Saeimas darbu var uzlabot tikai paši likumdevēji

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — intervijā Latvijas televīzijā ceturtdien, 27. janvārī

TV tiešraidē 27.janvāra raidījumā "4.studija" pulksten 19 Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Raidījumu vadīja žurnālists Mareks Gailītis.

— Labvakar! Ir ceturtdiena, 27. janvāris. Kā jūs būsit ievērojuši, raidījums "4. studija" ir varas raidījums. Ministru prezidents raidījumā pārstāv izpildvaru, Valsts prezidente — prezidentes varu. Līdz šim raidījumā nav bijuši tiesu varas pārstāvji un likumdevējas varas pārstāvji. Šodien 4. studijā ir likumdevējas varas pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Pirms mēs sākam sarunu, es gribētu izteikt līdzjūtību Saeimas deputāta Leonarda Staša piederīgajiem un draugiem. Šodien deputāts nomira pēkšņā nāvē.

Straumes kungs, kā jūs pats vērtējat 7. Saeimas darbu?

J.Straume: — Manuprāt, 7. Saeima sastāva ziņā izceļas ar labāku kvalitāti nekā iepriekšējās. Varbūt tas ir subjektīvi. Domāju, reālais Saeimas darbs un tā politiskā kultūra, kas veidojas parlamentā, liecina, ka mēs pietiekami kvalitatīvi spējam pildīt tos uzdevumus, ko mums ir uzticējuši vēlētāji. Vēl viens rādītājs, kas norāda uz pozitīvu Saeimas darbu, ir tas, ka šobrīd ir tikai viens neatkarīgais, pie frakcijām nepiederošais deputāts. Tas liecina, ka nostiprinās parlamentārā demokrātija. Šī tradīcija ir diezgan aktuāla un akceptēta. Partiju pārstāvji un Saeimas frakcijas parlamentā meklē savu politisko nišu, meklē savu pozīciju katrā jautājumā. Tas ir vērtējams tikai pozitīvi.

— Šodienas Saeimas sēdē tika izskatīts jautājums par 16. martu. Saeima noraidīja šo datumu kā leģionāru piemiņas dienu. Vai jūsu partija tomēr centīsies panākt, lai šī diena būtu kalendārā kā piemiņas diena?

J.Straume: — Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK nostāja šajā jautājumā ir saistīta ar partijas programmatiskajām ievirzēm un uzskatiem. Manuprāt, Saeimas 3. lasījuma rezultāts jau ir skaidrs — 16. marta kā atzīmējamas dienas kalendārā vairs nebūs. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēki, kas vienmēr ir pieminējuši 16. martu, vairs to nedarīs. Mana kā Saeimas priekšsēdētāja pozīcija, kuru daudzi uzskata par konfrontējošu ar manu partiju, ir tāda, ka es akceptēšu to viedokli, kuru būs izteicis Saeimas vairākums.

— Jūs ļoti cildinoši izteicāties par 7. Saeimas deputātiem. Taču sabiedrībai var rasties dīvains iespaids par šo deputātu profesionalitāti, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs divreiz nosūtīja atpakaļ uz Saeimu viņam adresētu vēstuli, deputāti nav pratuši to pareizi noformēt.

J.Straume: — Jā, es saprotu jautājuma būtību. Kļūdas gadās arī deputātu darbā. Konkrētās komisijas darbs ir saistīts ar lielu apjomu un milzīgām emocijām. Bieži vien šīs emocijas neļauj ar vēsu prātu sagatavot vajadzīgo dokumentāciju. Domāju, ka deputāti un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ar kuru es esmu runājis, neveido konfrontāciju starp tiesu varu un likumdevēju varu. Tas ir politiskās kultūras un koleģialitātes jautājums. Neapšaubāmi, gadās tehniska rakstura kļūdas, taču trīs lietas ir labas lietas. Un es domāju, ka trešais piegājiens būs juridiski korekts un Guļāna kungam nebūs jāpārmet, ka likuma kalpi neievēro likumu.

— Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc trešā pieprasījuma iesniegšanas nozīmēs tiesnesi ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības pārbaudei, vai būs rezultāti?

J.Straume: — Šeit es izteikšu savu personīgo viedokli. Tie, kas ir sekojuši manai pozīcijai visā pedofilijas skandāla gaitā, būs ievērojuši, ka esmu atturējies vērtēt izmeklēšanas komisijas darbu. Man nav īsti skaidra komisijas nostāja, jo tiek runāts, ka visu darbību pamatā ir vēlme panākt prokuratūras darba uzlabošanos. Taču likums ir bezkaislīgs un skaidri nosaka, ka šādai rīcībai ir viens pamatmērķis — ģenerālprokurora darbības izvērtēšana. Manā uztverē — varbūt nav korekti tā teikt — tā ir jau zemē notriekta pretinieka spārdīšana ar kājām. Es nedomāju, ka šeit būs kāds īpašs rezultāts. Mums katram jādara savs darbs. Man šodien bija saruna ar izmeklēšanas komisijas vadītāju Ādamsona kungu. Viņš mani informēja par iespējamām likumdošanas iniciatīvām. Komisijā tiek veikts darbs gan pie izmaiņām prokuratūras, gan tiesu varas likumā. Es šodien pārskatīju šīs potenciālās izmaiņas. Manuprāt, tās ir pietiekami konstruktīvas, un nevar runāt par to, ka deputāti grib izmaiņas likumā, lai izdarītu spiedienu uz Ģenerālprokuratūru. Šajā laikā es saskaņā ar likumu esmu saņēmis informāciju no Ģenerālprokuratūras par izmeklēšanas gaitu pedofilijas lietā. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka darba apjoms ir liels. Prokuratūra veic tiešām nopietnu darbu.

— Kā jūs vērtējat parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbu gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā? Vai tas ir attaisnojies?

J.Straume: — Grūti teikt, vai tas ir attaisnojies. Taču es negribētu piekrist viedoklim, ka darbs ir bijis bezjēdzīgs un bez rezultātiem. Vislielākā ažiotāža bija ap izmeklēšanas komisiju, kas nodarbojās ar trīs miljonu lietu. Mēs zinām, ka rezultāts ir un šī lieta būtībā nav vēl beigusies. Tāpat, es domāju, būs rezultāts šīs izmeklēšanas komisijas darbam. Būs gan likumdošanas iniciatīvas, gan priekšlikumi, kā uzlabot Ministru kabineta un prokuratūras darbu.

— "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija vienīga partija, kas nepraktizēja mandātu nolikšanu deputātiem, kas kļuvuši par ministriem. Taču tagad tas tiek darīts. Ar ko tas ir saistīts?

J.Straume: — Tas ir saistīts ar to, ka mūsu partijā gan domes līmenī, gan grupās ir bijusi zināma neapmierinātība ar to, ka netiek izmantots likums, kas ļauj šādos gadījumos strādāt citiem cilvēkiem. Mēs tādējādi arī paudām savu uzskatu, ka šī koalīcija ir pati optimālākā. Tas neapšaubāmi bija politisks solis.

— Straumes kungs, kā jūs vērtējat pašreizējās koalīcijas stabilitāti, un cik lielā mērā to varētu ietekmēt premjera sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem?

J.Straume: — Es domāju, ka problēmas, kas varētu apdraudēt šīs valdības pastāvēšanu, varētu būt saistītas ar privatizācijas jautājumiem, kā arī ar aktuāliem politiskiem jautājumiem. Piemēram, jautājums, kurā nav saskaņas starp valdību veidojošām frakcijām, ir par administratīvi teritoriālo reformu. Laiks negaida, mums ir skaidri zināms Eiropas Komisijas novērtējums. Helsinku sanāksmes rezultāti skaidri norāda, ka ir jāpieņem lēmums šajā jautājumā. Ar šo lēmumu ir saistīti vairāki likumdošanas akti, kas būs jāpieņem lielā steigā. Šobrīd nav šīs izšķiršanās, jo valdībā nav vienota viedokļa. Te es saskatu zināmus nestabilitātes elementus. Kas attiecas uz Ministru prezidenta diskusijām ar opozīcijas partijām, tad no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedokļa liekas savāda valdības stabilitātes nostiprināšana, sarunājoties ar Jurkāna un Rubika bloku. Kas attiecas uz Jauno partiju, tā jau vienreiz bija valdības koalīcijā un ļoti konstruktīvi darbojās brīdī, kad notika valdības maiņa. Jaunā partija sevi ir pierādījusi kā nopietnu un konstruktīvu spēku.

— Kā jūs vērtējat Viļa Krištopana lēmumu nolikt mandātu?

J.Straume: — Krištopana kungs jau agrāk ir ieminējies par šādu iespēju. Īpašs pārsteigums tas nav. Es domāju, ka Vilis Krištopans ir pieņēmis vīrišķīgu lēmumu. Es domāju, ka viņš turpinās darbu kā "Latvijas ceļa" valdes loceklis un viņam kā valdes loceklim, neatrodoties frakcijā, būs vieglāk kritizēt savus kolēģus un meklēt risinājumu, kādam jābūt "Latvijas ceļa" viedoklim daudzos jautājumos.

— Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma paziņojumu par situāciju Čečenijā, uz kuru jau ļoti asi reaģēja Krievijas Ārlietu ministrija. Tā šo paziņojumu nosauca par atbalstu separātistiem un teroristiem. Kā jūs vērtējat šo Krievijas reakciju?

J.Straume: — Es domāju, ka šāda Krievijas reakcija nav pārsteigums, būtu savādi, ja tādas nebūtu. Mūsu paziņojums bija ļoti izsvērts un korekts. Bieži vien Saeimā tiek pieņemti politiski lēmumi, balstoties uz emocijām, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Paziņojums par Čečeniju bija izdiskutēts un rūpīgi izsvērts. Pēc būtības tam neviens nevar atrast loģiskus pretargumentus.

— Jūs tikko minējāt, ka viens no valdības nestabilitātes cēloņiem varētu būt privatizācija. Varbūt jūs minētu ko konkrētu, kā arī to, kāpēc tieši šis jautājums varētu destabilizēt patiešām stabilo valdību?

J.Straume: — Tas ir saistīts ar lielo uzņēmumu privatizāciju, kā arī ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora tālāko likteni. Te iezīmējas zināma konfrontācija, jo Tautas partija ir skaidri paudusi, ka šajā amatā ir jāatrodas politiskai personai. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pilnībā atbalsta ekonomikas ministra viedokli, ka prioritāte ir profesionālisms un politiska neitralitāte. "Latvijas ceļš" nav vēl paudis savu nostāju. Manuprāt, profesionalitātes ziņā Tautas partijai būtu grūti atrast savu kandidatūru, kas varētu sacensties ar Nagļa kungu. Objektīvi ir jānovērtē Nagļa kunga kā politiskas personas, kura profesionalitāti es negrasos apstrīdēt, problēmas, pieņemot lēmumus.

— Pašreizējā valdības koalīcija tapa pagājušā gada vasarā kā divu nacionāli domājošu partiju savienība, izvirzot augstus politiskos standartus. Vai šī vienošanās joprojām reāla, un vai Tautas partija ir jums patiesa partnere?

J.Straume: — Šī vienošanās joprojām ir spēkā. Neapšaubāmi, viena vai otra puse atsevišķos jautājumos ir vēlējusies citādu risinājumu, atšķirīgi interpretējot noslēgto vienošanos. Strādājot valdībā, mēs redzam, ka pamatos šī vienošanās tiek ievērota.

— Vai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes lēmums izslēgt divus apvienības biedrus, jo tie atbalstījuši sociāldemokrātu viedokli, ka nav jāprivatizē "Latvenergo", nav pārāk bargs?

J.Straume: — Lēmums bija atbilstošs apvienības statūtiem un konkrētai situācijai. Es nevēlos te iedziļināties, bet šie deputāti pārkāpa partijas statūtus. Jo mūsu viedoklis attiecībā uz "Latvenergo" ir akceptēts partijas kongresā un divi izslēgtie biedri nevarēja nebūt par to informēti.

— Daudzi skatītāji jautā: kāpēc netiek veiktas izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai varētu saukt pie atbildības tos deputātus, kas pārkāpuši Satiksmes noteikumus?

J.Straume: — Te nav runa par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī, tad nebūtu nekādu problēmu. Bet te ir runa par izmaiņām Satversmē. Satversmes izmaiņas ir ļoti sarežģīta procedūra, un minētais jautājums nav tik būtisks, lai ierosinātu šos grozījumus. Deputāti ir pieraduši, ka viņi tiek sodīti administratīvi, kas liek padomāt, cik tad ātri ir jābrauc.

— Straumes kungs, kā jūs domājat uzlabot Saeimas darbu, jo pagājušā gada decembra reitingi rāda, ka sabiedrības uzticības ziņā Saeima ir trešā institūcija no beigām?

J.Straume: — Tas ir parlamenta jautājums. Es uz to raugos filozofiski — Saeimas deputāti nekad nebūs tautā mīlēti, ar to ir jārēķinās. Saeimas darbu var uzlabot tikai kvalitatīvs likumdošanas darbs. Šāds apjomīgs darbs mūs gaida jau tuvākajos mēnešos, kad sāksies sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tikai veiksmīga šī darba veikšana var būt par pamatu Saeimas reitinga paaugstināšanai.

— Paldies, Straumes kungs, es jums novēlu veiksmīgu darbu.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā