Latvijas Valsts prezidente:

Saņemot akreditācijas vēstuli no Vjetnamas vēstnieka Latvijā Ngujen Van Ngana

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 17. decembrī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ngujen Van Ngans (Nguyen Van Nghan). Savā akreditācijas runā Vjetnamas vēstnieks atgādināja, ka pērn februārī apritēja desmit gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp abām valstīm. Viņš uzsvēra Vjetnamas ieinteresētību intensificēt sadarbību ar Latviju un akcentēja mūsu valsts aizvien pieaugošo lomu miera un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā un visā pasaulē.

Atbildot Vjetnamas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Vjetnamas starpvalstu attiecību vēsturē, kas aizsākās pirms vienpadsmit gadiem. Vjetnama bija viena no pirmajām Tālo Austrumu valstīm, kas atzina neatkarību atguvušo Latviju, un attiecības starp mūsu valstīm kopš tā laika ir bijušas patiesas un draudzīgas.

Jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar jaunu, nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiek pieņemti vēsturiski lēmumi par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO. Latvijai aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē, arvien redzamāku vietu tās ārpolitikā ieņem attiecības ar citu reģionu valstīm, tajā skaitā arī ar Vjetnamu.

Lai gan Latvija un Vjetnama ir ģeogrāfiski attāli reģioni, tām ir līdzīga vēsture. Abas mūsu tautas 20. gadsimtā ir pieredzējušas karu un postu, un abas ir cīnījušās par savu neatkarību. Pašlaik, 21. gadsimta sākumā, abas mūsu valstis tiecas attīstīt ciešākus sakarus pasaulē, kas kļūst arvien globalizētāka.

Mēs esam sapratuši, ka šodien, šajā laikmetā, viena valsts nevar cīnīties pret tādām globālām problēmām kā nabadzība un slimības, apkārtējās vides degradācija un starptautiskā noziedzība. Vēl jo vairāk – pagājušā gada septembra traģiskie teroristu uzbrukumi ASV, kuriem sekoja līdzīgi uzbrukumi arī citur pasaulē, kas lika apzināt vienotas rīcības nepieciešamību cīņai pret ekstrēmismu, reliģisko fanātismu un terorismu.

Jūsu ekselence! Ar patiesu interesi Latvija seko līdzi ekonomiskajām reformām Vjetnamā. Latvija kā valsts, kura pagājušā gadsimta 90. gados pārdzīvojusi radikālas ekonomiskās reformas, atbalsta Vjetnamas vēlmi sadarboties ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un uzskata, ka šis solis Vjetnamu padarīs par perspektīvu Eiropas sadarbības partneri.

Es saskatu labus priekšnoteikumus, lai stiprinātu un attīstītu Latvijas un Vjetnamas divpusējo sadarbību, īpaši ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī veicinātu izglītības un kultūras apmaiņu.

Jūsu ekselence! Pabeidzot šo īso uzrunu, novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus. Ticu, ka jūsu iecelšana šajā amatā jau vistuvākajā nākotnē dos jaunu impulsu abu valstu un tautu sadarbībai.

Ngujen Van Ngans dzimis 1940. gada 25. janvārī Tuatjenhuē, Vjetnamā. Starptautisko attiecību bakalaurs. Precējies, ģimenē divi bērni. Pārvalda vjetnamiešu, spāņu, krievu un angļu valodu. Vjetnamas Ārlietu ministrijā strādā kopš 1965. gada. Sākumā bijis Rietumeiropas un Amerikas departamenta eksperts, no 1967. līdz 1969. gadam studējis spāņu valodu Kubā. Pēc tam piecus gadus bijis eksperts Kubas un Latīņamerikas valstu departamentā. No 1974. gada bijis trešais sekretārs Vjetnamas vēstniecībā Kubā. Pēc tam atkal strādājis par ekspertu Kubas un Latīņamerikas valstu departamentā. No 1980. gada Vjetnamas pagaidu pilnvarotais lietvedis Nikaragvā. 1983. gadā iecelts par Kubas un Latīņamerikas valstu departamenta ģenerāldirektora vietas izpildītāju, pēc tam par ģenerāldirektoru. No 1988. līdz 1991. gadam Vjetnamas vēstnieks Meksikā, Kolumbijā un Argentīnā. No 1992. līdz 1994. gadam Ārlietu ministrijas Organizācijas un personāla departamenta ģenerāldirektors. Pēc tam divus gadus bijis ārlietu ministra palīgs un Ārlietu ministrijas vadītāju grupas loceklis. Kopš 1996. gada Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārlietu ministra vietnieks.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ngujen Van Ngans.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vjetnamas vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī nodeva Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei sveicienus no Vjetnamas parlamenta priekšsēdētāja un izteica ielūgumu apmeklēt Vjetnamu darba vizītē.

Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības ir stabilas un konstruktīvas un ka īpaša uzmanība būtu jāvelta ekonomiskās sadarbības intensificēšanai un līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanai starp abām valstīm. Latvijas un Vjetnamas noslēgtā līgumtiesiskā bāze jau ir radījusi nepieciešamo pamatu sadarbībai ekonomikā, kultūrā un izglītībā, un nākotnes uzdevums ir aktivizēt konkrētu sadarbību minētajās jomās. Vjetnamas vēstnieks izrādīja interesi par Latvijas pieredzes pārņemšanu jautājumos, kas saistīti ar nepieciešamo reformu veikšanu centralizētas valsts ekonomikas transformēšanai uz tirgus ekonomikas prasībām atbilstošu mūsdienu sistēmu. Abas puses pārrunāja arī sadarbību transporta, izglītības un kultūras nozarē.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas un Vjetnamas attiecību perspektīvu ne tikai divpusējo aktivitāšu, bet arī starptautisko organizāciju ietvaros.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kādas sadarbības iespējas jūs redzat starp mūsu ģeogrāfiski tālajām valstīm?

— Vjetnamai ar Latviju jau izveidojušās ilgas un labas attiecības. Es teiktu, ka tās ir tradicionāli draudzīgas attiecības. Tagad es redzu reālu iespēju padziļināt šīs attiecības, aktivizējot mūsu ekonomisko sadarbību un tirdzniecību. Ekonomiskās attiecības un īpaši tirdzniecība ir labākais veids, kā sekmēt divu, kaut arī tālu, valstu attiecības. Vjetnama varētu eksportēt uz Latviju savas tradicionālās eksportpreces, vispirms jau lauksaimniecības produkciju. Savukārt no Latvijas mēs varētu importēt ķīmiskās rūpniecības ražojumus, kā arī elektroniskās rūpniecības produktus. Kopā ar mani Latvijā ieradušies vairāki Vjetnamas uzņēmēji, kas apmeklēja Rīgas ostu, un viņi ir saskatījuši labas iespējas mūsu ražojumu eksportam caur Latviju uz citām valstīm. Latvija drīz kļūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, un tas būs jauns stimuls mūsu ekonomisko attiecību aktivizēšanai. Vjetnamai jau tagad ir ļoti laba ekonomiskā sadarbība ar ES valstīm. Protams, visas preces, ko mēs tagad eksportējam uz ES dalībvalstīm, mēs labprāt eksportēsim arī uz Latviju. Kā redzat, es visnotaļ optimistiski raugos uz attiecību padziļināšanu starp mūsu valstīm. Latvijas Valsts prezidente nupat mūsu sarunas laikā izteica ieinteresētību abu valstu attiecību attīstīšanā, un tas mani patiesi iepriecināja.

— Vai jūs redzat iespēju attīstīt mūsu sadarbību arī tūrisma jomā?

— Noteikti. Šajā kontekstā es gribu uzsvērt, ka Vjetnama ir pilnīgi droša valsts. Tūristus mūsu valstī ne mazākā mērā neapdraud teroristi. Arī tādēļ mūsu tūrisma industrija ik gadu caurmērā pieaug par 20 procentiem. Daudzi tūristi, kas agrāk apmeklēja Malaiziju, Taizemi un citas mūsu reģiona valstis, tagad saviem tūrisma maršrutiem izvēlas Vjetnamu. Es domāju, Latvijas tūristi būtu tiešām apmierināti ar ceļojumiem uz Vjetnamu. Mēs savukārt centīsimies ieinteresēt mūsu tautiešus apmeklēt Latviju.

Saeimas preses dienests

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Pasniedzot akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Kanādā Atim Sjanītam

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 17. decembrī, pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Kanādā Atim Sjanītam.

Sarunā apspriestas Latvijas un Kanādas sadarbības paplašināšanas iespējas politiskā dialogā līmenī, kontaktos starp parlamentāriešiem, kā arī tieslietu un izglītības jomā. Īpaša vērība tika veltīta plašāku sakaru veidošanai starp abu valstu uzņēmējiem. Vēstnieks pauda cerību, ka laus impulss ekonomisko attiecību izaugsmei būs tikko notikušais Baltijas un Kanādas attīstības aģentūru kopīgais seminārs Monreālā, kura turpinājums gaidāms pavasarī Toronto. Viņš arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt Latvijas goda konsulu tīklu Kanādā, kas veicinātu sadarbības paplašināšanos.

Prezidente akcentēja lielisko sadarbību militārajā jomā, paužot atzinību militārā personāla apmācības programmām. Tāpat viņa uzsvēra, ka būtu lietderīgi turpināt veiksmīgi iesākto sadarbību tieslietās, tajā skaitā pieredzes pārņemšanā par probācijas dienestu darbību un īpaši — mazgadīgo noziedznieku integrāciju sabiedrībā pēcsoda periodā.

Valsts prezidenta preses dienests