“Kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, mūsu valstis nedrīkst zaudēt iegūto — Baltijas valstu sadarbību”

Sestdien, 14.decembrī, Rīgā darbu beidza Baltijas asamblejas 21.sesija, kura ilga trīs dienas un kurā triju Baltijas valstu pārstāvji sprieda par šā reģiona valstu turpmāko nākotni

Baltijas asamblejas laikā, 13.decembrī: Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Jānis Reirs, priekšsēdētāja vietnieki — Ģiedre Purvaneckiene un Trivimi Velliste Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Sestdien, 14.decembrī, Rīgā darbu beidza Baltijas asamblejas 21.sesija, kura ilga trīs dienas un kurā triju Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — pārstāvji sprieda par šā reģiona valstu turpmāko sadarbību, savstarpējo atbalstu un izmaiņām kopējā darba organizācijā.

Viens no jautājumiem, kuru pārrunāja asamblejas dalībnieki, bija tieši saistīts ar piektdienas notikumiem Kopenhāgenā, proti, Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšana par to. Kā zināms, visas trīs Baltijas valstis Kopenhāgenas sammitā saņēma uzaicinājumu dalībai Eiropas Savienībā, un visdrīzākajā laikā katrai valstij jāorganizē referendums, kurā iedzīvotāji izšķirs valstu likteni — par vai pret Eiropas Savienību. Līdz ar to informācijas apmaiņa un Baltijas valstis skarošu jautājumu koordinēšana gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanās procesa ietvaros noteikta par vienu no Baltijas asamblejas darbības prioritātēm 2003.gada laikā.

Baltijas asamblejas 21.sesijas dalībnieki apsprieda arī dzelzceļa un transporta attīstību, kā arī likumdošanas ietekmi uz narkotiku izplatības apkarošanu, sieviešu tirdzniecību, nelegālo imigrāciju. Arvien ciešāka sadarbība enerģētikas un transporta koridora attīstībā, kopējas informāciju tehnoloģijas telpas izveide, cīņa pret narkotikām, sieviešu tirdzniecību un nelegālo imigrāciju arī noteiktas par Baltijas asamblejas nākamā gada prioritātēm.

Baltijas asamblejas Rīgas sesija lēma arī par izmaiņām Baltijas asamblejas statūtos, nosakot, ka turpmāk katra Baltijas valsts prezidēs asamblejā gadu, nevis tikai pusgadu kā iepriekš. Baltijas asamblejas darbs un prezidentūra tiks saskaņots ar Baltijas Ministru padomes darbu.

Baltijas asamblejas 21.sesija sava darba noslēgumā pieņēma vairākus dokumentus — četras rezolūcijas: par Baltijas valstu integrāciju NATO, par cīņu pret narkotiku izplatīšanos, par satiksmes atjaunošanu I Krētas koridorā (Tallina — Rīga — Viļņa — Varšava) un par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstībā. Baltijas asambleja pieņēma arī lēmumu par Baltijas asamblejas reformām un par grozījumiem organizācijas statūtos. Apstiprināts arī nolikums par Baltijas asamblejas sieviešu grupas darbību un Baltijas asamblejas budžetu

Asamblejas laikā: Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes locekļi; Baltijas asamblejas sekretāre Baiba Moļņika un Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Jānis Reirs

2003.gadam. Sesijas noslēgumā tika pasniegtas Baltijas asamblejas medaļas — īpašs Baltijas asamblejas apbalvojums, kas simbolizē Baltijas valstu vienotību un sadarbību. Medaļas saņēma Igaunijas delegācijas pārstāvji par četrus gadus ilgu darbu Baltijas valstu labā.

Nākamā Baltijas asamblejas prezidējošā valsts ir Lietuva, kas saskaņā ar jauno kārtību savus prezidējošās valsts pienākumus veiks visa 2003.gada garumā. Nākamā Baltijas asamblejas sesija notiks nākamā gada rudenī Viļņā.

“LV” informācija

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis:

Iekšlietu ministra Māra Gulbja sagatavoto runu Baltijas asamblejas 21.sesijai Rīgā 13.decembrī nolasīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs Juris Ļabis

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Draugi no Lietuvas un Igaunijas! Kolēģi!

Manā ziņojumā nebūs pārāk daudz optimisma, jo to man neļauj šeit minētie fakti, taču esmu apņēmības pilns uzlabot iekšlietu struktūru darbu šajā jomā. Gatavojoties asamblejai, esmu apzinājis situāciju, konstatējis, kas paveikts, un izvirzījis svarīgākos uzdevumus, kas Latvijai paveicami tuvākajā laikā. Iespējams, ka daži no maniem uzstādījumiem jums šķitīs pārdroši, bet es uzskatu, ka tikai šādi izvirzīti mērķi, nevis faktu uzkrāšana, spēj mūs virzīt uz priekšu.

Iekšlietas ir izvirzītas kā viena no šīs valdības prioritātēm, un, jāsaka, es neatceros, kad iepriekš valdība tik lielu uzmanību būtu veltījusi iekšlietām. Jautājums par iekšlietu struktūru darba pilnveidošanu īpaši aktualizējies pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties NATO, un tas man kā iekšlietu ministram izvirza jaunus mērķus un grūtu darbu, lai tos sasniegtu.

Par tiesību aizsardzības iestāžu prioritātēm esam izvirzījuši korupcijas, narkotiku izplatības, ekonomisko noziegumu apkarošanu un indivīda drošību. Noteikti minēšu korupcijas apkarošanu iekšlietu struktūrās un citos valsts dienestos, jo es neticu, ka iespējams darboties šādām shēmām un piegādes ķēdēm bez valsts amatpersonu piesaistes vai — gluži otrādi — bezdarbības. Lai gan, tālāk runājot, es izcelšu paveikto un darāmo narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanā, taču gribu uzsvērt, ka šīs jomas savstarpēji ir cieši saistītas.

Latvija pilnībā iekļaujas Eiropas valstīs arī attiecībā uz narkotisko un psihotropo vielu izplatību un lietošanu saistītajām tendencēm. Arī Latvijā narkotisko un psihotropo vielu lietošanā iesaistītas arvien jaunāka vecuma lietotāju grupas un būtiski pieaug organizētās noziedzības grupējumu ietekme uz narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, un tā rezultātā pieaug noziedzības līmenis valstī.

Visuztraucošākais arī man kā četru bērnu tēvam ir tas, ka aizvien vairāk jauniešu, tai skaitā nepilngadīgās personas, tiek iesaistīti nelikumīgās darbībās ar narkotiskajām vielām. Sabiedrībā veidojas uzskats, ka narkotiku lietošana nav nekas neparasts, un pat pieaug prasība legalizēt “vieglās” narkotikas. Jāatzīst, ka pēdējā laikā notikušas narkotiku tirdzniecības mehānisma izmaiņas un narkotiku realizācija notiek daudz konspiratīvāk, izmantojot jaunus noziedzīgās darbības slēpšanas paņēmienus. Pieaugošā narkotiku nelegālā aprite Latvijā ne tikai veicina noziedzības palielināšanos, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, korupciju, bet arī ievērojami palielina organizētās noziedzības ekonomisko potenciālu, apdraud sabiedrības veselību un grauj tautas genofondu.

Šogad, salīdzinot ar 2001. gadu, samazinājies ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits, taču tas ir lielāks nekā laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam. Turklāt šogad daži ar narkotikām saistīto noziegumu atklāšanas gadījumi ir saistīti ar lielām narkotisko un psihotropo vielu izņemšanām no nelegālas aprites. Tas nozīmē, ka šogad Valsts policijas darbinieki cīnās gan ar “ielas” narkotiku izplatītājiem, gan ar narkotiku piegādātājiem. Par prioritāti esam izvirzījuši cīņu ar personām, kuras nodarbojas ar narkotiku kontrabandu, pārvadāšanu un vairumtirdzniecību, viņu noziedzīgās darbības atmaskošanu un fiksēšanu, kā arī narkotiku izplatīšanas tīkla izjaukšanu.

Šā gada desmit mēnešos valstī ir reģistrēti 526 ar narkotikām un psihotropām vielām saistītie noziegumi (salīdzinājumā ar 2001. gada attiecīgo periodu par 221 mazāk), no kuriem 143 noziegumi saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu realizāciju un 8 – ar narkotiku un psihotropo vielu kontrabandu.

Satraucošākais ir tas, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājies mirušo personu skaits, kuru organismā konstatētas narkotiskās vai psihotropās vielas. Septiņpadsmit no tām organismā tika atrasts amfetamīns (salīdzinājumam visa 2001. gada laikā tikai trim personām). Tajā pašā laikā par 30% samazinājies no heroīna pārdozēšanas mirušo personu skaits. Arvien biežāk tiek fiksēti psihotropo vielu un alkohola kombinētās lietošanas gadījumi, kas nereti izraisa nāves iestāšanos.

Līdz 1998. gadam Latvijā visizplatītākās narkotikas bija magoņu salmi un to pārstrādes produkti, taču tendences liecina, ka arvien biežāk Latvijas melnajā tirgū tiek izplatīts efedrīns un efedrons. Heroīns Latvijā parādījās 1997. gada beigās un 1998. gada sākumā, un uzreiz notika strauja heroīna izplatīšanās, krasi palielinot heroīna lietotāju skaitu, īpaši jauniešu vidū. Šī problēma izraisa nākamo, jo līdz ar heroīna intravenozo lietošanu, daudzkārt palielinājās ar HIV un hepatītu C inficēto personu skaits.

Visbiežāk sastopama tendence, ka narkodīleri nav specializējušies izplatīt kādas viena veida narkotikas, bet, ņemot vērā pieprasījumu, piedāvā narkotiku lietotājiem pilnu narkotisko vielu spektru — gan depresantus, gan centrālās nervu sistēmas stimulatorus, un tas ir saistīts ar nelegālā tirgus īpatnībām. Pēc izņemšanas rezultātiem varam secināt, ka heroīns, kas tiek ražots Centrālās Āzijas reģionā, tiek ievests Latvijā, izmantojot ekonomiskas un kultūras saites starp Centrālās Āzijas valstīm (Afganistāna, Pakistāna) un bijušajām PSRS Vidusāzijas republikām (Uzbekistāna, Tadžikistāna u.c.) caur Krieviju. Narkotiku transportēšanai tiek izmantoti gan kravas pārvadājumi, gan kurjeri, kuri izmanto personīgo autotransportu, dzelzceļa transportu vai reisa autobusus. Sintētiskās narkotiskās vielas nonāk Latvijā pārsvarā no Rietumeiropas (Nīderlandes, Polijas u.c.), kā arī no kaimiņvalstīm, izmantojot automašīnas, maršruta autobusus un pasta sūtījumus.

Latvijā ir vērojama tendence organizētās noziedzības grupējumu pārorientācijai. Vairāki noziedzīgie grupējumi, kas agrāk nodarbojās ar reketu, šobrīd ir pārorientējušies uz narkotiku nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, prostitūciju, ieroču tirdzniecību. Ir konstatēti gadījumi, kad ārvalstu pilsoņi reģistrē un izveido Latvijā firmas, kuras it kā nodarbojas ar starpvalstu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu Latvijā, bet patiesībā zem tā slēpjas narkotisko un psihotropo vielu neatļauta pārsūtīšana no vienas valsts uz otru vai noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu ieguldīšana it kā legālā biznesā. Šogad ir aktivizēts darbs ar narkotiku nelegālo apriti saistīto organizētās noziedzības grupējumu noziedzīgās darbības apzināšanā, fiksēšanā un pārtraukšanā. Aizturētas organizētas grupas, kas nodarbojās ar narkotiku piegādāšanu un tālāku izplatīšanu Latvijā. Ilustrācijai daži piemēri:

• 2002. gada 10. janvārī Rīgā par narkotiku glabāšanu realizācijas nolūkā tika aizturēta personu grupa, kuras sastāvā bija Vācijas pilsonis, kas nodarbojās ar narkotiku izplatīšanu. Izņemtas 529 ekstazi tabletes.

• 2002. gada 23. februārī Rīgā par narkotiku glabāšanu realizācijas nolūkā tika aizturēta persona, pie kuras garāžu kooperatīva boksā izņemtas 13 250 ekstazi tabletes, kas tika nogādātas Latvijā no Nīderlandes.

• 2002. gada 27. aprīlī Rīgā sadarbībā ar Valsts robežsardzi par narkotiku kontrabandu un glabāšanu realizācijas nolūkā tika aizturēts Latvijas iedzīvotājs, kurš pārvadāja narkotikas ar vilcienu Maskava – Rīga. Izņemts 866 g heroīna, kas tika piegādāts no Tadžikistānas. Iespējams, šī pārvadājuma organizētājs bija Latvijā dzīvojošais Tadžikistānas pilsonis.

• 2002. gada aprīlī – maijā Rīgā tika aizturēts organizēts grupējums septiņu personu sastāvā, kura dalībnieki nodarbojās ar narkotiku kontrabandu un vairumtirdzniecību. Izņemts 3,094 kg heroīna. Heroīns uz Latviju tika atvests no Tadžikistānas, izmantojot dzelzceļa kravas konteineru. Viens no heroīna iepakojumiem bija marķēts ar logo “777”.

• 2002. gada 19. septembrī Rīgā tika aizturēts organizēts noziedzīgais grupējums, kura dalībnieki nodarbojās ar narkotiku vairumtirdzniecību. Izņemts 1 kg metamfetamīna un 1050 ekstazi tabletes.

Tā kā Latvija atrodas tirdzniecības ceļu krustcelēs starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, mūsu valsti bieži izmanto kā tranzītvalsti narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai uz kaimiņvalstīm ar jūras konteineru pārvadājumiem. Situāciju Latvijā būtiski ietekmē nelegālās narkotiku izplatīšanas plūsmas. Latvija, starptautiskā narkobiznesa skatījumā, vēl nav tipiska narkotiku noieta valsts, tā ir tirgus starpniece. Izvēle veidot narkotiku kontrabandas koridoru caur Baltijas valstīm nav nejauša. Var secināt, ka nelegālie narkotiku sūtījumi mūsu valsts robežu šķērso netraucēti, līdz šim brīdim neizdodas atrast būtiskus narkotiku daudzumus, veicot muitas kontroli uz sauszemes robežām vai arī ostās pārbaudot kravas sūtījumus vai transportu, ievērojamākās narkotisko vielu izņemšanas notiek valsts iekšienē. Muitas darbs vēl joprojām ir nepietiekams, un es kā ministrs neslēpšu, ka redzu iespējas uzlabot arī citu dienestu, tostarp iekšlietu struktūru, darbu. Par to es personīgi pārliecinājos pirms pāris nedēļām Grenctāles robežpunktā — kravas saistībā ar narkotikām tiek pārbaudītas tikai tad, ja iepriekš par to ziņo, un Grenctāles robežpunktā ir tikai viens speciāli apmācīts suns, kas šo darbu var veikt. Tātad ļoti aktuāla kļūst robežsardzes un muitas darbinieku pilnīgāka iesaistīšana nelegālo narkotiku apkarošanā un viņu aktivitāte narkotiku kontrabandas atklāšanā, veicot kontroli gan fiziskām personām, gan transporta līdzekļiem, gan kravas sūtījumiem.

Cīņu pret narkotikām galvenokārt ietekmē šādi faktori: robežas drošības un narkomāniju apkarojošo institūciju finansējums ir nepietiekams, kā arī narkotiku kontrabandas atklāšana pagaidām nav viena no galvenajām muitas darba prioritātēm. To rāda līdzšinējā prakse, bet manī ir optimisms — esmu pārliecināts, ka jaunā finanšu ministra vadībā muitā šī problēma tiks definēta kā prioritāte un tāda būs ne tikai uz papīra kā uzdevums.

Īstenojot Baltijas asamblejas rezolūcijas, ir veiktas šādas aktivitātes narkotiku apkarošanas jomā:

1. 2002. gada martā – aprīlī ir izstrādāts Phare Twinning līgums “Nacionālās narkotiku apkarošanas un Narkotiku nelegālas aprites un narkomānijas profilakses rīcības plāna izstrādāšanai”, kuru šā gada 26. jūlijā apstiprināja Eiropas Komisija. Sadarbībā ar Labklājības ministrijas Narkoloģijas centru un Eiropas Savienības ekspertiem notiek darbs pie ES Phare Twinning līguma ietvaros komponenta Nr. 1 “Nacionālās narkotiku apkarošanas un atkarības novēršanas stratēģijas pilnveidošana un nacionālā rīcības plāna izstrādāšana 2003. – 2007. gadam” saskaņā ar ES rekomendācijām un komponentu Nr. 3 “Vienota narkotiku informācijas sistēmas izstrādāšana”.

2. 2002. gada 17. oktobrī tika pieņemti un 26. novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz diferencētu kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu un realizāciju. Ir noteikta pastiprināta atbildība par narkotisko vai psihotropo vielu realizāciju nepilngadīgai personai. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, pastiprināta arī kriminālatbildība par narkotiku realizāciju izglītības iestādēs, publiskās izklaides un masu pasākumu norises vietās utt. Sakarā ar straujo narkomānijas izplatību valstī Krimināllikums papildināts ar jaunu pantu, nosakot atbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju nelielos apmēros, kā arī par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā. Ieviests jauns Krimināllikuma pants, kurš paredz pastiprinātu kriminālatbildību par narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru kontrabandu. Palielinātas soda sankcijas par kontrabandu, kas izdarīta organizētā grupā, kā arī noteikta soda minimālā robeža.

3. 2002. gadā tiek attīstīta sadarbība ar Valsts robežsardzi un muitu narkotiku apkarošanas jomā. Tika izveidota un pastāvīgi tiek pilnveidota “riska grupas” datu bāze par personām, kuras bija saistītas ar narkotiku nelegālo apriti un varētu turpināt noziedzīgo darbību. Izmantojot tajā esošo informāciju, jau tika aizturētas 2 personas par narkotiku kontrabandu. Ir aktivizējies muitas darbs pasta nodaļās un Rīgas lidostā, bet sakarā ar to, ka tranzītpasažieru plūsma caur Rīgas lidostu ir niecīga, tajā izņemto narkotiku apjomi ir raksturīgi lietotāju līmenim. Jāatzīst, ka līdz šim brīdim neizdodas atrast būtiskus narkotiku daudzumus, veicot muitas kontroli uz sauszemes robežām vai arī pārbaudot ostās kravas sūtījumus vai transportu. Ievērojamākās narkotisko vielu izņemšanas notiek valsts iekšienē. Ļoti aktuāla kļūst robežsardzes un muitas darbinieku pilnīgāka iesaistīšana nelegālo narkotiku apkarošanā un viņu aktivitāte narkotiku kontrabandas atklāšanā, veicot kontroli gan fiziskām personām, gan transporta līdzekļiem, gan kravas sūtījumiem.

4. Phare 2000. gada Nacionālās programmas Twinning projekta “Integrētā Latvijas robežas vadības stratēģija” ietvaros ir izstrādāta robežvadības stratēģija. Tās izstrādē piedalījās Latvijas institūcijas, kuras atbild par robežu drošību. Tiek uzskatīts, ka narkotisko vielu kontrabandas atklāšana ir viena no robežu drošības prioritātēm. Tiek paredzēts, ka Valsts policija atbild par cīņu ar narkotiku nelegālo apriti nacionālajā līmenī, muita ir galvenā atbildīgā iestāde par narkotisko un psihotropo vielu kontroli muitas punktos uz valsts robežas, ieskaitot ostas un lidostas, Valsts robežsardze piedalās kontrolē robežas šķērsošanas vietās un ir atbildīga par cīņu ar narkotiku kontrabandu punktos, kur nav muitas, kā arī uz “zaļās” robežas un pierobežas joslās. Tiek izveidota Valsts robežsardzes un Valsts policijas darba grupa Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādāšanai Valsts robežas drošības jautājumos. 2002. gadā tiek turpināta robežsardzes un muitas darbinieku apmācība ar narkotikām saistīto noziegumu atklāšanas taktikā un metodikā.

5. 2002. gadā tika pilnveidota sadarbība narkotiku apkarošanas jomā ar kaimiņvalstīm. Starptautiskās programmas “Task force” ietvaros tika veikta izņemto amfetamīna paraugu nosūtīšana profilēšanas veikšanai uz Poliju. Bez tam 2002. gada maijā tika veikta divpusējā operācija ar Krievijas Federāciju uz valsts robežas “Kanāls”, lai kontrolētu “riska grupas” personas un kravas, pārbaudītu kontroles mehānisma efektivitāti.

6. “Phare Sintētisko narkotiku projekta” ietvaros 2002. gada aprīlī tika organizēta Baltijas valstu darba sanāksme, kur tika pilnveidoti, attīstīti un savstarpēji saskaņoti projekta 2. fāzes Baltijas valstu darba plāni.

7. Sadarbībā ar Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju regulāri tiek organizētas profilaktiskas akcijas jaunatnei saistībā ar pretnarkotiku propagandu, pieaicinot nevalstiskas organizācijas un māksliniekus.

8. Programmas “Pompidou Group” ietvaros turpinās starptautiskā sadarbība un informācijas apmaiņa saistībā ar narkotiku nelegālo apriti caur Eiropas lidostām.

Galvenie darba virzieni Baltijas asamblejas rezolūciju īstenošanai:

1. Turpināt darbu ar ES Phare Twinning līguma komponentu Nr. 1 “Nacionālās narkotiku apkarošanas un atkarības novēršanas stratēģijas pilnveidošana un nacionālā rīcības plāna izstrādāšana 2003. – 2007. gadam” saskaņā ar ES rekomendācijām un komponentu Nr. 3 “Vienotas narkotiku informācijas sistēmas izstrādāšana”, pakāpeniski realizējot izstrādāto pasākumu kompleksu.

2. Pilnveidot valsts un pašvaldības institūciju, kā arī sabiedrisko organizāciju sadarbību projektos narkotiku pieprasījuma samazināšanas un narkomānijas profilakses jomā. Izvērtēt iespējas lielākajās Latvijas pilsētās pašvaldības institūcijām izveidot un finansiāli nodrošināt narkomānu profilakses centrus, izmantojot Rīgas narkomānijas profilakses centra darba pieredzi. Izvērtēt iespējas izveidot specializētus stacionārus no narkotikām atkarīgo pusaudžu detoksikācijas, motivācijas un sociālās rehabilitācijas kursa iziešanai. Ir jāparedz papildu finansējums no valsts budžeta no narkotiku atkarīgo nepilngadīgo personu bezmaksas ārstēšanai un rehabilitācijai.

3. Pilnveidot starptautiskās sadarbības formas narkotiku apkarošanā, nostiprināt sadarbību ar kaimiņvalstu tiesībaizsardzības iestādēm starptautisko organizēto noziedzīgo grupējumu, kuri saistīti ar narkotiku nelegālo apriti, darbības sfēru un aktivitāšu apzināšanai. Turpināt attīstīt sadarbību starp Baltijas jūras reģiona tiesībsargājošām institūcijām projekta “Task force” ietvaros, tai skaitā saistībā ar sintētisko narkotiku profilēšanu.

4. Turpināt attīstīt sadarbību ar teritoriālajām policijas iestādēm, pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu, turpināt policijas darbinieku profesionālo apmācību, sniegt viņiem metodisko un praktisko palīdzību, informēt par jauniem modus operandi, sniegt nepieciešamo informāciju par noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas specifiku, kas saistīta ar narkotikām.

5. Veidot vienotu priekšstatu Valsts policijas, prokuratūras un tiesu darbiniekiem par situāciju narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanā un narkomānijas profilaksē.

6. Pilnveidot un pastiprināt legālo narkotisko vielu un prekursoru kontroli.

7. Pievērst uzmanību pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vielu saturošu augu nelikumīgu sēšanu un audzēšanu. Paredzēt attiecīgus operatīvos un profilaktiskos pasākumus narkotikas saturošu augu veģetācijas periodā.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts:

Runa Baltijas asamblejas 21. sesijā Rīgā 2002. gada 13. decembrī

Dāmas un kungi!

Šodien tiek pāršķirta jauna lappuse Baltijas valstu vēsturē – Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padome lemj par Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).

Eiropas Savienības paplašināšanās pilnībā mainīs Eiropas karti — kā kvantitatīvi, tā arī kvalitatīvi. Baltijas valstis iedzīvotāju skaita ziņā ir vienas no vismazākajām. Tādēļ svarīgi ir apzināties, ka Eiropas Savienībā dalībvalsts loma un nozīme nav tieši proporcionāla tās teritoriālajam plašumam vai ekonomiskajai varenībai. Uzskatāms piemērs ir Luksemburga – no tās ir nākuši divi Eiropas Komisijas prezidenti, un Žaks Santērs atzinis, ka nekad nav redzējis alternatīvu ārpus ES tik mazai valstij kā Luksemburga un politikā tai nekad nav bijusi tik liela ietekme kā tagad.

Tātad ir iespējas aizstāvēt mazo Baltijas valstu intereses un efektīvi izmantot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas kā politiskajā, tā arī ekonomiskajā jomā. Tās ir atkarīgas tikai un vienīgi no mums pašiem jeb no mūsu cilvēku profesionalitātes un spējas strādāt vienoti un koordinēti.

Kam ir principiāla nozīme šajā procesā? Pirmkārt, skaidrībai par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vietu Eiropas Savienībā. Kādi ir mūsu mērķi, iestājoties Eiropas Savienībā, kādu Eiropas Savienības attīstību Baltijas valstis kā Eiropas Savienības dalībvalstis veicinās?

Jau šodien jāapzina prioritārie sektori, kur spēsim konkurēt Eiropas Savienības tirgū. Eiropas Savienības paplašināšanās pavērs mums daudz jaunu iespēju: mēs kļūsim atpazīstamāki un stabilāki partneri, mums būs lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas. Pateicoties Baltijas valstu izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam, mūsu prioritārais sektors varētu būt transports.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu interesēs noteikti būs tīras apkārtējās vides nodrošināšana, it īpaši tāpēc, ka atrodamies Baltijas jūras krastā, kur ūdens piesārņojuma problēmas vienmēr būs aktuālas.

Tāpat viena no svarīgām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interešu jomām varētu būt iekšlietas un tieslietas. Trīs Baltijas valstu austrumu robežas kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu, un efektīva robežkontrole būs nopietns uzdevums, kur atbildība būtu jāuzņemas visām ES dalībvalstīm.

Iekšlietu un tieslietu jomu tālāku attīstīšanu kopienas līmenī nosaka nepieciešamība efektīvāk cīnīties pret starptautisko terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju. Droša Eiropas Savienības ārējā robeža ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības stabilitātes, drošības un tiesiskuma telpas elementiem. Atbalstāma ir solidaritātes principa pielietošana Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzē, piešķirot finansējumu no Eiropas Savienības kopējā bud?eta.

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienība nav tikai nāciju, bet arī reģionu savienība. Baltijas valstis pieder pie Ziemeļaustrumeiropas un paplašinātajā Eiropā neapšaubāmi stiprinās tās ziemeļu identitāti. Tas, ko Baltijas valstis ir sasniegušas šo pēdējo desmit gadu laikā, pilnībā nomainot saimniekošanas sistēmu un sākot visu no nulles, liecina par šo valstu milzīgajām attīstības iespējām un potenciālo ieguldījumu Baltijas jūras reģiona ekonomiskajā attīstībā.

Gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās neapšaubāmi nesīs pārmaiņas Austrumeiropas valstīs un to attiecībās ar kaimiņiem: Eiropas Savienība iegūs kopēju robežu ar Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu, kā arī pagarinās savu kopējo robežu ar Krieviju. Visu Eiropas Savienības dalībvalstu – gan jauno, gan veco – interesēs ir, lai pie tās robežām valdītu stabilitāte, drošība un labklājība.

Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vēsturiskā pieredze ļauj mums būt par svarīgu elementu politisko un ekonomisko attiecību veidošanā ar paplašinātās Eiropas austrumu kaimiņiem – Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. Latvija atbalsta uzsākto diskusiju Eiropas Savienībā par attiecībām ar plašās Eiropas robežvalstīm – Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu — un ir gatava dot savu ieguldījumu diskusijas attīstībā, ņemot vērā mūsu reformu pieredzi, zināšanas un izpratni par šo reģionu.

Turpmākās attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm ir tikai viena no daudzajām tēmām, kas šobrīd ir aktuālas, runājot par to, kāda Eiropa izskatīsies nākotnē un kādiem jābūt tās uzdevumiem un lomai starptautiskajā kontekstā.

Ir ļoti svarīgi, ka arī kandidātvalstīm tika dota iespēja Eiropas Savienības Konventa ietvaros iepazīstināt tagadējās un nākamās dalībvalstis ar savu redzējumu par Eiropas nākotni. Konvents sagatavo augsni nākamajai Starpvaldību konferencei, kas notiks pēc Konventa darba beigām un kur dalībvalstis lems par to, kā Eiropas Savienība funkcionēs pēc paplašināšanās. Šis lēmums vistiešākajā veidā skars kā tagadējās, tā arī nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis. Tādēļ nākamās Starpvaldību konferences lēmumiem būtu jāatspoguļo visu ieinteresēto pušu viedokļi. Atbalstāma ir Starpvaldības konferences darba sākšana 2004.gadā, lai būtu pietiekami laika debatēm sabiedrībā par Konventa darba rezultātiem un jaunās dalībvalstis varētu piedalīties Starpvaldību konferencē uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar tagadējām ES dalībvalstīm.

Latvijas interesēs ir tāda Eiropas Savienība, kuras pamatu veido Eiropas nācijas ar visām to kultūru dažādībām. Var piekrist Žakam Deloram, kas uzskata, ka paplašinātajai Eiropai ir trīs uzdevumi: tai jābūt miera un drošības, ilgtspējīgas un solidāras attīstības telpai, kā arī jāveicina Eiropā esošo atšķirību uzplaukums. Vairāku jaunu, dažādām kultūrām un atšķirīgām identitātēm bagātu valstu uzņemšana Eiropas Savienībā ļaus tai palielināt ietekmi starptautiskajā politikā.

Eiropas Savienība ir veidojusies kā kultūru un tradīciju dažādības vienība. Arī nākotnē Eiropas Savienību redzam kā stipru nacionālo valstu savienību ar visām tās kultūru dažādībām. Paplašināšanās palielinās Eiropas Savienības nozīmi starptautiskajā politikā. Eiropas Savienības politiskā ietekme jālīdzsvaro ar tās ekonomisko nozīmi pasaulē.

Kopienas metodes pielietošana Eiropas Savienības politiku īstenošanā dod mazām valstīm, tai skaitā arī trim Baltijas valstīm, iespēju tikt uzklausītām un tādējādi labāk nodrošināt Eiropas Savienības kopējās intereses. Eiropas Komisijas lomas stiprināšana ārpolitikā veicinās Eiropas Savienības kopējo interešu īstenošanas iespējas. Tiks uzlabotas Eiropas Savienības spējas ietekmēt starptautiskās politikas attīstību, un tiks nodrošināta ārpolitisko instrumentu (piemēram, tirdzniecības attiecību un attīstības politikas) labāka koordinācija. Lai palielinātu Eiropas Savienības efektivitāti lēmumu pieņemšanā, jāpaplašina jomas, kur vienprātības balsojumu (Eiropas Savienības Ministru padomē) aizstāj kvalificētais balsu vairākums.

Dāmas un kungi!

Nenoliedzami, turpmākais gads būs īpaši grūts, jo mūs sagaida dubults izaicinājums: vēl joprojām gatavoties dalībai Eiropas Savienībā, tai pašā laikā formulējot mūsu jau kā Eiropas Savienības dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā. Šie jautājumi nav viegli.

Neraugoties uz nenoliedzamajiem panākumiem, šodien integrācijas process joprojām rada lielu politisku izaicinājumu. Eiropas apvienošanās nevar būt tikai politisko aprindu un ekspertu uzdevums, tam ir jākļūst par visu Eiropas pilsoņu jautājumu. Ir nepieciešams, lai mūsu priekšlikumiem, kuri tiks izvirzīti starptautiskajā arēnā, būtu patiess iedzīvotāju atbalsts . Lai to iegūtu, priekšlikumi ir plaši jāapspriež. Latvijas valdība kopā ar nevalstisko organizāciju “Eiropas kustība Latvijā” pagājušajā gadā ir noturējusi divus Latvijas nacionālos konventus par Eiropas Savienības nākotni. Šajās sanāksmēs kā līdzpriekšsēdētāji darbojās premjerministrs un Eiropas kustības Latvijā prezidents. Dalībnieku vidū bija vairāk nekā 200 dažādu sociālo grupu un Latvijas reģionu pārstāvju.

Konvents ir pildījis arī informācijas funkciju, kļūstot par pamudinājumu zināšanu paplašināšanai par ES un tās institūcijām. Es esmu pārliecināts, ka tas palīdzēs likvidēt mītus un stereotipus par Eiropas Savienības tēmām, kas diemžēl mūsu sabiedrībā eksistē. Sabiedrības attieksmei referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) jābūt apzinātai, balstītai uz zināšanām un informāciju. Lai sabiedrību veiksmīgi informētu, līdz referendumam ir jāīsteno komunikāciju kampaņa par pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem attiecībā uz Latvijas iespējamo iestāšanos ES.

Komunikāciju kampaņai jābūt aktīvai un orientētai uz informatīvo materiālu piegādi. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir tā sabiedrības daļa, kura vēl nav izšķīrusies par balsojumu referendumā un kuras balsojumu nosaka nepilnīgas zināšanas par ES jautājumiem.

Sabiedrībai ir jāizskaidro, kas notiktu, ja Latvijas iedzīvotāji referendumā nobalsotu pret iestāšanos ES.

Mūsdienu Eiropas vislielākais projekts ir pelnījis, lai to izvērtē tieši un pilnā apjomā, nevis skatoties greizā spogulī. Es esmu pārliecināts, ka ikviens Latvijas pilsonis pilnīgi apzināti spēs izsvērt visus “par” un “pret”, pieņemot savu lēmumu iestāšanās referendumā. Kā rāda pētījumi, lielākā daļa skeptiķu nav principā noskaņoti pret iestāšanos, viņiem tikai ir pārāk maz informācijas. Pārliecināt neizlēmīgos – tas ir svarīgs uzdevums. Mums pašiem un tieši tagad ir jāizjūt atbildība par savas valsts nākotni.