uz vietas jāreaģē uz kādām izmaiņām, jauniem piedāvājumiem vai jāsaka savs „jā vai nē” par galīgo piedāvājumu. Un tāpēc ir nepieciešamība atrasties tur uz vietas, jau rīt no rīta sešos es izlidoju uz Kopenhāgenu.

— Jūs esat gatavs reaģēt uz tādām izmaiņām?

E. Repše: — Tieši tā. Es būšu tur kopā ar ārlietu ministri, zemkopības ministru un citiem delegācijas locekļiem. Protams, tur būs arī mūsu Valsts prezidente, bet valdības jautājumus risināsim mēs ar savu sarunu vešanas komandu, tātad mēs būsim uz vietas, un mani kolēģi palīdzēs vajadzības gadījumā mums ātri reaģēt uz notikumiem. Ja viss risināsies labi, tad mums nekādas īpašās reakcijas rīt arī nebūs vajadzīgas, mēs varēsim izvērtēt galīgo piedāvājumu paketi un to pieņemt, ja nenotiks nekas neparedzēts.

E. Repše: — Nu, un tādā gadījumā jau vakarpusē, cerams, mēs varēsim svinēt uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā. Kas, protams, ir vēsturisks mirklis – tā ir Eiropas atkalapvienošanās, un tieši tāpēc, ka šis ir tik nopietns solis, ka jebkura atteikšanās jebkurai kandidātvalstij varētu nozīmēt tās atsviešanu diezgan tālu– nu, tas dod tādu zināmu cerību, ka patiešām nekādu pārsteigumu nebūs.

— Ja tas vēsturiskais brīdis būs rīt, kā mēs to labprāt cerētu, vai tas nozīmē, ka arī jūs labprāt redzētu tādu informatīvās kampaņas uzsākšanu masu medijos, jo ir referendums?

E. Repše: — Pilnīgi noteikti, par to mēs jau esam runājuši šeit gan ar Ārlietu ministriju, gan ar Eiropas integrācijas biroju, ka mums ir jāuzsāk gatavoties referendumam, kas notiks nākamā gada septembrī, un jāsāk arī informācijas kampaņa, lai katrs varētu pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu.

— Runājot par Eiropas Savienību, jāsaka, ka zināmas saistības jau mums Eiropas Savienība uzliek, un tās, protams, ir kaut kādā veidā pozitīvas un kaut kādā veidā reizēm arī bažas izraisošas. Viena no lietām, kas daudzus uztrauc, bija saistībā ar finansēm un arī budžeta lietā, un šodien ļoti aktīvi Saeimā tika runāts par pievienotās vērtības nodokli. Piemēram, grāmatām un medikamentiem šis PVN šobrīd ir atlikts, vismaz tā Saeimas deputāti šodien lēma. Tātad mēs vēl nesteidzamies ar tām prasībām, kādas Eiropa mums varētu uzlikt?

E. Repše: — Tas, ko lēmām šodien par pievienotās vērtības nodokļa atlikšanu medikamentiem un mācību grāmatām, tas ir pilnībā saskaņots ar valdību un valdības atbalstīts. Šī Eiropas prasība mums būs jāizpilda tikai ar iestāšanās brīdi, un es ceru, ka pēc gada mēs būsim daudz turīgāki un labāk sagatavoti šī nodokļa ieviešanai. Patlaban, lai arī šo nodokļu atlikšana mums patiešām radīs papildu sarežģījumus budžetā, mēs tomēr sociālās problēmas stādām augstāk un līdz ar to esam šos nodokļu paaugstinājumus atlikuši – atlikuši uz labākiem laikiem, kad valsts un tauta būs labāk sagatavota izturēt šī nodokļu palielinājuma radītos satricinājumus; tie gan arī nebūs sevišķi lieli. Mēs šobrīd esam pacēluši akcīzes nodokli tabakai, kas savukārt tiešā veidā ies sportam un kultūrai, jo tas ir iezīmētais nodoklis. Līdz ar to šodienas Saeimas darbības rezultāts arī ir ļoti, ļoti apsveicams un cerīgs tieši dzīves standarta uzlabošanai un arī kultūras finansējuma sakarā.

— Kā es saprotu, tagad akcīze būs visiem spirtu saturošajiem produktiem, lai izvairītos no tā, ka viena daļa varētu izvairīties no nodokļu samaksāšanas.

E. Repše: — Taisni tā, un pamazām mēs ejam uz šo lietu sakārtošanu, taču attiecībā uz bilanci Eiropas sakarā, ja mēs pratīsim pareizi izmantot mūsu iespējas, tad arī tīri finansiālā bilance no iestāšanās Eiropā būs ļoti pozitīva, un šis pluss būs mērāms daudzos simtos miljonu latu. Un protams, tas ir atkarīgs no mums pašiem, vai mēs spēsim nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus un līdzfinansējumu attiecīgā finansējuma saņemšanai. Bet es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim, un galu galā tas viss ir tikai mūsu pašu rokās. Cita lieta, kas šobrīd saistās ar iestāšanos Eiropas Savienībā, protams, ir tas, ka mums steidzamā kārtā ir jāsaved kārtībā daudzas lietas, kas līdz šim nav bijušas atbilstošas Eiropas standartiem, un tas varbūt šajā jau tā grūtajā budžeta situācijā rada nelielu papildu saspringumu, taču jāapzinās, ka, investējot labās lietās, mēs nekad nepaliksim zaudētāji, un tas, kas ir patiešām jāsakārto, tas ir jāsakārto — te nekāda atlikšana uz gadu vai diviem nepalīdzēs.

— Varētu sacīt tā – investīcijas šobrīd, jūsuprāt, tomēr finansiāli Latvijai būtu viens no lielajiem argumentiem, kāpēc būtu jāiestājas Eiropas Savienībā, ja ne pats lielākais?

E. Repše: — Tas tiešām ir viens no argumentiem. Protams, ir daudzi politiski, ekonomiski argumenti, kopīgais tirgus, vienota Eiropas valstu saime, vienota likumdošana, vienoti principi, arī tīri politiski. Mēs atgriežamies Eiropā, un tā tālāk. Bet, runājot tieši par finansiālo pusi, – protams, mums iestāšanās Eiropas Savienībā kaut ko maksās, un to, ka tas kaut ko maksās, mēs jutīsim un jau tagad jūtam, sastādot nākamā gada budžetu. Varbūt daļēji arī tādēļ mēs netiekam uz priekšu tā, kā bija sākotnēji plānots, bet šī nauda nāks atpakaļ un ar lielu pozitīvu uzviju. Un, protams, ja mēs sagaidām iespēju izmantot daudzu miljonu Eiropas fondus, tad mums arī ir jānodrošina uz vietas nepieciešamā kontrole pār šo līdzekļu izlietošanu, nepieciešamā infrastruktūra un tā tālāk.

— Tas ir tas, par ko uztraucas arī Eiropā, – par korupciju un citām lietām...

E. Repše: — Pie tā mēs arī patlaban ķeramies enerģiski klāt. Faktiski mēs darām visus darbus vienlaikus paralēli, un arī cīņa pret korupciju jau ir sākusies; mēs vairs neklusējam, redzot signālus par noziedzīgām darbībām. Un šie signāli ienāk katru dienu – gan cilvēki arvien vairāk uzticas jaunajai valdībai un sūta informāciju, gan arī laikrakstos gandrīz katru dienu lasām materiālu, uz kuru tūlīt reaģējam. Paldies masu informācijas līdzekļiem – tie mums šādā veidā ļoti palīdz.

— Mums ir klausītāju jautājumi, kas krājušies arī no iepriekšējām reizēm, kuriem vajadzētu pievērsties. Astrīda Andersone atsūtījusi vairākus jautājumus vēstulē, – pirmais, par finanšu lietām: vai tiks pārdotas „Lattelekom” akcijas?

E. Repše: — Mēs domājam šobrīd par tādu iespēju, jo šīs akcijas nekādu lielu labumu Latvijas valstij nenes. Taču tur ir vēl jāizsver daži jautājumi, kas saistās ar mūsu kopējo sektorpolitiku telekomunikāciju lietā; un otrs – jāizsver jautājums, vai šobrīd ir tas labākais laiks šo akciju pārdošanai. Bet principā – jā, labāk mēs saņemam skaidru naudu par šīm akcijām, tās godīgi un pienācīgi pārdodot, nekā mēs tās bezgalīgi ilgi glabājam.

— Ir kāds ierosinājums. Vasarā bija Lietuvas dienas Latvijā. Vai pēc skandāla – un te viņa vēl atcerējās sieriņu skandālu – nebūtu aktuāls jautājums par Latvijas dienām Lietuvā?

E. Repše: — Droši vien, tas ir aktuāls, un var no dažādām pusēm uz to raudzīties. Bet vai tas ir mērķtiecīgi mūsu produkcijas eksportam uz Lietuvu – tas ir jāspriež profesionālām organizācijām un ministrijām un, protams, ir jāizvērtē, cik tas mums maksās.

— ...un kāds ieguvums. Vai nebūtu jāizvērtē – un tas jau ir nopietns jautājums, – uz kādiem noteikumiem tiek izmantota par valsts līdzekļiem pirkta medicīniskā aparatūra privātajās struktūrās?

E. Repše: — Pilnīgi noteikti jāizvērtē. Tik tiešām, ir dzirdēts stāsts par to, ka privātas struktūras, kas ir faktiski pseidoprivātas uz valsts aparatūras bāzes, iekasē naudu par pakalpojumiem, kurus īstenībā sniedz valsts organizētas struktūras un iekārtas. Protams, ir jāizvērtē, mums ir ļoti plašā frontē jāizvērtē ļoti daudz kas un jāpārkārto ļoti daudz kas.

— Runājot par NATO lietām — vai būs militāra sadarbība arī ar Somiju un Zviedriju, un tas ir jautājums par kaimiņvalstīm, kas nav NATO?

E. Repše: — Šī sadarbība jau patlaban ir, jā, būs sadarbība ar šīm kaimiņvalstīm.

— Te ir vairāki klausītāju jautājumi vēl par budžetu. Cilvēki satraucas par lielo valsts parādu. Kāds klausītājs jautā: tīri vispārinot, kādas ir iespējas to mazināt, un ar ko mums draud tieši šis lielais parāds?

E. Repše: — Nu, parāds draud ar to, ka mēs to ne tikai nekad nevarēsim atmaksāt, bet tas katru gadu vēl palielināsies un mums būs jāmaksā procenti par šī parāda izmantošanu, ko, protams, varētu izmantot daudz lietderīgāk. Parāds saistās tiešā veidā ar valsts un pašvaldību budžeta deficītu, tātad, ja ir deficīts, tas ir no kaut kādiem avotiem jāfinansē. Faktiski vienīgais finansēšanas avots ir aizņemšanās, tas ir gluži tāpat kā ģimenes budžetā – ja pārtērē mēneša ienākumus, tad droši vien naudu aizņemas, un tā šis parāds pamazām aug. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd mums ir grūtības sabalansēt budžetu, es neredzu, ka tuvākajos gados vai pat desmit mums būs kāds budžets ar tik lielu pārpalikumu, ka mēs varēsim domāt par parāda atdošanu. Līdz ar to valsts parāda palielinājums ir bīstams, nepieļaujams, tā ir šodienas problēmu uzkraušana nākamajām paaudzēm, tā ir bezatbildīga rīcība, un tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc budžeta deficīts ir jāsamazina. Kas attiecas šobrīd uz budžeta deficītu, tad, pieliekot klāt pie bāzes prioritātes, tie ir septiņi procenti. Kas ir bāze, un kas ir prioritātes? Bāze – tas ir tas, kas bijis pagājušogad, tā vienkārši runājot, un prioritātes ir tas, ko prasa šogad. Tātad bāze lielā mērā nav nekas cits kā iepriekšējo gadu prioritātes. Nav nekāda iemesla šī gada prioritātes skatīt būtiski atšķirīgi no bāzes izdevumiem, es domāju, mums ir jātiek skaidrībā gan par bāzi, gan par šogad no jauna pieprasītajiem finansējumiem un jāizvērtē tie visi – tātad kuru varbūt nogriezt vispār un kuru varbūt radikāli samazināt, un pie tam tas ir jāskata salīdzinošā izteiksmē. Protams, visi šie finansējumi tādā vai citādā mērā ir vajadzīgi – nu, varbūt dažs labs no tiem tiek izšķērdīgi tērēts, bet tā ir cita saruna, bet, droši vien, pamatā tie visi ir vajadzīgi, taču viens varbūt ir vajadzīgs daudz, daudz vairāk nekā cits. Un patlaban mēs esam uzsākuši to darbu kopā ar ministriem. Protams, šobrīd ir grūti, jo mums ir jāaptver reizē viss un jāiedziļinās, bet tuvākajā laikā, es domāju, mēs jau būsim nonākuši pie kādas struktūras un algoritma, kādā veidā izvērtēt bāzi un prioritātes, kopā ņemtas - kuras no tām ir atstājamas un kuras tomēr samazināmas vai pat pilnībā izslēdzamas. Kādas ir tās prioritātes? Ļoti, ļoti vienkāršas. Es te varu palasīt: tātad 22 tūkstoši Kārļu zivju audzētavas rekonstrukcijai, tik un tik Eirovīzijas konkursa pasākumu medicīniskajam nodrošinājumam; skatāmies kaut kur citur – valsts ģeogrāfiskā informācijas sistēma; mazo ostu atbalstam; tālāk pie medicīnas –aparatūra jaundzimušo bērnu dzīvības nodrošināšanai un tā tālā. Patlaban iesniegtās prioritātes ir uz 120 lapām. Vienā lapā ir četras piecas no šīm prioritātēm - tie ir naudas pieprasījumi un esošais budžets. Bāze sastāv no iepriekšējos gados līdzīgiem pieprasījumiem, kur es neesmu pārliecināts, vai tie vienmēr visi izvērtēti pietiekami uzmanīgi, un esmu pārliecināts, ka tur ir sakrājies arī daudz kas, ko, salīdzinot ar šī gada prioritātēm, varētu arī uzskatīt par mazāk svarīgu.

— Jūs esat paudis, ka nesteigsities ar budžeta ātru sagatavošanu, tā arī Starptautiskais valūtas fonds ir aicinājis.

E. Repše: — Nu, tā ir šobrīd mūsu vienīgā iespēja piedāvāt kaut cik kvalitatīvu budžetu, jo citādi atkal apstiprinātu kaut kādus jaunos, teiksim, pieauguma mērķu griestus un tad nekritiski ļautu vienkārši tos finansēt un nākamgad vispār vairs neskatītos pat atpakaļ – kas reiz iekļauts budžetā, tas tur vienmēr ir uz mūžīgiem laikiem. Tā tas neiet, tas šobrīd ir novedis pie patiešām salīdzinoši labas makroekonomiskās attīstības, pie tomēr izteikti nepietiekama budžeta ar milzīgu deficītu, un vienīgais ceļš, kā to patiešām savest kārtībā, ir šis, jo vieglāka ceļa nav.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā