“Kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, mūsu valstis nedrīkst zaudēt iegūto — Baltijas valstu sadarbību”

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Baltijas asamblejas 21.sesijas atklāšanā:

Uzruna Baltijas asamblejas 21.sesijā Rīgā 2002.gada 13.decembrī

Godātie Baltijas asamblejas delegāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt jūs šodien Latvijas Republikas Saeimā.

Ir dziļi simboliski, ka šī, nu jau 21, Baltijas asamblejas sesija atkal notiek Rīgā. Šajos desmit gados mums saspringtā un pašaizliedzīgā darbā ir izdevies sasniegt to, pēc kā tiecāmies kopš Baltijas asamblejas izveidošanas brīža. Prāgas sammitā mūsu valstis saņēma uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalstīm. Šodien mēs gaidām vēl vienu vēsturisku lēmumu — Kopenhāgenā Eiropas Savienības Padome lemj par iestāšanās sarunu pabeigšanu ar Baltijas un vēl septiņām Viduseiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm. Nozīmīgs ceļa posms ir noiets. Bet mūsu kopīgais gājums turpinās.

Šādā brīdī loģiski ir jautājumi: kādai jābūt mūsu turpmākajai sadarbībai apvienotās Eiropas ietvaros, kādi jauni uzdevumi jāuzņemas Baltijas asamblejai?

Ceru, ka šī sesija rosinās jūs meklēt atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Baltijas valstu vienotībai bija, ir un vienmēr būs būtiska nozīme. Kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, Igaunija, Latvija un Lietuva nedrīkstētu zaudēt iegūto vērtību — Baltijas valstu sadarbību. Par to, cik liela nozīme reģionālajai sadarbībai ir Eiropas Savienības kontekstā, uzskatāmi liecina Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu sadarbības modeļi. Arī Eiropas Savienības ietvaros mums būs jākoordinē sava darbība, jāsaskaņo viedokļi un jāizstrādā kopīgas stratēģijas. Šai ziņā mums pat būs zināmas priekšrocības, jo Baltijas valstu sadarbība ir vēsturiski loģiski izveidota. Mums ir parlamentu sadarbības organizācija — Baltijas asambleja, ir Baltijas Ministru padome, kas darbojas valdību līmenī, un Baltijas Padome kā abu minēto institūciju kopīgs forums. Aktīvs politiskais dialogs noris prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, premjeru un ārlietu ministru līmenī, arī starp parlamentu komisijām. Jaunajā situācijā, paplašinātajā Eiropā, ir svarīgi atrast tādu sadarbības formu, lai Baltijas asambleja būtu patiesi nozīmīgs forums, kurā mūsu parlamentārieši varētu apspriest aktuālos sadarbības jautājumus.

Baltijas identitāte līdz ar mūsu dalību Eiropas Savienībā savu aktualitāti nezaudēs. Šai ziņā mums paraugs ir Ziemeļvalstu, kā arī Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas sadarbība.

Tāpēc ir likumsakarīgi, ka mūsu vidū šodien varu sveikt Ziemeļu Padomes prezidenti Ojalas kundzi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidentu Apāra kungu — to organizāciju pārstāvjus, ar kurām Baltijas asamblejai ir izveidojusies aktīva un regulāra sadarbība.

Mums vēl vairāk jāpadziļina Baltijas asamblejas tradicionāli ciešā sadarbība ar Ziemeļu Padomi. Mūsu parlamentāriešiem aktīvāk jāveicina gan politisko partiju, gan Baltijas asamblejas un Ziemeļu Padomes attiecīgo komiteju sadarbība.

Šodien es gribētu izmantot iespēju un pateikties Ziemeļvalstīm par konsekvento atbalstu mūsu ārpolitiskajiem centieniem. Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Islande ir mūsu ciešākās sabiedrotās.

Baltijas asamblejas 21.sesijā: prezidijā — Baltijas asamblejas sekretāres Baiba Moļņika un Ingrīda Sticenko, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Jānis Reirs, priekšsēdētāja vietnieki Ģiedre Purvaneckiene un Trivimi Velliste, tribīnē — Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Jānis Reirs, Ģiedre Purvaneckiene un Trivimi Velliste (apakšējos attēlos) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Daudz aktīvāk būtu jākoordinē arī Skandināvijas, Baltijas un Beniluksa sadarbība atbilstoši formulai “5+3+3”, lai 11 mazas valstis savas intereses Eiropas Savienībā varētu pārstāvēt kopīgi.

Godātie deputāti!

Jaunie izaicinājumi izvirza jaunas prasības arī pašai Baltijas asamblejai. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Man gribētos pilnībā pievienoties šiem izcilā latviešu dzejnieka Raiņa vārdiem. Esmu pārliecināta, ka uzsāktais Baltijas asamblejas reformu process būs sekmīgs un Baltijas asambleja varēs veiksmīgi darboties jaunās Eiropas starptautiskās politikas nosacījumu ietvaros.

2003.gadā mūsu sadarbība kopīgo ārpolitisko mērķu sasniegšanā iegūs jaunu dimensiju. 21.novembrī Prāgā NATO valstu vadītāju tikšanās laikā Igaunija, Latvija un Lietuva tika uzaicinātas kļūt par NATO dalībvalstīm. Tas ir apliecinājums tam, ka Baltijas valstu ciešā sadarbība, kā arī drošības un aizsardzības politikas koordinācija ir bijis pareizais ceļš, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Triju valstu parlamentāriešiem tikpat aktīvi jāsadarbojas arī turpmāk, jo tikai kopā mums izdosies panākt ātru un pārliecinošu iestāšanās protokolu ratifikāciju NATO dalībvalstu parlamentos. Mēs varam būt lepni par Baltijas valstu praktisko sadarbību “Baltbat”, “Baltdefcol”, “Baltnet” un “Baltron” projektu ietvaros. Šie kopīgie projekti jau kalpo par reģionālās sadarbības paraugu NATO uzaicinātajam valstīm un kandidātvalstīm. Līdzšinējā Baltijas valstu sadarbība gan politiskajā, gan militārajā jomā ir saņēmusi augstu NATO un dalībvalstu novērtējumu.

Svarīga Baltijas valstu sadarbības prioritāte ir integrācija Eiropas Savienībā. Kā jau minēju, šodien mēs no Kopenhāgenas gaidām Eiropas Savienības valstu vadītāju lēmumu. Taču iestāšanās sarunu pabeigšana nebūt nenozīmē, ka viss ir paveikts. Iestāšanās līgumu parakstīšanai 2003.gada aprīlī sekos to ratifikācija tagadējās un potenciālajās dalībvalstīs. Mūsu tautām referendumā būs jāatbalsta valsts dalība Eiropas Savienībā. Tādējādi nākamie gadi Eiropas Savienības integrācijas procesā būs īpaši svarīgi. Un šeit liela atbildība gulsies arī uz mūsu, parlamentāriešu, pleciem.

Mūsu valstīm būs jāturpina jau iesāktie darbi, lai sagatavotos pilnvērtīgai un efektīvai dalībai Eiropas Savienībā no pirmās iestāšanās dienas. Jau vistuvākajā laikā mūs gaida atbildīgs uzdevums — aktīva sabiedrības informēšana par Eiropas Savienības sniegtajām iespējām, kā arī par grūtībām, ar kurām mums nāksies saskarties. Par to, ka Baltijas asambleja ir gatava nopietni iesaistīties šajā procesā, liecina tas, ka šodienas sesijā viens no debašu tematiem ir Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību”.

Svarīga joma parlamentāriešu sadarbībā paplašinātajā Eiropā būs Eiropas Parlamenta darbības iepazīšana, piedaloties tā darbā kā novērotājiem pēc iestāšanās līgumu parakstīšanas. Jau tagad mums izveidojušies labi kontakti ar partiju grupu kolēģiem gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Konventā. Ir jāatrod veids, kā šai darbā visefektīvāk varētu iesaistīties Baltijas asambleja.

Es vēlētos skart vēl vienu Baltijas asamblejas darbības aspektu. Tās ir rūpes par savu tautu savdabības saglabāšanu un pašcieņas uzturēšanu, vēlme veicināt Baltijas valstu sadarbību literatūrā, mākslā un zinātnē un radīt interesi par Baltijas tautu intelektuālo vērtību un valodu apgūšanu. Tā ir atbilde uz bieži dzirdamo jautājumu: vai spēsim saglabāt savu nacionālo savdabību, pievienojoties Eiropas Savienībai? Ne tikai spēsim, bet arī bagātināsim Eiropu ar savu unikālo pieredzi un kultūru.

Man ir patiess prieks, ka šogad Baltijas asamblejas iedibinātā ikgadējā balva literatūrā, mākslā un zinātnē, kuras saņēmēji ir ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pasaulē ievērojami mākslinieki, literāti, mūziķi un zinātnieki, tiks pasniegta Rīgā. Šā gada Baltijas asamblejas balvas laureāti ir latviešu tautā iemīļotā māksliniece Biruta Baumane, Lietuvas kulturologs Aļģirds Gaižutis un igauņu dramaturgs Jāns Tete. Ar prieku vēlos personiski sveikt šā gada balvas laureātus.

Dāmas un kungi!

Prāgas un Kopenhāgenas lēmumi ir sākums jauna darba cēlienam. Novēlu Baltijas asamblejai kopumā un katram Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegātam spēku, apņēmību un izturību, strādājot mūsu kopīgā mērķa — vienotas un drošas Eiropas — labā.

Par Baltijas asamblejas 21. sesiju

13.decembrī Rīgā darbu sāka Baltijas asamblejas 21.sesija. Tajā notika komiteju sēdes, tika uzklausīti asamblejas prezidija locekļu ziņojumi, kā arī diskutēts par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšanu par to, kā arī par likumdošanas ietekmi uz narkotiku izplatības apkarošanu.

Baltijas asamblejas sesiju atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (uzrunu skat. — augstāk).

Viesus uzrunāja arī Ziemeļu padomes prezidente Outi Ojala un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidents Žans Marija Apārs. Arī viņi akcentēja Prāgas sammita un Kopenhāgenas galotņu tikšanās nozīmi Baltijas valstu tālākajā attīstībā, kā arī uzsvēra sadarbības nepieciešamību gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā, gan arī ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi.

Ar ziņojumiem par paveikto sesijas dalībniekus iepazīstināja Baltijas asamblejas nacionālo delegāciju vadītāji. Latvijas pārstāvis Jānis Reirs uzsvēra, ka jaunā ārpolitiskā situācija radījusi nepieciešamību kardināli grozīt arī Baltijas asamblejas struktūru, mērķus un to realizācijas veidus, tāpēc, atskatoties uz Latvijas prezidentūras laikā paveikto, jāsecina, ka viens no galvenajiem tās darbības aspektiem bijis saistīts ar organizācijas strukturālajām reformām (ziņojumu skat. — blakus).

Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Ģiedre Purvaneckiene uzsvēra pārmaiņu nepieciešamību Baltijas asamblejas darbībā, ko diktē Baltijas valstu integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, tāpēc ES un NATO jautājumi asamblejas darba kārtībā ir prioritāri. Arī reformas organizācijas iekšienē sekmēs ciešāku Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes, kā arī Baltijas valstu savstarpējo sadarbību.

Arī Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste akcentēja Baltijas valstu virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā, uzsverot, ka neatkarīgi no tā, ka katra valsts cīnās par savām tiesībām un iespējām, ES valdošo principu varētu definēt kā “viens par visiem, visi par vienu”. Visu kandidātvalstu dalība Eiropas Savienībā ir tās iedzīvotāju rokās, jo galīgo “jā” vai “nē” referendumā teiks tās pilsoņi.

Pēc tam sesijas dalībnieki apsprieda jautājumus, kas skar Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšanu par to. Latvijas puses pārstāvis, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts uzsvēra: ir svarīgi apzināties, ka Eiropas Savienībā dalībvalsts loma un nozīme nav tieši proporcionāla tās teritoriālajam plašumam vai ekonomiskajai varenībai. Tāpēc ir reālas iespējas aizstāvēt Baltijas valstu intereses, efektīvi izmantojot ES piedāvātos instrumentus gan politikā, gan ekonomikā. Principiāla nozīme šajā procesā būs skaidrībai par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vietu ES un trīs Baltijas valstu mērķiem, iestājoties šajā organizācijā. Kā prioritārus sektorus, kuros mēs spētu konkurēt ES tirgū, P.Elferts minēja transportu, apkārtējas vides sakārtošanu, efektīvu robežkontroli un iesaistīšanos kopīgajā cīņā pret starptautisko terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju.

Savukārt Lietuvas delegācijas pārstāvis Vītenis Andrukaitis informēja par Lietuvas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī par sabiedrības informēšanu jautājumos, kas skar ES paplašināšanu un iespējamos ieguvumus un zaudējumus, Lietuvai pievienojoties šai organizācijai. Viņš uzsvēra, ka informatīvais darbs ar iedzīvotājiem veicina eiroatbalstītāju skaita pieaugumu.

Igaunijas vārdā ar referātu uzstājās Ārlietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta ģenerāldirektors Rauls Melks. Viņš akcentēja sadarbības un savstarpējās koordinācijas nepieciešamību – lai īstenotu Eiropas Savienības prasības, nelielām valstīm vajadzētu sekmēt efektīvu plānu izstrādi un to īstenošanu.

Ziņojumu sadaļu par šo tēmu noslēdza Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Vītauta Landsberģa līdzziņojums. Tajā minēti vairāki aktuāli jautājumi, piemēram, Ignalinas AES un Kaļiņingrada, kam risinājumi nepieciešami iespējami drīz.

Pēc pārtraukuma sesijas dalībnieki sprieda par likumdošanas ietekmi uz narkotiku izplatības apkarošanu. Par situāciju Latvijā saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti referēja Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs Juris Ļabis. Viņš informēja, ka mūsu valstī narkotisko un psihotropo vielu lietošanā iesaistītas aizvien jaunāka vecuma lietotāju grupas un būtiski palielinās organizētās noziedzības grupējumu ietekme uz narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti; savukārt tā rezultātā valstī pieaug noziedzības līmenis. “Pieaugošā narkotiku nelegālā aprite Latvijā ne tikai veicina noziedzības palielināšanos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, bet arī ievērojami palielina organizētās noziedzības ekonomisko potenciālu un apdraud sabiedrības veselību,” teica J.Ļabis. Tomēr cerīgs ir fakts, ka šogad aktivizēts darbs ar narkotiku nelegālo apriti saistīto organizētās noziedzības grupējumu darbības apzināšanā, fiksēšanā un tās pārtraukšanā.

Arī Lietuvas delegācijas loceklis Valērijs Simuliks sacīja, ka narkotiku izplatība Lietuvā rada priekšnoteikumus noziedzības paaugstināšanai un tāpat kā Latvijā pieaug gados jaunu narkotiku lietotāju skaits. Viņš informēja, ka narkotiku ierobežošanai izveidota un tiek īstenota īpaša valsts programma, tomēr, lai sasniegtu labus rezultātus, ir jāuzlabo dažādu institūciju savstarpējā koordinācija.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs Rains Sanniks informēja, ka, pēc statistikas datiem, narkotiku izplatība Igaunijā palielinās. Prakse rāda, ka naudas sodi un piespiedu ārstēšana ir mazefektīvi pasākumi, tāpēc lielāka uzmanība būtu veltāma sabiedrības informēšanai par narkomānijas postošajām sekām.

Baltijas asamblejas delegāti debatēja arī par sagatavotajiem dokumentu projektiem, bet vakarā piedalījās Baltijas asamblejas balvas pasniegšanas ceremonijā.

14. decembrī sesijas dalībnieki sprieda par dzelzceļa transporta attīstības jautājumiem. No Latvijas ar referātu uzstājās Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Veidemanis. Viņš informēja, ka Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgus daļa ir 56% un ražošanas efektivitātes ziņā Latvijas nacionālā dzelzceļa kompānija “Latvijas dzelzceļš” ierindojas pirmajā trijniekā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū. Tomēr, lai gan dzelzceļa transports ir drošākais un ekoloģiski tīrākais transporta veids, sakarā ar automobilizācijas straujo attīstību dzelzceļa transports atstāts novārtā. J.Veidemanis uzsvēra – kā Eiropas Savienības kandidātvalsts Latvija pieliek lielas pūles, lai ar savu dzelzceļa tīklu iekļautos dzelzceļa tīklā, kas saistīts ar visu Eiropu. “Bažas mūsos rada fakts, ka šobrīd Latvijas dzelzceļa sistēmas sekmīga darbība atkarīga tikai no kravu plūsmas no austrumiem, tāpēc jebkuras izmaiņas kaimiņvalstu ekonomiskajā vai politiskajā situācijā sāpīgi atsaucas uz dzelzceļa darbības rezultātiem,” teica J.Veidemanis. Uzrunas noslēgumā referents pauda uzskatu, ka tikai Eiropas standarta platuma sliežu ceļa izbūve no Tallinas līdz Polijas robežai spēs nodrošināt Baltijas valstu dzelzceļa sistēmas iekļaušanos vienotajā Transeiropas tīklā.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas sekretārs Arvīds Vaitkus uzsvēra, ka, saņemot uzaicinājumu kļūt par ES dalībvalstīm un īstenojot to, Baltijas valstīm paveras jauns attīstības posms. No 2004.gada Latvija, Lietuva un Igaunija kļūs par vienotu ekonomisko telpu, vienotu kopējo tirgu, tāpēc Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunas iespējas un perspektīvas. Ļoti lielā mērā tas ietekmēs arī transporta nozari, kas ir viena no pamatnozarēm iedzīvotāju un preču pārvietošanās nodrošināšanai.

Savukārt Igaunijas Dzelzceļa administrācijas ģenerāldirektors Oļegs Epners pastāstīja par nepieciešamību ap Tallinu izveidot apvedceļu, lai bīstamie kravu pārvadājumi nebūtu jātransportē caur pilsētu, tādējādi apdraudot iedzīvotāju un vides drošību.

Līdzziņojumu par dzelzceļa transporta attīstības jautājumiem nolasīja Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas Tranzīta un dzelzceļa transporta departamenta direktors Ģintauts Labanausks. Viņš informēja par dzelzceļa reformām Lietuvā, uzsverot, ka tās sāktas 1996.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Dzelzceļa transporta kodeksu. Tas saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvu pirmo paketi un radījis bāzi dzelzceļa transporta tirgus liberalizācijai un konkurences veicināšanai. Raksturojot reformu norisi, referents uzsvēra, ka tās tiek īstenotas piesardzīgi un pārdomāti, izmantojot starptautisku konsultantu un neatkarīgu juristu palīdzību, kā arī analizējot līdzīgu reformu gaitu ES dalībvalstīs.

Sesijas noslēgumā tās dalībnieki ievēlēja Baltijas asamblejas prezidiju un komiteju priekšsēdētājus. Asamblejas prezidija priekšsēdētāja no 2003.gada 1.janvāra būs Lietuvas delegācijas vadītāja Giedre Purvaneckiene.

Baltijas asamblejas 21.sesijā tika pieņemts noslēguma dokuments, kā arī citi dokumenti

Nolemts, ka nākamā asamblejas sesija notiks 2003.gada 28.–30.novembrī Viļņā.

Saeimas preses dienests

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Jānis Reirs:

Ziemeļu padomes prezidente Outi Ojala sarunā ar Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāju Jāni Reiru un Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri

Ziņojums Baltijas asamblejas 21.sesijā Rīgā 2002.gada 13.decembrī

Ekselences! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi!

Laiks, kamēr Latvija pildīja prezidējošās valsts pienākumus Baltijas asamblejā, bija ļoti spraigs un piesātināts ar krasām ārpolitiskās situācijas pārmaiņām. Padziļinoties globālajiem ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, Baltijas jūras reģions kļuvis par vienu no dinamiskākajiem, gribētos teikt, pat ievērojamākajiem Eiropā. Prāgas sammita laikā mūsu valstis tika svinīgi uzaicinātas pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, un šajās dienās Kopenhāgenā notiek sanāksme, kurā tiek lemts par sarunu slēgšanu ar Baltijas valstīm un to uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ceļš uz Eiropas Savienību ir bijis darbietilpīgs un nebūt ne viegls, arī patlaban vēl ir daudz diskusiju un tiek meklēti kompromisi dažādu viedokļu saskaņošanai. Tomēr izsaku cerību, ka mums izdosies panākt vēlamo rezultātu. Turpmāk būs jāveic vēl nopietnāks darbs, informējot sabiedrību par Eiropas Savienību, lai Baltijas valstīs nākamgad plānotie referendumi vainagotos ar pozitīvu rezultātu.

Jaunā ārpolitiskā situācija radījusi nepieciešamību kardināli grozīt arī Baltijas asamblejas struktūru, mērķus un to realizācijas veidus, tāpēc, atskatoties uz Latvijas prezidentūras laikā paveikto, jāsecina, ka viens no galvenajiem Baltijas asamblejas darbības aspektiem bijis saistīts ar šīs organizācijas strukturālajām reformām.

Būtiskākais, kas šai sakarā paredzēts, — pagarināt prezidentūru Baltijas asamblejā no pusgada līdz gadam, proti, no janvāra līdz janvārim. Līdz šai sesijai jau izstrādāti nepieciešamie grozījumi Baltijas asamblejas statūtos, un mums būs jālemj par to apstiprināšanu. Ir plānots Baltijas asamblejas sesiju sasaukt reizi gadā vienlaikus ar Baltijas padomi un tāpat reizi gadā rīkot konferenci, lai aktualizētu kādu Baltijas valstīm īpaši nozīmīgu tematu.

Esam pārskatījuši un izvērtējuši formas, kādās līdz šim īstenota Baltijas asamblejas sadarbība ar partnerorganizācijām, un meklējuši veidus, kā strādāt vēl efektīvāk un sekmīgāk. Ļoti liels darbs ieguldīts, lai labāk saskaņotu Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību. Kā veiksmīgu soli uz abu šo institūciju tuvināšanos es gribētu atzīt Baltijas valstu premjerministru tikšanos 26.jūnijā Visaginā (Lietuvā), kad tika izskatīti arī Baltijas asamblejas sagatavotie priekšlikumi par turpmāko sadarbību. Tie tika konceptuāli atbalstīti. Būtiskākais priekšlikums bija šāds — saskaņot abu sadarbības organizāciju prezidentūras laiku, lai tas sakristu, vēlams, jau ar 2003.gada 1.janvāri. Tas ļautu noteikt kopīgu darba kārtību un atvieglotu lēmumu pieņemšanu. Šīs tikšanās laikā tika nolemts izveidot Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darba grupu, kas saskaņos abu organizāciju turpmāko sadarbību.

Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes prezidentūru saskaņošanas procesa sākšanu uzskatu par vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas prezidentūras laikā.

Es izsaku pateicību Lietuvas delegācijai par apņemšanos no nākamā gada 1.janvāra veselu gadu prezidēt Baltijas asamblejā un līdz ar to turpināt Latvijas prezidentūras laikā aizsāktās reformas. Ceru, ka šodien paredzētajā Baltijas asamblejas Prezidija un Baltijas Ministru padomes darba grupas tikšanās reizē mēs spēsim izdarīt jau konkrētus secinājumus un nākamajā gadā veidosies sekmīgs kopdarbs. Tāpēc Latvijas delegācijas vārdā gribu aicināt Lietuvu no nākamā gada 1.janvāra uzņemties prezidentūru arī Baltijas Ministru padomē, lai, abās organizācijās prezidējot vienai un tai pašai valstij, darbs būtu maksimāli saskaņots un rezultatīvs.

Šā pusgada laikā Baltijas asambleja aktīvi piedalījusies arī dažādos starptautiskajos pasākumos, to skaitā Baltijas jūras valstu 11.parlamentārajā konferencē, kas notika Sanktpēterburgā, un Ziemeļu padomes 54.sesijā Helsinkos, kurā mums bija gods sveikt Ziemeļu padomi piecdesmit gadu jubilejā.

Baltijas asambleja un Ziemeļu padome Latvijas prezidentūras laikā pamazām, bet nenovēršami tuvinājušās. Mēs pateicamies Ziemeļu padomes prezidentei Outi Ojalas kundzei, kura lielu uzmanību veltīja mūsu sadarbības attīstībai. Es Baltijas asamblejas nākotni redzu ciešā saistībā ar Ziemeļu padomi. Domāju, ka 2003.gada aprīlī Lundā (Zviedrija) plānotā Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas ceturtā kopīgā sēde būs nākamais svarīgais solis mūsu sadarbības attīstībā.

Ir ļoti patīkami sveikt arī cienījamo Žanu Mariju Apāra kungu, kas svarīgos brīžos tradicionāli ir kopā ar mums un pārstāv Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi — mūsu otro sadarbības partneri, ar kuru kopā paveikts daudz. Es ticu, ka nākamā gada maijā paredzētajā kopīgajā seminārā mums izdosies apliecināt un izcelt mazo tautu un to etnisko kultūru nozīmīgumu vienotajā Eiropas Savienības telpā.

Ar gandarījumu gribu minēt arī šā gada 13.septembrī Rīgā organizēto konferenci “Likumdošanas ietekme uz narkotiku izplatības apkarošanu”, kurā aktīvi piedalījās Ziemeļu padomes locekļi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes eksperti. Par šo konferenci saņemtas ļoti labas atsauksmes, jo tā atspoguļoja ne tikai sabiedrības attieksmi pret narkotiku radīto postu, bet arī visu konferences dalībvalstu apņēmību pilnveidot likumdošanu, lai tā dotu iespēju kontrolēt, rīkot, izmeklēt un sodīt — tātad bargi un efektīvi vērsties pret narkotiku izplatīšanu.

Gribu izteikt pateicību Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejai un Ziemeļu padomes Kultūras, izglītības un apmācības komitejai par šā gada 14.jūnijā Sāremā organizēto semināru “Mazo tautu kultūra un valodas globalizācijas procesā”, kā arī visiem šā semināra dalībniekiem un etnisko pētījumu ekspertiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Ceru, ka mūsu valstu sadarbība turpināsies arī šajā jomā.

Esmu dziļi pārliecināts par Baltijas asamblejas kā starptautiskas Baltijas valstu parlamentāriešus apvienojošas organizācijas nepieciešamību un par to, ka tā aktīvi darbosies arī turpmāk. Protams, tai jābūt reformētai un kvalitatīvi pārveidotai Baltijas asamblejai, kas kopīgi un saskaņoti ar Baltijas Ministru padomi virza Baltijas valstu attīstību. Uzdrošinos izteikt pat tādu domu, ka varbūt drīz vien Baltijas asambleja būs spējīga arī saskaņot Baltijas valstu likumdošanu galvenajos virzienos un tādējādi kāpināt mūsu valstu attīstības tempu.

Visbeidzot Latvijas delegācijas vārdā izsaku sirsnīgu pateicību par atsaucību un palīdzību Latvijas Ārlietu ministrijai, īpaši Baltijas un Ziemeļvalstu nodaļām, kā arī visiem ekspertiem, kas piedalījušies konferenču rīkošanā. Paldies par veiksmīgo sadarbību Lietuvas un Igaunijas delegācijām. Īpašu pateicību izsaku bijušajam Latvijas delegācijas vadītājam Romualdam Ražuka kungam par pašaizliedzīgo un iedvesmojošo darbu Baltijas asamblejā, kā arī visiem viņa vadītās delegācijas locekļiem. Sirsnīgs paldies par aktīvu sadarbību Baltijas asamblejas sekretārei Baibai Moļņikai. Vēlos pateikties arī Latvijas Republikas Saeimas kancelejai par sniegto ievērojamo atbalstu un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei Ingrīdai Sticenko par sesijas sagatavošanā ieguldīto lielo darbu, kas ļāva tik īsā laikā pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas padarīt iespējamu šīs sesijas norisi.

Vēl par Baltijas asamblejas 21.sesiju — citureiz

Baltijas asamblejas balvas laureāti: dramaturgs Alģirds Gaižutis (Lietuva), māksliniece Biruta Baumane (Latvija), balvas žūrijas priekšsēdētājs Knuts Skujenieks un balvas laureāts Jāns Tāte (Igaunija)

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Jānis Reirs:

Uzruna Baltijas asamblejas balvu pasniegšanas ceremonijā Rīgā 2002.gada 13.decembrī

Labvakar, ekselences, kolēģi, dāmas un kungi!

Esiet sveicināti Baltijas asamblejas 2002.gada balvu pasniegšanas ceremonijā! Baltijas asamblejai šī bija saspringta diena, bet tagad esam pulcējušies šajās viesmīlīgajās Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja telpās, lai sveiktu izcilus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas literatūras, mākslas un zinātnes pārstāvjus, kurus par vislabākajiem no labākajiem atzinusi kompetenta triju valstu žūrija. Baltijas valstis vieno līdzīgs liktenis un kopīga vēlme aizstāvēt savu kultūru un valodu, un šī balva ir reāls apliecinājums mūsu centieniem un sadarbībai kultūrā, zinātnē un literatūrā. Man ir patiess prieks, ka Baltijas valstīs mūsu laureātu darbus pazīst un tie gūst atzinību. Tas liecina, ka mums jau ir izveidojusies aktīva pieredzes apmaiņa.

Atsevišķu Baltijas asamblejas balvas laureātu literārie darbi jau tiek tulkoti abu pārējo Baltijas valstu valodās, un tādējādi ar tiem iepazīstas daudz plašāka auditorija. Baltijas asamblejas Prezidijam un Izglītības, zinātnes un kultūras komitejai nācies dzirdēt pārmetumus no mūsu valstu rakstnieku savienībām, ka Baltijas asambleja tikai solot atbalstīt laureātu literāro darbu izdošanu nacionālajās valodās, taču materiālu atbalstu nesniedzot. Šovakar, šajā svinīgajā brīdī, ar gandarījumu varu paziņot, ka solījums izpildīts — Baltijas asamblejas nākamā gada budžetā ir paredzēts līdzfinansējums balvas laureātu literāro darbu izdošanai nacionālajās valodās.

Šajā politiski saspringtajā laikā, kad tiek runāts galvenokārt par mūsu valstu uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā, ir būtiski neaizmirst, ka bez politikas ir arī citas jomas, kas palīdz veidot priekšstatu par valsti un tautu. Bieži vien tieši sasniegumi kultūrā, zinātnē un mākslā paver durvis uz pasauli. Tāpēc mums ir pienācīgi jānovērtē mūsu mākslinieki, literāti un zinātnieki un jāpasaka viņiem paldies par ieguldīto darbu.

Piešķirot Baltijas asamblejas balvas, esam centušies uzsvērt, ka svarīgi ir atbalstīt ne tikai jaunos talantus, bet arī sevi jau apliecinājušus māksliniekus. Par šā gada laureāti mākslā ir atzīta Biruta Baumane no Latvijas, iemīļota māksliniece, kā es no visas sirds ceru, ne tikai latviešu tautā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Viņas radītie mākslas darbi ir pierādījums tam, ka pasaulē pastāv mūžīgas vērtības, pār kurām laikam nav varas.

Par Baltijas asamblejas laureātu literatūrā kļuvis igauņu dramaturgs Jāns Tete, kura lugas ir populāras ne tikai viņa dzimtenē — Igaunijā. Tās iestudētas arī Latvijas teātros, un publika tās iecienījusi un novērtējusi.

Īpašu atzinību gribam izteikt lietuviešu kulturologam Aļģirdam Gaižutim — visām trim Baltijas valstīm nozīmīga kultūras izpētes darba autoram.

Baltijas asamblejas Prezidija un nacionālo delegāciju vārdā sveicu mūsu laureātus un novēlu viņiem spēku, radošu garu un vēlmi aktīvi strādāt. Lai arī turpmāk jūsu darbi mūs iedvesmo, priecē un liek mums būt lepniem!

Visbeidzot, es gribētu pateikties mūsu profesionālajai žūrijai, kuras saskaņotais darbs ir vēl viens veiksmīgas sadarbības pierādījums. Liels paldies visiem, kuri ieguldījuši savus pūliņus, lai mēs varētu baudīt šā vakara svinīgo noskaņu!

Atļaujos aicināt visus klātesošos — aizmirsīsim uz brīdi politiku! Baudīsim mākslu, mūziku un jauku atpūtu!