“Lai prezentētu Latviju kā valsti, kas ir dinamiska, sekmīga, strauji augoša, tādu, ko katrs vēlētos par sabiedroto un kaimiņu, neatsverama loma ir mūsu vēstniekiem”

Vakar, 17.decembrī, Rīgā sākās Latvijas diplomātisko misiju vadītāju sanāksme “Latvijas vieta jaunās dalības un partnerības statusā”

Vakar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga rīkotajā pieņemšanā Latvijas diplomātisko misiju vadītājiem Rīgas pilī Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “LV”

Vakar, 17. decembrī, Rīgā sākās Latvijas diplomātisko misiju vadītāju sanāksme “Latvijas vieta jaunās dalības un partnerības statusā”. To atklāja ārlietu ministre Sandra Kalniete. Uzrunājot diplomātus, viņa atgādināja, ka pati vēl nesen atradusies vēstnieku pulkā, pildot Latvijas vēstnieces pienākumus Francijā. “Man nav šaubu, ka Ārlietu ministrija ir un arī turpmāk būs vienota komanda. Mans spēks allaž bijis un ir spēja citu labās idejas īstenot dzīvē, un tādu es savu lomu redzu arī tagad,” teica S.Kalniete, uzsverot, ka viņa allaž pratusi “motivēt līdzspēlētājus vienotai rīcībai”. “Es vēlos veicināt ikviena ministrijas darbinieka patstāvību, “ teica ārlietu ministre. “ Es esmu pret pārmērīgu kontroli, jo tā slāpē iniciatīvu.”

Tālāk viņa runāja par Ārlietu ministrijas un citu Latvijas institūciju aktuālākajiem uzdevumiem tagad, kad saņemts uzaicinājums dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES). “Jādomā, kā turpmāk Latvijā tiks koordinēti ES jautājumi, un šeit pagaidām sastopami dažādi viedokļi. Ārlietu ministrija pierādījusi, ka spēj saskaņot dažādu ministriju dažkārt pat pretrunīgus viedokļus,” teica S.Kalniete, uzsverot, ka līdz šim šī ministrijas darbība bijusi horizontāla. Acīmredzot turpmāk Ārlietu ministrijai nāksies pieņemt vertikālus lēmumus par Latvijas virzību uz ES. Ministre uzsvēra, ka, iestājoties NATO, Latvija ne vien pati saņems drošības garantijas, bet arī piedāvās tās citiem. No šejienes aktualizējas Latvijas attiecības ar NVS valstīm, jo Latvijas īpašs pienākums nākotnē būs nodrošināt, lai reģioni ap Latviju un tātad arī ap ES un NATO veidotos par stabilitātes zonu. Ārlietu ministre pauda pārliecību, ka Latvijas “iziešana no neskaidrās joslas”, saņemot uzaicinājumus iestāties NATO un ES, veicinās mūsu valsts lietišķu dialogu ar Krieviju.

Ar Latvijas vēstniekiem vakar tikās arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Juris Lujāns, kā arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts. Dienu noslēdza Valsts prezidentes rīkota pieņemšana Latvijas vēstniekiem Rīgas pilī.

Šodien, sanāksmes otrajā dienā, vēstnieki ar Latvijas Gaisa spēku helikopteriem dosies uz Jūras spēku mācību centru Liepājā, kur iepazīsies ar mācību centru un “Baltron” pretmīnu skolu, kā arī apmeklēs Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu un Jūras spēku atbalsta bāzi. Šeit paredzēta Jūras spēku prezentācija, datu bāzes un Kara kuģu flotiles apskate.

Vakar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga rīkotajā pieņemšanā Latvijas diplomātisko misiju vadītājiem: bij. ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs; nākamais vēstnieks Kanādā Atis Sjanīts, vēstnieks Itālijā Jānis Lūsis, vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs ar kundzi…
…vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš ar kundzi un vēstnieks NATO Imants Lieģis…	…Valsts protokola vadītājs Mārtiņš Perts, bij. ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un vēstnieks Nīderlandē Kārlis Eihenbaums…
…vēstnieks ANO Ņujorkā Gints Jegermanis, vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja un Vaira Vīķe–Freiberga; vēstniece Čehijā Iveta Šulca un ES iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris…
…vēstnieks ASV Aivis Ronis un vēstnieks Krievijā Normans Penke; Valsts prezidente un vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis…

Pēcpusdienā, atgriezušies Rīgā, vēstnieki Ārlietu ministrijā tiksies ar tieslietu ministru Aivaru Aksenoku un iekšlietu ministru Māri Gulbi paneļdiskusijā par attiecīgo nozaru aktualitātēm. Par sabiedrības integrācijas jautājumiem ar vēstniekiem runās īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Šodien tiks apspriesti arī administratīvie, finanšu, juridiskie un konsulārie jautājumi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Ekselences, dārgie kolēģi,

Man prieks jūs sveikt Rīgas pilī tādā brīdī, kad jūs esat sabraukuši no visas pasaules atkal dzimtenē, svētku priekšvakarā, un sveikt Jūs šeit visa nākamā gada un nākotnes gaidās.

Šis gads ir bijis unikāls mūsu vēsturē, skolas bērniem vēl ilgi šis gads būs jāpatur galvā. Tie panākumi, ko Latvija ir guvusi starptautiskajā arēnā, protams, ir ļoti ilgu pūliņu rezultāts. Šis darbs savās frontes līnijās ir noticis diplomātiskajā laukā. Tie lēmumi, kas tika pieņemti Prāgā un Kopenhāgenā, balstās uz katras organizācijas dalībvalstu politiskā lēmuma uzskatīt Latviju par pietiekami progresējušu, attīstītu un atbilstošu savas organizācijas prasībām – vai tā būtu NATO, vai ES. Lai to izvērtētu, mēs esam tikuši svērti, mērīti, sijāti un vētīti pēc dažādiem objektīviem kritērijiem, statistikām, bet beigu beigās tomēr ir ticis pieņemts politisks lēmums, un, lai pieņemtu politisku lēmumu, ir nepieciešama argumentācija. Man šķiet, ka pat Ķestera kungs varētu teikt, ka nepietiek tikai ar sausiem faktiem un vienkāršām objektīvām prezentācijām. Pat tādos jautājumos kā sadaļu slēgšana ir nepieciešama pārliecinoša argumentācija.

Lai prezentētu Latviju kā tādu valsti, kas ir dinamiska, sekmīga, strauji augoša, tādu, ko katrs sev vēlētos par sabiedroto, biedru un kaimiņu, neatsverama loma ir mūsu vēstniekiem. Vēstnieki ir tā saite diplomātiskajā līmenī caur to valsti, kurā strādā un atrodas, viņi ir arī informatīvās plūsmas nodrošinātāji, un viņi ir tie, kas sagatavo ceļu augstākajām amatpersonām dažādās tikšanās reizēs. Ja nebūtu vēstnieku veiktie priekšdarbi, tad arī amatpersonām nebūtu iespējams paveikt to, ko viņas pēc tam, ierodoties šajā valstī, var veikt.

Es kā prezidente vēlos pateikties visiem vēstniekiem par to, ko viņi dara Latvijas valsts labā, jo jūsu ieguldījums ir neatsverams, un to tikai dienās varēs izvērtēt vēsture, cik ļoti svarīgs tas ir bijis. Es vēlētos īpašu pateicību izteikt tiem vēstniekiem, kam šajā NATO un ES paplašināšanās procesā ir bijis jābūt īpaši aktīviem, bet vēlētos izcelt tos, kuru atbildībā ir vairākas valstis, kur mūsu amatpersonām ir bijis jābrauc, un kurās vēstniekiem, kā Kuzmas kundzei, ir bijis atkārtoti jāgādā par vizītēm veselā virknē valstu, kas ir viņu gādībā un rūpju lokā. Vēlētos īpaši izcelt arī Baumaņa kungu, kuram fiziski lielu daļu sava mūža nākas pavadīt Kopenhāgenas lidostā ne tikai prezidentes vizīšu dēļ, bet arī citu amatpersonu dēļ. NATO jautājumā šogad īpaši vēlētos izcelt mūsu vēstnieku ASV, jo tur notika ļoti intensīvs lobēšanas darbs, lai iegūtu ASV politisko atbalstu. Vēlos arī īpaši pateikties visiem tiem, kuru valstīs man kā prezidentei šogad ir bijušas vizītes. Es esmu ļoti pateicīga par jūsu atbalstu, to pleca sajūtu, ko jūs man dodat. Un, protams, paldies visiem citiem, katram jūsu zemē. Es patiesi augstu novērtēju jūsu veikumu.

Es vēlētos lielu pateicību izteikt arī Bērziņa kungam, kura ārlietu ministra darbības laikā ir notikuši šie ļoti nopietnie, sarežģītie un garie sagatavošanās darbi uzaicināšanai gan NATO, gan ES. Dažādu politiskā kalendāra sakritību dēļ viņam bija liegta iespēja baudīt sava darba augļus šajā noslēguma procesā, bet es domāju, jūsu ieguldījumu, Bērziņa kungs, visi atceras, kas ir bijuši ar jums kopā, un ir jums par to pateicīgi. Jūs savu vārdu vēstures grāmatās jau godam esat ierakstījis. Paldies jums par to!

Es novēlu Latvijai turpināt pasaules kartē iezīmēt savu klātieni, iezīmēt sevi uz katras valsts mentālās kartes. Lai jums visiem izdodas turpināt aizsākto, aktivizēt, kas jau ir sācis darboties un atrast jaunus veidus, kā Latvijai zemē, kurā jūs darbojaties, būt vairāk pārstāvētai un redzamai. Vēlos šajā svētku priekšvakarā pacelt glāzi uz mūsu vēstnieku veselību, viņu laimi un turpinātām sekmēm, nesot Latvijas vārdu ārzemēs. Uz mūsu vēstniekiem!

Valsts prezidentes uzruna Latvijas vēstniekiem Rīgas pilī 2002.gada 17.decembrī

	…Valsts prezidente un vēstnieks ASV Aivis Ronis; Vaira Vīķe–Freiberga un vēstnieks Lielbritānijā Jānis Dripe…
	Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” …Valsts prezidente, vēstnieks Portugālē Rolands Lappuķe, vēstniece Austrijā, Ungārijā un Šveicē Elita Kuzma, vēstnieks NATO Imants Lieģis; Vaira Vīķe–Freiberga un vēstnieks Grieķijā Mārtiņš Lācis; vēstniece Lietuvā Maira Mora un Indulis Bērziņš