Saeimā:

2001. gada 4. aprīļa ārkārtas sēde

Sēdes sākums — pulksten 15.00

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien agri no rīta es saņēmu skumju vēsti. Parlamentārās vizītes laikā Ķīnā, Tibetā, ir miris Saeimas deputāts Juris Sinka . Aicinu jūs ar klusuma brīdi pieminēt kolēģa piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Saskaņā ar trīsdesmit četru Saeimas deputātu ierosinājumu ir sasaukta ārkārtas Saeimas sēde ar darba kārtību par Latvijas kuģošanas politiku .

Sagatavots arī Saeimas lēmuma projekts. Lūdzu iesniedzēju vārdā vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Mēs šodien piedāvājam Saeimas lēmumu par Latvijas kuģošanas politiku ar sekojošu nostāju. Lai radītu ekonomiskos priekšnosacījumus kuģošanas nozares attīstībai Latvijā un sekmētu Latvijas kuģu atgriešanos zem nacionālā karoga, Latvijas Republikas Saeima nolemj: Ministru kabinetam līdz 2001.gada 17.maijam iesniegt Saeimā grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto Latvijas kuģošanas politikas koncepciju.

Kolēģi! Šeit mēs vēlreiz skaram ļoti nopietnu jautājumu, kas skar veselu nozari — Latvijas kuģošanas nozari. Tas ir jautājums, kur "Latvijas kuģniecība", kā jūs zināt, Ziemeļeiropā ir pirmajā vietā tieši kravu pārvadājumos, it īpaši naftas produktu pārvadājumos, Ziemeļamerikā piektajā vietā. Un es domāju, ka tā ir vesela nozare, tas nav viens uzņēmums. Lai šo jautājumu mazliet vairāk uzsvērtu, ka tas nav tikai opozīcijas viedoklis, ka tas ir pietiekami nopietnu profesionālu cilvēku viedoklis, es gribētu varbūt citēt Antonu Vjateru, Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētāju. Jau 1998. gadā Ministru kabinets uzdeva ministrijām izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos, un process apstājās. Arī šoreiz var paiet gads, līdz kaut kas reāli mainīsies. Un Vjatera kungs uzsver: Jūrniecības savienība kopš paša sākuma prasīja sasaistīt "Latvijas kuģniecības" privatizāciju ar kuģošanas politikas īstenošanu. Tas formāli ir paredzēts, bet praksē, kā zināms, neīstenojas.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka arī šo nostāju mēs esam vairākkārt pauduši arī savā asajā diskusijā ar Aigaru Kalvīti par to, cik likumīga ir šī "Latvijas kuģniecības" privatizācija, kura virzās uz priekšu. Es varu vēlreiz pateikt, ka sociāldemokrāti ir iesnieguši arī savu nostāju, savus materiālus Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, kurā mēs aicinām šī procesa likumību, tā atbilstību likuma burtam un garam izvērtēt. Es gribētu uzsvērt arī to, ka "Latvijas kuģniecības" prezidents Andris Kļaviņš saka sekojošo: kuģošanas politiku ir nepieciešams īstenot labāk vēlu nekā nekad, bet, kolēģi, tas nenozīmē, ka mums tā ir jāīsteno praktiski gadu pēc "Latvijas kuģniecības" iespējamās privatizācijas. Es vēlreiz uzsveru: sociāldemokrāti, protams, ir pret "Latvijas kuģniecības" privatizāciju kā tādu. Mēs jau citējām arī Tautas partijas pārstāvju, tieši "Latvijas kuģniecības" padomes locekļa Maršāna un arī Paula—Pāvula viedokli, ka tik tiešām visi līdzekļi pietiek, lai pati "Kuģniecība" investētu nepieciešamo līdzekļu daudzumu, atjaunotu savu floti un normāli konkurētu tālāk šajā kravu pārvadājumu tirgū. Un tādas iespējas visas ir, tikai jābūt šai politiskai gribai, šai vēlmei to darīt. Diemžēl politiķi pašreiz virzās uz "Latvijas kuģniecības" pārdošanu, nevis uz tās privatizāciju.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt domu, ka kopš 1998.gada 21.jūlija ir daudz zaudēts laika, vērtīga laika, jo ir mainījusies arī situācija, kas vairs nav tik labvēlīga jaunas kuģošanas politikas mērķa sasniegšanai. Savulaik mēs gribējām ārvalstu kuģu kompānijas ieinteresēt reģistrēt kuģus pie mums. Pašreiz šis process ir diezgan apgrūtināts, gan skandināvi, gan Krievijas kolēģi paši ļoti nopietni strādā pie likumdošanas izmaiņām, un drīz vien mums nekāda handikapa nebūs. Arī atrodot "Latvijas kuģniecības" stratēģisko investoru, privatizācijas rezultātā zudīs pat nomināla kuģu piederība Latvijai, ja šeit nebūs kuģniecības biznesam pateicīgas vides.

Kolēģi, ja mēs gribam kuģniecības nozari Latvijā saglabāt, ja mēs vēlamies Latviju aizvien uzturēt kā kuģniecības lielvalsti, tad mums ir nepieciešams, lai šai biznesa sfērai — kuģniecības, pārvadājumu sfērai — būtu labvēlīgs režīms. Un to nosaka šī jaunā kuģošanas politika, kas Ministru kabinetā ir akceptēta, bet aizvien ar likumdošanas aktiem, grozījumiem nav apstiprināta.

Kolēģi! Es šeit varbūt citēšu arī vienu "Latvijas ceļa" pārstāvi vēlreiz, tātad "Latvijas kuģniecības" valsts pilnvarnieku Druvi Skulti, kurš arī atzīst, ka kuģošanas nozares attīstība vairāk ir politikas un nodokļu jautājums, nevis tieši pašas kuģošanas jautājums. Un es vēlreiz uzsvēršu to, ka Druvis Skulte uzsver: ja vadītos pēc jaunās kuģošanas politikas, tad mums nemaz nevajadzētu meklēt kaut kādus lētos karogus.

Kolēģi, iedziļināsimies Druvja Skultes izteiktajās domās. Tas nozīmē, ka mums tādā gadījumā būtu vairāk ienākumu budžetā, ka mums Latvijas kuģi atrastos zem Latvijas karoga, kas celtu mūsu starptautisko prestižu, mūsu labklājību. Tā ka es domāju, ka šis jautājums ir tāds, kas var vienot gan opozīcijas pārstāvjus, gan valdības pārstāvjus, un jūs varat atbalstīt arī šodien sēdē mūsu nostāju, un Ministru kabinetam ir visas iespējas no 1998.gada 21.jūlija, kad ir uzdots izstrādāt šo jautājumu, tomēr paveikt šo darbu. Es vēlreiz uzsveru, vairāk nekā divarpus gadu, kolēģi, tas ir pietiekams laiks, lai kaut kādus grozījumus Saeimā varētu iesniegt.

Kolēģi! Un tomēr. Es gribētu uzsvērt, ka Ministru kabinetā, arī finansu ministram, ir bijuši iebildumi. Manuprāt, tie vairāk ir teorētiskas dabas, kas skar jautājumu, vai šādas vispārējas nodokļu sistēmas ietvaros var būt kaut kādas atlaižu sistēmas konkrētai nozarei — kuģniecībai. Bet, ja visā pasaulē vairāk nekā 60% no kuģiem, kuģošanas uzņēmumiem reāli pašreiz izmanto šos ērtos vai lētos karogus, tad laikam arī mums ir jāizdara secinājumi tā, kā to ir izdarījusi ir Norvēģija, Holande, Zviedrija un citas valstis. Nu ir arī cits iespējams variants. Varbūt ka pašreiz valdības partijas uzskata, ka nav jāizdara visas šīs konsekventās lietas. Nav jāievieš steidzami šī kuģošanas politika praksē. Tādā gadījumā, protams, mēs nonākam situācijā, kad valdības partijas, vai tās to grib vai negrib, reāli nodarbojas ar to, ka atbalsta "Latvijas kuģniecības" kuģu klusu "prihvatizāciju" ārzonu firmu aizsegā. Jo praktiski jau tā ir notikusi no faktiskā viedokļa. Un tagad ar šo privatizācijas gaitu mēs risinām tikai šo juridisko pusi. Ja tas ir tā, tad balsojiet, kolēģi, no valdības partijām pret. Mēs uzskatām, ka tāda situācija nav pieļaujama.

Es gribētu runāt par vēl vienu ļoti nopietnu jautājumu. Piecas dienas pirms "Latvijas kuģniecības" izsoles tātad praktiski notiek "Latvijas kuģniecības" flotes pārvērtēšana. Un šeit ir vēl viens jautājums. Cik tas ir nopietni, cik tas ir godīgi, un vai tas ir valsts interesēs? Un mana atbilde ir sekojoša, ka tas nevar būt nopietni, ka tas var būt muļķīgi, ka tas nevar būt valsts interesēs. Jebkuras izsoles priekšvakarā jebkurš cilvēks, kas savu mantu grib pārdot, grib pārdot to par augstāko cenu un nemēģinās savu mantu devalvēt, nocenot. Mums jau ir bijusi šī situācija ar Gdaņskas kuģu būvētavu, ar šiem 4,5 miljoniem ASV dolāru vai 30 miljoniem ASV dolāru. Atkarībā no tā, kāda informācija atnāk pie mums, Saeimas deputātiem. Bet es gribētu uzsvērt to, ka diez vai ir līdz galam pamatots "Latvijas kuģniecības" vadības apgalvojums, ka šis "Latvijas kuģniecības" flotes pārvērtēšanas fakts reāli neiespaidos gaidāmo koncerna privatizāciju. Es gribētu uzsvērt, ka diez vai tie ir tikai zaudējumi grāmatvedībā uz papīra. Jā, formāli tas tā ir! Formāli mēs "Latvijas kuģniecības" prezidentam Kļaviņa kungam varam piekrist. Bet tomēr ir ļoti liela iespēja, ka izsoles procesā piedāvāto cenu no pretendentiem tas var pazemināt. Un tā jau ir zināma neveiksme.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt arī to, ka Koncerna likums paredz, ka "Latvijas kuģniecībai" kā koncernam gada pārskats bija jāiesniedz līdz 1.jūlijam, tā ka nekāda pamata un vajadzības vai steigas nebija. Tad rodas jautājums, kolēģi, kāpēc tāda steiga? Vai tā steiga nav tieši tā domāta, lai varbūt tomēr pazeminātu šo cenu, lai nosistu cenu? Uz šo jautājumu es nevaru dot viennozīmīgu atbildi. Es gribētu uzsvērt to, ka uz šo jautājumu var viennozīmīgi atbildēt tikai Saeimas balsojums. Un, ja sociāldemokrātu priekšlikumu opozīcijas izvirzītajā ārkārtas plenārsēdē atbalstīs valdības partijas, es domāju, ka mums būs pamats šaubīties, ka arī valdības partijas varētu būt netieši ieinteresētas šādā procesā. Es domāju, ka tā nav.

Bet es gribētu uzsvērt to, ka šī negatīvā bilance, kas tagad parādījās par 20,5 miljoniem ASV dolāru jeb 12,9 miljoniem latu, nu diez vai neietekmēs šo izsoli. Katrā ziņā par to mēs varam nopietni diskutēt. Katrā ziņā, ja mēs kāds būtu no šiem izsoles dalībniekiem, es domāju, ka tas mūsu rīcību ietekmētu.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt arī to, ka Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, ekonomikas eksperti arī godīgi atzīst — flotes pārvērtēšana notika ne īstā laikā un ne īstā vietā. Atkal rodas jautājums: un kāpēc viņi atbild ne īstā laikā un ne īstā vietā? Ir jāņem vērā, ka norit privatizācija, saka Raita Karnīte. Ar lēmumu pārvērtēt floti, viņi uzsver, labāk būtu bijis kādu gadiņu pagaidīt. Kolēģi, tas viss rada situāciju, kas liek domāt, ka Saeimai tomēr ir jāpilda arī savi pienākumi, ka arī Saeimai ir jāpaskubina Ministru kabinets, kas kopš 1998.gada 21.jūlija aizvien nav spējis Saeimā iesniegt savus grozījumu priekšlikumus, kuri nepieciešami, lai īstenotu jaunu kuģošanas politiku. Šajā laikā mēs esam zaudējuši arī milzīgus ieņēmumus. Pēc šī paša Ministru kabineta apstiprinātā jaunās kuģošanas politikas atzinuma tie var sasniegt pat šajā laikā 80 miljonus latu, ja viss tiktu īstenots, kā tas pieklājas un kā bija paredzēts Ministru kabineta apstiprinātajā jaunajā kuģošanas politikā.

Es vēl gribētu uzsvērt, ka mēs jau reiz, kad risinājām šo situāciju un strīdu par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju un tās likumību, uzsvērām arī "Latvijas ceļa" pārstāvja Ulda Oša teikto, kas vairākkārt ir ļoti precīzi teicis, kādi ir galvenie trūkumi "Latvijas kuģniecības" privatizācijā. Un es šeit viņu citēšu. Tātad viņš atzīst: "Kuģniecības privatizācijā mūsu valstij ir pietrūcis stratēģijas." Šāds ir Ulda Oša atzinums. Es domāju, pamatots atzinums. Un es gribētu uzsvērt to, ka līdz šai dienai nav radīts neviens ekonomiski pamatots "Latvijas kuģniecības" privatizācijas projekts, kas dotu atklātu atbildi uz jautājumu — kāds ekonomiskais ieguvums no šīs privatizācijas gaidāms Latvijai nākotnē, nevis tūlīt, pēc šī pārdošanas akta, ko mēs gribam nodēvēt par privatizāciju, par investīciju un vēl par dažādām skaistām lietām. Kolēģi, pārdošana nav privatizācija. Tās nav investīcijas, un ar to mums vajadzētu zināmā mērā rēķināties. Protams, mēs varam savu politiķu neizdarību par to, ka mums budžetā reāli trūkst līdzekļu, ka nodokļi nav sakārtoti un daudz kas cits, izmantot kārtējam gada budžetam, ieguldīt šo lietu, bet īstenībā mums vajadzētu radīt kuģniecības biznesam normālus apstākļus, lai mēs varētu gūt regulārus, stabilus ienākumus. Pašreiz veidojas situācija, ka mēs to nedarām. Mēs gribam — tieši otrādi — šos līdzekļus strauji "apēst", iztērēt, izšķērdēt. Protams, vajadzību mums ir daudz. Bet kāpēc mums ir nepieciešams reāli rīkoties tādā veidā, kas rada situāciju, ka mēs nevaram būt pārliecināti par rezultātu?

Kolēģi, es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ko atzīst eksperti. Līdz šim valsts nav spējusi un joprojām nespēj atlicināt, varbūt negrib atlicināt pat 25 tūkstošus latu, kas nepieciešami, lai veiktu ekonomiskos pētījumus jaunas kuģošanas politikas ieviešanai. Jo vairāk smieklīgi tas ir tāpēc, ka vairāk nekā 150 tūkstoši latu latviešiem pētījumiem piedāvā Flandrijas valdība. Atkal rodas jautājums — kam tas ir izdevīgi, kāpēc tas tā notiek, kāpēc tādi absurdi lēmumi? Kolēģi, tanī pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka arī valdība atzīst, akceptējot šo koncepciju, ka, neizpētot jaunas kuģošanas politikas ietekmi uz tautsaimniecību, uz makroekonomiskajiem rādītājiem, budžeta ieņēmumiem nākotnē, nav iespējama tās īstenošana. Kolēģi, es domāju, ka mums nevajag ekonomiskās reformas bremzēt, ja mēs esam izšķīrušies šeit Saeimā, Ministru kabinetā, ka notiek šādi procesi. Ja šāda tiek sagatavota ekonomiskā vide privātās kuģošanas kompānijas darbībai Latvijā, tad mums ir jāsaka skaidri, ka šīs privātās kompānijas nedarbosies galarezultātā Latvijā. Ka tādā gadījumā varbūt tiešām ir jādomā par citām metodēm, nevis akcijas pārdot, bet varbūt jādomā, ja jau mēs pārdodam, tas ir absurds, tad varbūt tomēr pārdot pa vienam kuģim un par tirgus cenu, nevis zem tirgus cenas.

Kolēģi, tas ir ļoti nopietns jautājums. Es nedomāju, ka pārdošana ir labākais risinājums. Labākais risinājums ir nodrošināt stabilu ienākumu valsts budžetā, īstenojot šo koncepciju, kurā viss ir rakstīts melns uz balta un pareizi.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ko ir teicis Uldis Osis un kas atbilst arī pašreizējai situācijai. Kuģniecības privatizācijas stratēģijai vajadzēja rasties krietni agrāk, nekā uzsākās pati šī privatizācija. Bet varbūt pirms mēs pabeidzam šo privatizācijas procesu, mēs varētu tomēr šo stratēģiju nospraust un pieņemt šo Saeimas lēmumu. Nu, uzsākot nebija, nu bet tad pabeigsim ar stratēģiju, kolēģi. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Un kādai vajadzēja būt šai galvenajai stratēģijai? Es vēlreiz citēšu Uldi Osi, ko viņš akcentē: "Lai privatizētu "Latvijas kuģniecību", bija jāievēro tas, lai Latvijas bizness varētu integrēties šajā globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā kravu pārvadājumu un informācijas tīklā." Diemžēl par to nav bijusi pat diskusija. Un izstrādāt šo stratēģiju bija uzdevums, protams, valdībai. To atzīst arī Uldis Osis.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka ir pilnīgi pamatota šī atziņa, ka nebūtu saprātīgi privatizēt kuģniecību tieši šobrīd. To arī uzsver Uldis Osis un saka tā: tuvākajā gadā, divos gados, varbūt trijos gados tātad tas nav izdevīgi. Latvijas kuģniecība tiek privatizēta ekonomiski visneizdevīgākajā laikā.

Kolēģi, es domāju, ka par visām šīm lietām mums visiem ir nopietni jāspriež, jādiskutē un katram deputātam ar savu balsojumu ir jāizšķirās. Es gribu pateikt pavisam skaidri, ko ir teicis arī Guntars Krasts aģentūrai LETA, 13. janvārī tas ir publicēts "Dienā". Viņš ir teicis sekojošo, citēju Guntaru Krastu: "Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par "Latvijas kuģniecības" norisi, un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības."

Nu ko es varu teikt. Man ir jāpiekrīt, kolēģi. Bet es domāju, ka arī Saeima var uzņemties zināmu politisku atbildību. Tieši tāpēc mēs nākam ar šo lēmuma projektu pie Saeimas valdības partijām.

Kolēģi, man ir šeit arī diezgan nopietns dokuments, kas ir Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējās kopsapulces paziņojums, kurā arī viņi nāk pie diezgan drūmiem secinājumiem. Es gribētu teikt atklāti, ka man negribētos tiem piekrist. Bet bažas par to, ka tie var būt pamatoti, ir lielas. Es varbūt tos citēšu. Tātad tas ir 25. novembrī pagājušajā gadā, ko saka Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējā kopsapulce.

Viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka jaunas kuģošanas politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskām reformām un ilgstošai un konsekventai realizētai politikai, kas ved uz jūrniecības kā nozares likvidēšanu, ir viens kopīgs cēlonis — korupcija. Un mums arī ir jāatbild uz to jautājumu, vai tas tā ir, vai tas tā nav.

Kolēģi, Jūrniecības savienība uzsver to, ka valsts īpašuma politiskā pārvalde tika ieviesta ar cēlu mērķi — nodrošināt valsts pārstāvniecību likumīgi. Šeit runa ir par valsts pilnvarniekiem, padomes locekļiem, Privatizācijas aģentūru un tā tālāk. Taču "Latvijas kuģniecībā" notika atkāpšanās no tirgus ekonomikas principiem, un tas pārvērtās par soli atpakaļ. Kā saka Latvijas Jūrniecības savienība, ka praktiski šādus laikus neredzēja pat komunistu valdīšanas gados.

Kolēģi, ārkārtīgi nopietns jautājums ir arī tas, ka faktiski valdības partijas lielā mērā ir uzņēmušās atbildību par to, kas šeit notiek. Un trūkumi arī ir uzskaitīti. Varbūt dažus no tiem, ko tieši Jūrniecības savienība redz.

Tātad rezultāts, ka ir šādi politiskie komisāri, kas ir tik daudzi, ka viņiem ir grūti sadalīt pienākumus, padome, pilnvarnieki, valde, Privatizācijas aģentūra, Ekonomikas ministrija, Ministru kabinets — ir radījuši zināmu haosu. Rezultātā ekonomiskās reformas ir apstājušās. Privātā kapitāla darbība, Latvijas tautsaimniecības interesēs labvēlīgas vides neradīšana, arī jūrniecībā, jaunās kuģniecības politikas ieviešanas apzināta kavēšana, pirmsnozares uzņēmumu privatizācija, atteikšanās no likumā noteiktā privatizācijas mērķa, tā vietā kā mērķi nosakot ieņēmumus no valsts īpašumu pārdošanas, valsts uzņēmumu attīstības kavēšana un apzināti virzīta to vērtības samazināšana pirms privatizācijas, vai pat bankrots. Un tā es varu turpināt.

Kolēģi, ar šādām rīcībām mēs nodarām kaitējumu Latvijas valsts starptautiskajam prestižam un tautsaimniecībai kopumā. Un mums ir iespējas atbildēt, vai šī korupcija, vai šī valsts nozagšana ir reāla vai nav. Un es domāju, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai šo kuģošanas politiku, koncepciju mēs šeit pieņemtu un panāktu, ka valdība līdz šim 17. maijam iesniedz šos priekšlikumus. Jo, ticiet man, divarpus gadu ir pietiekams laiks.

Es gribētu uzsvērt, ka Satiksmes ministrija, gods kam gods, ir ļoti agri un savlaicīgi reaģējusi un iesniegusi savus priekšlikumus. Citās ministrijās šis jautājums ir daudz ilgāk kavējies. Es šeit negribētu satiksmes ministru par kaut ko vainot. Viņa rīcība ir bijusi pietiekami konsekventa, bet šinī gadījumā jautājums ir par koleģiālu darbu. Šeit mēs neizskatām viena satiksmes ministra rīcību. Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka mums tik tiešām ir jādara viss iespējamais, lai šo kuģošanas politikas koncepciju darītu par realitāti, nevis par mītu, ko mēs uzpūšam kā tādu ziepju balonu vai ziepju burbuli, kas īstenībā neko mums nedod un pēc brīža jau izšķīst pret jebkuru pūtienu vai vēja brāzmu.

Kolēģi, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, jau septiņdesmitajos gados tradicionālās Eiropas kuģošanas valstis pāriet uz citu kuģošanas politiku. Jo situācija bija vienkārša, ka Nīderlandē, Anglijā, Norvēģijā daudzas kuģošanas kompānijas pārvietoja savus kuģus un ievērojamu daļu no krasta uzņēmējdarbības uz ārvalstīm, kur bija lētāki nodokļi vai nodokļu atlaides līdz nullei pat. Un, kā jau es minēju, ir nepieciešama dažāda veida subsīdiju un nodokļu atlaižu politika, lai varētu šos kuģošanas uzņēmumus saglabāt Latvijā. Un tas viss ir iespējams. Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies šeit, kā rīkojas kaut vai Zviedrija. Zviedrija dod arī lielas subsīdijas, ne tikai nodokļu atlaides. Praktiski tie ir 400 miljoni SEK gadā. 400 miljoni zviedru kronas gadā. 202 kuģiem. Mēs redzam, kā darbojas starptautiskie un otrie reģistri, kas darbojas reāli kā ērtie reģistri, un tas notiek Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Kas notiek Eiropā? Mēs tiecamies uz Eiropas Savienību, bet diemžēl neko nedarām, lai kuģošanas politikas ziņā mēs par mata tiesu tuvotos Eiropas Savienībai.

Es jums varu minēt Eiropas Savienības dokumentus no 1994. gada, no 1997. gada. Nu, varbūt citēsim pašu nopietnāko, svarīgāko dokumentu. Tātad 1997. gada maijā Eiropas Savienības komisija pieņem vadlīnijas, savienības vadlīniju valsts palīdzībai jūras transportā, ko izstrādāja Eiropas Savienības transporta ģenerāldirektorāts un kas ir pamatdokuments Eiropas Savienības valstu izstrādātajām nacionālajām kuģošanas atbalsta politikām.

Kolēģi, Eiropas Savienības valstu nacionālās kuģošanas politikas ir balstītas uz nacionālo nodokļu sistēmu pārskatīšanu kuģošanas uzņēmumiem, piemērojot ienākumus un sociālo nodokļu nulles likmes vai ievērojamas nodokļu kompensācijas. Mums tas ir jāņem vērā. Mēs esam konkurenti šajā pasaules tirgū. Mums ir jānāk pretī savai Latvijas kuģniecībai, vai arī mēs kā strauss slēpjam savas acis no tautas un no saviem darbiem.

Kolēģi, un šeit es gribētu pateikt arī to, ka Latvijas Jūras akadēmija izstrādāja pētījumus Latvijas jūrniecības nozares ekonomiskā atbalsta politikai atbilstoši Eiropas Savienības principiem, Latvijas kuģu īpašnieki izstrādāja dokumentu — kuģniecības nozares koncepcija, un daudz kas notika. Bet diemžēl mēs esam aizkavējušies un nenotiek tās vajadzīgās izmaiņas. Un es tagad citēšu tās izmaiņas un tos rezultātus, kas būtu jau panākti, ja mēs 1998. gada 21. jūlijā būtu pārgājuši no runām pie darbiem. Tātad ko tad saka šī Ministru kabinetā akceptētā koncepcija? Ka kuģošanas uzņēmumi būtu ieguvuši tādu pašu nodokļu sistēmu, kāda ir vadošajās kuģošanas valstīs Eiropā. Ieguvums, protams, kolēģi. Pašreizējie uzņēmumu ienākumu nodokļa maksājumi no kuģošanas pārvērstos par stabilu un garantētu ienākumu valstij. Atkal ieguvums. Valsts gūtu papildu ienākumus no piesaistītajām un palīgnozarēm, kas strādā normālā nodokļu režīmā. Koncepcija paredzēja arī ar darbaspēku saistīto nodokļu atlaides. Mērķis bija, lai Latvijas kuģi atgrieztos zem Latvijas karoga, lai palielinātu Latvijas flotes konkurētspēju, lai veicinātu jaunas darba vietas arī kuģniecības sfērās jūrniekiem, lai atbalstītu jūrniecības izglītību. Tas viss bija iespējams. Diemžēl mēs to visu esam nokavējuši par divarpus gadiem. Un īstenībā tas nav piedodams. Tā ir mūsu nolaidība. Arī Saeimas nolaidība. Ne tikai valdības nolaidība. Un tas viss ir noticis apstākļos, kad situāciju Latvijā Ministru kabinets raksturoja šajā kuģniecības nozarē kā ļoti nopietnu.

Es varbūt citēšu to koncepciju: "Pēc informācijas Latvijas kuģu reģistrā Latvijas kuģniecības flote pēdējos piecos gados samazinājusies par 43%. Latvijas jūrnieku reģistrā ir reģistrēti 23 000 cilvēku, kas saņēmuši jūrnieku grāmatiņas. Latvijas jūrnieki ir spiesti meklēt darbu, iespējas ārvalstīs. Viņu skaits jau sasniedzis 6–8 tūkstošus, jo nav pietiekamas un piemērotas darba iespējas uz kuģiem ar Latvijas karogu. Rezultātā arī Latvijas budžets zaudē neieņemtos nodokļus no ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Mēs varam arī citēt šeit. Valdība atzīst, ka šādā laika posmā reāli zaudēti 80 miljoni latu.

Kāpēc valdībai tas ir licies mazsvarīgi? Es nedomāju, ka tas ir mazsvarīgi. Tā ir vai nu nolaidība, vai tā ir kaut kāda dīvaina ieinteresētība.

Es šeit vēl citēšu, kas teikts Ministru kabineta pieņemtajā koncepcijā, precīzi: kuģošanas uzņēmumi, izmantojot ārvalstu nodokļu politiku priekšrocības, pārvieto savu ar kuģošanu saistīto saimniecisko darbību uz ārzemēm, uz ērtu kuģu reģistru zonām. Nodokļu maksājums Latvijas budžetā ir samazinājies aptuveni trīs reizes. Kuģošanas politikas priekšnoteikums, protams, ir, lai saglabātos šī nozare. Mums ir jāizdara visi šie soļi, un jāizdara ne tikai deklaratīvi, ne tikai tādā veidā, ka mēs paziņojam: "Jā, mēs esam gatavi dot nodokļu atlaides ienākumu uzņēmumos, dot citas atlaides: tonnāžas nodokli, uzņēmuma nodokli, sociālās apdrošināšanas nodokli, bet tas mums ir jāievieš ar Saeimas lēmumiem." Ar runām nepietiek! Vajag darbus kolēģi! Šie darbi ir iespējami. Ja mēs, protams gribam pārreģistrēt kuģus citās zemēs, tad tas ir cits jautājums. Bet es domāju, ka šeit, Saeimā, tādu Saeimas deputātu nav, kas nodotu nacionālās intereses.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka mums jāņem vērā, ka mēs aizvien sagatavojam jaunus jūrniecības speciālistus. Un viņi var neatrast piemērotas darbavietas Latvijā. Un viņiem būs tad jāmeklē darbs ārvalstīs. Praktiski tas ir ļoti nopietns jautājums. Mēs varam zaudēt šo jūrniecību ne tikai kā nozari, bet kā profesiju. Un tas ir ļoti nopietni, jo mēs, Latvija, esam bijuši bagāti ar savu jūrniecību. Un tas ir diemžēl diezgan bēdīgi.

Arī šeit Satiksmes ministrija ir sagatavojusi pietiekami nopietnas nodokļu atlaides, un mēs principā piekrītam tādām nostājām, kā Ministru kabinets ir teicis, ka divu minimālo mēnešalgu apmērā aprēķinās šo sociālo nodokli, ne no visas algas. Tas būtu šinī gadījumā pietiekami nopietni, bet tas jau bija jāizdara sen.

Un mums aizvien ir bažas par to, ka mēs nespējam reaģēt uz situāciju. Ja mēs paskatāmies, kā Holandē, Nīderlandē reaģēja uz situāciju 1996./97.gadā, tika ieviesta šī politika, un gada laikā atgriezās 150 kuģi zem Holandes karoga. Kāpēc mēs to nedarām? Tāda ir šī situācija, es domāju, ka arī mēs to varam izdarīt, ja vien mums pietiks politiskās gribas.

Kolēģi! Šeit ir jāatzīmē tas, ka mēs gribam veidot Latviju kā Baltijas reģiona kuģošanas centru, lai šeit šīs aktivitātes būtu. Lai kuģošanas nozarē būtu uzplaukums, lai būtu ienākums Latvijas budžetā, lai tas būtu pieaugums, lai veidotos šeit normāla uzņēmējdarbības vide, lai rastos arī darba vietas sauszemes struktūrās, lai būtu arī jūrnieku darba vietu pieaugums. Bet mums ir nepieciešami ne tikai šie vārdi, bet arī darbi. Un darbi diemžēl ir tādi, kādi tie ir. Šo pietrūkst! Mēs līdz darbiem netiekam.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nosacījumiem jeb noteikumiem arī bija jāizriet no kuģniecības politikas koncepcijas. Un aizvien vēl tie nav pietiekami atspoguļoti likumdošanā, un tas ir mūsu darbs, nevis Ministru kabineta darbs. Mēs varam paskubināt Ministru kabinetu to veikt. Tas ir viens no darbiem, kas mums ir jāveic.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, protams, šeit mēs varam daudz runāt par to, ka arī nav izdarīts viss nepieciešamais, lai atjaunotu šo tankeru floti, ka bijuši daudz piedāvājumu, ka ir bijuši daudz ekspertu atzinumu, par kuriem mēs esam maksājuši valsts budžeta naudu. Piemēram, pēc Beļģijas izpētes institūta "Policy Research Corporation" aprēķiniem, ieviešot un pilnveidojot šā tautsaimniecības sektora struktūrpolitiku līdz 2005.gadam, katru gadu mēs saņemtu 7 miljonus latu papildu ieņēmumus. Mums vajadzēja tikai sakārtot šo sektoru struktūrpolitiku. Mēs to nepaveicām.

Katru gadu 7 miljoni! Un jau pēc tam no 2005. gada līdz 2010.gadam tas būtu devis 18 miljonus gadā. Un tie ir pietiekami nopietni eksperti, un mēs negatavojamies viņus apstrīdēt. Bet pamatā viņu aprēķini ir pietiekami pamatoti, lai mēs tos ņemtu vērā.

Un otrs, kas mums ir jāņem vērā, ir tas, ka šī flote tik tiešām mums ir novecojusi, ka tā ir jāatjauno un ka neatjaunotas flotes dēļ arī "Latvijas kuģniecība" cieš zaudējumus. Jo frakta likmes ir par 30% zemākas nekā jaunu kuģus īpašniekiem. Arī tā ir situācija.

Un vairākas reizes diemžēl tieši Privatizācijas aģentūrā tika pieņemti šie lēmumi — noraidīt šo sešu "Panamax" tipa tankkuģu pasūtījumu. Un tas atkal būtu devis nopietnas iespējas "Latvijas kuģniecībai" normāli startēt starptautiskajā tirgū, kur jau mēs tā esam ar labām pozīcijām. Tas būtu devis 480 tonnāžas klāt gadā. Būtu devis iespējas gūt nopietnu ienākumu.

Un viss jautājums jau ir par to, vai mēs spējam sakārtot šo politisko vadību? Vai mēs ejam to ceļu, kad šī politiskā vadība ir apmēram tāda, kāda ir kaut kādā kara komunisma revolucionārā situācijā, kad ir desmit noteicēji un neviens nekā īsti līdz galam nenosaka. Kolēģi, tāda situācija, manuprāt, nav pieļaujama. Un tāpēc mums ir jābūt pietiekami reālistiskiem, lai izdarītu zināmus labojumus, vismaz aicinātu un rosinātu Ministru kabinetu pieņemt nepieciešamos lēmumus likumu grozījumos.

Es gribētu uzsvērt arī to, ko atzinuši eksperti, ka šī aizkavēšanās kaut vai par vienu gadu, kaut vai par šiem frakta maksājumiem "Latvijas kuģniecībā" rada zaudējumus 18 miljonu ASV dolāru apmērā. Arī tas ir pietiekami nopietni. Un, atliekot šo kuģu iegādi, mēs praktiski pazeminām "Latvijas kuģniecības" patieso vērtību. Un atkal es jautāju: vai tas ir mūsu mērķis? Vai tā ir mūsu griba, vai mēs to vienkārši darām aiz dumjības vai neapzinātas rīcības? Es domāju, ka tas nevar būt mūsu patiesais mērķis, un tāpēc mums tomēr šādi jautājumi būtu jāizskata.

Tas pats notika arī pagājušā gada novembrī, kad atkal visa šo trīs tankkuģu iegāde tika atlikta. Un atkal mēs redzam, ka tas īsti nav pamatots. Kolēģi, es ļoti uzsveru, ka tā rīkoties mēs nevaram. Protams, ir sarežģīti rīkoties, kad akciju sabiedrības valde, akciju sabiedrības padome, pilnvarnieku institūcijas, akcionāru sapulces, Privatizācijas aģentūras valde, Privatizācijas aģentūras padome, ekonomikas ministrs, nozares ministriju, attiecīgās struktūrvienības un vēl dažādas darba grupas, kas ir izveidotas, mēģina vienu jautājumu risināt un koordinēt. Bet šādu samezglotu komplicētu mehānismu, kuru kritizējuši arī pilnvarnieki un padomes locekļi, nu tak nevajadzēja mums veidot! Un kas tad atbildēs par šo lietu? Vai tiešām pilnvarnieki atbildēs par šo lietu?

Es šeit gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka pilnvarojumu līgumā ir teikts, ka pilnvarniekam uzdevuma izpildes laikā ir jāsadarbojas, jādarbojas ar vislielāko rūpību, un viņš atbild par katru neuzmanību, kuras dēļ pilnvarotājam radušies zaudējumi. Un šie zaudējumi ir radušies "Latvijas kuģniecībai" un Latvijas valstij kā šīs kuģniecības īpašniekam. Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas mums ir jāapzinās, un mēs varam šos jautājumus nepārtraukti atraidīt kaut kādā nezināmā tālā nākotnē.

Kolēģi, es domāju, ka mums šeit tomēr ir jānonāk pie kaut kādas skaidrības. Mums ir jānonāk pie tā, ka šāda pārvaldīšanas sistēma neder un tās vienīgā alternatīva nav pārdošana. Ir arī citi paņēmieni, kā var to sakārtot. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas politiskas pārvaldes tik tiešām nebūs skaidrs nevienam ne par patiesajām kuģu īpašuma tiesībām, kādas ir, ne par nomas, ne par valdības līgumiem, ne par esošajām starptautiskajām tiesībām, ne par privatizācijas nosacījumiem īstenībā, un tāpēc rodas jautājums — vai šādā situācijā ir pamatoti arī tie naudas tēriņi, ko mēs tērējam visa šī sarežģītā, komplicētā aparāta uzturēšanai? 53 minimālās mēnešalgas vienam valsts pilnvarniekam! 53! Tas ir gandrīz 2000 latu mēnesī! Kolēģi, tas ir nopietni! Šeit man ir arī jautājums varbūt Kalvīša kungam mazliet retorisks, jo es jau visu to saprotu, kāpēc, kas un kā, bet savulaik Kalvīša kungs teica tā: "Deklarēju savu iniciatīvu, likvidēsim šos valsts pilnvarniekus kā institūciju!" "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atteicās no šī pilnvarnieka "Latvijas kuģniecībā" vispirms, bet tālāka rīcība no Kalvīša kunga izpalika. Mēs gaidām viņa iniciatīvas turpinājumu. Un arī Roberts Zīle to ir norādījis, ka tas īstenībā būtu bijis pareizi. Nu bet ko var darīt, mēs redzam, ka Nagļa kungs rīko jaunu konkursu vai vismaz gatavojas to organizēt. Un rodas atkal jautājums — vai tad tiešām Kalvīša kungs nevar saukt pie kārtības Nagļa kungu? Man liekas, ka ir pēdējais laiks. Vai arī tad Kalvīša kungam ir jāsaka — nē, savu viedokli, savu nostāju par šo pilnvarnieku institūciju likvidāciju, kas bija tikai mirkļa tādas pārdomas, tas bija pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā un tā tālāk. Es esmu pārdomājis, mainījis, man ir citi nopietni apsvērumi — šādu runu mēs neesam dzirdējuši. Mēs esam pārliecināti, ka Kalvīša kungs šo visu lietu domā nevis kā priekšvēlēšanu joku, bet nopietni. Tāda ir mūsu nostāja.

Kolēģi, šeit ir, protams, jāsaprot, ka, ja mēs neatjaunojam šo floti, tad mums ir jāņem vērā arī tas, ka katru gadu paliek stingrākas prasības pret kuģošanas kompānijām, arī pret "Latvijas kuģniecību". Un aizvien grūtāk šīs prasības ir izpildīt, un drīz vien apmēram puse no kuģošanas tankkuģiem praktiski būs jānoraksta metāllūžņos. Tā ka ir jādomā arī par šo kuģniecības atjaunošanu, ne tikai par pārdošanu. Labs saimnieks strādā līdz pēdējam brīdim, lai uzturētu sava uzņēmuma vērtību, nevis lai to notriektu zemē. Tas ir skaidri un gaiši jāpasaka. Un es domāju, ka mums šeit ir pietiekami daudz iespēju to darīt.

Un vēl gribētu uzsvērt. Mēs esam daudz dzirdējuši un arī teikuši no "Latvijas kuģniecības", tātad Jūrniecības savienības, ka varbūt tā ir korupcija. Par korupciju runājuši arī ļoti nopietni valstsvīri presē publiski. Tas ir Nagļa kungs, kas ir minējis, tas ir Vladimirs Makarovs, Andris Šķēle ir runājis, par to ir runājuši citi, gan no "Delnas", gan arī, teiksim, "Latvijas kuģniecības" juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš. Es domāju, ka visas šīs lietas, man liekas, nevajadzētu reducēt uz to. Bet no mūsu rīcības "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitā tauta spriedīs, vai šīs politiķu un valstsvīru runas ir patiesība vai tomēr tikai bažas un aizdomas. Nu pierādīsim to, ka tās ir bijušas tikai aizdomas, un mēs būsim ļoti daudz ko panākuši.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka praktiski ir ļoti bēdīgi, ka šādā situācijā, ka pat Jūrniecības savienība uzskata, ka notiek ļoti nevēlamas rīcības un kļūdainas darbības, visa šī darbība notiek konfidencialitātes apstākļos, slepenības apstākļos. Un, manuprāt, pretlikumīgas konfidencialitātes apstākļos. Mēs to varam pamatot ar veselu virkni likumu pārkāpumiem, ko mēs esam darījuši Saeimas priekšā un iesnieguši arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā. Arī šie pretendentu atlases ierobežojumi, mūsuprāt, nebija korekti. Tie bija apzināti, sašaurinot pretendentu loku. Bet kas tad ir ieinteresēts sašaurināt pretendentu loku? Taču ne jau valsts, kura grib saņemt maksimālu ieguvumu no šīs privatizācijas.

Es gribētu uzsvērt to, ka diez vai ir pareizi privatizēt "Latvijas kuģniecību" tad, kad Uldis Osis uzsver, tai ir zemākā vērtība pašreiz. Nevis pēc diviem, trijiem gadiem, kad viņai šī vērtība varētu būt daudz augstāka. Es gribētu arī uzsvērt to vēlreiz, ka daudzi eksperti, kas strādājuši "Latvijas kuģniecībā", tajā skaitā no Tautas partijas, ir skaidri un gaiši pateikuši, ka "Kuģniecībai" pietiek līdzekļu un finansu iespēju piesaistīt vēl līdzekļus, lai pati kuģniecība varētu attīstīties normāli un dot lielus ienākumus un ieņēmumus valsts budžetā. Mums pašiem ir jāizšķiras. Bet jebkurā gadījumā, kolēģi, stratēģiskais investors, ja viņš arī noprivatizēs, var drīz vien pazust no Latvijas atbilstoši šiem "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumiem, ja šeit nebūs kuģniecības biznesam pateicīgas vides. Un par to mums ir jādomā jebkurā gadījumā. Pilnīgi neatkarīgi no politiskām domstarpībām, ideoloģiskām konfliktsituācijām, neatkarīgi no tā mums ir jāstrādā Latvijas valsts labā. Es domāju, ka, kolēģi, mums ir jāapzinās, ka Latvijas kuģošanas politikas neieviešana, ja mēs to nedarām pirms šīs privatizācijas, praktiski ir apzināta rīcība, kas būs saistīta ar "Latvijas kuģniecības" privatizāciju un praktiski ar šīs cenas pazemināšanu. Un man liekas tas ir pilnīgi tas, ko mēs nedrīkstam attaisnot un pieļaut. Ja būtu savlaicīgi ieviesta šīs kuģošanas politikas koncepcija, es uzsveru — savlaicīgi, un te arī Ministru kabinetam jāuzņemas zināma vaina, tad nebūtu arī pamata un attaisnojuma "Kuģniecību" pārdot. Bet es negribu ticēt, ka tas ir galvenais jautājums, ka apzināti netiek ieviesta šī politika, lai pēc tam varētu pazemināt šo cenu un kuģniecību pārdot par maksimāli zemu cenu. Mans viedoklis, ka tāda situācija nav pieļaujama un ka mums tomēr ir jārīkojas valstiski, un lai Dievs mums palīdz! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

Māris Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka iesniedzēji ir pievērsuši uzmanību šim tik ļoti svarīgam jautājumam par "Kuģniecības" politiku un par to, kādas sekas tas var nest Latvijai. Vai tā problēma ir nopietna? Jā, tā problēma ir ļoti, ļoti nopietna. Un viens no skaitļiem, kas raksturo šīs problēmas nopietnību, ir tas, ka teiksim "Latvijas kuģniecība" vēl 1992.gadā maksāja 21 miljonu latu valsts budžetā un 1996.gadā jau tikai 7,9. Vai tā ir problēma, kas ir raksturīga tikai Latvijai?

Nē, diemžēl tā ir problēma, kura ir raksturīga pašlaik ļoti daudzām valstīm, tajā skaitā praktiski visām Eiropas Savienības valstīm, jo lielākoties kuģi ir pārreģistrējušies citās, tā saucamajās ērto nodokļu, zonās. Līdz ar to Latvijas problēma nav tā, ka, teiksim, šeit tikai Latvijā kāds nemācētu vai negribētu, vai nezinātu, šī problēma ir saistīta ar kopējo nodokļu politiku Eiropā, un, protams, ka mūs varbūt atbalsta tas, ka 1997.gadā Eiropas Savienības Transporta direktorāts ir devis vispārējās vadlīnijas. Tomēr pie galīgajiem risinājumiem neviens nav nonācis. Šī jautājuma pētīšanu gan ministrija, gan iepriekšējās valdības ir uzsākušas diezgan sen. Pirmie pētījumi tika izdarīti jau 1995.—1996.gadā, tika pieaicināti eksperti, tajā skaitā no Holandes, tika sagatavota "Kuģniecības" politika, un tik tiešām 1998.gadā tika pieņemta politika, ko jau citēja iepriekšējais runātājs, kurā bija izvirzīti galvenie principi, kādā veidā to visu risināt.

Kādas tad ir šīs galvenās problēmas? Pirmkārt, tās ir nodokļu atlaides. Valdības priekšlikumi tika nesen skatīti vēl valdībā, un pēdējais lēmums, un ar šo lēmumu varēja iepazīties kaut vai internetā jebkurš no deputātiem, ir pieņemts 6.februārī. Šis lēmums saucas "Par koncepciju nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģniecības sektorā". Un šie piedāvājumi, ko pašlaik izskatījusi valdība un ko principā ir akceptējusi, ir sekojoši. Pirmkārt, tas ir jautājums par uzņēmumu ienākumu–ieņēmumu nodokli. Dot iespēju šīm firmām, kas reģistrējas Latvijā, tātad tiem kuģiem, kas reģistrējas Latvijā, izvēlēties vienu no divām iespējām. Viena — tikt kā parasti apliktiem ar uzņēma ienākuma nodokli 25% apmērā no peļņas. Otrs variants — maksāt par tonnāžu. Tātad neatkarīgi no peļņas ar zināmām samazinātām likmēm zināmā atvieglojuma režīmā, bet vismaz desmit gadus no vietas pēc šādas sistēmas. Tas radītu stabilus ienākumus, bet varbūt samazinātu ienākumus no katra kuģa budžetam. Līdz ar to ar šo vienu nodokli rodas problēma, kā šis uzņēmējdarbības veids, proti, kuģošana, attiecas pret citiem uzņēmējdarbības veidiem un kādā veidā šeit būs ieguldīšanas kapitāla vienlīdzības princips. Bet, izejot no mērķa, no mērķa gūt arī zināmus labumus no tā, ka kuģi būtu reģistrēti Latvijā un ka šeit jūrniecības administrācija plauktu un attīstītos, protams, šo jautājumu var izskatīt.

Otrs jautājums ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kaut arī formāli tiem jūrniekiem, kas brauc uz ārzemju kuģiem būtu jāmaksā Latvijā šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tomēr praktiski šo ieņēmumu nav. Pašlaik valdībā ir akceptēts konceptuālā veidā priekšlikums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no divām minimālajām darba algām, tātad ne no visa, ko jūrnieks nopelna, bet no divām minimālajām darba algām, kas radītu kaut kādus stabilus vairāk vai mazāk tomēr ienākumus valsts budžetā.

Treškārt, jautājums par sociālo nodokli. Ir bijuši priekšlikumi, ka tie cilvēki, kas strādā jūrniecībā, maksātu nevis tādu sociālo nodokli kā pārējie Latvijas tātad iedzīvotāji, bet maksātu 4% uzņēmējs, un 4% maksātu pats darba algas saņēmējs. Tas arī būtu mazāks maksājums, nekā to maksā pārējie iedzīvotāji. Skaidrs ir tas, ka šādus pasākumus, bez šaubām, ir rūpīgi jāizvērtē pirmām kārtām no budžeta viedokļa, kā tas ietekmē budžetu. Pirmajā tuvinājumā valdība ir akceptējusi viedokli, ka, kaut arī šie ieņēmumi ir ar mazākām likmēm un it kā mazāki nekā tie, ko maksā citās nozarēs strādājošie, kopumā tie varētu tomēr fiskālo situāciju nepasliktināt. Bet, protams, tas viss ir jāskata kompleksi un jāizvērtē arī otras sekas. Piemēram, samazinot sociālā nodokļa likmi, Latvijai ir jārēķinās, ka šiem cilvēkiem tiek sociālās garantijas tomēr piešķirtas. Tātad tieši vai netieši parādās subsīdija, ko pārējie iedzīvotāji, tie, kas strādā citās nozarēs, ka viņi subsidē šos sociālos maksājumus jūrniecības nozarē strādājošiem, un tas atkal ir jautājums par ko ir jādomā un jāvērtē. No vienas puses, šī pirmā problēmu daļa it kā ir saistīta ar formāliem zaudējumiem, kas var izvērsties arī par noteiktiem ieguvumiem, bet tās ir problēmas, un nav brīnums, ka pie šīs lietas tik ilgi un diezgan rūpīgi strādāts, un dažādas organizācijas un dažādas ieinteresētās puses ir izteikušas savu viedokli. Kādi ir iespējamie ieguvumi? Iespējamie ieguvumi pirmām kārtām varētu būt saistīti ar visas tās infrastruktūras attīstību, tātad tā infrastruktūra, kas nodrošina kuģošanas drošību, tā infrastruktūra, kas nodrošina šo reģistrāciju, tās infrastruktūra, kas apkalpo kuģus, kuri ir reģistrēti šajās ostās, tā infrastruktūra, kas saistīta ar izglītību kuģošanas nozarē, ka visas tās infrastruktūras attīstība, un galu galā daži zaudējumi vienos nodokļos varētu izvērsties par ievērojamiem ieguvumiem citos nodokļos, ko gūtu no šīs sfēras. Jāsaka, ka valdība strādā arī šajā virzienā, un pašlaik tiks iesniegti jauni likumi, tajā skaitā jauna Jūras kodeksa redakcija, kura varētu būt par pamatu dažādu jautājumu sakārtošanai administrācijas un infrastruktūras jomā. Atraut šo vienu daļu, tikai nodokļu politiku, no tā, kādā veidā mēs nodrošināsim drošību un infrastruktūru, protams, nav pareizi. Jebkurā gadījumā darbs notiek, un man jāatzīmē, ka tieši šī valdība un šī gada februārī patiesībā ir izkustinājusi šo jautājumu no tāda sastinguma punkta. Ir pieņemti konceptuāli lēmumi, un Finansu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju, kā arī Labklājības ministrija kopā ar Satiksmes ministriju ir saņēmušas pilnīgi konkrētus uzdevumus, konkrētus datumus, un saskaņā ar šiem konkrētajiem uzdevumiem un konkrētajiem datumiem ir jāiesniedz likumprojekts, pie tam jāsaskaņo šie likumprojekti ar budžeta likumu paketi. Kā no šī viedokļa izskatās iesniegtais lēmuma projekts. Vērtējot šo lēmuma projektu, šķiet, ka vajadzētu izvērtēt, vai, šo lēmumu pieņemot, tiks palielinātas Latvijas salīdzinošās priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņu valstīm, jūrniecības jomā vai netiks, vai, pieņemot šos lēmumus, tiks panākts lielāks efekts un labāks rezultāts vai netiks. Un tātad vēlreiz izsakot šo gandarījumu par to, ka ļoti svarīgiem jautājumiem pievērsta uzmanība, es tomēr gribētu atzīmēt vairākus momentus.

Pirmais. Lēmuma projektā ir atsauksme nevis uz aktuālu, uz jaunu koncepciju, kas patiešām paredz konkrētus soļus, bet uz vecu koncepciju, kura jau ir vairākus gadus veca un kurai nav tieši tik precīza sakara ar piedāvājumiem un priekšlikumiem. Tātad Latvijas kuģošanas, kuģniecības koncepcija un koncepcija par nodokļu un valsts apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmu ir divi dažādi valdības dokumenti.

Otrkārt. Vai ir vajadzīgs steidzināt? Iepriekšējais runātājs teica par to, ka būtu ļoti nepieciešams steidzināt projekta iesniegšanu. Valdības protokola lēmumā ir piedāvāts precīzi saistīt šos likumprojektus ar nākamā gada budžeta ciklu, tātad ne tikai rūpīgi izvērtēt, bet iziet pilnu normālu saskaņošanas procedūru Ministru kabinetā un paspēt to uz nākamā gada budžetu. Jāatzīmē, ka šeit vēl stāv priekšā saskaņošana ar vairākām organizācijām, tai skaitā ar Latvijas Pašvaldības savienību, kura pārstāv pašvaldību intereses, un, protams, pašvaldībām ir kaut kas sakāms par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma likmēm. Es domāju, ka visus šos jautājumus var saskaņot un izvērtēt, bet jebkurā gadījumā, uzstādot sasteigtu termiņu — 17.maijs, var gadīties, ka šie jautājumi netiks pietiekami rūpīgi sagatavoti, kaut gan patiesībā atskaites termiņš ir nevis 17.maijs, bet gatavība uz nākamā gada budžeta ciklu.

Treškārt. Tika minēta īpaši kuģniecības politikas saistība ar "Latvijas kuģniecību". Jāsaka, ka tomēr šīs lietas — radīt labu un efektīvu jūrniecības administrācijas sistēmu, radīt tādu nodokļu sistēmu, kas būtu konkurētspējīga ar kaimiņvalstīm un kas piesaistītu šeit kuģotājus — diez vai ir skatāmas tādā veidā, ka saistīt to ar vienu uzņēmumu vai pat tikai ar Latvijas karogu. Patiesībā, dzīvojot tirgus ekonomikas apstākļos un dzīvojot brīvas preču un kapitāla kustības apstākļos, mums ir jāapzinās, ka mēs vai nu radām izdevīgus apstākļus visiem, vai nu neradām šos apstākļus, bet pieturēties pie domas, ka tiks radīti speciāli kaut kādi pasākumi priekš viena uzņēmuma vai tikai priekš Latvijas kuģiem, tas ir ceļš, kas visu šo jautājumu samudžinās, un diez vai ir īpaši pamatoti. Bez tam jāsaka, ka viens no galvenajiem pozitīvajiem efektiem, ja ieviestu šo jauno kuģniecības politiku, būtu tieši jūras administrācijas sistēmas un visas kuģniecību apkalpojošās infrastruktūras attīstība. Lai šī kuģniecību apkalpojošā infrastruktūra varētu labi attīstīties, ir vajadzīgs liels apjoms. Lai tā varētu labi attīstīties, ir vajadzīgs, lai ne tikai Latvijas kuģi šeit pierakstītos vai arī kāda viena uzņēmuma kuģi šeit pierakstītos, bet lai būtu daudz kuģu un no daudzām zemēm šeit būtu izdevīgi ierasties, un tikai tādā gadījumā varētu iegūt to pozitīvo efektu, ko no visas šīs sistēmas var sagaidīt. Tādēļ es aicinātu apzināties to, ka patiešām ir jārada Latvijai salīdzinošas priekšrocības jūrniecības jomā. Patiešām ir jāveido efektīva sistēma, bet vajadzētu tomēr atzīt to, ka tiešām šie jautājumi ir izkustināti, šī valdība ir pieņēmusi konceptuālus lēmumus un virzās uz priekšu šajā lietā, un no šī viedokļa lēmuma pieņemšana šo procesu nepaātrinās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ja mēs runājam par to, cik ātri tas jautājums ir jārisina, tad es varbūt atgādināšu vienu no lozungiem, kas noskanēja pašvaldību vēlēšanās — rīcības cilvēki. Es to dzirdēju arī viena otra cilvēka izteikumos tad, kad mēs gājām uz to vietu, kas saucās — valdības veidošana. Ļoti skaisti jau skan, ka lēni un apdomīgi, lēni un apdomīgi, bet es pateikšu to, ko būs nepatīkami dzirdēt. Jūrnieki šo politiku jau sen vairs nesauc par jauno kuģošanas politiku, tā tiek saukta par ļoti veco, jau novecojušo jauno kuģošanas politiku. Jo latvieši savā laikā arī teikuši: kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Kas brauc pēdējais, tas var pastāstīt pārējiem, ja viņi gribēs gaidīt un klausīties, kā pareizi ir jāmaļ.

Varbūt atgādināšu to, ka mēs patiešām vismaz esam politisko gribu izrādījuši, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā katrai valstij ir sava niša. Bez šīs ieviestās jaunās kuģošanas politikas, privatizējot "Latvijas kuģniecību", mēs kā valsts un jūs kā likumdevēji, kas pašlaik sēž manā priekšā, oficiāli paziņojat, ka mēs atsakāmies no tās pasaules tirgus nišas iekarošanas, kur mēs jau esam iekšā. Mēs to kādam uzdāvinām. Nu, kāds varbūt par to saņem arī komisijas naudu.

Ja jūs pamanījāt, opozīcija šodien nepiedāvāja jums nevienu jaunu likuma grozījumu. Mēs piedāvājam tikai neimitēt darbību, jo ar velosipēdu var braukt, uz tā ir ļoti grūti stāvēt uz vietas. Mēs piedāvājam šo darbību veikt ātri, kamēr nav par vēlu. Un būtībā datums, kuru mēs nosaucām, tas ir pēdējais datums, kad vēl nav par vēlu.

Un tāpēc man patiešām liels paldies jāpasaka Mārim Pūķim un Egilam Baldzēnam. Tā vai savādāk, valdošās koalīcijas pārstāvis un opozīcijas pārstāvis vienā bija vienoti — tas vairāk nav pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Tas ir valstiskās stratēģijas jautājums. Vai nu šī stratēģija ir, vai nu tās diemžēl nav. Man ir prieks, ka abi šie referenti bija vienoti vienā: ja mēs — gan valdošā koalīcija, gan opozīcija kā likumdevējs vēlamies virzību uz priekšu šajā jautājumā, tad šobrīd, un to apliecināja nupat Māris Pūķis un Egils Baldzēns, jums ir jābalso "par". Paldies par to gan valdošās koalīcijas pārstāvim, gan opozīcijas pārstāvim. Es šoreiz nerunāju kā likumdevējs, bet tikai kā profesionālis, kas ir izjutis to smagumu stāvēt uz velosipēda, nebraucot uz priekšu.

Tā ka vēlreiz paldies abiem referentiem, un tad balsojiet tā, kā viņi jums ieteic. Balsojiet "par".

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, jūrnieki, zvejnieki!

Latvijai kā jūras valstij vienmēr ir piederējuši kuģi un notikusi kuģošana. Visam tam ir sena un slavena vēsture. Latvieši un līvi ir, bija un būs vieni no labākajiem jūrniekiem Eiropā. Gods un slava šiem drosmīgajiem jūrniekiem, un pie viena mēs arī pieminam tos, kas diemžēl neatgriezās mājās.

Kā vienmēr, Latvijai, ja kaut ko vajag iznīcināt, tad notiek visdažādākā nomelnošana. Tas, protams, arī attiecas uz "Latvijas kuģniecību". Metodiski desmit gadu laikā visdažādākajā veidā tika iestāstīts, ka "Latvijas kuģniecība" Latvijai nav vajadzīga.

Bet apskatām "Latvijas kuģniecības" novērtējumu, ko veica Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ar savu pilnvaroto banku "Hambruss" 1995. gadā. Un viņu novērtējums: "Latvijas kuģniecība" strādā normālā, aktīvā ritmā, finansiāli stabila kuģošanas kompānija, ļoti labi nokomplektētas komandas un labs virsnieku korpuss, kuģi pilnīgi noslogoti ar darbu. "Latvijas kuģniecībai" ir pozitīva bilance, "Latvijas kuģniecība" atzīta par vienu no lielākajām Eiropā un pasaulē, laba kompānijas vadība, "Latvijas kuģniecībā" nav bijis smagu avāriju un nav bijuši nogrimuši kuģi, un viņu izteikums, ka "Latvijas kuģniecība" ir svarīga un viena no galvenajām Latvijas nacionālā īpašuma sastāvdaļām. Tā dod stabilu, ievērojamu peļņu konvertējamā valūtā, veic sociālo ieguldījumu, kā arī ir lielākais nodokļu maksātājs Latvijas Republikas budžetā. Tātad novērtējums ļoti pozitīvs, un to diemžēl deva ne kas nebūt, bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, ar kuru mēs tā sadarbojamies. Un vieni kuģi bija novērtēti apmēram pusmiljarda dolāru apmērā.

Un uz to brīdi "Latvijas kuģniecībā" bija 44 tankeri, 24 refrežeratorkuģi, 8 ģenerālās kravas kuģi, 7 Ro–ro tipa kuģi un 3 konteinerpārvadājumu kuģi, un daļēji 3, kas bija daļēji nobēdzināti. Bet diemžēl no 1991. gada līdz 1992.gadam no "Latvijas kuģniecības" nozuda "Sigulda" un gāzes vedēji "Jūrmala", "Dzintari", "Lielupe". Vēl tika nodoti operatīvā rīcībā desmit kuģi. Tātad "Latvijas kuģniecība" šo divu gadu laikā nozaudēja 14 kuģus. Un apzināti! Vai tika darīts kaut kas, lai tos atgrieztu atpakaļ, jo tas bija Latvijas nacionālais īpašums? Nē, diemžēl nekas netika darīts. Un paskatāmies vēl uz divām negatīvām lietām.

1993. gadā februāra mēnesī ar pavēli nr. 23 no "Latvijas kuģniecības" bilances tika norakstīti trīs tankkuģi: "Bulduri", "Asari" un "Pumpuri". Tie bija ļoti jauni un labi kuģi. Un pēc pāris mēnešiem aprīļa mēnesī ar pavēli nr. 80 no "Latvijas kuģniecības" tāpat no bilances tika norakstīti 4 konteinervedējkuģi: "Bolivārs", "Pujāts", "Tomsons" un "Jakovļevs". Tā bija tiešā nelikumība! Un ko darīja valdība, Satiksmes ministrija un Saeima? Diemžēl neko nedarīja.

Nu, un ja mēs runājam, ka "Kuģniecība" nestrādā ekonomiski labi, tad ir daži rādītāji. Teiksim, 1992. gadā apgrozījums — 172 miljoni, peļņa plus 57 miljoni. Tas ir latos. 1993. gads — apgrozījums 127 miljoni, peļņa plus 11 miljoni, 1994. — apgrozījums 102 miljoni, peļņa mīnus 15 miljoni, 1995.gads — apgrozījums 42 miljoni, peļņa mīnus 6 miljoni. Kas tad bija noticis? Noticis bija tas, ka sāka mūsu "Latvijas kuģniecību" sadalīt kaut kādām kompānijām. Un kāpēc Latvijai neparādījās brīvais karogs, kuru starp citu gaidīja arī citas valstis? Nu, mēs nedomājām, kā tad mūsu kuģniecību attīstīt tālāk. Vai nu negribējām, vai bija citi nodomi.

Un vēl es gribēju pateikt par pāris lietām, kuras negatīvi ietekmēja "Kuģniecību".

1995. gadā īsi pirms tam, kad banka "Baltija" aizlidoja bankrotā, tika no "Kuģniecības" uz depozītu pārvietoti 47 miljoni dolāru. 47 miljoni dolāru! Protams, tā nauda nozuda, un arī tagad "Kuģniecībā" tā nekad neatgriezīsies. Un līdz šim bija arī parādi. Bija Krievijas parādi, bet tie Krievijas parādi tika atmaksāti, jo Krievija nodeva Latvijai 0,45 miljardus kubikmetru gāzes, 300 tūkstošus tonnu naftas produktu un 54 tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, kas sastādīja apmēram 38 miljonus dolāru. Diemžēl arī šī nauda neatgriezās "Latvijas kuģniecības" apgrozījumā. Nu, un es domāju, ka vēl vairāk brīnumu varētu pastāstīt daudzi no darbiniekiem, kas darbojās "Latvijas kuģniecībā", kuri ir te zālē, un arī Šķēles kungs kā "Latvijas kuģniecības" padomes priekšsēdētājs.

Cienījamie kolēģi! Nav, protams, arī saprotams, ka "Latvijas kuģniecība" sadalījās visdažādākajās 25 ofšoru kompānijās, bet pēc citiem datiem to ir 33. Tur ir valsts pilnvarnieki Latvijas pilsoņi, un, ja kuģi darbojas ofšoru zonās, protams, viņi nenes peļņu Latvijas budžetā. Un, ja mēs paskatāmies arī tālāk, tad cik tad "Latvijas kuģniecība" maksāja? Un ja vēl paņemam to cenu, visu to Kuģu remonta rūpnīcu un pārējās celtnes, kas bija uz krasta, un pats galvenais — tās ir iestrādātās nišas, tad "Latvijas kuģniecība" maksāja uz 1995.gadu apmēram 920 miljonus latu. Nu, mēs, kā vienmēr, to novērtējām ļoti mazā apmērā. Bet tagad, ja vajadzētu atjaunot "Kuģniecību" no jauna, mums būtu jāizliek vismaz 1 miljards.

Kādēļ Latvijas kuģi nebrauc ar sarkanbaltiem karogiem, un kāpēc Latvijas kuģi neremontējas Latvijas kuģu remontu rūpnīcās, jo tad taču būtu darbs mūsu dokeriem, mūsu strādniekiem, kas strādā šinīs rūpnīcās, un, protams, tā nauda, kuru mēs atstājam vai patiesībā "Latvijas kuģniecība" atstāj citās valstīs par remonta darbiem, tas viss paliktu Latvijā. Tāpēc, protams, visa tā problēma ir jāizskata, un "Latvijas kuģniecībai" ir jāstrādā Latvijas labā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Viņš runāja kā referents. Tagad viņš runās debatēs.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Pavisam īsi es gribētu pateikties arī Mārim Pūķim kā Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram. Es domāju, ka pamatā mūsu viedokļi sakrita. Dažas varbūt tādas sīkas lietas, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka, manuprāt, šīs koncepcijas, lai ir nosaukumi dažādi, būtība ir viena. Un praktiski arī šī 1998. gada 21. jūlija koncepcija, kura saucas tātad — kuģošanas politikas koncepcija, un šeit arī Satiksmes ministrija, Ministru kabinets nolēma kopīgi ar Finansu ministriju un Labklājības ministriju sagatavot priekšlikumus nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģošanas sektorā. Un, protams, arī Satiksmes ministrijai līdz 20. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par koncepcijas realizēšanas gaitu. Tā ka praktiski šeit, kolēģi, mēs redzam, ka tās ir ļoti radniecīgas. Protams, nosaukumi ir citi un citi datumi, bet īstenībā tas darbs ir palicis tādā pusratā, un tā nav Satiksmes ministrijas vaina. Es jau to reiz uzsvēru. Un paldies arī par tiem visiem pārējiem atzinumiem.

Vienīgais, ko es gribētu vēl uzsvērt, ka, ņemot vērā to, ka praktiski pašreiz "Latvijas kuģniecībai" nav kuģu ar Latvijas karogu, rezultāts ir tāds, ka ienākuma nodokli arī šiem kuģiem praktiski un darbiniekiem Latvijas valsts un pašvaldības nesaņem, tā ka mēs varētu domāt tikai par to, kā ar citu nodokļu politiku, akceptējot šo kuģniecības politiku un to šeit straujāk ieviešot dzīvē, īstenojot, mēs varētu gūt panākumus.

Es aicinātu valdības partijas katrā ziņā atbalstīt to, lai Ministru kabineta lēmumi nepaliktu papīru līmenī, bet lai tie arī dzīvē īstenotos ar lēmumiem un likumu grozījumiem. Lai mums veicas!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka visi runātāji ir vienojušies par pirmo daļu, ka šī problēma ir svarīga, ka tā ir Latvijai ļoti nozīmīga, ka tā ir jārisina un ka tā ir jārisina konsekventi. Bet kā katram lēmumam, kas tiek pieņemts šajā Augstajā namā, ir nepieciešamība, lai šis lēmums būtu arī juridiski korekts ne tikai pēc satura, bet arī pēc formas un atspoguļotu to ceļu un to sistēmu, ko mūsu prakse gan valsts pārvaldē, gan konkrētu jautājumu risināšanā prasa no mums kā likumdevējiem. Lai mēs nepārvērstos vienā gadījumā par tiesas spriedējiem tādēļ, ka mums nepatīk konkrētā lieta vai piespriestais sods kādā konkrētā lietā, kur tas, mums nezinot absolūti šīs lietas apstākļus, liekas, kā vienmēr, parasti par vāju, nevis par bargu. Un arī šinī gadījumā, lai mēs nepārvērstos par izpildvaras pārstāvjiem, kuri nu norāda valdībai, kā savādāk risināt šo jautājumu, kā savādāk risināt tās lietas, kas ir valdības kompetencē.

Līdz ar to es gribu teikt, ka šāds Saeimas lēmums, kāds tiek piedāvāts, ka tas ne tikai pēc būtības, bet arī pēc formas nav pieņemams.

Kas tad šeit tiek piedāvāts? No vienas puses, tātad tiek piedāvāts konkrēts uzdevums valdībai, un tajā pašā laikā, nu, noteikts ļoti īss termiņš. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts un mans personiskais viedoklis ir, ka visādā ziņā šeit tikai piedāvāts tikai kaut kāds daļējs problēmas risinājums. Es kategoriski iebilstu pret šeit Bojāra kunga izteikto aicinājumu un kaut kādām domām, ka Latvija kādreiz varētu kļūt par brīvo karogu valsti. Es domāju, ka nedz valdība nekad nav nākusi ar tādu ideju, nedz arī mūsu situācija Eiropā. Eiropā nav tādu brīvā karoga valstu, un atzīšana par brīvā karoga valsti mums var smagi beigties. Tāpēc šādi paziņojumi šeit ir absolūti nepamatoti un nepareizi.

Bet tajā pašā laikā es domāju, ka valdībai ir jānāk ar konkrētu likumprojektu paketi. Un nedz mums būtu norādāms, kādā veidā valdībai jādod šādi norādījumi, kādā veidā valdībai konkrēti kādi grozījumi jāiesniedz kuros likumos, es domāju, ka skaidra un viennozīmīga valdības kompetence. Bet visādā ziņā šādu lēmumu pieņemšana ir tikai, nu, faktiski neko neatrisinoša, neko nedodoša, un tāpēc es aicinu to noraidīt. Es domāju, ka valdības piedāvātajai likumpaketei ir jābūt tādai skaidrai, atbilstošai šai kuģniecības koncepcijai, kas ir valdībā apstiprināta. Un pat vairāk: saistībā ar tām domām, kas šajā kuģniecības koncepcijā varbūt trīs gadus atpakaļ ir ierakstītas, bet kuras ir izrādījušās par dzīvot nespējīgām. Tie ir jautājumi tieši par nodokļiem. Gan par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas attiecas uz kuģu cilvēkiem, uz jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, jo piedāvājums samazināt kaut kādā veidā šo nodokli nekādu efektu nevar dot un nedod. Te skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka ir pilnīgi jāatbrīvo jūrnieki no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, jo tas pats ir saistīts arī ar sociālajiem maksājumiem. Kaut kādi mēģinājumi uzturēt kaut kādu daļēju maksājumu no pašu jūrnieku kabatas par sociālo apdrošinājumu nekādu efektu nedod. Šie kuģi atšķirībā no parastām fabrikām, kas nekur nevar aizbēgt no Latvijas, šie kuģi vienkārši aizpeld. Un tie ir aizpeldējuši, tādēļ es šeit aicinātu gan Labklājības ministriju, gan Finansu ministriju nenākt ar šādiem puspriekšlikumiem, jo kuģi jau peld prom un peldēs prom, tādēļ ir jāatbrīvo šie te jūrnieki pilnīgi no visiem maksājumiem, lai būtu iespēja konkurēt šiem kuģiem, Latvijas kuģiem būtu iespēja konkurēt ar brīvā karoga kuģiem.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienības direktīvas, kas šeit jau tika minētas no cienījamā Baldzēna kunga, es ceru, ka viņš tās ir izstudējis, skaidri un gaiši nosaka, ka maksimālais atbalsts, ko Eiropas Savienība pieļauj šajos jautājumos, ir nulles likme. Tātad, citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienība pasaka, ka jā, ir tiesības pilnīgi atbrīvot jūrniekus no ienākuma nodokļa un ir tiesības pilnīgi atbrīvot jūrniekus no sociālā nodokļa maksājumiem. Bet Eiropas Savienība saka, un es domāju, sociāldemokrāti to atbalstīs, jo viņi cīnās vienmēr par darbaļaudīm, sociālā nodrošinājuma līmenis nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks. Tādēļ mēģinājums šeit risināt tikai pa pusei, izķert ārā kaut ko no šīs kuģošanas, kuģniecības koncepcijas un kaut ko šeit mums šodien šajā lēmumā piedāvāt ir absolūti nepamatots, ir jābūt šeit centrālam likumprojektam par kuģošanas nozari, kuram šie te nodokļu likumi ir tikai pakārtoti, kuri pasaka, kādas kompānijas tiek atzītas par tādām, kurām tiek dots šis atvieglojums. Kādā saistībā viņiem ir jābūt ar reģistrācijas vietu, tas ir, Latviju, kādas saistības tur ir jābūt ar jūrniekiem, kuri brauc uz šo kompāniju kuģiem, kādas saistības tur jābūt ar kapteini un galveno mehāniķi. Viss šajā kuģniecības koncepcijā ir ierakstīts, Baldzēna kungs, tādēļ mēģinājumi mums šeit iesmērēt kaut kādu tādu pusrisinājumu neko nedos. Tas neko neatrisinās.

Cita lieta, es jums piekrītu, ka šī nesaskaņotība starp dažādām ministrijām, nu, diemžēl nav devusi iespēju acīmredzot valdībai atnākt mums līdz Saeimai ar šādiem dokumentiem. Tā rezultātā, protams, kuģi peld tur, kur ir mazāki nodokļi. Un tas, es domāju, ir svarīgs aspekts. Es kā jurists redzu visu šo problēmu kā vienotu likumu paketi, kura ir jāiesniedz. Tādēļ diemžēl piedāvātais lēmuma projekts no juridiskā viedokļa un arī no praktiskā viedokļa, es šaubos, ja iesniedz šādus atsevišķus labojumus likumos, diez vai varētu saņemt atsevišķu Saeimas atbalstu, ja tas nebūtu piesaistīts pie konkrētas kuģošanas nozares likuma, ar kuru tiktu noteikta precīza joma, aprakstītas šīs kompānijas, izvirzītas tām prasības. Šo te kompāniju Latvijai, domāju, nebūtu daudz, un viena no galvenajām ir "Latvijas kuģniecība", tādā veidā mēs nevarētu iedarbināt šos nodokļu atvieglojumus tikai caur šo te kuģošanas nozares likumu. Un, protams, kā juristam man gribētos piebilst vēl vienu lietu, par ko diemžēl arī nedomā mums valdība, bet tas vairāk ir Tieslietu ministrijas jautājums, kurš nebija iesaistīts šajā te visā ministriju saskaņošanā, bet sākumā tādas idejas bija, bet tās tika noraidītas. Tas ir par kuģu zemesgrāmatu jeb par kuģu reģistru. Tam ir jābūt juridiskam, tiesu sistēmā pastāvošam reģistram, jo neviena banka nedos nekādus aizdevumus tam reģistram, kas šodien eksistē Latvijā bezpeļņas akciju sabiedrības sastāvā, kur inženieri nodarbojas ar juridisko lietu reģistrāciju un ir iecerējuši reģistrēt kuģus par miljoniem. Neviena normāla banka nekad nedos kuģu hipotēku šādā reģistrā reģistrētam kuģim. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ šie kuģi neatrodas zem Latvijas karogiem, un katrs kuģis faktiski pēc būtības ir ieķīlāts, jo vēl neuzcelts kuģis jau ir ieķīlāts, tad kad sāk tā būvniecību, un pēc tam, kad tas sāk jau kuģot pa jūrām, tas maksā savu parādu, ko ir veidojušas summas par tā celtniecību. Arī šis Holandes eksperts, par ko jūs atsaucaties, tieši norāda, ka šai sistēmai jābūt sakārtotai tā, kā tas ir sakārtots Centrāleiropas valstīs. Līdz ar to es šādiem te puslēmumiem nekādā gadījumā nevaru piekrist un aicinu tos noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es pateicos par kritiku. Katrā ziņā es noraidu kritiku, ka mēs kaut ko gribam šeit iesmērēt. Mēs neko negribam iesmērēt. Mēs vienkārši aicinām, lai valdība īsteno savus lēmumus, lai pieņemtie lēmumi nāktu arī dzīvē. 1998.gada 21.jūlijā valdība nolēma, ka tādas un tādas ministrijas izstrādās un iesniegs Saeimā. Šodien ir nevis 1998.gada 21.jūlijs, šodien ir 2001.gada 4.aprīlis. Kolēģi, es domāju, ka es valdībai gribu "iesmērēt" tikai vienu, lai viņa savus vārdus pārvērš par darbiem. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu arī Saeimai kautrēties, ka šis laiks būtu bijis par īsu valdībai, ka viņa nevar un negrib. Es domāju, ka viņa grib, viņai jau ir gandrīz viss gatavs, vajadzīgs tikai pēdējais slīpējums un redakcija, jo šādi nopietni lēmumi ir izstrādāti arī Satiksmes ministrijā, un es pietiekami pārvaldu šo situāciju, lai to varētu izdarīt. Es neredzu šeit nekādu problēmu. Pāriesim no vārdiem pie darbiem, un tad arī parādīsies tā likumdošanas pakete un to izstrādās Ministru kabinets, protams, konsultējoties ar saviem spēcīgākajiem juristiem, kurus Linards Muciņš, neapšaubāmi, ciena, un tad arī nevajadzēs mums šeit ne par ko diskutēt, mēs visi priecīgi to atbalstīsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai atbildīgais referents vēlas vēl ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas kuģošanas politiku". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 55. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ventam Balodim.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu jūs pēc sēdes tikties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Jānis Bunkšs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Jānis Škapars, Aleksandrs Kiršteins, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.