Vakar, 17. decembrī, Ministru kabineta sēdē
Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība””.
Noteikumi izdoti, lai, izpildot Ministru kabineta apstiprināto Indikatīvo rīcības plānu Šengenas acquis prasību īstenošanai, pamatos pabeigtu pielāgot Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas praksi Eiropas Savienības dalībvalstu praksei, kā arī lai sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu Iekšlietu un Ārlietu ministrijas struktūrvienību kompetenci attiecībā uz ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, un personu svītrošanu no tā.
Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību, būs šādas: ārzemnieka pasei jābūt derīgai vismaz trīs mēnešus ilgāk par pieprasītās vīzas derīguma termiņu (līdz šim bija divi mēneši); vīzu pieprasījumi vairs netiks izskatīti steidzamības kārtībā, izņemot gadījumus, kad to prasa/pieļauj objektīvi apstākļi (humāni apsvērumi vai nepārvaramas varas apstākļi, tranzītvīzas, vīzas starptautiskajiem autopārvadātājiem, valsts intereses, Eiropas Savienības t. s. baltā saraksta valstu pilsoņi u. tml.); gadījumos, kad vīzas izsniegšana tiek atteikta, par to vairs netiks izdarīta īpaša atzīme ārzemnieka pasē; tiek strikti noteiktas augstākstāvošās amatpersonas, kas ir tiesīgas pieņemt lēmumu par ārzemnieka svītrošanu no personu saraksta, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir liegta, tādējādi izvairoties no kompetenču dublēšanās un iespējamiem pārpratumiem tik “jutīgā” jomā; tiek radīta iespēja ārzemnieku, kuri vīzas saņem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vai tuvu radinieku apbedījuma vietu esamību Latvijas Republikas teritorijā, ģimenes locekļiem (laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem) arī saņemt vīzas uz šāda paša pamata.
Noteikumi stājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri.
Akceptēti “Noteikumi par finanšu memorandu „PHARE 2002. gada Nacionālā programma Latvijai””.
Finanšu memoranda PHARE 2002. gada Nacionālā programma Latvijai” projekts ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts. Finanšu ministrs pilnvarots parakstīt finanšu memorandu.
Finanšu ministrijai uzdots nodrošināt memoranda tulkojumu latviešu valodā un iesniegt Valsts kancelejā. Līdz laikam, kad memorands būs iztulkots, ar nepieciešamo informāciju un atsevišķu memoranda normu tulkojumu var iepazīties Finanšu ministrijā.
Akceptēti noteikumi “Pašvaldību finansēšanas kārtība līdz likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” un Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā” spēkā stāšanās dienai”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā līdz dienai, kad stājas spēkā likums “Par valsts budžetu 2003.gadam” un Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā”, pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai saņem dotācijas no fonda saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” 5.panta otro daļu Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību attiecīgajā budžeta gadā. Finanšu ministrija, lai nodrošinātu kārtību, kādā pašvaldības līdz dienai, kad stājas spēkā likums “Par valsts budžetu 2003.gadam” un Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā”, veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vai saņem dotācijas no fonda, ir izstrādājusi šos noteikumus.
Noteikumos paredzēto normu ieviešanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta: pašvaldības iemaksas fondā veic ar Valsts kases starpniecību no prognozētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, bet tās pašvaldības, ar kurām Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu īpašu iekasēšanas kārtību, iemaksas fondā veic patstāvīgi (bez Valsts kases starpniecības); valsts budžeta dotācija fondā ieskaitāma likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” apstiprinātajā apmērā saskaņā ar Finanšu ministrijas apstiprinātu finansēšanas plānu. Dotācijas sadalījums pa mēnešiem ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto kopējo ieņēmumu procentuālo sadalījumu pa ceturkšņiem. Līdz ar to dotācijas apjoms 2003.gada janvāra – marta mēnešos ir sadalīts saskaņā ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto kopējo ieņēmumu procentuālo sadalījumu pa ceturkšņiem un katru mēnesi vidēji ir nepieciešams par 57 848 latiem lielāks, nekā nosakot 1/12 no plānotās dotācijas.
Pēc Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā” stāšanās spēkā Valsts kase pārrēķina fondā iekasētos un sadalītos līdzekļus atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumos Nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā””.
Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā” nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti nodokļa maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Lai pašvaldībām 2003.gadā varētu sadalīt pašvaldību nodokļa ieņēmumus atbilstoši noteiktajam 2003.gada nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficentam, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumos Nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā””.
Šādi grozījumi tiek izstrādāti katru gadu, attiecīgi nosakot katram budžeta gadam Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu atbilstoši pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadā pirms budžeta sagatavošanas gada.
Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālais sadalījums 2003.gadam ir noteikts, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši 2001.gada nodokļa faktiskajai izpildei.
Likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” noteiktās konkrētās pašvaldības iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase, ieturot atbilstošās summas no pašvaldības budžetā caur sadales kontu ieskaitāmās nodokļa ieņēmumu daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.
Akceptēti noteikumi “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.
Noteikumi paredz, ka finanšu ministrs izveido Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi, kas pārrauga pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem aizņēmumiem, sniegtajiem galvojumiem un plānotajiem aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī, ja nepieciešams, sniedz pašvaldībām ieteikumus turpmākajai finansiālajai darbībai. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvaldes, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts kases.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Valsts kasi, kā arī kārtību, kādā pašvaldības iegūst tiesības noslēgt aizdevuma līgumus ar citiem aizdevējiem.
Noteikumos arī noteikta kārtība, kādā pašvaldības var sniegt galvojumus pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī noteikta galvojuma sniegšanas kārtība par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.
Noteikumos noteikts arī to dokumentu saraksts, kas pašvaldībām ir jāiesniedz Padomei, konkrēto jautājumu izskatīšanai, lai Padome varētu pieņemt lēmumu.
Akceptēti trīs rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 923 pilsonības pretendenti, tai skaitā 105 viņu nepilngadīgie bērni.
Ministru kabineta 17.decembra sēdē akceptēja rīkojumu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 4.jūlija rīkojumā “Par XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku sarīkošanu””.
Apstiprināta svētku rīcības komiteja šādā sastāvā: rīcības komitejas priekšsēdētāja I. Rībena — kultūras ministre; rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks R.Vanags — diriģents; rīcības komitejas locekļi: G.Bojārs — Rīgas domes priekšsēdētājs; D.Čivle — Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja; A.Gailis — Kultūras ministrijas valsts sekretārs; I.Gaters — īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās; A.Jaunsleinis — Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis; U.Līkops — īpašu uzdevumu ministra veselības aprūpes lietās padomnieks; J.Rekšņa — Valsts policijas priekšnieks; O.Rubenis — Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs; K.Šadurskis — izglītības un zinātnes ministrs; M.Tralmaks — Rīgas pilsētas izpilddirektors.
Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti””.
Saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 48.panta pirmo daļu Privatizācijas aģentūru kā akciju sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pants paredz, ka Privatizācijas aģentūras darbību pārauga padome, kuru ieceļ Ministru kabinets.
Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumu Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” 46.punkts nosaka, ka, pēc pilnvarnieka priekšlikuma, Ministru kabinets pieņem lēmumus par padomes locekļu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, ievērojot Statūtu 53.punktu.
Statūtu 53.punkts nosaka, ka Privatizācijas aģentūras padomes sastāvā ir piecas pilnvarnieka ieteiktās personas un pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim.
Akceptēti rīkojumi “Par V.Dambiņu” saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumu Nr.203 “Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi” 12.punktu un Ministru kabineta 1995. gada 21.novembra noteikumu Nr.360 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības aģentūras” statūti” 41.punktu, ņemot vērā ekonomikas ministra ieteikumu, Vilis Dambiņš iecelts bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības aģentūra” padomes locekļa amatā.
Akceptēts rīkojums “Par R.Kļaviņu” saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumu Nr.203 “Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi” 12.punktu un Ministru kabineta 1995. gada 21.novembra noteikumu Nr.360 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības aģentūras” statūti” 41.punktu, ņemot vērā ekonomikas ministra ieteikumu, Ralfs Kļaviņš iecelts bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības aģentūra” padomes locekļa amatā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments