Baltijas asamblejas 21.sesijas dokumenti: Rīgā 2002.gada 13.–14.decembrī

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2002.gada 13.–14.decembrī Rīgā, Latvijas Republikā, savā 21.sesijā,

apspriedusi Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšanu par Eiropas Savienību, likumdošanas ietekmi uz narkotiku izplatības apkarošanu, kā arī dzelzceļa transporta attīstību,

pieņēma šādus dokumentus:

Rezolūciju par Baltijas valstu integrāciju NATO,

Rezolūciju par cīņu pret narkotiku izplatīšanos,

Rezolūciju par satiksmes atjaunošanu I Krētas koridorā,

Rezolūciju par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstībā,

Lēmumu par Baltijas asamblejas reformām,

Lēmumu par grozījumiem Baltijas asamblejas statūtos,

Nolikumu par Baltijas asamblejas sieviešu grupas darbību;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2003.gada budžetu;

noteica šādas prioritātes Baltijas asamblejas darbībai 2003.gadā:

1) informācijas apmaiņa un Baltijas valstis skarošu jautājumu koordinēšana ES un NATO paplašināšanās procesa ietvaros,

2) turpmāka enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība,

3) kopējas informācijas tehnoloģiju telpas izveide,

4) cīņa pret narkotiku izplatīšanos, sieviešu tirdzniecību un nelegālo imigrāciju; un

nolēma, ka Baltijas asamblejas 22.sesija notiks 2003.gada 28.–30.novembrī Viļņā, Lietuvas Republikā.

	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas
	Prezidija	Prezidija priekšsēdētāja	Prezidija priekšsēdētāja
	priekšsēdētājs	vietniece	vietnieks
	Jānis Reirs	Ģiedre Purvaneckiene	Trivimi Velliste
	Latvijas Republika	Lietuvas Republika	Igaunijas Republika

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu integrāciju NATO

Baltijas asambleja,

augstu novērtējot to, ka Baltijas valstis uzaicinātas iestāties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO),

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības ciešāk sadarboties, saskaņot un koordinēt pozīcijas laikposmā, kad NATO dalībvalstu parlamentos notiks Vašingtonas līguma ratifikācija.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Rezolūcija. Par cīņu pret narkotiku izplatīšanos

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas asamblejas konferences “Likumdošanas ietekme uz cīņu pret narkotiku izplatību” nobeiguma dokumentu,

atzīmējot, ka narkomānija aizvien vairāk pieaug un izplatās, kaitējot indivīdu veselībai un sociālajai attīstībai, kā arī radot apstākļus organizētās noziedzības aktivizācijai un apdraudot sabiedrības drošību un labklājību,

uzsverot, ka Baltijas valstīs ir jāizstrādā un jāievieš likumdošanas akti, kas paredz stingrākus sodus par narkotiku izplatīšanu,

aicina Baltijas Ministru padomi:

1) pastiprināt narkomānijas profilakses un narkomānu ārstēšanas un rehabilitācijas darbu;

2) ieviest stingrus represīvos pasākumus pret visām personām, kas gūst finansiālu labumu no narkotiku izplatīšanas un pārdošanas, kā arī pret personām, kuras piedalās narkotiku tirgošanas rezultātā iegūto līdzekļu legalizācijā;

3) veicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts, reģionālo un vietējo institūciju sadarbību, nodrošinot informācijas apmaiņu, kā arī plānojot un īstenojot kopīgus pasākumus cīņai pret narkotiku izplatīšanos.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Rezolūcija. Par satiksmes atjaunošanu I Krētas koridorā

Baltijas asambleja,

ņemot vērā I Krētas koridora starptautisko nozīmi,

izvērtējot pasažieru pārvadājumu apjomu, kā arī tendences pasažieru pārvadāšanā Baltijas valstīs un

atzīstot, ka Baltijas valstu dzelzceļa nozares pašreizējā prioritāte ir vietējās dzelzceļa pasažieru satiksmes nodrošināšana,

aicina Baltijas Ministru padomi:

— pieņemt lēmumu par dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanu I Krētas koridorā (Tallina—Rīga—Viļņa—Varšava);

— paredzēt Baltijas valstu budžetos līdzekļus investīcijām dzelzceļa ritošajam sastāvam, lai varētu aprīkot vagonus ar maināma platuma riteņpāriem, kuri būtu lietojami uz Eiropas un Krievijas standartiem atbilstošiem sliežu ceļiem, kā arī līdzekļus ikgadējām dotācijām ekspluatācijas izdevumu segšanai, kamēr maršruts nebūs rentabls.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Rezolūcija. Par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstībā

Baltijas asambleja,

vērsdama uzmanību uz nepieciešamību

izveidot Igaunijā, Latvijā un Lietuvā uz zināšanām balstītu sabiedrību un ekonomiku,

radīt Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vienotu zinātnes un ražošanas sadarbības sistēmu, kas funkcionētu atbilstoši mūsdienu inovācijas modelim un inovācijas darbības pārvaldes sistēmai,

izstrādāt un īstenot inovācijas attīstības horizontālās, reģionālās un nozaru programmas,

tiekties pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas universitāšu, zinātniskās pētniecības institūtu un uzņēmējdarbības struktūru efektīvas kooperācijas,

piedalīties zinātniskajos pētījumos starptautisku programmu vai konkrētu projektu īstenošanas ietvaros un līdz ar to integrēties Eiropas zinātnes sistēmā, izmantot tās milzīgos finanšu un tehnoloģiskos resursus un pārņemt progresīvo institucionālo pieredzi,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības piešķirt zinātnes un tehnoloģiju attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, lai nodrošinātu Baltijas asamblejas valstu vispusīgu attīstību;

ierosina izveidot Baltijas Ministru padomei pakļautu koordinējošo Zinātnes un tehnoloģiju padomi nolūkā attīstīt Baltijas asamblejas valstu sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā un saskaņot zinātniski tehniskās attīstības politiku ar starptautiskajām prioritātēm, ar Eiropas Savienības programmām un finansiālā atbalsta avotiem.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas reformām

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO,

uzsverot Baltijas valstu sadarbības būtisko nozīmi un ar šo sadarbību saistītās priekšrocības paplašinātajā Eiropā,

uzskatot, ka jaunajā starptautiskajā situācijā Baltijas asamblejai ir nepieciešama jauna struktūra un jauna stratēģija, kas būtu pietiekami elastīga un pielāgojama, lai ļautu pienācīgi un efektīvi risināt laika gaitā radušos uzdevumus un jautājumus,

nolemj:

1) ieviest Baltijas asamblejā vienu gadu ilgu prezidentūru, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, kad Lietuva kļūs par prezidējošo valsti;

2) apstiprināt Baltijas asamblejas strukturālās reformas un 2003.gadā sākt šo reformu īstenošanu;

3) lai uzlabotu sadarbību starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi, intensificēt reformu procesu;

4) padziļināt sadarbību ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi, nosakot praktiskās sadarbības stratēģiju un saturu.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Lēmums. Par grozījumiem Baltijas asamblejas statūtos

Baltijas asambleja nolemj izdarīt Baltijas asamblejas statūtos šādus grozījumus:

1. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Katras Baltijas asamblejas kārtējās sesijas noslēgumā tās dalībvalsts delegācijas vadītājs, kura būs nākamā prezidējošā valsts, kļūst par Prezidija priekšsēdētāju uz nākamo kalendāra gadu. Iepriekšējais priekšsēdētājs savas funkcijas pilda līdz 1.janvārim.”

2. Papildināt 11.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Vismaz reizi gadā Prezidijs uzaicina uz sēdi komiteju priekšsēdētājus, viņu vietniekus un Baltijas Ministru padomes pārstāvjus, lai novērtētu darbību šajā gadā un noteiktu nākamā gada prioritātes.”

3. 13.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja;”;

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Sociālo lietu komiteja.”

4. 16.pantā:

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdu “rudens”;

izslēgt trešās daļas 4.punktā vārdu “pavasara”.

5. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“1. Katras sesijas noslēgumā tās dalībvalsts delegācija, kura būs nākamā prezidējošā valsts, izvirza no sava vidus komiteju priekšsēdētājus.”;

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārda “vietniekus” ar vārdiem “nākamajam kalendāra gadam”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“3. Komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks no tās dalībvalsts, kura pirms tam bija Baltijas asamblejas prezidējošā valsts.”

6. 18.pantā:

aizstāt pirmajā daļa vārdus “ne retāk kā divas reizes sešos mēnešos” ar vārdiem “ne retāk kā trīs reizes gadā”;

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Komiteju sēdes notiek pēc iespējas katrā Baltijas asamblejas dalībvalstī.”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Komitejas var organizēt kopīgus pasākumus, par to vadību vienojas šo komiteju priekšsēdētāji.”

7. 22.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“1. Redakcijas komisijas priekšsēdētāju izvirza tās dalībvalsts delegācija, kura būs nākamā prezidējošā valsts, un viņu, kā arī Redakcijas komisijas sastāvu nosauc sesijā.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Redakcijas komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks — tās dalībvalsts delegācijas loceklis, kura pirms tam bija prezidējošā valsts.”

8. 26.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Baltijas asamblejas kārtējā sesija notiek vienu reizi gadā prezidējošajā valstī.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Prezidentūras termiņš Baltijas asamblejā ir viens kalendāra gads, un Igaunija, Latvija un Lietuva prezidē pēc kārtas. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sesijas sākuma prezidējošā valsts nosaka konkrēto sesijas vietu un šīs valsts delegācijas sekretārs informē par to Baltijas asamblejas sekretariātu un abu pārējo dalībvalstu delegāciju sekretārus.”

9. Izslēgt 55.panta pirmajā daļā vārdu “rudens”.

10. Papildināt 60.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Baltijas asambleja var lūgt Baltijas Ministru padomi ziņot par Baltijas asamblejas pieņemto rezolūciju izpildes gaitu.”

Grozījumi stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas sieviešu grupas darbību

1.pants. Baltijas asamblejas sieviešu grupa

Lai paustu kopīgās intereses un uzskatus, sievietes — nacionālo delegāciju locekles, pamatojoties uz attiecīgu kopēju paziņojumu, izveido sieviešu grupu.

2.pants. Sieviešu grupas uzdevumi un kompetence

Sieviešu grupas uzdevumi ir šādi:

— apspriest šīs grupas loceklēm aktuālus jautājumus;

— pieņemt pamattēzes šajos jautājumos;

— izskatīt un sagatavot pieņemšanai dokumentus, kurus tai sesijas laikā nodevis Prezidijs.

Sieviešu grupa ir tiesīga:

— ierosināt pieņemt jebkādas formas dokumentu;

— iesniegt Prezidijam vai sesijai dokumentu projektus un aicināt par tiem balsot;

— kontrolēt tās izstrādāto un Baltijas asamblejas pieņemto dokumentu izpildi;

— iepazīstināt nacionālo parlamentu sieviešu grupas ar Baltijas asamblejas pieņemtajiem un to kompetencē esošajiem dokumentiem;

— iesniegt Baltijas Ministru padomei jautājumus un saņemt uz tiem atbildes.

3.pants. Sieviešu grupas locekles

Sievietes — nacionālo delegāciju locekles var izveidot sieviešu grupu. Sieviešu grupas sastāvā jābūt ne mazāk kā piecām loceklēm no vismaz divām nacionālajām delegācijām.

4.pants. Sieviešu grupas priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece

Sieviešu grupa ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci saskaņā ar rotācijas principu un par to paziņo Baltijas asamblejas Prezidijam.

5.pants. Sieviešu grupas sēdes

Sieviešu grupas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Sēdes sasauc, sēžu darba kārtību izstrādā un sēžu laiku un vietu nosaka sieviešu grupas priekšsēdētāja.

Uz sieviešu grupas sēdēm var uzaicināt Baltijas asamblejas partiju grupu (frakciju) locekļus, parlamentu sadarbībā iesaistīto citu organizāciju sieviešu grupu locekles, nacionālo parlamentu sieviešu grupu pārstāves, valdību pārstāvjus un ekspertus.

Sēdi organizē tās valsts delegācijas sekretārs, kurā notiek sieviešu grupas sēde.

Sēdes rīko un protokolē Baltijas asamblejas sekretariāts. Protokolā norāda sēdes laiku un vietu, dalībnieku uzvārdus, izskatītos jautājumus, galvenās pozīcijas un pieņemtos lēmumus. Protokolu paraksta sēdes priekšsēdētāja un protokoliste.

6.pants. Sieviešu grupas lēmumi

Baltijas asamblejas sieviešu grupas pilnvaras ir likumīgas, ja tās sēdē piedalās vismaz pa divām loceklēm no vismaz divām Baltijas asamblejā ietilpstošajām nacionālajām delegācijām, ieskaitot sieviešu grupas priekšsēdētāju vai priekšsēdētājas vietnieci.

Sēdē klātesošās sieviešu grupas locekles sieviešu grupas lēmumus pieņem uz vienprātības pamata.

7.pants. Finansiālā palīdzība sieviešu grupai

Sieviešu grupai ir tiesības saņemt tādu pašu finansiālo palīdzību kā visām partiju grupām (frakcijām).

Rīgā 2002.gada 14.decembrī

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas budžetu 2003.gadam

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas budžetu 2003.gadam 293 928 EUR apmērā saskaņā ar pievienotajiem Baltijas asamblejas budžeta asignējumiem.

Atbilstoši Baltijas asamblejas statūtu 54.panta otrajai daļai Baltijas asamblejas darbības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus vienlīdzīgās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas
	Prezidija	Prezidija priekšsēdētāja	Prezidija priekšsēdētāja
	priekšsēdētājs	vietniece	vietnieks
	Jānis Reirs	Ģiedre Purvaneckiene	Trivimi Velliste
	Latvijas Republika	Lietuvas Republika	Igaunijas Republika

Rīgā 2002.gada 14.decembrī