Par problēmu laiku Ventspilī

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs:

Kādu ietekmi uz pašvaldību un valsti kopumā atstājusi tranzīta krīze?

Domāju, ka pāragri runāt par tranzīta krīzi. Šis jautājums jāskata plašāk – ne Ventspils un ne Latvijas mērogos, bet ģeopolitiskos mērogos. Latvijas tranzītbiznesa tagadne un nākotne saistīta ar to, kas ir Krievijas tranzītbiznesa partneres, ir liberāla, tirgus principiem atbilstoša transporta darbības vide vai arī tā tiek administratīvi un politiski regulēta. Bet brīvu tirgus vidi nosaka tirgus dalībnieku brīva vienošanās par drošību, cenu, laiku, samaksas kārtību utt. Diemžēl mūsu galvenajā partnervalstī Krievijā transporta darbības pamatnosacījumus apstiprina valsts. Rezultātā vienas tonnas metāla pārvešana pa dzelzceļu 1000 kilometru attālumā no ražotāja caur Pēterburgas ostu ir divreiz lētāka nekā no šā paša punkta vienādā attālumā līdz Latvijas robežai, iznāk, ka cenu nosaka nevis pārvesto tonnu kilometri, bet gan pārvadāšanas virziens. Un arī tas nav viss – Krievija šos neloģiskos tarifus maina ik pēc trim mēnešiem. Tātad nav nekādas stabilitātes un iespējas plānot biznesa izmaksas.

Šādi tarifi ir Krievijas politisks vai ekonomisks lēmums?

Tas ir politisks lēmums, kurš it kā domāts, lai stimulētu savu ostu attīstību, kaut gan osta ir transporta sistēma, kurai jāattīstās tur, kur vispiemērotākie apstākļi. Piemēram, Vācijas galvenā osta ir Roterdama (Nīderlande). Un tur nav īpašu “tarifu” – vieni uz Hamburgu, bet citi uz Nīderlandi. viens no virzieniem, uz kurieni mākslīgi tiek novirzīts naftas tranzīts pa cauruļvadu, ir Primorskas termināls, kura būvniecība izmaksāja, kā apgalvo oficiāli avoti, 600 miljonus dolāru. Ja parēķinām, kādu cenu Primorska ņem par vienu tonnu un ar kādu jaudu strādā, tad ir skaidrs, ka projekts nekad neatmaksāsies. Latvijas virziens pie vienādiem nosacījumiem atmaksāsies 3,5 reizes ātrāk. Tātad investīcijas Latvijā atmaksāsies 10 gados, bet Primorskā – 35 gados, taču normatīvais kalpošanas laiks bez kapitālā remonta ir 25–30 gadi. Uzreiz redzams, kur ir un kur nav ekonomiskais pamatojums.

Arī Krievijas politiskie pamatojumi, ka Latvija stājas NATO un tāpēc Krievijai nepieciešams neatkarīgs tranzītceļš, ir bezjēdzīgi, jo vienalga, kurā Baltijas ostā prece tiks krauta, tā tik un tā ies caur Dānijas šaurumu, bet Dānija ir NATO valsts.

Jāmin daži skaitļi, kas pierāda, ka Krievijas rīcība ir ekonomiski neizdevīga pašai Krievijai. Proti, papildu ienākumi, kurus saņem Krievijas dzelzceļš, pārvadājot kravas Latvijas virzienā, gadā sastāda aptuveni 400 miljonus dolāru. Ja pieļaujam, ka tranzīts no Krievijas caur Latviju vispār neiet, tad 400 miljonus Krievijas dzelzceļš vienkārši zaudē.

Kāda ir izeja?

Krievija vēlas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kad tas notiks, tad diskriminācija, kas izriet no karoga krāsas, nebūs iespējama. Ir cerība, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas intereses būs arī Eiropas Savienības intereses. Tad varbūt būs vieglāk.

Šajā situācijā ir dažas ļoti dīvainas nianses – Krievijai tas ir vienīgais gadījums, kad citu valstu teritorijā esošā naftas un dīzeļdegvielas caurule ir Krievijas un citas valsts kopuzņēmuma īpašums. Bet Krievija šim lielākajam Latvijā esošajam Latvijas un Krievijas kopuzņēmumam apzināti liedz darbu. Līdz ar to apgalvojums, ka, ja Krievijai ir kopīpašums, tad attieksme ir citāda, neiztur kritiku. Turklāt “Latrostransā” 90 procenti strādājošo ir krievi. Arī “Ventspils naftā” un “Latvijas Dzelzceļā”vairākums strādājošo ir krievi. Tātad Krievija piemēro ekonomiskās sankcijas pret krieviem.

Tālab, redzot to, ka Krievija aizvien pastiprina pret Latviju ekonomiskās sankcijas, man nav ne mazākā pamata piekrist tiem, kas uzskata, ka starpvalstu attiecībās iestājies atkusnis.

Kā uz Ventspils pilsētas budžetu un nākotni atspoguļosies tranzīta samazināšanās?

Ventspilī tik zems naftas tranzīta apjoms nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžeta ieņēmumi saruks par 270 tūkstošiem latu, kas būs par diviem procentiem mazāk nekā parasti. Šie zaudējumi ietekmēs tikai mūsu iespējamo investīciju apjomu no kopējām pašvaldības investīcijām, kas ir ap 5–6 miljoniem latu gadā, proti, par šo naudu mēs kaut ko varētu uzbūvēt. Bet, kas attiecas uz pilsētas infrastruktūru, tad tajā jau līdz šim ir daudz ieguldīts. Šobrīd Ventspilij ir 6 miljoni latu brīvu naudas līdzekļu. vienmēr esmu uzskatījis, ka pilsēta ir politiski atkarīga, jo bizness, kas pie mums attīstīts, atkarīgs no ārējiem politiskiem lēmumiem. Tālab mums vajadzīgas rezerves.

Turpinām dinamiski attīstīties, galveno uzsvaru tāpat kā pēdējos gados liekot uz rūpniecības attīstību un stratēģisko partneru piesaisti. Es pat teiktu tā – uzņēmējdarbībā ir vajadzīgs problēmu laiks, kas piespiež mobilizēties un paskatīties uz dažām lietām netradicionāli.

“LAUKU AVĪZE”; pēc L. Linužas intervijas “Lembergs: Krievija vēršas  pret krieviem”