Kad tiek meklētas sadarbības sviras

Par lielo pilsētu vadības tikšanos ar Ekonomikas ministru

Tikšanās laikā: Latvijas lielo pilsētu apvienības prezidents, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, ekonomikas ministrs Juris Lujāns (augšējā attēlā); Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks un Latvijas Lielo pilsētu apvienības izpilddirektors Jānis Kalviņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ierasti gada beigas ir padarītā vērtēšanas un jaunu nodomu apstiprināšanas laiks. Un tikpat ierasta ir vēlme to kā apkopojumu sajust līdz gada skaistākajam brīdim – Ziemassvētkiem.

Trešdien, 11.decembrī, ar nodomu vērtēt šā gada veikumu tikās Latvijas septiņu lielāko pilsētu vadības pārstāvji. Lai arī visas šīs pašvaldības ir Latvijas Pašvaldību savienības biedres, pirms vairāk nekā gada apvienojoties, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Jūrmalas pašvaldības izveidoja savu interešu aizstāvības organizāciju – Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA). Ik mēnesi uz tikšanos ierodas pilsētu mēri vai to pilnvaroti pašvaldības vadības pārstāvji, lielākoties izpilddirektori. Īpaši tiek rīkotas izpilddirektoru tikšanās.

Asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš sniedza informāciju par šā gada asociācijas darbībām. Atskaites ziņojumā īpaši tika uzsvērts galvenais uzdevums – ietekmēt, lai likumdošana būtu labvēlīga pašvaldību interešu aizstāvībai. Izvērtējot asociācijas biedriem sagatavoto ziņojumu par iesniegtajiem likumdošanas aktu grozījumiem un citādiem priekšlikumiem dažādu pašvaldību pārraudzības nozaru optimizēšanai, var secināt, ka viena trešdaļa ir akceptēta, trešdaļa noraidīta un trešdaļa atrodas procesā. Arī sanāksmē klātesošie pašvaldību vadītāji un to pārstāvji šādus rezultātus novērtēja atzinīgi, tomēr zināma skepse par neatbalstīto bija uztverama no ziņojuma konteksta. Nav šaubu, ka domstarpības un kompromisa lēmumi sekmē rezultatīvas darbības, tādēļ asociācija ir iecerējusi aizsākto turpināt un meklēt pieņemamus risinājumus. No asociācijas izpildinstitūcijas vadības pozīcijām J.Kalviņš uzsvēra, ka turpmākajā darbībā pievērsīs būtisku lomu tēla veidošanas un sabiedrisko attiecību jautājumiem.

Rīgas pilsētas pārstāvis, izpilddirektors Māris Tralmaks norādīja, ka atbalsta asociācijas un tās biedru atpazīstamības veicināšanu un piedāvāja īstenošanai izmantot tūrisma informācijas centrus.

Pārrunājot veiksmes, atzīstama prakse ir neslēpt to, kas nav izdevies. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs ierosināja risināt jautājumu par asociācijas ietekmes sfēru paplašināšanu: “Mums vajadzētu domāt par Lielo pilsētu asociācijas ietekmes paaugstināšanu. Arī ārpus asociācijas mēs tiekamies ar nozaru ministriem un darīsim to turpmāk. Ideāls būtu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) līmenis, kad tiek strādāts valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola sagatavošanā un parakstīšanā. Mūsu mērķis nav apiet Pašvaldību savienību, jo visi esam tās biedri. Dokumentāra vienošanās ar valdību, manuprāt, būtu asociācijas mērķis.” Jūrmalas mēra izteiktajam viedoklim pievienojās arī M.Tralmaks, norādot, ka LLPA ir liels potenciāls un būtu nelietderīgi to neizmantot un necensties palielināt savas pilnvaras.

LLPA ir sākusi iepazīšanos ar nozaru ministriem. Jau bijušas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar satiksmes ministru Robertu Zīli, īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivaru Gateru. Šajā reizē uz sarunu bija aicināts ekonomikas ministrs Juris Lujāns. No politiķu teiktā varēja secināt, ka atbalsts šādai praksei būs arī turpmāk. Aicinātāji novērtēja uzaicināto sapratni un atbalstu dialogam. Pirms ministra ierašanās pārrunāta sarunas stratēģija un, ņemot vērā “lielā septiņnieka” ambīcijas, varēja noprast, ka, respektējot asociācijas kopējās intereses, par sevi aizmirsts netiks.

Ekonomikas ministra vizīte LLPA noritēja draudzīgā iepazīšanās un izziņas gaisotnē. Pašreizējais asociācijas prezidents, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra atbalstu dialoga veidošanai un priekšlikumu iesniegšanai: “Pašvaldībām ir liela pieredze un daudz likumdošanā atbalstāmu priekšlikumu. Mēs esam par to, lai valstī netiktu pieņemti likumi, kurus nav iespējams realizēt. Mēs aicinām saskaņot viedokļus likumdošanas jautājumos, jo mums nav likumdošanas iniciatīvas.” Ir vairākas jomas, kurās lielās pilsētas gatavas iesniegt savus priekšlikumus Ekonomikas ministrijai. Dialogs ir vēlams rūpniecības attīstības, tūrisma, privatizācijas problēmu, dabasgāzes izmantošanas un apmaksas, reģionālo projektu atbalsta, pašvaldību brīvas pieejas kapitāla tirgum jautājumos.

Pašvaldību interesējošo jautājumu lokā ir nozaru prioritātes. J.Lujāns atbildot atzīmēja, ka tās vēl nav konkrēti noteiktas, bet ir tuvāko triju nedēļu jautājums. Pašvaldību brīvu pieeju kapitāla tirgum ekonomikas ministrs analizēja no rietumvalstu pieredzes un vērtēja to kā atbalstāmu: “Manuprāt, mūsu valstī ir pamatos nepareizi veidotas attiecības starp divām varām - valsts varu un pašvaldībām, arī jautājumā par pašvaldību pieeju brīvam kapitāla tirgum. Rietumvalstu pašvaldības ir daudz patstāvīgākas ar visām pozitīvajām un negatīvajām sekām. Kaut arī pašvaldību budžeta sistēma ir ierobežojoša un pamatos nepareiza, tomēr tā ir stabila un īsā laikā ir grūti to mainīt.”

Ministrs atbalstīja konstruktīva dialoga veidošanu ar ieinteresētajām pusēm. Par vienu no dialoga segmentiem J.Lujāns uzskata atgriezenisko saikni, kurai jābūt dialoga turpinājumā: “Ja nespēsim parādīt kādas konkrētas izmaiņas, dialogs draudēs palikt agresīvs. Katra nākamā tikšanās reize parādīs abpusējās darbības rezultātus.” Par daudz delikātāku situāciju ministrs uzskata atsevišķu vienošanās noslēgšanu ar sarunu partneriem: “Ministrija ir pēc būtības organizēta struktūra. Nav nozīmes parakstīt jelkādu dokumentu, kas ministrijai jāveic pēc tai uzdotajiem pienākumiem. Protams, ir jāizvērtē šīs piedāvātās vienošanās. Un jāpiezīmē, ka nevienai organizācijai nerastos vēlme sagatavot vienošanās, ja otra iesaistītā puse savas funkcijas veiktu.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore