Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis:

Kā jūs raksturotu pašreizējās Latvijas un Slovākijas divpusējās attiecības? Kurās jomās tās ir iespējams uzlabot?

Pavisam noteikti var teikt, ka divpusējo attiecību potenciāls nav pilnībā izsmelts. Lai gan tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pieaug – pērn Slovākijas eksports uz Latviju bija 22 miljonu dolāru apjomā, bet Latvijas eksports uz Slovākiju – astoņi miljoni –, joprojām ir daudz darāmā, lai informētu slovākus par Latviju un latviešus par Slovākiju. Slovāki bieži jauc Latviju ar Lietuvu, savukārt latvieši – Slovākiju ar Slovēniju. Šī situācija varētu uzlaboties, ja palielināsies tūrisma apjoms. Mēs esam laimīgi, ka tik daudz latviešu brauc uz Slovākiju, īpaši ziemā. Pastāv arī iespējas lielākai sadarbībai kultūras jomā. Būtu vēlams Latviju un Slovākiju satuvināt vēl vairāk.

Par to, ka divpusējās attiecības iespējams attīstīt, liecina kaut vai fakts, ka Latvija un Slovākija ir tik līdzīgas valstis un ka tām ir vienādi mērķi. Latvija un Slovākija ir līdzīgas teritorijas un iedzīvotāju ziņā, tām ir labas savstarpējās attiecības, abas gaida iestāju NATO un ir ļoti reālistiskas, gatavojoties saņemt uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā 2004. gadā. Tāpat abās valstīs ir ievērojams procents nacionālo minoritāšu.

Lai attiecības vēl vairāk padziļinātu, protams, ir vajadzīga nauda un attiecīgu prioritāšu noteikšana. Labi ir tas, ka Latvija un Slovākija tagad sistemātiski attīsta savstarpējās attiecības un apmainās ar viedokļiem par ļoti būtiskiem jautājumiem. Mūsu intereses ne tikai pārklājas, bet ir vienādas, jo Slovākija tāpat kā Latvija diskutē ar ES par kvotām un maksājumiem. Šis ir labs pamats arī divpusējo attiecību attīstīšanai.

Kas latviešu tūristus varētu interesēt Slovākijā?

Augstie Tatri Slovākijā ir vislabāk zināmie kalni, taču tie nebūt nav vienīgie, kur ir labas ziemas un vasaras tūrisma iespējas. visa centrālā un ziemeļaustrumu Slovākija sastāv no kalniem. Tur ir viss nepieciešamais ziemas un vasaras tūrismam, skaistas ainas un iespaidīgas pazemes alas. Ir tādas pazemes alas, pa kurām var staigāt kilometrus, skatoties uz stalaktītiem un stalagmītiem. Tas ir kaut kas neparasts. Tā kā Latvijā ir jūra, iespējams, jūs nebūsiet tik daudz ieinteresēti Slovākijas ezeros, taču mums tādi ir, turklāt ar iespējām zvejot vai nodarboties ar vasaras sporta veidiem. Tāpat Slovākijā ir iespējams medīt.

Runājot par vēsturi, visinteresantākās varētu būt viduslaiku pilsētas, kas pa lielākajai daļai atrodas Slovākijas ziemeļaustrumos, tātad tajā valsts daļā, kas ir tuvāk Latvijai. Tās tiešām ir iespaidīgas, ar viduslaiku baznīcām un 14. gadsimtā kokā grieztiem altāriem. Arī galvaspilsētā Bratislavā ir daudzi vēstures pieminekļi.

Daži cilvēki paliek Bratislavā, jo no turienes ir viegli nokļūt līdz Vīnei. Šķiet, Austroungārijas laikā no Bratislavas uz vīni pat gāja vilciens.

Jā, tāds iet arī tagad. No Bratislavas līdz Vīnei ir kādi 65 kilometri un ar vilcienu var aizbraukt nepilnā stundā.

Slovākija ir patiesi pievilcīga valsts, taču, ja nu mums kaut kā nav, tad tā ir jūra. Šim apstāklim vajadzētu radīt pamatu, ka slovāku tūristi dodas uz Latviju, taču diemžēl viņi ir pārāk pieraduši pie siltākām jūrām, proti, Adrijas un Melnās jūras. Tajā pašā laikā Slovākijas tūrisma aģentūras piedāvā ceļojumus uz Skandināviju caur Latviju. Es zinu par apmēram divas nedēļas ilgiem ceļojumiem ar vienas dienas uzturēšanos Latvijā. Diemžēl fakts, ka jūsu Jūrmalā ir mazliet vēss, attur slovākus no vasaras atvaļinājuma pavadīšanas Latvijā. Ziemas tūrisma iespējas Slovākijā ir labākas.

Cik latviešu gadā apmeklē Slovākiju un cik slovāku Latviju?

Manā rīcībā ir informācija par latviešu tūristiem, kas Slovākijā vismaz vienu nakti pavadījuši viesnīcā. Tie ir apmēram divi tūkstoši gadā. Turklāt vidēji šie tūristi Slovākijā uzturas apmēram trīs dienas. Cik slovāku gadā ierodas Latvijā, es gan nezinu, jo viņiem nav jāpiesakās vēstniecībā vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka slovāki Latvijā ierodas mazāk nekā latvieši Slovākijā. Taču to slovāku skaits, kas apmeklē Latviju, nevar būt pārāk zems, jo slovāki šeit nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Piemēram, Daugavpilī ir franču kompānijai piederoša mākslīgās šķiedras rūpnīca, kuras visi vadošie darbinieki ir slovāki. Šai pašai kompānijai ir rūpnīca arī Slovākijā. Redziet, kad francūži nolēma izveidot rūpnīcu Daugavpilī un vajadzēja nosūtīt direktoru un citus vadošos darbiniekus, viņi sūtīja nevis francūžus, bet gan slovākus. Tas tāpēc, ka Latvijai un Slovākijai bijusi ļoti līdzīga pieredze pagātnē, proti, ar totalitāro režīmu, reformām, kas tika veiktas, lai nonāktu līdz demokrātijai un tirgus ekonomikai. Kopējas lietas mums ļauj vienam otru labāk saprast.

Latvija tāpat kā Slovākija vēlas iestāties NATO. Latvija to dara tāpēc, lai būtu droša, ka to vairs neapdraudēs lielais austrumu kaimiņš. Kāpēc iestāties aliansē vēlas Slovākija?

Situācija, kas izveidojās pēc dzelzs priekškara krišanas un demokrātijas atjaunošanas, Slovākiju atstāja zonā, kurā nav nekādu drošības garantiju. Mēs nedomājam, ka Slovākijai draudētu tieši uzbrukumi no kādas valsts un mēs nebaidāmies no Krievijas, jo mums ar to ir ļoti pragmatiskas attiecības. Slovākija vēlas iestāties NATO, jo pašai garantēt sev drošību ir ļoti dārgi un sarežģīti. NATO ir pierādījusi, ka tā ir visefektīvākā vai pat vienīgā efektīvā organizācija, kas garantē drošību.

Pirmajā janvārī Slovākija svinēs desmito gadskārtu kopš neatkarības iegūšanas. Pastāstiet, lūdzu, kā šo dienu atzīmēs Slovākijā un arī Latvijā.

Tas ir nedaudz sarežģīti, jo parasti Jaungada pirmā diena aizēno Slovākijas valsts svētkus. viena no tradīcijām Slovākijā ir, ka vecā gada pēdējā dienā cilvēki dodas ielās un vienlaikus ar jaunā gada sagaidīšanu svin arī neatkarības iegūšanas dienu. Slovākijas vēstniecībā Latvijā pieņemšana par godu neatkarības iegūšanai parasti notiek nevis 1. janvārī, bet gan jau 1. septembrī, kas ir Konstitūcijas diena kopš 1992. gada, kad tika pieņemts jaunais Slovākijas pamatlikums. Taču šogad Slovākijas vēstniecība sadarbībā ar dažām Slovākijas institūcijām par godu neatkarības dienai plāno Latvijā demonstrēt slovāku filmas.

Jūs protat kādas sešas valodas. vai esat apguvis arī latviešu valodu?

Jā, mazliet. Es varu saprast, par ko ir runa televīzijā vai kas tiek rakstīts avīzēs. Protams, man dažreiz jāņem palīgā vārdnīca, taču būtiski ir tas, ka es saprotu, kas ir rakstīts avīzēs, un varu, piemēram, palūgt vēstniecības darbiniekus pārtulkot kādu noteiktu rakstu no avīzes.

Jūs esat arī Slovākijas vēstnieks Igaunijā un Lietuvā. Kādas atšķirības redzat starp trijām Baltijas valstīm?

Atšķirības ir, un tās kaut kādā veidā ir saistītas ar ģeogrāfisko stāvokli. Lietuva, manuprāt, vairāk līdzinās Viduseiropai nekā Latvijai. Gan tradīcijas, gan arhitektūra, gan arī citas lietas Lietuvā atgādina Viduseiropu. Igaunija ir vairāk ziemeļnieciska. Ne tikai tāpēc, ka igauņu valoda ir līdzīga somu valodai, bet arī tāpēc ka igauņi visur cenšas ieviest ziemeļvalstu standartus. Latvija ir pa vidu, un tā ir kā vispārējā Eiropa, nevis tikai Viduseiropa. Ja mums būtu fotogrāfijas, uz kurām būtu attēlota cilvēkiem pārpildīta iela Rīgā, Bratislavā un kādā Vācijas pilsētā, būtu grūti noteikt, kura fotogrāfija kurā pilsētā ir uzņemta. Es domāju, tas parāda, ka Latvija ir labs Eiropas piemērs.

“LAUKU AVĪZE”; pēc R. Būra un J. Lorenca intervijas “Slovākijas vēstnieks:  “Mūsu intereses ir vienādas.””