Ir jāatrod visiem pieņemams risinājums

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 16. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— No aizvadītās nedēļas aktualitātēm vislielāko satraukumu, ja spriežam pēc telefonzvaniem mums, radījusi Komunālo jautājumu komitejas iecere nākamā gada sākumā iesniegt Saeimā priekšlikumus dzīvojamo telpu īres likumā, lai atbrīvotu pašvaldības no pienākumiem piešķirt dzīvokļus denacionalizēto, bet vēlāk pārdoto vai dāvināto namu īrniekiem, ja namīpašnieks pieprasa sev īrnieku dzīvokļus. Uzskatot, ka īpašniekam vienmēr būs iespēja diktēt noteikumus, īrnieki nesaprot, kas tad aizstāvēs viņu intereses.

Gundars Bojārs: — Mēs noteikti neatsakāmies no īrnieku interešu aizstāvības, tieši otrādi — šajos denacionalizētajos namos vai likumīgi atgūtajos īpašumos, kur īpašniekam ir nepieciešams dzīvoklis savas ģimenes vajadzībām, kā to nosaka likuma 28.5.pants, mēs īrniekus izmitinām, piedāvājot citas dzīvojamās telpas. Taču var rasties situācija, ka šis nams tiek pārdots vairākkārt, un jaunais īpašnieks atkal gribēs kādu ģimeni izmitināt, izmantojot šo likuma normu, un šī pieteikuma būtība ir — šādu situāciju izslēgt. Tātad vienreiz tas ir iespējams, bet visiem nākamajiem īpašniekiem, kas pārpirks šo dzīvojamo māju, šādas iespējas acīmredzot nevajadzētu pieļaut, jo citādi tas var turpināties bezgalīgi.

— Tādā gadījumā es saprotu, ka ir pārprasta šī frāze — lai atbrīvotu pašvaldības no pienākumiem piešķirt dzīvokļus.

G.Bojārs: — Mūsu prioritāte ir dzīvokļi, un pašvaldība ļoti nopietni pievērsusies šai programmai. Jautājums ir par pienākumu piešķirt dzīvokļus denacionalizētajos namos vai namos, kur īpašnieks ieguvis īpašumtiesības un pieprasījis izmitināt kādu no īrniekiem situācijā, kad viņam pašam nepieciešams šis dzīvoklis. Tātad tas attiecas tikai uz šiem konkrētajiem gadījumiem.

— Dome plāno paplašināt pilsētas Valsts un pašvaldības dzīvojamo ēku privatizācijas komisijas priekšsēdētāja pilnvaras, bet sašaurināt izpilddirektora pilnvaras. Kādēļ īsti un kāpēc?

G.Bojārs: — Tas ir saistīts, no vienas puses, ar mūsu nolikuma sakārtošanu atbilstoši likumdošanas normām un, no otras puses, ar vēlmi nošķirt un precizēt izpildvaras un lēmējvaras funkcijas. Tātad lēmējvara ir tā, kas nosaka gan budžeta apjomu, gan arī politiskās prioritātes, un izpildvara ir tā, kas izpilda. Tātad šis ir vienkārši sakārtošanas jautājums.

— Jārunā par budžetu, prezidijs to apstiprinājis, un es saprotu, ka šonedēļ to izskatīs dome.

G.Bojārs: — Prezidijs ir apstiprinājis dokumentu virzību uz Rīgas domes sēdi, jā, un rīt to skatīs domes sēdē.

— Vai varam īsi raksturot jaunā budžeta būtību?

G.Bojārs: — Bud?eta apjoms ir pieaudzis, un tas ir liels sasniegums. Tai pašā laikā arī mūsu vajadzības ir pieaugušas, ir pieauguši pieprasījumi investīcijām, un investīciju sadaļa ir tieši tā grūtākā, jo mēs spējām apmierināt visu departamentu un struktūrvienību prasības par 20 procentiem. Iepriekšējā gadā tie bija 30 procenti no pieprasījumiem. Un vēl joprojām turpinās diskusijas ar valdību par to, kādā veidā pašvaldībai un konkrēti Rīgas pilsētai būtu jāfinansē savas investīcijas. Gan mana, gan Rīgas domes pozīcija un arī Finanšu ministrijas izpratne ir tāda, ka investīcijas nevar finansēt no plūsmas, tātad no ikgadējā budžeta, un ir jāmeklē jauni risinājumi.

— Gan finanšu ministrs, gan Gatera kungs aicināja arī Rīgas domi līdzīgi kā visā valstī veidot bezdeficīta budžetu. Domei ir 33 miljonu latu deficīts, vai vispār ir iespējams šāds bezdeficīta budžets?

G.Bojārs: — Rīgas pilsētas gadījumā — nē. Un es jau arī minēju, ka ir jāmeklē normāli pasaulē pieņemti mehānismi, kā finansēt investīcijas, jo, ja mēs rēķināmies tikai ar gadskārtējo budžeta apjomu, tad no tā faktiski nav iespējams šīs investīcijas finansēt. Mēs varam minēt konkrētus piemērus, un Gatera kungs varbūt nav pietiekami iepazinies ar to, kādā veidā tas tiek darīts. Pieņemsim, Prāgā šis deficīta apjoms jeb aizņemšanās apjoms veido 60 procentus no pilsētas ikgadējā budžeta, Berlīnē — 75 procentus, Rīgas gadījumā ir krietni vien mazāk, un šie 33 miljoni ir, tā teikt, nosacītais deficīts, jo mēs izmantojam savu uzņēmumu līdzekļus savu projektu finansēšanai. Tas ir likumīgs un normāls veids, kā to darīt ar nosacījumiem, ja mūsu rīcībā nav citu mehānismu. Bet diskusijas ar Finanšu ministriju un Repšes kungu turpinās, un man ļoti patīkami, ka šeit valda savstarpēja izpratne un vēlme nonākt pie kopīga gan valstij, gan Rīgas pilsētai pieņemama risinājuma.

— Kā prognozējat balsojumu?

G.Bojārs: — Es prognozēju atbalstu, jo neapmierināti ir visi, absolūti visi departamenti, visas struktūrvienības.

— Un tā ir laba zīme šai gadījumā.

G.Bojārs: — Tā ir laba zīme, tātad budžets ir sabalansēts atbilstoši mūsu prioritātēm, un prioritātes, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir izglītība, mājokļi, varētu teikt — arī satiksme, kaut gan satiksmei nākamgad manāmi pietrūks līdzekļu.

— Prezidijs atcēla arī vairāk nekā 100 pašvaldības pilnvarnieku uzņēmējsabiedrībās, kurās pašvaldībai ir kapitāldaļas, to nosaka likums. Bet kas turpmāk aizstāvēs pašvaldības intereses, tas interesē klausītājus?

G.Bojārs: — Jā, saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām”, kas stājas spēkā no 1.janvāra, pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības darbinieku vidus ieceļ atbildīgo personu, atbildīgo darbinieku, līdz ar to šajos uzņēmumos atbildīgais darbinieks, veicot savus amata pienākumus, arī pārstāvēs pašvaldības intereses. Atsevišķos uzņēmumos, kas ir lielāki un, teiksim, svarīgāki, tiks izveidotas padomes. Atbilstoši Komerclikumam ir vairāki šie pārvaldes līmeņi, ir direktors, valde un uzņēmuma padome, tātad akcionāru pārstāvniecība. Šādu uzņēmumu varētu būt ap 10, kuros tiks veidotas padomes. Un nekas patiesībā nemainīsies, iespējams, ka pašvaldība varēs ekonomēt līdzekļus.

— No aizvadāmā gada neatrisināto problēmu pūra varbūt dažos vārdos arī tieši klausītāju diktēti jautājumi. Skanstes ielas apkārtnes mazdārziņu nomnieki aicina domi izsludināt moratoriju dabas pamatnes maiņai un apbūvei pilsētā līdz jaunā attīstības plāna izstrādāšanai. Savukārt bolderājieši lūdz Valsts prezidenti, premjeru un politiskās partijas paust savu nostāju par naftas termināla celtniecību, tādējādi demonstrējot, ka necer uz to, ka dome aizstāvēšot viņu intereses.

G.Bojārs: — Attiecībā uz mazdārziņiem es jau esmu vairākkārt paudis savu viedokli. Es uzskatu, ka Rīgas centrs nav īstā vieta, kur izvietot mazdārziņus, no ekoloģiskā viedokļa — padomāsim, cik piesārņotus produktus lieto šie cilvēki —, gan arī no pilsētas attīstības viedokļa. Es kategoriski iebilstu pret to, ka šī ir dabas pamatnes teritorija, jo, manuprāt, dabas pamatnes teritorijai būtu jākalpo visu rīdzinieku interesēm, nevis tikai mazdārziņu īpašnieku interesēm, bez tam Rīgas dome, izmantojot Rīgas meža aģentūru, par saviem līdzekļiem šobrīd Tīrainē iekārto lielākus mazdārziņus, veic meliorāciju, iemērīšanu, un ar tiem, kuri vēlēsies, tiks slēgti ilgtermiņa līgumi, nevis tā kā šobrīd— katru gadu tiek pārjaunoti šie līgumi. Protams, vienmēr būs neapmierinātie, protams, kādam šis dārziņš pie sirds pieaudzis, tas viss ir saprotams, bet mēs nevaram visu rīdzinieku intereses ziedot dažu desmitu cilvēku interesēm.

— Un kā ar Bolderājas iedzīvotāju interešu aizstāvību?

G.Bojārs: — Runājot par Bolderājas iedzīvotāju interesēm, es nevaru noteikti paziņot, ka šis termināls būs slikts, jo pasaulē un arī Latvijā ir ļoti, ļoti labi piemēri, kā videi draudzīgā formā šāda veida termināli sadzīvo ar apkārtējiem iedzīvotājiem un apkārtējo vidi. Konkrēts piemērs ir Ventspils, konkrēts piemērs — Tallina, un jau šobrīd Rīgas osta pārkrauj pietiekami daudz naftas produktu. Varam minēt Roterdamu, kur tiek pārkrauti 200 miljoni tonnu naftas produktu gadā un turpat blakus lasītas austeres, kas ir viens no visdārgākajiem gardēžu gardumiem un kam ir nepieciešama ārkārtīga ūdens tīrība. Tā ka šie piemēri ir labi, bet katrā ziņā, kamēr nebūs pārliecības par absolūtu riska izslēgšanu vai vismaz samazināšanu līdz minimumam, nekādi lēmumi netiks pieņemti.

— Vai var īsumā pateikt, kas īsti būs ar Vērmanes dārza turpmāko apsaimniekošanu?

G.Bojārs: — Iepriekšējā sasaukuma domē tika pieņemti lēmumi, kas ir saistoši arī pašreizējai domei. Jāsaka, ka šī sadarbība ne apsaimniekotājiem, ne arī Rīgas domei nebija veiksmīga, šobrīd tiek risināti jautājumi par šī parka pārņemšanu atpakaļ Rīgas domes apsaimniekošanā, un es paredzu, ka nākamgad šo teritoriju apsaimniekos „Rīgas dārzi un parki”.

— Un droši vien līdz pavasarim tas būs jau nokārtots. Vai šonedēļ izdosies, kā iecerēts, atklāt regulāros reisus uz Stokholmu — tātad par biļešu rezervēšanu uz „Baltic Kristina”?

G.Bojārs: — Šodien prāmis dodas reisā uz Stokholmu, lai veiktu drošības pārbaudes, saņemtu sertifikātu par kuģa un apkalpes gatavību, par darbību avārijas stāvoklī, par darbību pasažieru glābšanā, un no 20.datuma plānots sākt regulārus reisus.

— Un, ja es saprotu, biļetes jau var rezervēt.

G.Bojārs: — Biļetes jau var rezervēt.

— Prāmju operatoru kompānija „Rīgas jūras līnijas” nevēloties maksāt par savu nesen iegādāto prāmi ievedmuitu, tādēļ jau atkārtoti vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu pārskatīt prāmja iegādes statusu. Vai pieļaujat, ka Finanšu ministrijas lēmums var būt arī negatīvs?

G.Bojārs: — Man bija saruna ar finanšu ministru, jo šeit ir likumdošanas jomā zināms absurds iestājies. Es pats esmu piedalījies šī likuma tapšanā, vēl būdams Saeimā. Likuma norma saka, ka komerciālie transporta līdzekļi, kas veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, tiek atbrīvoti no šī nodokļa. Jautājums, kas radās muitai, bija — vai tas, ka no 20.datuma veiks reisus, nozīmē, ka jau veic vai ka neveic. Es uzskatu, tas ir labi, ka prāmis tiek reģistrēts zem Latvijas karoga, ka tā remonts tika veikts Rīgā, apmēram miljons dolāru ir ieguldīts kuģa remontā. Varēja rīkoties arī citādi, tātad remontēt prāmi Tallinā un reģistrēt zem lēta karoga, piemēram, zem Kipras. Tādā gadījumā nodokļi nebūtu jāmaksā, tātad viss būtu absolūti legāli no vispārējā viedokļa, un šeit jautājums — kādā veidā valsts piemēros šo likumdošanas normu. Jebkurā gadījumā vienmēr pastāv iespēja pārreģistrēties zem lēta karoga, tai pašā laikā veicot visu likumīgi. Jautājums ir zināmā mērā absurds, tai pašā laikā politisks.

— Aizvadītajā nedēļā Rīgā viesojās starptautiskās regates „Cutty sark” pārstāvji, kādi ir viņu secinājumi.

G.Bojārs: — Secinājums ir, ka Rīga ir gatava uzņemt šo regati, un nākamā gada augustā Rīgu sagaida viens no burāšanas jomā pasaulē lielākajiem pasākumiem — regate, kurā piedalīsies liels skaits kuģu. Manuprāt, tas ir labs pasākums gan pilsētai, gan arī ostas attīstībai. Katrs šāda veida pasākums nes pilsētas budžetā līdzekļus, kas adekvāti trīskāršam ieguldījumam.

— Tas ir skaidrs, un par to mēs droši vien runāsim ne vienu reizi vien vēl nākamajā gadā. Es saprotu, ka viņi vienīgo negāciju pauduši par to, ka Rīga iecerējusi jahtas novietot kuģu remontzonā, nevis jahtklubā turpat blakus.

G.Bojārs: — Ir vairākas zonas, kurās paredzēts izvietot regati, un šeit ir pietiekami plaša amplitūda un iespējas šo kuģu izvietošanai. Tātad tas ir absolūti atklāts jautājums. Kuģu remontzona no pievilcības viedokļa, iespējams, nebūtu pati piemērotākā.

— Un vēl par starptautisko hokeju. Federācija esot ļoti apmierināta ar visu, kas notiek sakarā ar gatavošanos 2006.gada čempionātam, taču līdz februārim jābūt līgumiem gan ar domi, gan investoriem. Vai domei ir kādi izejas priekšnoteikumi šim līgumam, un kādas konkrētas sarunas jau uzsāktas?

G.Bojārs: — Šodien es tiekos ar vienu no paredzētajiem investoriem, un, manuprāt, Rīgas domei ir būtiski, lai šī investīcija būtu un lai Hokeja federācija arī spētu šo pasākumu sarīkot. Rīgas dome vienmēr ir nākusi pretī Hokeja federācijai un pieņēmusi jau vairākus lēmumus, kas saistīti ar šī čempionāta norises vietas izvēli.

— Un arī galvenajiem līgumiem, jūsuprāt, šķēršļi nevarētu rasties?

G.Bojārs: — Nē, atliek tikai Hokeja federācijai strādāt tā kā līdz šim, un Rīgas dome no savas puses vienmēr visus soļus ir spērusi.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā