Šis ir Eiropas lielākais brīdis: pirmo reizi Eiropa veidojas par vienu veselu

13.decembra vakarā Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra tika aicinātas iestāties ES

Preses konferencē pēc ES iestāšanās sarunu slēgšanas:

Augšējā attēlā pirmajā rindā: Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, Grieķijas premjerministrs Konstantins Simitis, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Rumānijas prezidents Jons Ilijesku, Somijas prezidente Tarja Halonena, Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stigs Mellers, Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, Francijas prezidents Žaks Širaks, Kipras prezidents Glafkoss Kleridis, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Havjers Solana, Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, Turcijas premjerministrs Abdulahs Gils. Otrajā rindā: Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase, Slovākijas premjerministrs Mikulašs Dzurinda, Latvijas Ministru prezidents Einars Repše, Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, Bulgārijas premjerministrs Simeons Saksokoburgs, Čehijas premjerministrs Vladimirs Spidla, Slovēnijas premjerministrs Janešs Drnovseks, Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns, Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, Austrijas federālais kanclers Volfgangs Šisels, Vācijas federālais kanclers Gerhards Šrēders, Portugāles premjerministrs Hosē Manuels Durao Baroso, Polijas premjerministrs Ļešeks Millers. Trešajā rindā: (6. no kreisās) Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars, Maltas premjerministrs Edvards Fenehs–Adami, Ungārijas premjerministrs Peters Medģeši, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons, Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats. Apakšējos attēlos: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Havjers Solana; Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Ministru prezidents Einars Repše; Somijas prezidente Tarja Halonena un Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

13.decembrī pulksten 22.20 Latvija teica “jā”

“Šodien Latvija atgriežas Eiropā, pie kuras patiesībā tā vienmēr ir piederējusi,” teica Latvijas premjerministrs Einars Repše preses konferencē piektdienas, 13.decembra, vakarā Kopenhāgenā īsi pēc iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā (ES) slēgšanas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka līdz oficiālajam sarunu noslēgumam nācies diezgan ilgi gaidīt, jo vairākas valstis uzskatīja par savu pienākumu ar visiem spēkiem cīnīties, lai panāktu izdevīgākus iestāšanās nosacījumus. “Bet mēs varam priecāties, ka visas desmit paredzamās kandidātvalstis varēja deklarēt un pateikt, ka tās ir gatavas teikt savu jāvārdu un sarunas beigt,” teica V. Vīķe-Freiberga.

Mūsu valdības vadītājs augstu novērtēja Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas paveikto un norādīja, ka Latvijas ieguvums ir viens no lielākajiem starp visām kandidātvalstīm, kuras pabeidza iestāšanās sarunas. Komentējot Latvijas stratēģiju un rīcību pēdējā iestāšanās sarunu dienā, E. Repše atzina, ka Latvija apzinājusies — Dānijas prezidentūras izstrādātā sarunu pozīcija Latvijai ir pozitīva un pieņemama, bet, pateicoties citu kandidātvalstu aktīvajiem centieniem, līdzīgi kā citas valstis, arī Latvija pēdējās sarunu stundās panākusi vēl papildu uzlabojumus iepriekšējai pozīcijai. Saskaņā ar Eiropas Savienības un Dānijas prezidentūras nostāju gadījumā, ja kāda no kandidātvalstīm vienojas par papildinājumiem, arī pārējo kandidātvalstu ieguvumam ir jābūt proporcionālam. Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents, piektdienas, 13. decembra, pēcpusdienā, ierodoties uz noslēdzošo sarunu raundu ar ES, Latvijas pusei bijuši tikai divi jautājumi. Proti, vai Latvija ir saņēmusi proporcionāli adekvātu papildinājumu jau iepriekš par labu atzītajai sarunu nosacījumu paketei, un vai arī turpmākajā sarunu gaitā, kamēr dažas no kandidātvalstīm turpināja cīnīties, Latvijai tiks piešķirts proporcionāls papildinājums. Saņemot pozitīvas atbildes uz šiem jautājumiem, Latvija labprāt izteica savu gatavību slēgt sarunas tad, kad ES un citas kandidātvalstis būs panākušas savstarpēju vienošanos.

Premjerministrs bija ļoti precīzs un klātesošos informēja, ka pulksten 22.20 pēc Latvijas laika mūsu valsts delegācija devusi oficiālu piekrišanu sarunu slēgšanai un jau 22.34 prezidējošās valsts Dānijas premjerministrs Andress Fogs Rasmusens paziņojis par sarunu oficiālu slēgšanu ar visām desmit kandidātvalstīm.

Ārlietu ministre Sandra Kalniete pateicās sarunu delegācijas pārstāvjiem un visiem Latvijas diplomātiskā dienesta darbiniekiem par darbu, veicinot Latvijas integrāciju ES. Ministre īpaši uzsvēra sarunu vadītāja Andra Ķestera ieguldījumu, kas “izdarījis neiedomājamu darbu, lai Latvijai izcīnītu neiedomājamus panākumus”, un Latvijas vēstnieka ES Andra Piebalga darbu, kas ļoti augstu novērtējams. Pateicības vārdi tika veltīti arī visām nozaru ministrijām un to speciālistiem, kas bijuši lieliski partneri, lai šo darbu varētu godam paveikt.

Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka nozīmīgs ieguldījums sekmīga sarunu iznākuma veidošanā bijis ne vien ministriju ierēdņiem un sarunu vedējiem, bet arī sabiedrībai. Ministrs sevišķi akcentēja lauksaimnieku organizāciju ieguldījumu, bez kura nebūtu bijis iespējams panākt tādus ienākumus Latvijas nākotnei. Tieši šo organizāciju atbalsts un spēcīgs savu pozīciju pamatojums ļāvis sarunu vedējiem panākt izdevīgākus nosacījumus Latvijai.

Domājot par turpmāko Latvijas ceļu no sarunu noslēgšanas līdz reālai dalībai ES, E. Repše informēja, ka tautas balsojums par Latvijas pievienošanos ES tiek plānots nākamā gada septembra otrajā pusē un jau tuvākajā laikā, pēc tam, kad tiks paveikti atlikušie sagatavošanās darbi un valsts budžetā atvēlēti līdzekļi sabiedrības informēšanai, tiks nosaukts precīzs referenduma datums.

V. Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka valdība darīs visu nepieciešamo, lai informētu sabiedrību par to, kas sarunās ir paveikts, un parādītu, cik izdevīgi Latvijai būs būt par ES dalībvalsti. Valsts prezidente norādīja, ka šajā informēšanas darbā būs aktīvi jāpiestrādā ļoti daudziem, tajā skaitā ministriju ierēdņiem un pašiem ministriem. V. Vīķe-Freiberga izteica arī savu personīgo gatavību aktīvi piedalīties sabiedrības informēšanā un diskutēt ar iedzīvotājiem. Tuvākajā laikā jāsagatavo atbildes uz daudziem praktiskiem jautājumiem, kurus ļaudis var uzdot. “Bet es ceru, ka visā šajā procesā mēs neaizmirsīsim domu par vienoto Eiropu, par to, ka mums tur būs sava vieta kā dalībvalstij un iespējas līdzās ar citiem paust savu viedokli un ka arī tā ir vērtība, ko mēs nedrīkstam aizmirst,” teica Valsts prezidente.

Artis Nīgals, “LV” speciālkorespondents  ES sammitā Kopenhāgenā

Pēdējais iestāšanās sarunu raunds vērtējams pozitīvi

Kopenhāgenā 13.decembrī: Latvijas delegācija un Latvijas pārstāvji Eiropas Savienības sammitā (augšējā attēlā); Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Foto: Juris Krūmiņš

Piektdien, 13. decembrī, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā Latvija slēdza vairāk nekā divarpus gadus ilgušās sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Sarunu process bijis ļoti straujš, bet arī ļoti sarežģīts un smags. Par to vislabāk varēja pārliecināties tieši pašā sarunu noslēgumā, kad vēl tikai dažas stundas pirms oficiālā sarunu noslēguma nebija skaidrs, cik valstis spēs vienoties un būs gatavas iekļauties ES vēsturē lielākajā paplašināšanās kārtā, kas nojauks pēdējās dzelzs priekškara pēdas Eiropā. Tomēr ar vairāku stundu nobīdi no iepriekš pieņemtā notikumu plāna vienošanās tomēr tika panākta un visas desmit iecerētās valstis slēdza sarunas un tika uzaicinātas jau 2004. gada maijā kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Un kā izrādījās, panāktais sarunu iznākums bija labāks gan par Eiropas Komisijas publiskoto piedāvājumu vēl pašā gada sākumā, gan par pirms pāris nedēļām Dānijas prezidentūras izstrādāto kompromisa piedāvājumu, kuru vairākas dalībvalstis sākotnēji nodēvēja par pārāk devīgu. Pēdējā sarunu dienā papildu ieguvumus saņēma visas desmit kandidātvalstis, par ko tām jāpateicas galvenokārt lielākajai no kandidātvalstīm — Polijai, kas ļoti aktīvi cīnījās, lai panāktu lielākus uzlabojumus galējā pozīcijā. Saskaņā ar Dānijas prezidentūras nostāju līdz ar Polijas izcīnīto proporcionālu ieguvumu saņēma arī pārējās kandidātvalstis.

Latvijai galējā vienošanās vērtējama kā īpaši izdevīga, jo jau Dānijas piedāvājums tika atzīts mūsu valstij par izdevīgu, bet saskaņā ar pēdējiem papildinājumiem Latvijas, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas, ieguvums uz vienu iedzīvotāju būs vidēji gandrīz divkārt lielāks nekā citās jaunajās dalībvalstīs.

Saskaņā ar sarunu pēdējās stundās veiktajiem papildinājumiem galējā pozīcijā Latvijas finansiālais ieguvums pirmajā gadā pēc pievienošanās ES uzlabojās gandrīz par 14 miljoniem eiro, proti, Latvijai tika piedāvāti papildu 6,8 miljoni eiro budžeta līdzsvarošanai, kā arī atlikta iemaksa Eiropas investīciju bankas budžetā 6,8 miljonu eiro apmērā.

Pateicoties Polijas sarunu vadītāju izcīnītajam, arī Latvijas lauksaimnieki pirmajos gados pēc pievienošanās ES varēs saņemt lielākus tiešos maksājumus. Sākotnēji, saskaņā ar Eiropas Komisijas janvāra beigās publiskoto piedāvājumu, tika paredzēts, ka jauno dalībvalstu zemniekiem pirmajā gadā pēc pievienošanās ES būs iespēja saņemt tikai 25% no tiešo maksājumu apjoma, ko saņem veco dalībvalstu zemnieki. Tika paredzēts, ka nākamajos divos gados (2005. un 2006.) šis apjoms ik gadu palielināsies par 5%, sasniedzot 30 un 35%.

Saskaņā ar Dānijas prezidentūras izstrādāto piedāvājumu tiešo maksājumu apjomu pirmajos trijos gados būs iespējams palielināt līdz 40 % līmenim. Lai to realizētu, finanses būtu iespējams piesaistīt no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.

Vairāku kandidātvalstu spiediena rezultātā sarunu laikā pagājušās nedēļas sākumā tika panākta vienošanās, ka, lai vēl vairāk palielinātu tiešos maksājumus, nākamo dalībvalstu zemniekiem zināmu summu varētu piemaksāt no valsts budžeta. Tādējādi pirmajos trijos gados pēc pievienošanās ES tiešo maksājumu apjoms varētu sasniegt attiecīgi 45, 50 un 55% līmeni.

Bet sarunu laikā Kopenhāgenā iespējamais valsts papildfinansējuma līmenis tika vēl vairāk paaugstināts, 2004. gadā sasniedzot 55% līmeni, 2005. gadā — 60%, 2006. — gadā 65%. Šo starpību uz augšu no 40% līmeņa jaunās dalībvalstis varēs segt no sava valsts budžeta. Protams, neatbildēts paliek jautājums, vai Latvijas budžetā atradīsies līdzekļi, lai veiktu šādus maksājumus zemniekiem, bet, kā pēc sarunu slēgšanas prognozēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, iespējams, ka šim mērķim varēs novirzīt arī līdzekļus no citām ES programmām.

Tomēr, neraugoties uz visu kandidātvalstu vienlīdzības principu, Polijai, kura visasāk iestājās pret Dānijas piedāvājumu, nodēvējot to par nepieņemamu, izdevās panākt lielāku ES pretimnākšanu. Tika apmierināta Polijas prasība atvieglot smago budžeta stāvokli pirmajos gados pēc pievienošanās ES — Polijai šim mērķim tika piešķirts viens miljards eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šī nauda netiks papildus piešķirta no ES budžeta, bet tā tiks atņemta no paredzētajiem strukturālo fondu līdzekļiem, tādējādi samazinot finanses dažādiem attīstības projektiem. Vēl Polijai papildus tika piešķirti aptuveni 100 miljoni eiro Šengenas līguma prasību ieviešanai uz robežām. Latvijai šim mērķim jau iepriekšējos sarunu raundos tika piešķirts 71 miljons eiro.

Kopenhāgenā 13.decembrī: Francijas prezidents Žaks Širaks, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus (priekšplānā), Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs un Austrijas federālais kanclers Volfgangs Šisels; Vaira Vīķe–Freiberga, Valds Adamkus, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Havjers Solana (priekšplānā), Tonijs Blērs, Volfgangs Šisels un Vācijas federālais kanclers Gerhards Šrēders Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Kā pastāstīja Latvijas sarunu vedējs Andris Ķesteris, Latvijas reālais ieguvums uz vienu iedzīvotāju pirmajā gadā pēc pievienošanās būs 29 eiro, kam līdzvērtīgs būs vēl tikai Igaunijā un Lietuvā, bet Polijā tas būs tikai aptuveni 7 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vairākas kandidātvalstis centās panākt arī dažādus uzlabojumus attiecībā uz kvotām lauksaimniecības produktu ražošanai un pārdošanai. Lai gan Polija panāca nelielu iepriekš noteikto kvotu iekšēju pārstrukturizāciju, tomēr nekādas būtiskas pārmaiņas šajā jomā tā arī nepanāca neviena no kandidātvalstīm.

Gan Latvijas, gan citu kandidātvalstu oficiālās amatpersonas atzīst, ka pašā noslēdzošajā sarunu raundā panāktie uzlabojumi vērtējami kā ļoti pozitīvi.

Artis Nīgals, “LV” speciālkorespondents  ES sammitā Kopenhāgenā

Par stratēģiju lauksaimniecības sarunās

Pamati Latvijas un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības sarunu veiksmīgam iznākumam likti vairāk nekā pirms pusotra gada.

Šā gada sākumā EK precīzos skaitļos un aprēķinos piedāvāja iespējas un ierobežojumus dalībai Eiropas Savienībā. Uzzinot šo informāciju, toreizējais zemkopības ministrs Atis Slakteris nekavējoties sasauca Baltijas valstu lauksaimniecības ministru padomi. Ar tās darbību un spēku aizsākās cīņa par šī nelīdztiesīgā piedāvājuma uzlabošanu. Zemkopības ministrijas speciālisti aktīvās diskusijās ekspertu līmenī pārliecināja EK un dalībvalstu sarunvedējus par būtiskajām atšķirībām, kādas ir Baltijas valstu zemniekiem atšķirībā no citu kandidātvalstu lauksaimniekiem. Tādējādi kopumā pašreizējais ieguvums no ES uz vienu Latvijas iedzīvotāju divas reizes pārsniedz Polijas rezultātu.

“Esmu gandarīts par to, ka Zemkopības ministrija sarunu laikā ir izdarījusi visu iespējamo un pat neiespējamo, jo gada sākumā gandrīz neviens neprognozēja šādu sarunu iznākumu. Mēs esam pierādījuši sev un citiem, ka arī maza valsts spēj ietekmēt starptautiskos procesus. Tieši Latvija aicināja Baltijas valstis uz vienotību un visu laiku rūpīgi sekoja līdzi notikumiem ES, kas bija viens no izšķirošajiem faktoriem sarunās. Par to paldies maniem kolēģiem Zemkopības ministrijā, visai lauksaimnieku sabiedrībai un pilnīgi visiem, kas palīdzēja sasniegt šos rezultātus,” teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa