Daudzveidība ir bagātība

Par pilsoņiem un nepilsoņiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) dažkārt tiek saistīta arī ar sabiedrības integrāciju un naturalizācijas procesa gaitu Latvijā. Proti, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, ikviens Latvijas pilsonis automātiski kļūs par ES pilsoni un izbaudīs visas tiesības un privilēģijas, ko sniedz dažādās ES politikas. Pievienojoties ES, Latvija drīzumā kļūs arī par Šengenas līguma dalībvalsti, tādējādi Latvijas pilsoņi varēs brīvi ceļot un uzturēties gandrīz visās Eiropas valstīs. Latvijas pilsoņiem, kļūstot par ES pilsoņiem, būs tiesības pilnībā izbaudīt ES brīvās darbaspēka kustības priekšrocības un pēc vienādiem nosacījumiem pieņemt darba piedāvājumus visās ES dalībvalstīs utt.

Bet joprojām aktuāls un neatrisināts ir jautājums par Latvijas nepilsoņu likteni pēc mūsu valsts pievienošanās ES. Latvija kļūs par daļu no vienotās ES telpas, bet kādā mērā visas ES tiesības, brīvības un pienākumi skars Latvijas nepilsoņus? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, 6. decembrī Eiropas Savienības informācijas centra (ESIC) mājaslapā norisinājās interneta konference par tematu “Iestāšanās Eiropas Savienībā — kā tas ietekmēs sabiedrības integrāciju Latvijā?”.

Diskusijā uz jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.

Interneta konferences laikā E.Rasbašam un N.Muižniekam tika uzdoti visdažādākie jautājumi par to, kas mainīsies sabiedrības integrācijas jomā un kāds būs nepilsoņu stāvoklis pēc tam, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Daudz tika jautāts par Eiropas Savienības pilsonību, Latvijas pilsoņu un nepilsoņu stāvokli pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Nepilsoņu nākotne vēl neskaidra

Skaidrojot Latvijas pilsoņu iekļaušanos ES brīvajā personu kustībā, E. Rasbašs norādīja, ka, Latvijai iestājoties ES, pilsoņiem tiks piešķirtas tiesības dzīvot un strādāt citās Savienības dalībvalstīs.

ES pilsoņiem ir daudz vairāk tiesību nekā nepilsoņiem vai trešo valstu pilsoņiem. Kā šī sistēma precīzi strādās, tas vēl nav pilnībā skaidrs, jo ES likumi tika veidoti, ņemot vērā pašreizējo ES dalībvalstu situāciju, un tādējādi nav ticis ņemts vērā nepilsoņu jautājums. E. Rasbašs prognozē, ka tikai pēc tam, kad Eiropas Kopienu tiesa būs izveidojusi stabilu juridisko sistēmu šajā sfērā, būs iespējama precīza atbilde uz šo jautājumu. Un atbilde ne vienmēr būs vienkārša.

Iespējas ceļot

Piemēram, situācija attiecībā uz ceļošanai nepieciešamajiem dokumentiem ir ļoti sarežģīta. Šajā gadījumā nosacījumi ir atkarīgi ne tikai no Latvijas iestāšanās ES, bet arī no Latvijas pievienošanās Šengenas valstu grupai (šobrīd tajā ietilpst ES dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, bet ieskaitot Norvēģiju). Latvija plāno šai grupai pievienoties 2007. gadā. Arī pārējās jaunās dalībvalstis varētu pievienoties tajā pašā laikā vai arī pievienošanos varētu atlikt. Nepilsoņiem, kas ceļo pa Šengenas valstīm, izmantojot nepilsoņu starptautisko pasi, būs nepieciešamas vīzas, ja vien konkrētā valsts vienpusēji nenolemj par vīzu atcelšanu; šobrīd to noteikusi tikai viena valsts. Šengenas valstīs ir iespēja arī ceļošanai izmantot identifikācijas kartes. Latvija plāno šādas kartes ieviest nākamgad. Ja Latvijas valdība izlems (vienpusēji), ka šādi dokumenti izmantojami arī ceļošanai, nepilsoņi varēs ar tiem ceļot pa Šengenas valstīm. Viņiem būs nepieciešama arī nepilsoņu pase kā papildu identifikācijas pierādījums, taču šajā pasē nebūs vajadzīga vīza, izņemot braucienus uz Apvienoto Karalisti un Īriju, kur vīzas joprojām ir nepieciešamas, ja vien šo abu minēto valstu institūcijas neizlems citādi.

Brīva darbaspēka kustība

Tā kā dažās dalībvalstīs ir bažas par lielu darbaspēka pieplūdumu, it īpaši no Polijas, jauno dalībvalstu pilsoņiem tiks noteikts divu gadu pārejas periods, kuru iespējams pagarināt līdz pieciem gadiem, pirms brīvas kustības nosacījumu pilnīgas stāšanās spēkā. Bet vairākas dalībvalstis paziņojušas, ka nekādus ierobežojumus jauno dalībvalstu pilsoņiem nepiemēros jau no pirmās pievienošanās dienas.

Saskaņā ar pašreizējo ES likumdošanu nepilsoņiem šādu tiesību nebūs, norāda E. Rasbašs. Šobrīd Eiropas Komisija izstrādā jaunus priekšlikumus, lai paplašinātu zināmas tiesības nodarbinātības sfērā ilglaicīgiem ES iedzīvotājiem, kas nav ES pilsoņi (kopumā tie ir dažādu trešo valstu pilsoņi, piemēram, tie pārstāv Turciju, ASV vai Alžīriju, taču, iespējams, šie noteikumi varētu attiekties arī uz Latvijas nepilsoņiem). Šis ir diezgan pretrunīgs priekšlikums. Šāds priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs. Tas nebūs viegls process un prasīs vairākus gadus. Nav skaidri zināms, vai šis priekšlikums tiks apstiprināts šādā formā, tādēļ Latvijas nepilsoņu liktenis ES darba tirgū vēl nav pilnībā skaidrs.

Nepilsoņi citur Eiropā

Salīdzinot nepilsoņu stāvokli Latvijā ar pieredzi ES dalībvalstīs, E. Rasbašs atzina, ka pašreizējās ES dalībvalstīs ir visai neliels nepilsoņu skaits. Tomēr daudzās dalībvalstīs ir liels skaits trešo valstu pilsoņu, bieži no bijušajām kolonijām, citām dalībvalstīm, ASV utt. Šiem cilvēkiem — kuri, protams, maksā nodokļus — ir tādas pašas tiesības saņemt pabalstus, izglītību, veselības aprūpi utt. Bet minoritāšu integrācija, īpaši viesstrādnieku bērnu un mazbērnu, kas ieradās un dzima Eiropā pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, joprojām norit visai lēni, un tas ir vērā ņemams fakts daudzās dalībvalstīs, uzskata E. Rasbašs.

Nepilsoņu integrācija — divpusējs process

Neapšaubāmi, ļoti svarīgi ir izprast, ka sabiedrības integrācija nav vienpusējs process, kurā iesaistīti tikai cittautieši vai minoritāšu pārstāvji. Atbildot uz jautājumu, kas Latvijā tiek darīts, lai arī latvieši mainītu savu nostāju pret integrāciju un cittautiešu klātbūtni Latvijā, N. Muižnieks norādīja, ka vēl pērngad Sorosa fonds Latvijā atbalstīja nelielu informācijas kampaņu, kuras mērķauditorija bija pilsoņi, un kampaņas mērķis bija veicināt izpratni par naturalizāciju. “Domāju, ka integrācija ir abpusējs process un ka arī latviešiem ir vairāk jāmācās par mazākumtautību kultūru, multikulturālismu. Jo drīzāk mēs visi uztversim daudzveidību kā bagātību, jo vieglāk mums būs Eiropā. Vienveidīgas ir tikai primitīvās un totalitārās sabiedrības,” konferences laikā rakstīja N. Muižnieks.

Kas turpmāk koordinēs integrāciju

Interneta konferences laikā ministrs pauda uzskatu, ka līdzšinējās valdības sabiedrības integrācijai veltījušas pārāk maz uzmanības un šī joma nav bijusi prioritāte. Tādēļ īpašu uzdevumu ministra amata izveidošana vērtējama ļoti pozitīvi un, cerams, ka sekmēs integrācijas gaitu.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā iekļautas divas agrākās Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Sabiedrības integrācijas departaments un Mazākumtautību lietu daļa. Koordinējot integrācijas procesu, īpašu uzdevumu ministrs strādās arī ar Sabiedrības integrācijas fondu un aktīvi sadarbosies ar citu nozaru ministrijām. “Ja šāda struktūra gada laikā sevi neattaisnos, to likvidēsim,” informēja ministrs.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors