Kas saimniecībā rāda stabilitāti

Par iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu šajā gadā

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šā gada trijos ceturkšņos ir pārsniedzis iepriekšējās prognozes, preses konferencē pirmdien, 16. decembrī, ar gandarījumu atzina Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure. Salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu laika posmu, šā gada deviņos mēnešos IKP pieaudzis par 5,4 %, tai skaitā trešajā ceturksnī — par 7,4%. Tas liecina par stabilu ekonomikas attīstību valstī, secināja A. Žīgure.

IKP pieaugumu galvenokārt veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā.

Lauksaimniecība

Raksturojot atsevišķu nozaru attīstību kopējā tautsaimniecības kontekstā, A. Žīgure informēja, ka lauksaimniecības ražošanas apjomi šā gada trīs ceturkšņos pieauguši par 1%, tai skaitā augkopības produkcijas pieaugums sasniedzis 5,2%, bet lopkopības produkcijas apjoms samazinājies par 5,6%. Kopējo rezultātu ietekmē nozares produkcijas cenu maiņa: sākot ar šā gada otro ceturksni, tās samazinājās. Piemēram, piena iepirkuma cena bija zemāka nekā iepriekšējā gadā, cenas samazinājās arī putnu un cūkgaļai, olām, atgādināja A. Žīgure.

Sausās vasaras iespaidā vairākām graudaugu kultūrām bija ļoti laba ražība, līdz ar to speciālisti secinājuši: neraugoties uz sējplatību samazinājumu, kopējais produkcijas daudzums šā gada trešajā ceturksnī ir pieaudzis. Turpretī lopkopības produkcijas apjomi trešajā ceturksnī kritušies: piena ražošana samazinājās par 8 %, gaļas ieguve — par 10%. Cenas lopkopības produkcijai vidēji samazinājās par 3,9 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tomēr speciālisti atzīst, ka situācija nozarē ir stabila un šo līmeni varēs saglabāt arī turpmāk, norādīja A. Žīgure. Labvēlīgā situācija eksporta tirgū ir veicinājusi mežsaimniecības nozares attīstību. Eksports trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 24%, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogo laika posmu. Pašlaik cenu politika ir labvēlīga, eksporta cenu indekss ir palielinājies par 4,4%.

Raksturojot zvejniecības attīstību, A. Žīgure informēja, ka trešajā ceturksnī nozveja bija 27,7 tūkstoši tonnu jeb par 17,4% lielāka nekā iepriekšējā gadā šai laika periodā. Nozvejas pieaugums sasniegts gan Rīgas līcī un Baltijas jūrā kopumā, gan tāljūras zvejā.

Rūpniecība

1. Ieguves rūpniecības produkcija pieaugusi par 16,2%. Darbības veidi, kas ietekmē šīs nozares rezultātus, ir kūdras ieguve (pieaugums par 24,8%), karjeru izstrāde (kāpums 6,4%).

2. Apstrādes rūpniecības pieaugums trešajā ceturksnī sasniedzis 8,3%. To galvenokārt ietekmējis apjomu kāpums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 5,5%. Šī apakšnozare pārsvarā strādā vietējam tirgum: 79,5% no produkcijas apjoma tika realizēts vietējā tirgū. Šis līmenis ar nelielām svārstībām saglabājas jau ilgāku laiku.

Gaļas un gaļas produktu ražošanas, pārstādes un konservēšanas apjomi trešajā ceturksnī pieauga par 20,6%. Arī šīs apakšnozares produkcija tiek patērēta vietējā tirgū, jo eksports veido tikai 3% no realizētā apjoma.

Turpretī zivju un zivju produktu pārstrādes un konservēšanas nozares produkcijas apjoms ir samazinājies par 29,2%, arī eksporta apgrozījums ir krities — par 24%.

Piena produktu ražošanas apjoms gada trešajā ceturksnī ir sarucis — par 7,4%. Šo apakšnozari negatīvi ietekmējusi sausā vasara, kad lopbarības trūkuma dēļ samazinājās piena izslaukums, izraisot izejvielu daudzuma samazināšanos.

Citu pārtikas produktu, piemēram, maizes, cukura, konditorijas izstrādājumu, makaronu, garšvielu, kafijas ražošanas apjomi kopumā pieauga par 12,9%.

Pieaugums vērojams arī dzērienu ražošanā — par 19,3%. Sausā vasara īpaši veicinājusi alus patēriņa kāpumu: alus ražošanas apjoms pieaudzis par 43,7%.

Raksturojot nepārtikas preču ražošanas apjoma pieaugumu, A. Žīgure informēja, ka tekstilizstrādājumu nozarē kāpums ir 4,2%, apģērbu ražošanā un kažokādu apstrādē — 0,5%. Lielākā daļa šo apakšnozaru produkcijas tiek eksportēta. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas apjomi pieauguši par 8,2%, mēbeļu ražošanas — par 7,1%. Papīra un tā izstrādājumu ražošanas nozarē palielinājums ir 9,4%. Ķīmisko vielu un šķiedru ražošanas apjomu kāpums ir 21%. Ļoti veiksmīgs gada trešais ceturksnis bijis farmācijas nozarei, kurā apjomu pieaugums ir 34,8%.

3. Elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes apjomi kopumā trešajā ceturksnī pieauguši par 4,6%, tai skaitā elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde pieauga par 4,9%, bet ūdens apgāde — par 0,2%.

Analizējot informāciju par jaunajiem pasūtījumiem, var secināt, ka arī turpmāk rūpniecības nozare attīstīsies sekmīgi, norādīja A. Žīgure.

Vietējā tirgū tiek patērēti apmēram 54% no dažādās rūpniecības apakšnozarēs saražotās produkcijas kopējā apjoma, bet eksportēti 46%.

Būvniecība

Nozarei, kas veiksmīgi attīstās jau ilgu laiku, arī šis gads nav bijis izņēmums: deviņos mēnešos apjomu kāpums bijis 5,9%. Trīs ceturkšņos būvniecībā ir saņemti jauni pasūtījumi kopumā par 336,5 miljoniem latu, tai skaitā ēku būvniecībai — par 195,2 miljoniem latu un inženierbūvju būvniecībai — par 141,3 miljoniem latu.

Trešajā ceturksnī būvdarbi ir veikti par 8,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Vēl aizvien lielāks ir remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kas sasniedz 60,7%, tomēr vērojama tendence, ka jaunās būvniecības apjomi aizvien palielinās — šā gada trešajā ceturksnī tie pieauguši gandrīz par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Rudens pusē ekspluatācijā nodoti vairāki lieli objekti, piemēram, otrais lielveikals “Maxima” Rīgā, jaunas graudu dzirnavas a/s “Rīgas dzirnavnieks”, kokapstrādes rūpnīca Valkas rajonā, Šķaunes robežas pārejas punkts, Zilupes dzelzceļa robežkontroles punkta komplekss, Valsts robežapsardzes Daugavpils pārvaldes nodaļas robežpārejas komplekss, viesnīca Salacgrīvā, jūrnieku atpūtas centrs Liepājā un citi. Iepriecina, ka daudz jaunu būvju ir tapis tieši reģionos, atzina CSP priekšniece.

Transports un sakari

Šīs nozares attīstība ļoti būtiski ietekmē kopējo ekonomikas pieauguma tempu, jo tās īpatsvars IKP struktūrā ir apmēram 14%. Tā kā pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms šā gada trešajā ceturksnī samazinājās par 26%, izraisot arī kritumu kravu apgrozībā ostās — par 18,1% un pa dzelzceļu — par 12,5%, pieaugums nozarē kopumā ir visai neliels — 2%. Neveiksmīgo Ventspils ostas darbību kompensēja sekmīgā Rīgas un Liepājas ostu, kurās kravu apgrozība pieauga attiecīgi par 19,5% un 17,4%, darbība. Kāpumu nodrošināja arī autotransporta kravu pārvadājumu apjomu un apgrozības pasažieru transportā palielinājums, kā arī pasta un sakaru nozares sekmīgā attīstība (pieaugums par 17%).

Ja pa cauruļvadiem transportētās naftas apjoms būtu saglabājies iepriekšējā gada līmenī, nevis krities, pieaugums transporta nozarē būtu par 7 % lielāks, un tas, protams, pozitīvi ietekmētu arī kopējos rādītājus, norādīja A. Žīgure.

Tirdzniecība

Tirdzniecības, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir vislielākais (apmēram 20%), nozares pieauguma temps jau ilgstoši ir visai augsts — gada deviņos mēnešos tas kāpis par 11,8%.

Trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmajās cenās) pieauga par 20,9%, tai skaitā pārtikas preču apgrozījums — par 20%, bet nepārtikas — par 22%. Visstraujākais apjomu palielinājums sasniegts automobiļu, motociklu un to rezerves daļu (par 48%), mājsaimniecības preču (par 29%), elektropreču (par 24%) un būvmateriālu (par 19%) tirdzniecībā. Vienīgā nozare, kurā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams kritums, ir sabiedriskā ēdināšana (par 10,8%).

Vairumtirdzniecības apjoms (faktiskajās cenās) ir palielinājies par 19,8%, tai skaitā pārtikas preču — par 5,5%, lauksaimniecības izejvielu — 2,4 reizes un mašīnu, iekārtu un to piederumu — 2,1 reizi. Samazinājies ir tikai gaļas un gaļas produktu un cukura vairumtirdzniecības apjoms — attiecīgi par 18% un 11%.

Komercpakalpojumi

Lielāko pieaugumu (par 62%) gada trešajā ceturksnī faktiskajās cenās sasniegusi datorpakalpojumu apakšnozare. Veiksmīgi attīstījies arī arhitektūras, projektēšanas darbu, konsultāciju un tehnisko pārbaužu bizness — kāpums par 22%. Juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjoms palielinājies par 7%.

Izglītības maksas pakalpojumi palikuši iepriekšējā gada līmenī, turpretī veselības maksas pakalpojumi palielinājušies par 12%. Visai strauji attīstās kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu apakšnozare, kurā kāpums ir par 30%.

Prognozes par IKP pieaugumu 2002. gadā

Sekojot līdzi tautsaimniecības attīstībai, prognozes par vienu no tās galvenajiem rādītājiem eksperti izteikuši jau visu gadu. Laikā, kad līdz gadu mijai atlikušas vairs tikai pāris nedēļas un informatīvā kopaina kļūst aizvien pilnīgāka, tās tiek pārskatītas un precizētas. Ņemot vērā CSP rīcībā esošo informāciju par šā gada vienpadsmit mēnešiem, A. Žīgure lēš, ka IKP pieaugums 2002. gadā kopumā varētu būt robežās no 5,5 līdz 6%.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 11. decembrī notikušajā ikmēneša preses konferencē norādīja, ka IKP reālais pieaugums 2002. gadā būs apmēram 5%.

Kā ziņo aģentūra LETA, arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns valsts ekonomisko attīstību vērtē optimistiski un prognozē, ka gadā kopumā IKP pieaugums būs virs 5%.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore