Par Krievijas–Baltijas attiecībām

Krievijas Federācijas Valsts domes  “Jabloko” frakcijas priekšsēdētājs  Grigorijs Javlinskis:

Baltijas valstis uzaicinātas NATO. Kādas šajā kontekstā jums rādās to attiecības perspektīvas ar Krieviju?

Šeit var noderēt analoģija ar Poliju. Pēc tam, kad Polija iestājās NATO, krievu un poļu attiecības uzlabojās. Kad valsts jūtas drošībā – nav svarīgi, reālā vai iedomātā – tā kļūst vairāk kontaktētiesspējīga. Šajā nozīmē iestāšanās NATO Krievijas un Baltijas attiecību attīstību ietekmēs pozitīvi.

Baltijā domā, ka NATO lietussargs ja ne absolūti garantēs, tad vismaz lielā mērā nostiprinās mūsu valstu drošību un četrdesmitā gada atkārtošanās jebkurā variantā kļūs neiespējama. vai, jūsuprāt, NATO paplašināšanās uz austrumiem nostiprinās Eiropas drošību kopumā?

Četrdesmitā gada atkārtošanās nav iespējama vispirms ne tik daudz NATO dēļ, kā Krievijā notikušo pārmaiņu dēļ. Šī jau ir cita Krievija. Krievijā šobrīd nav ne mazāko priekšnoteikumu, lai varētu notikt kaut kas līdzīgs četrdesmitajam gadam. Kas attiecas uz drošības garantijām, tad atcerēsimies, ka savulaik tādas garantijas Polijai deva Lielbritānija, Čehijai Francija, taču, kad sākās nacistu agresija, tām neviens nepalīdzēja. Tādēļ – ja būs principiāls lēmums aizstāvēt Baltijas valstis – tā aizstāvēs, bet ja nobīsies – tad neaizstāvēs.

NATO noteikti Baltijas valstīm palīdzēs ar investīcijām. Šajā ziņā šobrīd aliansei ir vairāk ekonomisku nekā militāru plusu. Līdzko jūs kļūsit par pilntiesīgiem NATO locekļiem, tad arī kļūsit ļoti pievilcīgi no investīciju viedokļa.

Vai jums neliekas, ka vismaz šīs paaudzes laikā, neraugoties uz to, ka vairs nav dzelzs priekškara, Eiropa tā arī paliks sadalīta – tagad, taisnība, ne vairs pa Mainu, bet pa Oderu – Rietumi, tad kaut kāda buferzona un vēl tālāk Krievija.

Šajā gadsimtā pasaulē būs divi globāli ekonomiskā spēka centri – Ziemeļamerika un Dienvidaustrumāzija. Ja Eiropa grib konkurēt ar tiem, tad vienīgo izeju es redzu reāli apvienotas Eiropas izveidē ne tikai pašreizējās robežās, bet arī iekļaujot Krieviju, Ukrainu. Tad, ņemot vērā Austrumu teritoriju un resursus, tā varēs konkurēt ar manis pieminētajiem diviem centriem. Nāksies apvienoties. Tas ir imperatīvs. Apvienoties arī ar Balkāniem. Protams, tā nedrīkstēs būt modernizēta Padomju savienība.

Bet Baltkrievija? Krievijas un Baltkrievijas dialogs turpinās. Bet Eiropa šobrīd no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko praktiski ir norobežojusies.

Ja Eiropa tik stipri atgrūdīs Baltkrieviju, kā to tā dara šobrīd, tad tā vistiešākajā veidā grūž to Krievijas apkampienos. Polijas pozīcija attiecībā pret Baltkrieviju ir daudz perspektīvāka nekā ES un ASV pozīcija, kuras Lukašenko liegušas iebraukšanu. Lai viņš brauc, lai viņam stāsta, kas būs, kā būs un kā vajag. Krievijas apvienošanās ar Baltkrieviju iespējama tikai uz ES principiem. Baltkrievija nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt savu valstiskumu.

Krievijas un Lietuvas robeža – robeža ar Kaļiningradas apgabalu pastāv de facto, taču it kā nepastāv de iure. Valsts dome līdz pat šim laikam nav ratificējusi robežlīgumu, kas tika parakstīts jau Jeļcina laikā.

Lietuvas iestāšanās NATO tik lielā mērā uzlabos Krievijas un Lietuvas attiecības, ka šī dokumenta ratificēšana noteikti paātrināsies. (19. decembrī valsts domes ārlietu komiteja nolēmusi nodot šo līgumu izskatīšanai Krievijas parlamentāriešiem – red.) Frakcija “Jabloko” vienmēr ir iestājusies par šī dokumenta drīzāku ratificēšanu.

Kā jūs vērtētu krievvalodīgo tautiešu stāvokli Baltijas valstīs?

Dažādās valstīs tas ir dažāds. Bet visus tautiešus šajā ziņā pozitīvi ietekmēs jūsu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā strauji uzlabos situāciju, tādēļ, ka visiem vajadzēs ievērot kopējos Eiropas likumus.

“ČAS”; pēc v. Ivanova intervijas “Grigorijs Javlinskis NATO saskata vienus vienīgus plusus”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti, Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.