Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

Saeimas dok. Nr.169; likumprojekts Nr.81

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 9. decembra sēdē akceptēts (prot. Nr.55, 7.§)
un 11. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. 1.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apdrošinātājs — Komercreģistrā ierakstīta:

a) komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk — apdrošināšanas sabiedrība),

b) ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu;”;

papildināt 4.punktu ar vārdiem “kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu”;

aizstāt 7.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrība” ar vārdu “komercsabiedrība”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) tehniskās rezerves — atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pieņemtajai pārapdrošināšanai aprēķinātās iespējamās apdrošinātāja saistības;”;

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“10) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību apdrošināšanas sabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita,

b) kontroles veidā,

c) tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

11) dalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstu apdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

12) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalsts;

13) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta struktūrvienība, kurai nav juridiskas personas statusa un kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā;

14) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — ārvalsts apdrošinātāja Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta filiāle, kas darbojas kā:

a) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — dalībvalsts apdrošinātāja Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta filiāle,

b) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — nedalībvalsts apdrošinātāja Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta filiāle;

15) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstīs reģistrēts apdrošinātājs, kas reģistrēts ārpus dalībvalsts un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

16) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā atrodas apdrošinātāja vadība (apdrošinātāja sēdeklis);

17) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:

a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,

b) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,

c) valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs iegādājies polisi ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu vai komandējumu saistītu risku,

d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums;

18) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;

19) savstarpēji saistītu personu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido apdrošinātājam kopīgu risku, jo:

a) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas vai tai ir būtiska ietekme uz citu personu vai citām personām,

b) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālais stāvoklis rada vai var radīt citai personai vai citām personām grūtības savlaicīgai saistību izpildei;

20) kontrole — attiecības starp mātes un meitas komercsabiedrību vai starp personu un komercsabiedrību vai iespēja saskaņā ar statūtiem vai līgumu noteikt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

21) būtiska līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no uzņēmuma (komercsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma (komercsabiedrības) finanšu un darbības politikas noteikšanu;

22) apdrošinātāja uzraudzības institūcija — kompetenta institūcija, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt apdrošinātāju uzraudzību savā mītnes (reģistrācijas) valstī;

23) apdrošināšanas starpnieks — apdrošināšanas aģents, apdrošināšanas aģentūra un apdrošināšanas brokeru sabiedrība.”

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

 

“2.pants. Šis likums nosaka apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju filiāļu, apdrošināšanas starpnieku un pārapdrošinātāju tiesisko statusu, reglamentē to darbību un uzraudzību.”

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “valde” ar vārdu “vadība”;

izslēgt otro un trešo daļu.

5. Izslēgt 6.pantu.

6. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. Tikai apdrošinātājs un apdrošināšanas starpnieks savā nosaukumā var izmantot vārdu “apdrošināšana” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā.”

7. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam un pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem;”;

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātājs var sniegt starpnieka pakalpojumus nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī noteikti par obligātiem, ja:

1) tiek veidots apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu.”

8. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātājs var uzsākt darbību tikai pēc tā ierakstīšanas Komercreģistrā un šā likuma prasību izpildes.”

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt darbību Latvijas Republikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences saņemšanas. Filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu. Lielos riskus nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā apdrošināšanas veidus vai apdrošinājuma ņēmēju.

(3) Licenci izsniedz:

1) ja nedalībvalsts apdrošinātājs atbilst šādām prasībām:

a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus mītnes (reģistrācijas) valstī saskaņā ar attiecīgās valsts likumu,

b) tas reģistrē Latvijas Republikā savu filiāli,

c) tas apņemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem,

d) tas ieceļ nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām,

e) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti naudas līdzekļi šā likuma 32.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā apmērā, no kuriem ne mazāk kā puse noguldīti Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē kā drošības nauda,

f) tas apņemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei noteiktās maksātspējas normas;

2) ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu un sadarbību apdrošināšanas uzraudzības jomā.

(4) Lai saņemtu licenci, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas veidu, kuram nepieciešama licence;

2) paziņojumu par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto prasību ievērošanu;

3) maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par licences saņemšanu;

4) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles nolikumu;

5) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekļu iemaksu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē noteiktā garantijas fonda minimālā lieluma izveidei un drošības naudas noguldīšanu;

6) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem. Plānā ietver:

a) plānotās apdrošināšanas raksturojumu,

b) polišu paraugus,

c) tarifu aprēķināšanas metodiku,

d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,

e) pārapdrošināšanas programmu,

f) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem (organizatorisko fondu) šo izdevumu segšanai,

g) peļņas un zaudējumu aprēķina un bilances projektu;

7) iekšējās kontroles sistēmas pamatelementu aprakstu un iekšējās kontroles sistēmas politikas pamatprincipu un procedūras aprakstu:

a) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, filiāles struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,

h) šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra;

8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju darbības gadu pārskatus;

9) ziņas par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(5) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, tā papildus iesniedz šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto informāciju.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata iesniegumu un triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pieņem atbilstošu lēmumu.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt licenci šādos gadījumos:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) saskaņā ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt filiāles uzraudzības funkcijas;

5) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

6) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekļi iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo naudas līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

8) apdrošinātājs īsteno tā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(8) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta ceturtās daļas 1. un 3.punktā minētos dokumentus;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem to segšanai;

3) darbības plānu vienam gadam tam apdrošināšanas veidam, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta ceturtās daļas 6.punkta “a”, “b”, “c”, “d” un “e” apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinu attiecīgajam apdrošināšanas veidam un tehnisko rezervju plānoto apmēru.”

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, ievērojot šajā pantā ietvertās prasības, pirms filiāles atvēršanas par to rakstiski paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā par filiāles atvēršanu norāda šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli;

2) darbības plāns trim gadiem, piedāvātie pakalpojumi un filiāles organizatoriskā struktūra;

3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adrese dalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

4) ziņas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (persona, kura, pieņemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas saistības);

5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus norāda šādu informāciju:

a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī,

b) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu par apdrošinātāja maksātspējas normas atbilstību likumā noteiktajām prasībām, izņemot gadījumus, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju neapmierina apdrošināšanas sabiedrības filiāles organizatoriskā struktūra vai apdrošināšanas sabiedrības finansiālais stāvoklis vai apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj neiesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai, tā triju mēnešu laikā pēc visas likumā minētās informācijas saņemšanas nosūta apdrošināšanas sabiedrībai attiecīgo lēmumu.

(5) Filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcija divu mēnešu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstiski informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.

(6) Pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

(7) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstiski informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem, un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcija var pieņemt 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas sabiedrības paziņojuma saņemšanas šā panta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.”

11. Papildināt likumu ar 11.1, 11.2, 11.3 un 11.4 pantu šādā redakcijā:

“11.1 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

(2) Lai saņemtu atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda:

1) filiāles adresi nedalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

3) filiāles organizatorisko struktūru;

4) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī šādos gadījumos:

1) filiāles atvēršana nav ekonomiski pamatota;

2) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

3) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

4) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

5) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar nedalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju;

7) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.

(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstiski informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaka izsniegt atļauju vai noraida apdrošināšanas sabiedrības iesniegtos grozījumus, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

 

11.2 pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 11.panta otrajā daļā minētā informācija. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai pēc minētajā daļā norādītā divu mēnešu termiņa beigām.

 

11.3 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

2) apdrošināmie riski.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus norāda šādu informāciju:

1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī;

2) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas nosūta dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, šādu informāciju:

1) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ievēro maksātspējas normas;

2) apdrošināšanas veidi, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

3) apdrošināmie riski, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt dalībvalstī;

4) šā panta trešajā daļā minētā informācija, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nenosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības institūcijai, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(6) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, ar dienu, kad tā saņēmusi Finanšu un kapitāla komisijas paziņojumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai.

(7) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā, tā ievēro šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības.

 

11.4 pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ar dienu, kad tas ir saņēmis attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijas paziņojumu par šā likuma 11.3 panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Ja paziņojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijas paziņojumu par grozījumiem.”

12. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to akcionāru sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība. Ziņas par akcionāriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz, lai varētu pārliecināties par to reputāciju, finanšu resursu pietiekamību un finansiālo stabilitāti, kā arī lai pārbaudītu akcionāru identitāti. Ja akcionāri ir juridiskas personas, iesniedz arī ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem — fiziskām personām. Ja šādu informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaņem vai apdrošināšanas sabiedrība to atsakās sniegt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci;”;

izslēgt pirmās daļas 8.punkta pirmajā teikumā vārdus “(organizatorisko fondu)”;

izslēgt pirmās daļas 8.punkta otro un trešo teikumu;

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) iekšējās kontroles sistēmas pamatelementu aprakstu un iekšējās kontroles sistēmas politikas pamatprincipu un procedūras aprakstu:

a) apdrošināšanas sabiedrības organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūra,

h) šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Apdrošinātājs, kurš” ar vārdiem “Apdrošināšanas sabiedrība, kura”.

13. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai, ja:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 20. un 23.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā vai organizatoriskā fondā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru un to īpašnieku identitāti, nevainojamo reputāciju un finansiālo stabilitāti;

8) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība;

9) pretendenta plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

10) tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.”

14. 16.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”;

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) apdrošinātājs nepilda šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minēto darbības plānu, neievēro šo likumu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kuras tam tika noteiktas licences saņemšanai;

9) apdrošinātājs vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā.”

15. 18.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)” ar vārdu “komercsabiedrību”.

16. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot licenci apdrošināšanas veikšanai, ir tiesīga ierobežot apdrošinātāja rīcību ar tā aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.”

17. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošinātāja vārdā, rada apdrošinātājam civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru tā atbildīga, nodrošinot, ka apdrošināšanas sabiedrības valde tiek izveidota tā, lai apdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veikt apdrošināšanu;

3) ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;

4) nevainojama reputācija;

5) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēta tās neatbilstība amatam, tās rīcība ir kaitējusi apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei vai radījusi situācijas, kas var apdraudēt apdrošinātāja finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā un šā likuma 21.pantā noteiktajām prasībām.”

18. 21.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošinātāja vārdā, rada apdrošinātājam civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša nozieguma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta bez reabilitācijas.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu.”

19. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajām prasībām. Apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkts.

(2) Akcionāru (biedru) sapulces pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēta tās neatbilstība amatam, tās rīcība ir kaitējusi apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošinātāja finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.”

20. Papildināt 23.pantu aiz vārdiem “dzīvības apdrošināšanu” ar vārdiem “un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu”.

21. 24.pantā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atļaut apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes priekšsēdētāja vietniekam, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim), nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājam un galvenajam aktuāram sākt pildīt savus pienākumus;”;

izslēgt 4., 5. un 6.punktu.

22. Izslēgt 25.pantu.

23. 26.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas akciju sabiedrībā, par to iepriekš informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, norādot līdzdalības apmēru.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas akciju sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitasuzņēmumu, attiecīgā persona par to iepriekš informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, norādot līdzdalības apmēru.

(3) Ja persona vēlas tieši vai netieši izbeigt būtisku līdzdalību apdrošināšanas akciju sabiedrībā, tā iepriekš informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, norādot saglabāto apdrošināšanas akciju sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību un tā ir mazāka par 20, 33 vai 50 procentiem no apdrošināšanas akciju sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai apdrošināšanas akciju sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitasuzņēmums, tā iepriekš informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, kā arī pēc pieprasītāja reputācijas un finansiālā stāvokļa izvērtēšanas ir tiesības aizliegt vai pieprasīt pārtraukt šādu būtisku ietekmi un attiecīgajai personai atņemt balsstiesības.”;

izslēgt piekto daļu.

24. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. (1) Ja netiek ievērotas šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētās prasības, persona, kas ieguvusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas akciju sabiedrībā, nevar izmantot šo akciju balsstiesības.

(2) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas akciju sabiedrības darbību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt pārtraukt šādu ietekmi un attiecīgajām personām atņemt balsstiesības.

 

28.pants. (1) Apdrošināšanas akciju sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas ir kļuvis zināms, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par šā likuma 26.pantā minēto būtiskās līdzdalības iegūšanu, palielināšanu, samazināšanu vai izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas akciju sabiedrība, iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, iesniedz arī visu akcionāru un to personu sarakstu, kurām pieder būtiska līdzdalība apdrošināšanas akciju sabiedrībā, norādot līdzdalības apmēru.”

25. Papildināt III nodaļu ar 29.1 pantu šādā redakcijā:

“29.1 pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā:

1) tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus;

2) apdrošinātājs sniedz apdrošinājuma ņēmēja pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju, kā arī termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedz minēto informāciju;

3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju.”

26. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. (1) Lai nodrošinātu apdrošinātāja finansiālās darbības stabilitāti, apdrošinātāja rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļi ir nedalībvalsts apdrošinātāja tai nodotie līdzekļi. Pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Apdrošinātājs nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pašu līdzekļu samazināšanās iemesliem, ja tie samazinās par 10 procentiem un vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto apmēru.”

27. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apdrošinātājam var noteikt lielāku maksātspējas normu, ja:

1) apdrošinātājam ir pieprasīts sagatavot šā likuma 59.pantā minēto finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

2) apdrošinātājs būtiski samazina vai pārtrauc apdrošināšanu (pārapdrošināšanu).”

28. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Garantijas fonda minimālais lielums:

1) komercsabiedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir trīs miljoni eiro, bet pārējām komercsabiedrībām — divi miljoni eiro;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 2,3 miljoni eiro, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 1,5 miljoni eiro;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei — 100 procentu apmērā no šā panta 1.punktā minētā lieluma.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, ja ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju notiek apdrošināšanas sabiedrības reorganizācija.

(3) Dibinot apdrošināšanas sabiedrību, tās pašu līdzekļi nevar būt mazāki par garantijas fonda minimālo lielumu.”

29. Izslēgt 33.pantu.

30. Izslēgt 36., 37. un 38.pantu.

31. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tehniskās rezerves izveido tādā pašā valūtā, kādā apdrošinātājs uzņēmies saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pieņemtajai pārapdrošināšanai.”;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pirms vārda “pārapdrošināšanai” ar vārdu “pieņemtajai”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “valde” ar vārdu “vadība”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai līgumu grupai atsevišķi”.

32. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. (1) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, izveido dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi. Apdrošinātājs, kurš noslēdzis tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, izveido tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervi.

(2) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, izveido:

1) nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi;

2) atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervi, kas attiecas uz:

a) gadījumiem, par kuriem ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā,

b) gadījumiem, kuri notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums.

(3) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 14.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, papildus šā panta otrajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā izveido izlīdzināšanas tehnisko rezervi.

(4) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi, kā arī ņemot vērā apdrošināšanas veidu īpatnības, papildus šā panta otrajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm var izveidot šādas tehniskās rezerves:

1) izlīdzināšanas rezervi;

2) neparedzētā riska rezervi.

(5) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi, kā arī ņemot vērā apdrošināšanas veida īpatnības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm var izveidot tehnisko rezervi gratifikācijām.

(6) Aizsargājot apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt apdrošinātājam izveidot noteikta veida tehniskās rezerves.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm.”

33. Papildināt V nodaļu ar 40.1 pantu šādā redakcijā:

“40.1 pants. (1) Tehniskajām rezervēm nepārtraukti jābūt segtām pilnā apmērā ar tehnisko rezervju segumu.

(2) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju un tehnisko rezervju seguma saskaņošanai pa valūtu veidiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt apdrošinātāja licenci, ja tehniskās rezerves nav pilnībā segtas ar šā likuma prasībām atbilstošiem aktīviem.”

34. 41.pantā:

aizstāt vārdu “valde” ar vārdu “vadība”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošinātājs var veikt (tieši vai netieši) ieguldījumus tikai Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts) reģistrētā komercsabiedrībā.”

35. Izslēgt 41.1 pantu.

36. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. (1) Uz tehnisko rezervju segumu var attiecināt tikai šādus aktīvus:

1) obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju (turpmāk — parāda vērtspapīri);

2) akcijas un citus kapitāla vērtspapīrus, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā (turpmāk — kapitāla vērtspapīri);

3) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus;

4) ar hipotēku nodrošinātus aizdevumus;

5) ieguldījumus nekustamajā īpašumā (zemē, ēkās);

6) noguldījumus kredītiestādēs;

7) apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādus no tiešās apdrošināšanas operācijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus drīkst attiecināt uz tehnisko rezervju segumu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) aktīviem jābūt novērtētiem neto attiecībā pret to iegūšanas parādiem;

2) trešās puses parādi vai prasījumi pret trešo pusi var tikt izmantoti tikai pēc visu to summu atskaitīšanas, ko apdrošinātājs ir parādā trešajai pusei;

3) nomaksas termiņa kavējums nav ilgāks par trim mēnešiem. Minētais nosacījums attiecas uz apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādiem no tiešās apdrošināšanas operācijām;

4) kredītiestāde ir saņēmusi licenci Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī un tai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus valstī, kurā izsniegta licence;

5) parāda un kapitāla vērtspapīri iekļauti Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi valsts un pašvaldība.”

37. Aizstāt 42.1 pantā vārdus “tehniskās rezerves” ar vārdiem “tehnisko rezervju segumu”.

38. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. (1) Apdrošinātājs, veidojot aktīvu struktūru tehnisko rezervju segumam, ievēro šādus diversifikācijas noteikumus:

1) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienu nekustamo īpašumu — zemesgabalu un ēkām vai zemesgabaliem un ēkām, kuri savas atrašanās dēļ var tikt uzskatīti par vienu ieguldījumu, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz ēkām un zemesgabaliem kopā;

2) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz kapitāla vērtspapīriem un parāda vērtspapīriem (izņemot hipotekārās ķīlu zīmes), ko emitējis viens emitents. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi valsts un pašvaldība;

3) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz hipotekārajām ķīlu zīmēm, kas emitētas atbilstoši likumam “Par hipotekārajām ķīlu zīmēm” vai dalībvalsts normatīvajiem aktiem un ko emitējis viens emitents, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm hipotekārajās ķīlu zīmēs kopā;

4) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz viena Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām ar nosacījumu, ka tās iekļautas Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas reģistrētas fondu biržas, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle;

5) ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz noguldījumiem vienā kredītiestādē;

6) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienu ar hipotēku nodrošinātu aizdevumu un ne vairāk kā 25 procentus uz aizdevumiem kopumā, kas nodrošināti ar hipotēku;

7) uz tiešās apdrošināšanas debitoriem — apdrošinājuma ņēmējiem — drīkst attiecināt ne vairāk kā 10 procentus no nenopelnīto prēmiju neto tehniskajām rezervēm.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt mainīt to aktīvu sastāvu un struktūru, kas attiecināti uz tehnisko rezervju segumu, ja esošais aktīvu sastāvs un struktūra kaitē vai var kaitēt apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei un apdrošinājuma ņēmēju interesēm un ja tiek konstatēts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pastāv pārmērīga paļaušanās uz kādu aktīvu kategoriju, ieguldījumu tirgu vai atsevišķu ieguldījumu;

2) aktīvu rakstura vai emitenta kvalitātes dēļ aktīvi ir saistīti ar lielu risku;

3) ir liels nelikvīdu aktīvu īpatsvars.

(3) Aktīvu vērtību nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem par apdrošinātāja gada pārskatu sagatavošanu.”

39. Izslēgt 44., 44.1 un 45.pantu.

40. Izteikt 46., 47. un 48.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. Apdrošinātājs nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai ar apdrošinātāju saistīto personu izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas.

 

47.pants. Apdrošinātāja aizdevumu vai galvojumu, kā arī citu līdzīgu saistību dēļ radušās prasības pret personu vai savstarpēji saistītu personu grupu nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pašu līdzekļiem. Šādi darījumi ir spēkā tikai pēc to reģistrācijas īpašā šādu apdrošinātāja darījumu reģistrā. Reģistru kārto elektroniski, un saskaņā ar tā programmnodrošinājumu trešajām personām ir iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.

 

48.pants. Apdrošinātāja ieguldījumi vienas personas vai savstarpēji saistītu personu grupas (izņemot apdrošinātāja meitasuzņēmumu) pamatkapitālā vai rezervēs nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pašu līdzekļiem.”

41. Papildināt 49.panta ceturto daļu aiz vārda “apdrošināšanu” ar vārdiem “un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu”.

42. Izslēgt 50.pantu.

43. Izslēgt 51.pantā vārdus “mēneša un ceturkšņa”.

44. Izslēgt 52. un 53.pantu.

45. 54.pantā:

izslēgt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “apdrošināšanas sabiedrībā”;

papildināt otrās daļas trešo teikumu ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 56.pantā noteiktajām prasībām”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

46. 56.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā”.

47. 57.pantā:

izslēgt vārdus “akcionāru (biedru) pilnsapulcē”;

izslēgt vārdus “apdrošināšanas sabiedrībā”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstu apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgās ārvalsts apdrošinātāja gada pārskatu un pilnu revidenta atzinumu angļu, vācu vai krievu valodā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Gada pārskatiem citās valodās pievienojams to notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.”

48. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, lai aizsargātu apdrošināto intereses, var pieprasīt apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(2) Apdrošinātāja vadība ir atbildīga par finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna savlaicīgu izstrādi un izpildi.

(3) Apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu izstrādā turpmākajiem trim gadiem. Plānā norāda:

1) darbības izdevumus (administratīvos un klientu piesaistīšanas izdevumus);

2) apdrošinātāja ieņēmumus un izmaksas no veiktajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijām;

3) peļņas un zaudējumu aprēķina un bilances projektus;

4) finanšu avotus no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izrietošo saistību izpildei un prognozēto maksātspējas normu;

5) pārapdrošināšanas programmu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro drošības pasākumus, ja apdrošinātājs atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu īstenošana nenodrošina trūkumu novēršanu un apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots.

(5) Apdrošināto interešu aizsardzībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) ierobežot apdrošinātāja tiesības brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt visu vai daļu apdrošinātāja veicamo izmaksu obligātu iepriekšēju saskaņošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.”

49. 60.pantā:

izslēgt trešo un ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un pārbaužu analīzi, lai nodrošinātu apdrošināto interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt apdrošinātājam mainīt pārapdrošināšanas izkārtojumu vai nodrošināt pārapdrošināšanas saistību izpildi ar pārapdrošinātāja naudas līdzekļu ķīlu, kas nodota apdrošinātāja valdījumā pārapdrošināšanas daļas tehnisko rezervju apmērā.”

50. 64.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja nav īpašas vienošanās, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāja pilnu (solidāru) atbildību.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apdrošinātāji izveido tehniskās rezerves atbilstoši katrs savam saistību apmēram. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervju apmēru nosaka vadošais apdrošinātājs.”

51. 65.pantā:

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc apdrošināšanas līgumu nodošanas paliek spēkā visas no apdrošināšanas līguma izrietošās pušu tiesības un pienākumi.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj nodot apdrošināšanas līgumus pēc tam, kad tam ir piekritušas to valstu kompetentas apdrošināšanas uzraudzības institūcijas, kurās atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par apdrošināšanas līgumu nodošanu četru mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas kompetentā apdrošināšanas uzraudzības institūcijā. Atbildes nesniegšana šajā periodā tiek uzskatīta par piekrišanu apdrošināšanas līgumu nodošanai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz informāciju par apdrošināšanas līgumu nodošanu citas valsts kompetentai apdrošināšanas uzraudzības institūcijai triju mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.”

52. Izslēgt 71. un 72.pantu.

53. Izteikt 74.panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Likvidācijas gada starppārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.”

54. Papildināt 77.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apdrošināšanas starpniekiem, kuri ir komersanti, ir saistošs Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Starp apdrošināšanas brokeru sabiedrību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju neveidojas komercaģenta attiecības.”

55. Papildināt 78.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apdrošināšanas aģentūra veic tikai apdrošināšanas starpnieka darbību un cita veida komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanas starpnieka darbību.”

56. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79.pants. (1) Par apdrošināšanas aģentu var būt rīcībspējīga fiziska persona, kura:

1) sasniegusi 18 gadu vecumu;

2) ieguvusi vismaz vidējo izglītību;

3) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai kura nav saukta pie kriminālatbildības;

4) ieguvusi pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas.

(2) Apdrošinātājs un apdrošināšanas aģentūra veido apdrošināšanas aģentu reģistru. Reģistrā ietvertā informācija (apdrošināšanas aģenta vārds, uzvārds, personas kods un apdrošinātāja vai apdrošināšanas aģentūras nosaukums, kuru pārstāv aģents) ir brīvi pieejama. Ja apdrošinātājam vai apdrošināšanas aģentūrai ir izveidota mājaslapa internetā, tajā ievieto minēto informāciju.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kontrolē šajā pantā minēto prasību ievērošanu.”

57. 80.pantā:

pirmajā daļā:

aizstāt vārdu “uzņēmējsabiedrība” ar vārdu “komercsabiedrība”;

aizstāt vārdu “reģistrēta” ar vārdu “ierakstīta”;

papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

“(11) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība veic tikai apdrošināšanas starpnieka darbību un cita veida komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanas starpnieka darbību.

(12) Par apdrošināšanas brokeru sabiedrības vadītāju var būt persona:

1) kas ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze finanšu un kapitāla tirgū;

3) ar nevainojamu reputāciju komercdarbībā;

4) kurai nav atņemtas tiesības un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

5) kurai nav sodāmības par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kura ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai kura nav saukta pie kriminālatbildības.

(13) Apdrošināšanas brokeru sabiedrības pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata brokeru sabiedrības vadītāju, ja tiek konstatēta viņa neatbilstība amatam, viņa rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas brokeru sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.”;

piektās daļas otrajā teikumā izslēgt vārdus “pēc to personu pieprasījuma, kuras vēlas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība nekavējoties pēc to personu pieprasījuma, kuras vēlas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, dara zināmu provīzijas apmēru.”

58. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:

“81.pants. Apdrošinātājs ir tiesīgs maksāt provīziju tikai tādai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kas reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā un saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu un gadījumiem, ja apdrošinātājs veic apdrošināšanu ārvalstīs, izmantojot apdrošināšanas brokeru sabiedrības pakalpojumus.”

59. Aizstāt 82.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”.

60. Izteikt 85.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība nodrošina no apdrošināšanas starpnieka darbības iegūto līdzekļu šķirtu turēšanu no apdrošināšanas brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem atsevišķā naudas kontā, kas atvērts kredītiestādē, rakstveidā darot zināmu kredītiestādei, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir no apdrošināšanas starpnieka darbības iegūtie naudas līdzekļi, kā arī nodrošina šo līdzekļu uzskaiti atsevišķā bilancē pa apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā kontā esošie naudas līdzekļi apdrošināšanas brokeru sabiedrības maksātnespējas gadījumā netiek iekļauti tajā apdrošināšanas brokeru sabiedrības mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi, un tie pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nekavējoties tiek izmaksāti apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem un citiem kreditoriem saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus drīkst ieguldīt noteiktos īstermiņa aktīvos, kurus var pārvērst naudā 30 dienu laikā, nekavējoties ieskaitot naudas līdzekļus minētajā kontā. Atļautie īstermiņa aktīvi ir termiņnoguldījumi kredītiestādēs, kredītiestāžu emitētie noguldījumi, sertifikāti, valsts vērtspapīri un citi biržā tirgotie vērtspapīri.”

61. Izslēgt 87.pantā vārdus “mēneša un”.

62. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Apdrošināšanas starpniekiem ir tiesības sniegt apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus tikai apdrošinātājiem. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu un gadījumiem, ja apdrošinātais risks atrodas ārvalstīs un apdrošinājuma ņēmējs ir nerezidents.”

63. Papildināt likumu ar 89.1 pantu šādā redakcijā:

“89.1 pants. (1) Apdrošināšanas starpnieks slēdz apdrošināšanas līgumus, pamatojoties uz pilnvarojumu.

(2) Ja apdrošināšanas starpnieks noslēdz apdrošināšanas līgumu bez pilnvarojuma vai pārsniedzot pilnvarojumu, apdrošināšanas starpnieks atbild par visiem zaudējumiem un izdevumiem, kas rodas šādas rīcības dēļ.

(3) Pilnvaras devējs var jebkurā laikā atsaukt apdrošināšanas starpnieka pilnvarojumu slēgt apdrošināšanas līgumu, neievērojot Komerclikumā noteikto komercaģenta līguma uzteikuma termiņu.

(4) Apdrošinātājs maksā apdrošināšanas aģentūrai vai aģentam provīziju tādā apmērā un termiņos, par kādu apdrošinātājs un minētais apdrošināšanas starpnieks ir vienojušies līgumā, un tikai par tādiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti savstarpēji noslēgtā līguma darbības laikā, un attiecīgais apdrošināšanas līgums ir noslēgts apdrošināšanas starpnieka darbības rezultātā, un šāda apdrošināšanas līguma sagatavošana vai noslēgšana ir paredzēta savstarpēji noslēgtajā līgumā.

(5) Apdrošināšanas aģentūra vai aģents var pieprasīt apdrošinātājam samaksāt izlīdzinājumu tikai tad, ja to paredz apdrošināšanas starpnieka līgums.

(6) Apdrošināšanas aģentūrai vai aģentam nav tiesību aizturēt viņa rīcībā nodotos apdrošinātāja dokumentus pēc līguma izbeigšanas ar apdrošinātāju.

(7) Apdrošināšanas aģentūra vai aģents var prasīt ar savu darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja to paredz ar apdrošinātāju noslēgtais līgums.”

64. Izslēgt 90.panta otro daļu.

65. 93.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izlieto samaksai pārvaldītājam (ja saskaņā ar šā panta otro daļu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona, šādā apmērā:”;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(2) Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(3) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot Apdrošināto aizsardzības fondu, ieskaita šajā fondā.

(4) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus aizliegts izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem. Citus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzekļus, kas nav Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, aizliegts izmantot apdrošināšanas atlīdzības izmaksām.

(5) Iemaksas Apdrošināto aizsardzības fondā un izmaksas no šī fonda tiek veiktas tikai latos.”

66. Izteikt 95.pantu šādā redakcijā:

“95.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fondu veido fonda dalībnieku atskaitījumi viena procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskām personām par šā likuma 12.panta 1., 2., 3., 8., 9., 10., 13., 18. un 19.punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošinātāju filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti neparedz apdrošinātāju filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošinātāju filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošinātāju filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā un nosaka garantētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu kā attiecīgajā valstī un Latvijas Republikā spēkā esošo garantēto apdrošināšanas atlīdzību apmēru starpību.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav saistoši ārvalstu apdrošinātāju filiālēm, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināto aizsardzību to filiālēs ārvalstīs (arī Latvijas Republikā) un aptver visus šajā likumā paredzētos gadījumus, turklāt garantētā apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto.

(5) Maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā ieskaita fonda dalībnieka izdevumos, un tos veic reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā. Fonda dalībnieks līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par iepriekšējā ceturksnī no fiziskajām personām saņemtajām bruto apdrošināšanas prēmijām un maksājumiem Apdrošināto aizsardzības fondā. Pārskata veidlapas paraugu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(6) Fonda dalībnieka maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā nav uzskatāmi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistībām pret fonda dalībnieku un nav atmaksājami, ja tiek izbeigta fonda dalībnieka darbība.”

67. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97.pants. (1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēķināt un samaksāt soda naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Soda nauda par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda aprēķināma par laiku, par kuru fonda dalībnieks nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja fonda dalībnieks vairāk nekā divus mēnešus nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija brīdina fonda dalībnieku, ka licence tā darbībai var tikt anulēta.

(4) Ja fonda dalībnieks mēneša laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi brīdinājumu, ka licence tā darbībai var tikt anulēta, nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē fonda dalībniekam izsniegto licenci.”

68. Papildināt 99.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga apdrošināšanas sabiedrību dalībvalstīs izveidoto filiāļu, kā arī šo apdrošināšanas sabiedrību dalībvalstīs sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus, ko tās sniedz, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja filiāles, kā arī pieprasīt, lai tiktu novērsta tās darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, un prasīt, lai tiktu novērsta tā darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.”

69. Papildināt likumu ar 104.1 pantu šādā redakcijā:

“104.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut apdrošinātājam nodibināt vai pieprasīt apdrošinātājam izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud apdrošinātāja finansiālo stabilitāti, apdrošināto intereses vai traucē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt uzraudzības funkcijas.”

70. Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

“107.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām, tiesībaizsardzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu iestāžu likvidāciju, bankrotu un auditu, un apmainās ar informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju īstenošanai. Minētā informācija uzskatāma par neizpaužamu.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi informāciju no šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to var izpaust tikai ar šīs institūcijas atļauju un likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Iegūto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izmantot tikai likumā noteikto funkciju pildīšanai.”

71. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

“108.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākums ir ne retāk kā reizi trijos gados pārbaudīt apdrošinātāja darbību. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai citu personu.”

72. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Likuma 11., 11.2, 11.3 un 11.4 panta un 99.panta otrās, trešās un ceturtās daļas spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu. Līdz šā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai tiesiskās attiecības ar dalībvalsti regulē likuma normas, kas attiecas uz nedalībvalsts apdrošinātāju.”

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 73/239/EEC, 79/267/EEC, 88/357/EEC, 92/49/EEC, 92/96/EEC, 95/26/EC, 2002/12/EC un 2002/13/EC.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

1998. gada 10. jūnijā Saeimā pieņēma Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu (turpmāk — Likums). Latvijai iekļaujoties Eiropas Kopienas finanšu sistēmā, nepieciešams ieviest licencēšanas un uzraudzības sistēmu savstarpējas atzīšanas principu jeb “vienotās licences” principu. Pašreiz Likums nosaka, ka ārvalstu apdrošinātāji Latvijā var veikt apdrošināšanu tikai pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības nodibināšanas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) izsniegtās licences saņemšanas. Likums tiek papildināts ar jauniem Eiropas Kopienas direktīvu prasību ieviešanai nepieciešamiem terminiem (ciešas attiecības, dalībvalsts apdrošinātājs, nedalībvalsts apdrošinātājs, ārvalstu apdrošinātāja filiāle, mītnes (reģistrācijas) valsts). Likuma grozījumi, ņemot vērā Eiropas Kopienas direktīvu prasības, precizē apdrošinātāja finansiālo darbību regulējošās normas. Ar mērķi pastiprināt uzraudzību Likumā jāparedz uzraudzības institūcijai nepieciešamās pilnvaras un mehānismi, kas nepieļautu ciešu attiecību izveidošanos starp apdrošinātāju un kādu fizisko vai juridisko personu, kas varētu traucēt uzraudzības institūcijas darbību. Likuma grozījumi nepieciešami, lai pilnveidotu atsevišķas apdrošināšanas starpniekus regulējošas normas, kuras ir izstrādātas, pamatojoties uz uzraudzības praksi. Sakarā ar 2000. gada 13. aprīlī pieņemto Komerclikumu Likumā nepieciešami arī redakcionāli labojumi.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Tiesību akts ieviesīs “vienotās licences” principu, dos iespēju pastiprināt apdrošināšanas uzraudzību un līdz ar to veicinās apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzību.

Tiesību akta projekts ieviesīs “vienotās licences” principu Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstīm (dalībvalsts). Dalībvalsts apdrošinātājs varēs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, atverot filiāli vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Atsevišķa licence dalībvalsts apdrošinātājiem savas darbības sākšanai Latvijā vairs nebūs jāsaņem.

Ar mērķi nodrošināt t.s. caurspīdīguma principu, lai saņemtu licenci apdrošināšanas veikšanai, apdrošinātājam (turpmāk Komisijai) būs jāiesniedz ziņas par apdrošinātāja akcionāriem un īpašniekiem — fiziskajām personām. Papildus jau Likumā paredzētajai informācijai apdrošinātājam būs jāiesniedz iekšējās kontroles sistēmas pamatelementu apraksts un iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras.

Tiesību akta projekts ar mērķi pastiprināt apdrošinātāju uzraudzību paredz Komisijai tiesības neatļaut ciešu attiecību izveidošanos starp apdrošinātāju un kādu fizisko vai juridisko personu, kas varētu apdraudēt apdrošinātāja stabilitāti un Komisijas uzraudzības funkciju veikšanu. Tiesību akta projekts precizē normas par būtiskas līdzdalības iegūšanu, paredzot, ka fiziskai vai juridiskai personai būs jāinformē Komisija par būtiskas līdzdalības iegūšanu, nevis jāsaņem atļauja, kā to paredz spēkā esošai Likums.

Tiesību akta projekts, ņemot vērā Eiropas Kopienas direktīvu prasības, paredz nosacījumus, kurus ievērojot drīkstēs attiecināt likumā norādītos aktīvus uz tehnisko rezervju segumu, kā arī diversifikācijas noteikumus, kas jāievēro veidojot aktīvu struktūru tehnisko rezervju segumam.

Tiesību akta projekts paredz gadījumus, kuros Komisija varēs noteikt lielāku maksātspējas normu, kā arī precizē normu par apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

Ar mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju intereses tiesību akta projekts paredz, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības turpmāk varēs veikt tikai apdrošināšanas starpnieka darbību un cita veida komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanas starpnieka darbību.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību:

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

“Vienotās licences” princips atvieglos Eiropas ekonomiskās telpas valstu apdrošinātājiem apdrošināšanas darbības sākšanu Latvijā, tādējādi palielinot apdrošināšanas pakalpojumu piedāvājumu Latvijas apdrošinājuma ņēmējiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akts paredz, ka apdrošinātājam pašam vai pēc Komisijas ierosinājumu nekavējoties būs jāatsauc no amata valdes loceklis, padomes loceklis, iekšējā audita dienesta vadītājs, nedalībvalsta apdrošinātāja filiāles vadītājs, galvenais aktuārs, kā arī tāda persona, kura apdrošinātāja vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada apdrošinātājam civiltiesiskas saistības, ja tiks konstatēta tās neatbilstību amatam, tās rīcība būs kaitējusi apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei vai radījusi situācijas, kas var apdraudēt apdrošinātāja finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus jāpieņem grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kuram jāstājas spēkā reizē ar šo likumu un jāizdara grozījums likumprojektā “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Tiesību akts atbilst Eiropas Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmās direktīvas 73/239/EEC par administratīvu un normatīvu aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, prasībām, Eiropas Padomes 1979. gada 5. maija Pirmās direktīvas 79/267/EEC par administratīvo un normatīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā prasībām, Eiropas Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrās direktīvas 88/357/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 73/239/EEC prasībām, Eiropas Padomes 1992. gada 18. jūnija direktīvas 92/49/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 73/239/EEC un direktīvu 88/357/EEC, prasībām, Eiropas Padomes 1992. gada 10. novembra trešās direktīvas 92/96/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 79/267/EEC un direktīvu 90/619/EEC, prasībām, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija direktīvas Nr. 95/26/EC, kas groza direktīvu Nr. 77/780/EEC un Nr. 89/646/EEC kredītiestāžu darbības jomā, direktīvu Nr. 73/239/EEC un Nr. 92/49/EEC nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu Nr. 79/267/EEC un Nr. 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu Nr. 93/22/EEC ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu Nr. 85/611/EEC uzņēmumu kolektīviem ieguldījumiem pārvedamo vērtspapīru jomā ar mērķi pastiprināt piesardzīgu uzraudzību, prasībām, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2002/12/EC, kas groza direktīvas Nr. 79/267/EEC maksātspējas normas prasības dzīvības apdrošināšanas jomā, prasībām, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2002/13/EC, kas groza direktīvas Nr. 73/239/EEC maksātspējas normas prasības nedzīvības apdrošināšanas jomā, prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Tiesību akts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Tiesību akts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums.

 

1. tabula.

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

— Eiropas Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEC par administratīvu un normatīvu aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 73/239/EEC). Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L 228, 16/08/1973 p. 0003 — 00199

— Eiropas Padomes 1979. gada 5. maija Pirmā direktīva 79/267/EEC par administratīvo un normatīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 79/267/EEC). Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L 063, 13/03/1979, p. 0001—S0018

— Eiropas Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrā direktīva 88/357/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 73/239/EEC (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 88/357/EEC). Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L 172, 04.07.1988.

— Eiropas Padomes 1992. gada 18. jūnija direktīva 92/49/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 73/239/EEC un direktīvu 88/357/EEC (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 92/49/EEC). Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L 228, 11.08.1992.

— Eiropas Padomes 1992. gada 10. novembra trešā direktīva 92/96/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 79/267/EEC un direktīvu 90/619/EEC (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 92/96/EEC). Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L 311, 14.11.1997.

— Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija direktīva Nr. 95/26/EC, kas groza direktīvu Nr. 77/780/EEC un Nr. 89/646/EEC kredītiestāžu darbības jomā, direktīvu Nr. 73/239/EEC un Nr. 92/49/EEC nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu Nr. 79/267/EEC un Nr. 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu Nr. 93/22/EEC ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu Nr. 85/611/EEC uzņēmumu kolektīviem ieguldījumiem pārvedamo vērtspapīru jomā ar mērķi pastiprināt piesardzīgu uzraudzību (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 95/26/EEC) Eiropas Kopienas Oficiālais Žurnāls L168, 18.07.1995.

— Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2002/13/EC, kas groza direktīvas Nr. 73/239/EEC maksātspējas normas prasības nedzīvības apdrošināšanas jomā (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 2002/13/EC) Nav publicēta.

— Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2002/12/EC, kas groza direktīvas Nr. 79/267/EEC maksātspējas normas prasības dzīvības apdrošināšanas jomā (tālāk tekstā — Direktīva Nr. 2002/12/EC) Nav publicēta.

 

2. tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1. panta 10.punkts	Direktīvas Nr. 95/26/EC, 2. pants	Atbilst.
1. panta 16. punkts	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 1. panta c) punkts Direktīvas Nr. 92/96/EEC 1. panta d) punkts	Atbilst.
1. panta 17. punkts	Direktīvas Nr. 88/357/ EEC 2. panta d) punkts	Atbilst.
1. panta 22. punkts	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 1. panta k) punkts Direktīvas Nr. 92/96/EEC 1. panta l) punkts	Atbilst.
10. panta pirmā un trešā daļa	Direktīvas Nr. 73/239/EEC 23. pants Direktīvas Nr. 79/267/EEC 27. pants	Atbilst.
11. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 32. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 32. pants	Atbilst.
112. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 32. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 32. pants	Atbilst.
113. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 34.—36. pants	Atbilst.
114. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 34.—36. pants	Atbilst.
13. panta pirmās daļas 4. punkts	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 8. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 7. pants	Atbilst.
26. panta pirmā, otrā un trešā daļa	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 15. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 14. pants	Atbilst.
27. panta otrā daļa	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 15. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 14. pants	Atbilst.
28. panta pirmā daļa	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 15. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 14. pants	Atbilst.
32. pants	Direktīvas Nr. 2002/13/EC 1. pants par Direktīvas Nr. 73/239/EEC 17. pantu Direktīvas Nr. 2002/12/EC 1. pants par Direktīvas Nr. 79/267/EEC 20. pantu	Atbilst.
42. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 21. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 21. pants	Atbilst.
43. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 22. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 22. pants	Atbilst.
59. pants	Direktīvas Nr. 2002/13/EC 1. pants par Direktīvas Nr. 73/239/EEC 20a. pantu Direktīvas Nr. 2002/12/EC 1. pants par Direktīvas Nr. 79/267/EEC 24a. Pantu	Atbilst.
65. panta trešā, ceturtā, piektā daļa	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 53. pants	Atbilst.
107. pants	Direktīvas Nr. 92/49/EEC 16. pants Direktīvas Nr. 92/96/EEC 15. pants	Atbilst.
5. Cita informācija.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Atbalsta, ņemti vērā tās iesniegtie priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Netika veikti, izņemot minētās konsultācijas ar finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akta izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Netiek radītas jaunas valsts institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Tiesību akta projekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājaslapā. Arī pieņemtais likums pēc tā izsludināšanas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājaslapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis