Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr.11/2002

Rīgā 2002.gada 12.decembrī

Par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu Igaunijas izcelsmes portlandcementa importa antidempinga pārbaudes lietā

A. Vispārīga informācija

1. 2002.gada 12.martā Latvijas Republikas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.39 (2614) tika publicēts Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) 2002.gada 6.marta lēmums Nr.03/2002 “Par antidempinga pārbaudes uzsākšanu” un uzsākta pārbaude attiecībā uz Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu.

2. Pārbaude tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikā vienīgā portlandcementa ražotāja a/s “Brocēni” iesniegto iesniegumu ar lūgumu uzsākt antidempinga pārbaudi attiecībā uz Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu. Iesniegumā tika uzrādīti sākotnēji pierādījumi par iespējamo portlandcementa importu Latvijā par dempinga cenām. VITAB, izvērtējot iesniegumu, konstatēja, ka vietējā ražotāja iesniegums atbilst Antidempinga likuma 6. panta prasībām.

3. VITAB 2002. gada 1. martā ir nosūtījis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai lūgumu informēt Igaunijas valdību par a/s “Brocēni” iesnieguma saņemšanu.

4. Dempinga pārbaudes periods ir no 2001.gada 1. janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.

5. Zaudējumi un importa attīstības tendences tika vērtētas laika posmā no 1999.gada 1. janvāra līdz 2001.gada 31. decembrim.

6. Saskaņā ar Antidempinga likuma 13.pantu visām zināmajām ieinteresētajām pusēm tika nosūtītas anketas un tika dotas 30 - 35 dienas (vietējam ražotājam un vietējam importētājam), 40 dienas (ārvalstu ražotājam), lai sniegtu atbildes uz anketām. Visas ieinteresētās puses izmantoja iespēju pagarināt anketu iesniegšanas termiņu.

7. Anketu atbildes tika saņemtas no šādām pārbaudē ieinteresētajām pusēm:

(a) vietējā ražotāja – a/s “Brocēni”, Liepnieku iela 15, Brocēni, Latvija, LV-3851;

(b) ārvalstu ražotāja un eksportētāja – AS “Kunda Nordic Tsement”, Jaama tn.2, Kunda, 44106, Igaunija;

(c) vietējā importētāja – SIA “Baltik Salve”, Skodas iela 9, Rīga, Latvija, LV-1055.

8. VITAB ir apmeklējis visas antidempinga pārbaudē ieinteresētās puses, kas sadarbojas ar VITAB, lai pārbaudītu iesniegtās informācijas precizitāti un iegūtu pārbaudei nepieciešamo papildinformāciju.

9. VITAB ir nosūtījis visām ieinteresētajām pusēm antidempinga pārbaudē no citām pusēm saņemto nekonfidenciālo informāciju, lai pārbaudītu šīs informācijas precizitāti, un saņēmis komentārus par pārbaudē saņemto nekonfidenciālo informāciju no visām ieinteresētajām pusēm.

 

B. Pārbaudāmās un līdzīgās preces apraksts

10. Portlandcements ir hidrauliska saistviela, t.i., smalki samalts neorganisks materiāls, kas, samaisīts ar ūdeni, veido javu, kura saistās un cietē hidratācijas reakciju un procesu rezultātā un kura pēc sacietēšanas saglabā savu stingrību un stabilitāti pat zem ūdens. Portlandcementu iegūst, sīki samaļot portlandcementa klinkeru ar ģipsi. Saskaņā ar standartu LVS EN 197-1:2000 iespējams izmantot arī citas piedevas. Portlandcements tiek izmantots betona, dzelzsbetona izstrādājumu un konstrukciju ražošanā, celtniecības elementu, javas rūpniecības, azbesta un citu preču ražošanā.

11. Pārbaudāmā prece ir iepakots vai neiepakots portlandcements, kas ir klasificēts zem Latvijas Republikas kombinētās nomenklatūras 252329000 koda.

12. Pārbaudāmās preces atbilstība standartiem:

12.1. A/s “Brocēni” portlandcements tiek ražots saskaņā ar LVS EN 197-1:2000 standartu. Šis standarts ir analogs Eiropas EN 197-1:2000 standartam;

12.2. Igaunijas portlandcementa ražotāja AS “Kunda Nordic Tsement” ražotais cements atbilst LVS EN 197-1:2000, LVS EN 197-2:2000 standartiem.

13. A/s “Brocēni” un AS “Kunda Nordic Tsement” ražo CEM I vai CEM II tipa portlandcementu ar izturības klasēm 32,5 un 42,5 saskaņā ar standartu EN 197-1:2000 vai nacionālajiem standartiem, kas balstīti uz šo standartu.

14. Nav būtisku portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā lietošanas atšķirību starp Igaunijas izcelsmes Latvijā importēto portlandcementu un Latvijas ražotāja Latvijas tirgū pārdoto portlandcementu. Būtiskas portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā lietošanas atšķirības starp portlandcementu, kuru Igaunijas un Latvijas ražotāji pārdod savos vietējos tirgos, nav konstatētas.

 

C. Dempings

15. Dempings tika konstatēts, pamatojoties uz normālās vērtības un eksporta cenas aprēķiniem un salīdzināšanu.

16. Normālās vērtības, eksporta cenas un dempinga starpības aprēķins tika veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.234 “Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība” II, III, IV daļu un Antidempinga likuma 17. pantu.

17. Aprēķinos, kuros Igaunijas kronas tika konvertētas uz Latvijas latiem, tika izmantots 2001.gada vidējais Latvijas bankas noteiktais oficiālais valūtas kurss.

18. Dempinga politikas pastāvēšanu tirgū apstiprina arī AS “Kunda Nordic Tsement” anketā sniegtā informācija par to, ka viņi neplāno gadu vai pusotru gadu kopš eksporta uz Latvijas sākuma strādāt ar normālu peļņu.

I. Normālā vērtība

19. Par cementa normālo vērtību tiek uzskatīta AS “Kunda Nordic Tsement” ražotā portlandcementa vidējā svērtā realizācijas cena EXW līmenī Igaunijas tirgū 2001. gadā.

20. Līdzīgas preces pārdošanas apjoms Igaunijas iekšējā tirgū ir pietiekams normālas vērtības noteikšanai, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 234 II daļas 6. punktu, jo tas pārsniedz 5% no pārbaudāmās preces pārdošanas apjoma Latvijā.

II. Eksporta cena

21. Eksporta cena tika koriģēta līdz eksportētājvalsts ražotāja EXW cenu līmenim.

22. Eksporta EXW cena tika iegūta no portlandcementa DAF cenas pirms nodokļiem (piegāde līdz Latvijas Republikas robežai), atskaitot preces piegādes izdevumus no eksportētājvalsts ražotāja līdz Latvijas robežai.

III. Salīdzinājums

23. Dempinga starpība aprēķināta, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu ražotāja EXW līmenī.

IV. Dempinga starpība

24. Dempinga starpība ir noteikta, pamatojoties uz Antidempinga likuma 17.panta 1.daļu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Latviju veiktā eksporta darījumu vidējo svērto eksporta cenu.

25. AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju eksportētā iepakotā un neiepakotā portlandcementa cenas ir atšķirīgas, tāpēc dempinga starpības noteikšanā tika izmantoti eksporta apjomiem atbilstoši koeficienti.

26. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 17. panta 1.daļas 1.apakšpunktu un 17.panta 3.daļu, Igaunijas portlandcementa ražotājam AS “Kunda Nordic Tsement” ir noteikta dempinga starpība — 7,41 LVL par tonnu.

 

D. Importa apjomi un tirgus daļa

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) datiem (dati par 1999.g. un 2000.g.) un Galvenās muitas pārvaldes (turpmāk — GMP) datiem (dati par 2001.g.), portlandcementa imports no Igaunijas:

27.1. 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājies par 36%;

27.2. 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu ir palielinājies par 187%.

28. Igaunijas portlandcementa importa daļa Latvijas kopējā portlandcementa importā:

28.1. 1999.gadā — 14%;

28.2. 2000.gadā — 7%, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 7%;

28.3. 2001.gadā — 21%, salīdzinot ar 2000. gadu, ir palielinājusies par 14%.

29. Igaunijas importētā portlandcementa tirgus daļa Latvijas portlandcementa tirgū:

29.1. 1999.gadā — 3,81%;

29.2. 2000.gadā — 2,28%, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 1,45%;

29.3. 2001.gadā — 6,44%, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājusies par 4,16%.

30. Igaunijas importētā portlandcementa tirgus daļas Latvijas portlandcementa tirgū 2001.gadā:

30.1. 1.ceturksnī — 0,7%;

30.2. 2.ceturksnī — 1%, salīdzinot ar 1.ceturksni, ir palielinājusies par 0,3%;

30.3. 3.ceturksnī — 9%, salīdzinot ar 2.ceturksni, ir palielinājusies par 8%;

30.4. 4.ceturksnī — 13%, salīdzinot ar 3.ceturksni, ir palielinājusies par 4%.

31. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju nosūtītā portlandcementa daļa Igaunijas kopējā portlandcementa importā Latvijā — 97%.

32. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” portlandcementu uz Latviju eksportējis, sākot ar jūnija mēnesi, iepriekšējos mēnešos uzņēmums pārbaudāmo preci uz Latviju nav eksportējis. AS “Kunda Nordic Tsement” portlandcementa eksports uz Latviju 2001.gadā:

32.1. 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2.ceturksni eksports palielinājies par 916%;

32.2. 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 3.ceturksni eksports ir samazinājies par 21%, kas izskaidrojams ar to, ka portlandcements ir sezonāla prece, kuras realizācijas apjomi ziemas mēnešos krītas.

33. AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju eksportētais cements 2001.gadā sadalījumā pa mēnešiem, attiecinot pret uzņēmuma jūnija mēnesī eksportēto apjomu uz Latviju:

33.1. 2001. gada jūlijā eksports ir palielinājies par 233% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu;

33.2. 2001.gada augustā eksports ir palielinājies par 272% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu;

33.3. 2001.gada septembrī eksports ir palielinājies par 211% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu;

33.4. 2001.gada oktobrī eksports ir palielinājies par 217% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu;

33.5. 2001.gada novembrī eksports ir palielinājies par 171% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu;

33.6. 2001.gada decembrī eksports ir palielinājies par 117% salīdzinājumā ar 2001.gada jūnijā konstatēto eksporta apjomu.

 

E. Vietējā ražotāja zaudējumi

I. Vietējie ražotāji Latvijā

34. Vietējie ražotāji Antidempinga likuma 5. panta 1. daļas izpratnē ir līdzīgu preču ražotāji, kuru ražoto preču apjoms veido lielāko daļu no līdzīgo preču kopējā ražošanas apjoma Latvijas teritorijā.

35. Iesnieguma iesniedzējs a/s “Brocēni” ir vienīgais portlandcementa ražotājs Latvijā, tā saražoto preču apjoms veido 100% no līdzīgu preču kopējā apjoma Latvijā. Līdz ar to tiek ievērotas Antidempinga likuma 7.panta 1. punkta prasības par nepieciešamo pārstāvību, jo tā veido lielāko daļu no Latvijā saražoto līdzīgo preču daudzuma, t.i., vairāk nekā 50% no visa Latvijā saražotā portlandcementa apjoma.

36. A/s ”Brocēni” portlandcementa iepirkumi, attiecinot iepirkto portlandcementu pret uzņēmuma paša saražoto un realizēto portlandcementu Latvijas tirgū:

36.1. 1999.gadā — 6% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū;

36.2. 2000.gadā — 5% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū;

36.3. 2001.gadā — 0,8% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū.

II. Vietējās ražošanas situācija

37. 2000.gadā 77% no a/s ”Brocēni” apgrozījuma, bet 2001.gadā 78 % no uzņēmuma apgrozījuma sastāda saražotā portlandcementa realizācija Latvijas tirgū.

38. A/s ”Brocēni” kopējais uzņēmuma apgrozījums:

38.1. 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājies par 20%;

38.2. 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu ir palielinājies par 0,4%.

39. A/s ”Brocēni” portlandcementa ražošanas jaudas izmantošana:

39.1. 1999.gadā — 72%;

39.2. 2000.gadā — 57%;

39.3. 2001.gadā — 59%.

2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, cementa ražošanas jaudas izmantošana ir palielinājusies par 2%, bet, salīdzinot 2001.gadu ar 1999.gadu, ražošanas jaudas izmantošana ir par 13% zemāka.

40. A/s “Brocēni” ražošanas apjomi:

40.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ražošanas apjomi ir samazinājušies par 21%;

40.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ražošanas apjomi ir palielinājušies par 4%, bet, salīdzinot ar 1999.gadu, ražošanas apjomi ir par 17% zemāki.

III. Investīcijas

41. Uzņēmums Latvijas ražotnē no 1999.gada līdz 2001.gadam ir ieguldījis 2,26 miljonus latu un 2002.gadā plānotie ieguldījumi — 0,6 miljoni latu.

IV. Vietējā ražotāja portlandcementa realizācija Latvijas tirgū

42. A/s “Brocēni” ražotā portlandcementa realizācija vietējam Latvijas tirgum:

42.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 3%;

42.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājusies par 6%.

43. A/s “Brocēni” ražotā portlandcementa realizācijas cena vietējam Latvijas tirgum:

43.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 5%;

43.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies par 5%.

44. A/s ”Brocēni” portlandcementa krājumi uz gada beigām:

44.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, krājumi ir samazinājušies par 3%;

44.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, krājumi ir palielinājušies par 2%.

V. Nodarbinātība

45. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, a/s “Brocēni” vidējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir samazinājies par 12%, pārbaudāmās preces ražošanā nodarbinātais personāls ir samazinājies par 10%.

VI. Vietējā ražotāja tirgus daļa

46. A/s “Brocēni” tirgus daļa Latvijas portlandcementa tirgū:

46.1. 1999.gadā — 73%;

46.2. 2000.gadā — 66%, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 7 %;

46.3. 2001.gadā — 69%, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājusies par 3%.

47. A/s “Brocēni” tirgus daļa Latvijas portlandcementa tirgū 2001.gadā:

47.1. 1.ceturksnī — 59%;

47.2. 2.ceturksnī — 74%, salīdzinot ar 1.ceturksni, ir palielinājusies par 15%;

47.3. 3.ceturksnī — 69%, salīdzinot ar 2.ceturksni, ir samazinājusies par 5%;

47.4. 4.ceturksnī — 66%, salīdzinot ar 3.ceturksni, ir samazinājusies par 3%.

VII. Secinājumi par vietējā ražotāja zaudējumiem

48. Vietējā ražotāja zaudējumi konstatēti šādos rādītājos: portlandcementa vidējās realizācijas cenas samazināšanās, krājumu uz gada beigām palielināšanās, darbinieku skaita samazināšanās un tirgus daļas Latvijas tirgū samazināšanās 2001.gada 2.pusgadā.

49. Ņemot vērā, ka a/s ”Brocēni” 2001.gadā mēģina pārvarēt iepriekš konstatētā dempinga (portlandcementa imports no Baltkrievijas un Krievijas) sekas, 2001.gadā situācija atsevišķos rādītājos (ražošanas jauda, tirgus daļa Latvijas tirgū, ražošanas apjomi) ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2000.gadu, taču šie rādītāji nav sasnieguši 1999.gada līmeni, kad vietējo ražotāju neietekmēja portlandcementa imports par dempinga cenām. VITAB secināja, ka Igaunijas izcelsmes portlandcementa imports Latvijā ir kavējis vietējā ražotāja ekonomisko attīstību, kas būtu iespējama, pastāvot godīgai konkurencei Latvijas portlandcementa tirgū.

50. 2001.gadā ir palielinājies vietējā ražotāja pārdošanas apjoms Latvijas tirgū par 6 % salīdzinājumā ar 2000.gadu, taču a/s “Brocēni” portlandcementa realizācijas cena Latvijas tirgū 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies par 5%. Šis fakts liecina par to, ka vietējais ražotājs, lai varētu konkurēt Latvijas tirgū ar Igaunijas izcelsmes portlandcementa cenām, ir samazinājis portlandcementa realizācijas cenu.

51. Saistībā ar Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu Latvijā par dempinga cenām tiek apdraudētas a/s “Brocēni” iespējas atgūt ražotnē investētos līdzekļus.

52. A/s “Brocēni” sadarbībā ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir iesaistījusies dažādos vides aizsardzības projektos, kuru realizācija ir atkarīga no a/s “Brocēni” sekmīgas darbības.

 

F. Cēloniska saite

53. 2001.gadā Igaunijas portlandcementa imports Latvijā par dempinga cenām ir uzsākts jūnijā mēnesī, un tieši šī importa rezultātā ir konstatēti a/s “Brocēni” tirgus daļas zaudējumi Latvijā:

53.1. a/s “Brocēni” tirgus daļa jūnijā — 74%, bet decembrī — 59%, tirgus daļa samazinājusies par 15%;

53.2. Igaunijas importētā portlandcementa tirgus daļa jūnijā — 3%, bet decembrī – 26 %, tirgus daļa palielinājusies par 23%, kas norāda uz to, ka Igaunijas importētais portlandcements Latvijā ir ietekmējis ne tikai vietējo ražotāju, bet arī citu valstu portlandcementa importētāju realizāciju.

54. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” portlandcementu uz Latviju eksportē, sākot ar jūniju un tā rezultātā a/s “Brocēni” ir samazinājusi vidējās portlandcementa realizācijas cenas par 8%, salīdzinot 2001.gada jūlijā konstatēto vidējo realizācijas cenu ar 2001.gada decembra vidējo realizācijas cenu.

55. 2001.gada 2.pusgadā visstraujāk, t.i., par 21%, salīdzinot 2001.gada jūnija realizācijas cenu ar 2001.gada decembra realizācijas cenu, ir samazinājušās tieši tās markas (CEM I 42,5 R) neiepakota portlandcementa cenas, kura tiek eksportēta no Igaunijas.

 

G. Pagaidu pasākumu apjoms

56. VITAB ir konstatējis, ka vietējo ražotāju zaudējumus galvenokārt ir radījis Igaunijas izcelsmes portlandcementa imports par dempinga cenām. Lai veicinātu godīgas konkurences attīstību Latvijas portlandcementa tirgū, ir nepieciešams noteikt pagaidu pasākumus antidempinga pārbaudes laikā.

57. Antidempinga likuma 23. pants nosaka, ka pagaidu pasākuma vērtība var būt mazāka par dempinga starpību, ja tiek noteikts, ka mazāks maksājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus. Šim nolūkam VITAB salīdzināja Igaunijas ražotāja Latvijā importētās produkcijas vērtību un piegādes izdevumu summu ar Latvijas ražotāja preces vērtības un piegādes izdevumu summu, ja ražotāju prece tiek piegādāta ar dzelzceļa transportu no ražotnes līdz Rīgai, un secināja, ka Latvijas ražotāja piegādātā produkcija izmaksā dārgāk nekā Igaunijas ražotāja produkcija, turklāt šī starpība ir lielāka nekā Igaunijas ražotājam VITAB konstatētā dempinga starpība. Līdz ar to ir secināms, ka, pēc pašreizējiem datiem, piemērojamā pagaidu pasākumu vērtība nevar būt mazāka par konstatēto dempinga starpību.

Veicot salīdzināšanu, par Igaunijas produkcijas cenu tika ņemta konstatētā portlandcementa eksporta EXW cena un transporta izdevumi pārbaudes periodā.

Par Latvijas ražotāja produkcijas cenu tika izmantota a/s “Brocēni” EXW cena 1999. gadā, kad Latvijas tirgus vēl neatradās importa par dempinga cenām kropļojošajā iespaidā.

58. VITAB uzskata, ka piemērotais pagaidu pasākumu apjoms AS “Kunda Nordic Tsement” ražotajam un uz Latviju eksportētajam portlandcementam ir 7,41 LVL par tonnu.

 

H. Valsts intereses

59. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 33.panta 5.punktu, antidempinga pārbaudē par Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu Latvijā ieinteresētās puses 30 dienu laikā pēc pagaidu pasākumu veikšanas var iesniegt VITAB savus komentārus par to, vai šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.

 

I . Informācija par turpmāko procedūru

60. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 14. panta 2. daļu, ieinteresētās puses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šī lēmuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var iesniegt rakstisku pieprasījumu par noklausīšanās sarīkošanu un iesniegt komentārus par šī lēmuma saturu.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore A.Tjuša