Vakar, 12.decembrī, Kopenhāgenā sākās Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās, kuras laikā Latvija kopā ar vēl deviņām kandidātvalstīm cer saņemt uzaicinājumu iestāties ES

Foto: A.F.I./epa

“Eiropa bija dalīta ilgāk nekā 45 gadus. 1989. gadā līdz ar Berlīnes mūra krišanu sākās Eiropas atkalapvienošana. Kopš šī laika ir darīts ļoti daudz, lai Eiropa atkal būtu vienota, un šobrīd šeit, Kopenhāgenā, mēs beidzot esam ļoti tuvu, lai ™o procesu pabeigtu,” vakar vakarā, 12. decembrī, preses konferencē īsi pirms vēsturiskā Kopenhāgenas sammita atklāšanas teica Eiropas Savienības prezidējošās valsts Dānijas premjerministrs Andress Fogs Rasmusens.

Kopenhāgenas sammita centrālais temats neapšaubāmi ir Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, bet jautājums par to, cik no desmit kandidātvalstīm, to skaitā arī Latvija, iespējams, jau šodien slēgs iestāšanās sarunas un tiks uzaicinātas kļūt par dalībvalsti, vēl aizvien ir atklāts.

Kā zināms, pirms pāris nedēļām Dānijas prezidentūra publiskoja kompromisa piedāvājumu sarunu slēgšanai, kurš paredz krietni uzlabot gada sākumā Eiropas Komisijas izstrādāto piedāvājumu par tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā un finanšu nosacījumiem. Dānija piedāvājusi nākamo dalībvalstu zemniekiem pirmajā gadā pēc iestāšanās tiešos maksājumus palielināt līdz aptuveni 45% no tā, ko saņem pašreizējo ES dalībvalstu zemnieki. Liela daļa kandidātvalstu to novērtējušas kopumā pozitīvi, tomēr galīgā vienošanās vēl ir priekšā un, visticamāk, tiks panākta šodien. Tomēr dažas kandidātvalstis izteikušas vēlmi Dānijas prezidentūras piedāvājumu vēl vairāk uzlabot. Vislielāko neapmierinātību paudusi Polijas valdība, kas šo piedāvājumu uzskata par nepieņemamu un cer panāk krietnus uzlabojumus. Līdz ar to arī citas kandidātvalstis izturas visai piesardzīgi pret sarunu slēgšanu, taktiski nogaidot uz Polijas panākumiem. Gadījumā, ja Polijai tomēr izdotos panākt ievērojamus uzlabojumus Dānijas izteiktajā piedāvājumā, arī citas kandidātvalstis ir gatavas pieprasīt līdzvērtīgus nosacījumus.

Tādēļ jautājums par to, cik valstis spēs vienoties un slēgt sarunas šajā nedēļas nogalē, vēl aizvien ir neskaidrs.

Kā vakar preses konferencē teica Dānijas premjerministrs, jautājums par sarunu slēgšanu un jaunu kandidātvalstu uzņemšanu “nav jautājums par to – tagad vai nekad, bet tas ir jautājums par to — tagad vai vēlāk, iespējams, krietni vēlāk”.

“Dānija ir gatava darīt visu, lai slēgtu sarunas ar sekmīgākajām kandidātvalstīm, es ceru, ka mēs spēsim vienoties ar visām desmit valstīm,” teica A. F. Rasmusens.

Dānijas premjerministrs atzina, ka daudzas kandidātvalstis ir visai neapmierinātas un cer panākt vēl pozitīvākus nosacījumus un lielāku ekonomisko ieguvumu no iestāšanās ES. Tādēļ ir skaidrs, ka arī tad, ja vienošanās tomēr tiks panākta, sarunas būs smagas ar visām kandidātvalstīm.

Dānijas premjerministrs pagājušās nedēļas laikā apceļojis arī visas ES dalībvalstis, kur ticies ar valstu un valdību vadītājiem. Tāpat Dānijas sagatavotais piedāvājums ar pārējām dalībvalstīm pārrunāts vēl tikšanās laikā Briselē šīs nedēļas sākumā. A. F. Rasmusens atzina, ka vairākas dalībvalstis sākotnēji bijušas neapmierinātas ar šo piedāvājumu, jo uzskata to par pārāk dāsnu un finansiāli smagu. Tomēr beigu beigās visas dalībvalstis šim piedāvājumam piekritušas, tādēļ papildu iebildumiem nevajadzētu būt. Tajā pašā laikā visas dalībvalstis ļoti stingri uzstājušas, ka šis ir galējais piedāvājums, un liku™as noprast, ka vēl vairāk līdzekļu paplašināšanai rast ir neiespējami.

Līdz ar to Dānijas piedāvājums uzskatāms par labāko iespējamo, un jebkādas manevrēšanas iespējas iestāšanās sarunās ir tikai šā piedāvājuma ietvaros, uzskata Dānijas premjerministrs. Viņš arī norādīja, ka katrai dalībvalstij dots individuāls piedāvājums, kas balstīts uz kopējo pozīciju. Līdz ar to jebkādas izmaiņas attiecībā uz finan™u nosacījumiem iespējamas tikai jau pašreizējā piedāvājuma ietvaros, proti, pārstrukturēt daļu finansējuma no vienas jomas uz citu.

Dānijas premjerministrs pieļāva, ka dažas kandidātvalstis tomēr varētu arī nepiekrist un neslēgt sarunas un paplašināšanās varētu daļēji aizkavēties, tomēr viņš pauda cerību, ka vēsturiskais lēmums tiks pieņemts Kopenhāgenas sammita laikā.

Atbildot uz jautājumu, kas sagaida tās kandidātvalstis, kas tomēr neslēgs sarunas Kopenhāgenā, A. F. Rasmusens atzina, ka šis jautājums ir neskaidrs, bet diezgan iespējams, ka šīs valstis varētu palikt ārpus ES pat līdz 2007. gadam.

2007. gads tiek minēts arī kā mērķa datums Rumānijai un Bulgārijai – valstīm, kuras iestāšanās sarunas uzsāka reizē ar pārējām desmit kandidātvalstīm, tomēr to reformu gaita un progress sarunās bijis par lēnu, lai sarunas varētu slēgt jau šogad Kopenhāgenā.

Vēl vakar vēlu vakarā (ap plkst. 21 pēc Latvijas laika) preses konferenci sarīkoja Polijas sarunu vadītājs Jans Trušinskis, kas žurnālistiem lika noprast, ka Polija tomēr nesteigsies slēgt sarunas un turpinās cīnīties par labākiem nosacījumiem. Polijas sarunu vadītājs gan neatklāja, kāda būs Polijas galējā pozīcija, jo par to vēl līdz rītdienas rītam vienosies Polijas premjerministrs kopā ar trim vicepremjeriem un ārlietu ministru. J. Trušinskis apšaubīja, ka gadījumā, ja sarunas netiek slēgtas Kopenhāgenā, vienīgā alternatīva būtu pievienoties ES tikai 2007. gadā. Viņš uzskata, ka vienošanās var tikt panākta arī īsi pēc Kopenhāgenas, bet vēl aizvien pastāv cerības, ka tā tiks panākta, iespējams, jau rīt. Polijas sarunu vadītājs norādīja, ka līdz šim iestāšanās sarunās ES bijusi pietiekami fleksibla un “manevrēšanas iespējām jābūt arī šeit, Kopenhāgenā”. “Ja mēs būtu gatavi Dānijas piedāvājumu pieņemt bez izmaiņām, tad mūsu klātbūtnei šeit, Kopenhāgenā, nebūtu nekādas jēgas,” teica Polijas sarunu vadītājs. Līdz ar to iespējams secināt, ka sarunu process vēl aizvien nav beidzies un, iespējams, jau šodien tiks panāktas kādas pārmaiņas ne vien Polijas, bet arī pārējo kandidātvalstu sarunās.

Kopenhāgenas sammita laikā viens no centrālajiem jautājumiem būs arī par trīspadsmitās kandidātvalsts – Turcijas – likteni. Proti, ES dalībvalstis plāno nosaukt datumu (iespējams, 2005. gada sākums), kad varētu tikt sāktas sarunas ar šo kandidātvalsti.

Artis Nīgals, “LV” speciālkorespondents ES sammitā Kopenhāgenā

Vakar, 12.decembrī, Eiropas Savienības sammita pirmajā dienā un pošoties uz sammitu: Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens (augšējā attēlā) un — Latvijas Ministru prezidents Einars Repše un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”