Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam 12.decembra Saeimas plenārsēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, es izsaku visdziļāko līdzjūtību mūsu bijušā kolēģa Roberta Jurdža piederīgajiem, draugiem, viņa partijas biedriem un lūdzu visus Saeimas deputātus ar klusuma brīdi atcerēties mūsu bijušo kolēģi. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi darba kārtības grozījumiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas darba kārtības par steidzamiem atzītos likumprojektus “Grozījums Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju”” un “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti ir izslēgti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz papildināt darba kārtību ar lēmumprojektu par likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodošanu komisijām, nosakot par atbildīgo komisiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas būtu atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Papildinām.

Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu — izskatīt lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības šodienas likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Ministru prezidents lūdz izslēgt no 12.decembra Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā lūdzu izslēgt no šodienas darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? Nē, deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Sākam izskatīt 12.decembra sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegums lēmuma projektam “Par deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!.. Jābalso!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 50. Lēmums nav pieņemts.

Tad arī otrais darba kārtība jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” nav izskatāms.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par studējošo pašpārvaldes — Latvijas Studentu apvienības pārstāves Kristīnes Antes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā kāds vēlas ziņot? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja izglītības un zinātnes ministra un Latvijas Studentu apvienības priekšlikumu apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvā Studentu apvienības pārstāvi Kristīni Anti.

Mēs apskatījām viņas kandidatūru. Komisija viņu akceptēja. Lūdzam atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Mārtiņa Sviķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā ziņotāju — Ingrīdu Labucku.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par Mārtiņa Sviķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un komisijas lēmums ir ieteikt apstiprināt Mārtiņu Sviķi par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 2. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Ilzes Fišeres apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par tiesneses Fišeres apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas lēmums — ieteikt apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Ritas Ozolas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par Ritas Ozolas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas lēmums — ieteikt apstiprināt Ritu Ozolu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Vijas Videnieces apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par tiesneses Vijas Videnieces apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisijas lēmums ir ieteikt apstiprināt Viju Videnieci par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88 deputāti, pret — nav, atturas — 3 deputāti. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatījusi jautājumu par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisija lēmums: ieteikt apstiprināt Mariannu Terjuhanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89 deputāti, pret — nav, atturas — 2 deputāti. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākošais — lēmuma projekts “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatījusi jautājumu par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisijas lēmums: ieteikt apstiprināt Veroniku Krūmiņu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89 deputāti, pret — nav, atturas — 2 deputāti. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Alda Laviņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, un Juridiskās komisijas lēmums: ieteikt apstiprināt Aldi Laviņu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91 deputāts, pret — nav balsojis neviens, atturas — 2 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākošais — lēmuma projekts “Par Antras Strupules atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Antras Strupules atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas lēmums: ieteikt iecelt atkārtoti Antru Strupuli par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi uz 2 gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90 deputāti, pret — 1, atturas — 2 deputāti. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu “Par Hipolita Mika atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija izskatījusi Hipolita Mika iesniegumu par viņa atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata, un Juridiskās komisijas lēmums: ieteikt atbrīvot Hipolitu Miku no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par— 90 deputāti, pret — 1, atturas — 1 deputāts. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatām nākošo dienas kārtības jautājumu — lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Jūras kodekss” līdz 2003.gada 13.janvārim”.

Vai no Juridiskās komisijas ir kāds ziņotājs? Tad, ja ziņotāja nav, tātad balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Jūras kodekss” līdz 2003.gada 13.janvārim”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Pirms izskatām tālāko darba kārtību, ir priekšlikumi par izmaiņām dienas kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek izslēgts.

Ministru prezidents lūdz izslēgt no šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.59b. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šajā dokumentā un arī visos pārējos dokumentos jums piedāvā izskatīt priekšlikumus, kuri tika iesniegti otrajam lasījumam līdz 9.decembra pulksten 14.00 un kuri nav atsaukti.

Lūdzu priekšlikums šajā dokumentā nr.1, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija, savā sēdē izskatot šo priekšlikumu, atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Ir arī identisks deputāta Emša priekšlikums, un tāpēc arī to komisija piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr. 109b “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Komisija ierosina priekšlikumu nr.1, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. priekšlikumu, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 3.priekšlikumu, kuru iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Tāpat arī 4.priekšlikumu, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējonis, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 23. Likums “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr.110b — likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga, un komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 24. Likums “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr.111b — likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Komisija ir saņēmusi priekšlikumu nr.1 no Sociālo un darba lietu komisijas. Šis priekšlikums ir pilnībā iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir tādā redakcijā, kā priekšlikums nr.2, kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. Priekšlikums nr.3. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas iesniegums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Priekšlikums nr.4. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ieteic atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas izteiktais. Arī šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Iesniegts no Sociālo un darba lietu komisijas. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Vairāk priekšlikumu nav. Deputāti, lūdzu, balsojam par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 3. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Izskatām dokumentu nr.112b — likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

1.priekšlikums. Izteikuši deputāti Orlovs un Turlais. Komisija balsojot pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 63, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijai ir tieši tāds pats priekšlikums, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Un 3.priekšlikums arī ir tāds pats.

Sēdes vadītāja. Lūdzu par 2.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

3.priekšlikums arī nav balsojams.

B.Brigmane. Un 4.priekšlikums arī satur šo pašu informāciju.

5.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet… Par 4.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāta Slaktera priekšlikums.

Vai Silva Golde ir pieteikusies debatēs par 4.priekšlikumu? Lūdzu, deputāte Golde.

Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Latvijā šodien var atrast daudz trūkumu. Taču tas, kas patlaban tur noteikti nav, tā ir Latvijas valsts budžeta krīze. Budžeta ieņēmumi šogad pārspēj jebkuras prognozes — valsts rīcībā nododot par 121 miljonu latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Plānotā 2,8% budžeta deficīta vietā tas ļauj rēķināties tikai ar 1,8% iztrūkumu budžetā. Tādi ir fakti, par ko raksta neatkarīgi finanšu eksperti.

Valsts finansiālā situācija šobrīd ir vislabākā pēc neatkarības atgūšanas. Tas ir jāatzīst, ja mēs gribam īstenot godīgu politiku, par ko mēs šobrīd runājam. Tas ir izdomājums, tā nav patiesība, ka lielu izdevumu pozīcijas atstātas īstenot jaunajai valdībai. Arī tā, par ko mēs šobrīd runājam. Tā varbūt ir izdevīgāk sacīt, vieglāk paskaidrot kādu atkāpšanos no apsolītā, bet tā nav taisnība. Tie, kuri seko līdzi politiķu lēmumiem, ļoti labi zina, kādus smagus finansu ietilpīgus posteņus 7.Saeima ir spējusi īstenot.

Man sirdij tuva ir izglītības nozare. Minēšu tikai dažus piemērus. Tas ir skolotāju darba samaksas jautājums, un šeit es gribētu tikai pieminēt, ka, lai paceltu skolotājiem algu tikai par vienu latu par vienu slodzi, ir nepieciešami 700 000 latu. Mēs spējām to izdarīt, un pedagogu darba samaksu mēs dubultojām, nevis pacēlām par vienu vai par diviem latiem. Mēs spējām īstenot vidusskolu un pamatskolu informatizācijas projektu, kas prasīja miljonus, mēs īstenojām pirmo vērienīgo skolu atjaunošanas projektu valstī, atjaunota 121 skola, 40 sporta zāles un tā tālāk.

Es to varētu turpināt. Kolēģi, tie nav desmitiem vai simtiem tūkstošu vērti projekti, tie ir daudzu miljonu vērti projekti.

Bet tagad ir pienācis laiks spert nākamos soļus jaunajai valdībai un jaunajai Saeimai, tai skaitā arī bērnu pabalstu jomā, invalīdu kopš dzimšanas un bērnu invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanā, par ko mēs šobrīd runājam.

Es aicinu par šiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk, tomēr balsot pēc sirdsapziņas. Zinu arī, ka Kariņa kungs vakar jūs, koalīcijas kolēģus, visus ir sabāris par balsošanas disciplīnu, solot bargus sodus, kā vēstīja ziņu aģentūras. Bet tomēr... Un vēl. Vakar man pienākušajā korespondencē es saņēmu arī Latvijas Kristīgā radio žurnālu “Tikšanās”, ko jūs noteikti ikviens saņēmāt. Tur izlasīju ļoti jaukas mūsu patiesi godājamā deputāta kolēģa Paula Kļaviņa domas. Un viņš saka: “Es nekādā gadījumā nevēlētos būt tādā pozīcijā, kādā biju 6.Saeimā, kā piecu kristīgo demokrātu grupas dalībnieks, kurš gan drīkst airēt, bet laivai virzienu noteica citi.” Patiešām, ļoti jauki vārdi! Jā, situācija ir mainījusies kopš 6.Saeimas. Šodien jūs, Kļaviņa kungs, jūs, visi pārējie koalīcijas kolēģi, esat šī laivas virziena noteicēji. Tas ir jūsu rokās — izlemt. Mēs, Tautas partija, kā airētāji, pēc šī citāta, esam gatavi palīdzēt šo jūsu un arī mūsu iezīmēto kursu uzturēt. Uzturēt un nemainīt.

Un es ceru, ka nebūs tā, kā man viena kaimiņos dzīvojoša māmiņa, kam bērns ir invalīds, viņa man sacīja tā: “Goldes kundze, varbūt ir vajadzīgs, ka mēs visas sapulcējamies, tās mammas, kurām bērni ir invalīdi, sapulcējamies kopā un ar čekiem Ministru prezidentam pierādām, kur mēs šos 75 latus iztērējam, ka tie nav neefektīvi tēriņi, līdzīgi kā to darīja kino ļaudis.” Es ceru, ka tā noteikti nebūs.

Tagad priekšā stāv balsojums. Ziemassvētku laikā nobalsosim par šiem invalīdiem kopš dzimšanas, par bērniem invalīdiem! Tāds bija mūsu solījums Latvijai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es, nupat klausoties Goldes kundzes labi sagatavoto runu, gandrīz vai aizrāvos, kā sak’, sajūsmā par to tik ļoti labo stāvokli, kas mums ir un ko mēs esam mantojuši. Patiesi, ieņēmumi budžetā ir palielinājušies, tie nav samazinājušies. Bet, ja mēs paskatāmies uz kopējo bildi, tie likumprojekti, ko pēdējā Saeima savā pēdējā mēneša darbībā pēc vēlēšanām un pirms 8.Saeimas sasaukšanas, šie likumu grozījumi, ko iebalsoja, ja mēs tos visus atstātu, kā tie ir, tajās redakcijās, kā tie ir, mums būtu budžeta deficīts 4% apmērā no kopējā valsts budžeta. Tas ir nepieņemams stāvoklis! Tātad neviens jau nedomā, ka palielināt pabalstus, atrast līdzekļus vajadzīgiem projektiem ir slikti. Mums tikai ir jāizvēlas, ko atbalstīt un ko neatbalstīt. Tātad ienākumi ir lielāki, bet iepriekšējās Saeimas paredzētie izdevumi būtu vēl vairāk pārsnieguši ienākumus, atstājot mūs ļoti sliktā budžeta stāvoklī.

Ja mēs skatāmies tagad nākamo punktu, ko mēs tūlīt varbūt diskutēsim, varbūt ne šajā pašā likumā, mēs atbalstām bērnu pabalsta palielinājumu visiem bērniem līdz 6 latiem, nešķirojot to, vai ir vai nav dzimis pirms vai pēc 1994.gada. Un tas ir tikai pirmajam bērnam. Otrajam, trešajam bērnam ģimenē ir vēl lielāks pabalsts par šo. Tātad nebūt nav tā, ka jaunā valdība un jaunā Saeima atbalsta visu samazināt, visu izpostīt. Bija tik labi, tagad ir tik slikti.

Gluži pretēji! Iepriekšēja Saeima atstāja mūs ar “mantojumu”, ar likumdošanas mantojumu, kas iedzīs budžetu smagā deficītā. Mēs tagad to situāciju labosim. Un, ka ir runa par pabalstiem, tad, lūdzu, izlasiet uzmanīgi, kas ir nākamajos punktos! Ka mēs atbalstām visu bērnu pabalstu palielinājumu līdz 6 latiem — par pirmo bērnu, un vēl vairāk naudas par otriem un trešiem un vairāk ģimenes bērniem. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis. Es aicinu deputātus pieturēties pie konkrētā priekšlikuma, pie satura.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par tiem 4% es drusku šaubos, bet iepriekšējās Saeimas pēdējā laikā pieņemtie lēmumi, un ne tikai pēdējā laikā pieņemtie lēmumi, — un to mēs redzējām arī šobrīd, un lēmums attiecas arī uz izskatāmo jautājumu —, bija lēmumi, kas vērsti uz to, lai kaut nedaudz palīdzētu invalīdiem, kaut nedaudz, lai uzlabotu bērnu invalīdu stāvokli, kaut nedaudz, bet rast lielākas iespējas mūsu jauniešiem nodarboties ar sportu un tamlīdzīgi.

Diemžēl jūs, nākot pie varas, izvēlējāties, lai tiešām sabalansētu budžetu, nevis atbalstītu šīs lietas, bet ierosinājāt naudu ieguldīt jaunu ministriju radīšanā, jaunu ierēdņu radīšanā, jaunu ministru posteņu radīšanā, jaunu Ministru prezidenta biedra posteņa radīšanā, kas jau, starp citu, pasenā pagātnē ir pierādījies, ir pilnīgi lieks amats. Tātad jūs izvēlējāties prioritātes, lai pēc jūsu vārdiem sabalansētu budžetu, nogrieztu bērniem invalīdiem, bet pieliktu jauniem ministriem un jauniem ierēdņiem.

Sēdes vadītāja. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs Pēteris Leiškalns. Lūdzu!

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs). Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godājamie deputāti! Šeit varbūt aicinātu tomēr šoreiz atbalstīt valdības viedokli. Un kāpēc? Nevis tāpēc, ka man neinteresē bērnu invalīdu liktenis. Es tikai gribu pateikt vienu. Šajā gadījumā, veidojot šī te likumprojekta grozījumu projektu, tika paņemts vienkārši viens cipars no viena deputāta priekšlikuma pavisam citā sakarā un “iesviests” šajā te bērnu un ģimeņu, tas ir, bērnu invalīdu atbalsta sistēmā iekšā.

Šeit ir jautājums jāskata daudz, daudz dziļāk un detalizētāk, nekā paredz šis grozījumu projekts. Lieta ir tāda, ka bērni invalīdi ir jādala divās lielās grupās. Tie bērni, kuriem ir nepieciešama ikdienas kopšana, un tie bērni, kuriem ikdienas kopšana nav nepieciešama. Valsts šobrīd maksā visiem bērniem invalīdiem bez izšķirības 35 latu lielu pabalstu, kas ir pietiekami tiem bērniem, kuri var brīvi kustēties, kuri var brīvi iet sabiedrībā, bet kuriem ir kāds no varbūt salīdzinoši nelieliem “handikapējamiem” defektiem.

Un ir otra grupa bērnu. Tie ir bērni invalīdi, kam ir nepieciešama kopšana. Tas ir visbiežāk vai nu mentālo problēmu, vai cerebrālu jautājumu dēļ, kur bērnus nedrīkst atstāt ne uz mirkli. Šis jautājums tātad ir jārisina kompleksi, un tiem bērniem, kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, pabalsts varētu palikt tajā pašā līmenī. Savukārt tiem bērniem, kuriem ir nepieciešama kopšana, ir jānosaka bērna invalīda kopšanas pabalsts mātei vai tēvam, vienalga, tam cilvēkam, kurš viņu kopj un kurš tādēļ ir spiests zaudēt darba spējas, zaudēt iespēju piedalīties darba tirgū ar pilnu atdevi.

Un vēl ir šeit jāskata jautājums arī par šo cilvēku sociālajām garantijām, veicot iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas budžetā par šiem cilvēkiem, lai viņiem nodrošinātu pensiju.

Es aicinātu tādēļ šobrīd pieņemt valdības ieteikto grozījumu projektu un vēlāk izskatīt šo jautājumu kompleksu, un sakārtot tās lietas tā, lai tie bērni, kuriem ir nepieciešama kopšana, lai viņu vecāki varētu saņemt bērnu invalīdu kopšanas pabalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nevaru noslēpt, ka mani kaitina kolēģa Ābiķa kunga vienmēr no jauna atkārtotā tēze par lielajām ministru algām, par lielajiem izdevumiem, ko mēs no jauna atļaujamies it kā. Un cik maz mēs domājam par visiem rūpju bērniem. Jūs taču zināt ļoti labi, ka tā tas nav. Ja jūs painteresētos, kāda alga ir piešķirta Ministru kabinetā tiem jaunajiem ministriem, tad jūs brīnītos, ka tur nekāda… (Starpsauciens: “Trīs miljoni!”) Nē, nē, kāds budžets ir šīm ministrijām! Mīļie draugi! Tur nav šīm ministrijām, vēl pagaidām viņiem jānes nauda līdzi, lai varētu strādāt. Nevajag lietas runāt, uzpūst, skaidri zinot, ka tur nav nekas tāds grandiozs nodalīts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Nerunāties ar zāli!”)

Bet galvenais. Redziet, Ābiķa kungs, visa tā jūsu polemika cieš no vienas kosmētiskas kļūdas. Ja jūs būtu vienu gadu agrāk, vienu gadu agrāk tikai, ar šiem pašiem principiem nācis, tad skaidri redzētu: jums nevajadzētu vēlēšanās izdot pāris miljonus, lai pārliecinātu, ka jūs esat labākie politiķi, tad jūsu darbi būtu pārliecinājuši. Bet diemžēl jūs nākat ar visiem šiem ierosinājumiem, ko tagad vajag labu darīt, drusku par vēlu. Tā ir vienīgā kļūda...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kļaviņa kungs, lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu!

P.Kļaviņš. … ko jums bija iespējams darīt vienu gadu iepriekš. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Un aicinu visus pārējos deputātus, kas piedalās debatēs, runāt par konkrēto priekšlikumu.

Nākošais debatēs ir pieteicies deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar šo priekšlikumu, kas skar pabalstus bērniem invalīdiem kopš dzimšanas, es gribētu minēt dažas lietas saistībā ar Pauļa Kļaviņa izteikšanos.

Pirmām kārtām, ja jūs esat par stagnāciju, ka nekas nemainīsies, ka viss tas, kas ir, paliks un nekas neattīstīsies un šinīs četros gados negrasāties neko mainīt, tad jūsu pieeja ir pareiza. Tad nevar būt neviens jauns priekšlikums un nekas jauns nevar notikt. Bet valsts attīstās, un ir iespējas risināt jaunas problēmas, un Silva Golde, man liekas, ļoti precīzi pateica, kādus risināja iepriekš, kādi šobrīd būtu prioritāte.

Runājot par skaitļiem, jo motivācija šim priekšlikumam, ka tas ir ļoti dārgs. Jā, tas maksā 3 miljonus. Kļaviņa kungs, jūs teicāt, ka viss tas ir maldi, ka paskatīties vajag. Jūs zināt, cik maksā Reģionālās ministrijas izveidošana? 3 miljoni latu šobrīd projektā. 3 miljoni latu! Un 3 miljonus vajag bērnu pabalstiem, un šeit jau ir jūsu izvēle. Un, piemēram, par Reģionālo ministriju šobrīd ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai tiek atņemta būvniecības funkcija un paliek tikai vides funkcija, kas īstenībā neprasa atsevišķu ministriju. Un par tiem rādītājiem, sliktiem rādītājiem, kas ir šobrīd, to šobrīd valstī uzskata varbūt vienīgi pozīcija. Visas starptautiskās institūcijas Latvijai sasniegumus makroekonomiskajā, fiskālajā un citās jomās ir novērtējušas kā vienus no labākajiem Austrumeiropā, un tiekam minēti kā piemērs. Šodien pirmo reizi kopš Valūtas fonda misijas apmeklē Latviju, viņi ir izteikuši vēlmi tikties ar mani — bijušo finansu ministru, kas nekad iepriekš nav bijis. Man ir jautājums — kāpēc tas notiek? Vai tāpēc, ka ir sajūta, ka jaunā valdība nespēs izveidot budžetu? Vai tas, kas sasniegts…

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs… lūdzu pieturēties pie temata.

G.Bērziņš. … Temats ir finanses. Jūs ziniet, ka…

Sēdes vadītāja. Temats ir bērnu pabalsti.

G.Bērziņš. Jā, bērnu pabalsti un finanses. Kur ņemt šīs finanses. Tāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt šo te priekšlikumu, kas ir tieši vienas ministrijas vērts. Tieši vienas ministrijas vērts, Kļaviņa kungs, un pretī ir bērni invalīdi kopš dzimšanas.

Par priekšlikumu, ko minēja parlamentārais sekretārs, vakar komisijā bija diskusija, kur piedalījās arī pozīcijas deputāti, kur stingri tika pateikts, ka netiek sociālajos pabalstos nodalītas šīs lietas. Arī citā likumā, kas tālāk seko, bērniem invalīdiem līdz 16 gadiem netiek paredzēta dalīšana grupās vai kategorijās. Tātad šis nav iespējams.

Tāpēc es aicinu šodien izdarīt izvēli. Šobrīd jau jums ir izvēle — vai tērēt ministrijām… pie kam šo ministriju iesniegtajos budžetos ir trīs jaunas mašīnas, ir paklāju īre, ir gleznu īre un ļoti vajadzīgas lietas. Un pretī ir bērni invalīdi. Un šodien, Paula Kļaviņa kungs, balsojumā jums ir iespēja izšķirties, vai jūs esat pret bērniem invalīdiem, par paklājiem, automašīnām un jaunām ministrijām, vai tomēr jūs gribat šo laivu vadīt un jums ir spēja to vadīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis. Lūdzu!

A.Kušķis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Visi komplimenti iepriekšējās valdības finansu ministram! Makroekonomiski runā, ka budžets esot kārtībā un naudas valstī esot daudz šogad.

Ir problēma ar to, ka, ja jūs šo jautājumu uzdotu iedzīvotājiem Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, Ķengaragā, Centra rajonā un jebkurā citā vietā, tad viņi šo situāciju nekādi nespētu komentēt, jo viņi šo naudas daudzumu nekādā veidā nav sajutuši savos maciņos šogad. Nekādā veidā nav varējuši gan invalīdi, gan bērni iepriekšējās Saeimas likumu… izdoto likumu rezultātā un valdības pieņemto lēmumu rezultātā nav saņēmuši šo te jūtamo pieaugumu, par kuru tiek runāts uz nākotni.

Jautājums ir par to, vai gadījumā iepriekšējās valdības un iepriekšējā Saeima, pieņemot savus lēmumus, varēja varbūt padomāt jau iepriekš gan par invalīdiem, gan par bērniem un ne tik ļoti uztraukties par cukurfabrikām, kur šogad zināms naudas daudzums tiek norakstīts. Tāpat es gribētu pateikt tādu vienkāršu zināmu līdzību par tēmu — nākošā gada budžets, kuru gan vēl neviens nav redzējis, jo budžets ir budžets tikai tad, kad tas nonāk šeit apspriešanā Saeimā.

Ja jūs gadījumā domājat par to, kāda ir bijusi tāda literāra līdzība, kas ir noticis šī gada septembrī un oktobrī, tad iedomāsimies situāciju, ka vienā laulātā ģimenē izskatās, ka šķiršanās ir neizbēgama, ka sieva pametīs vīru. Izskatās, ka sievai ir jauna simpātija. Un varētu gadīties tāda situācija, ka 2003.gadā vairs nebūs kopdzīves. Un ko dara vecais vīrs? Viņš dāvā sievai kažoku, viņš dāvā sievai mašīnu, viņš dāvā sievai pabalstus, kurus viņš ņem uz kredīta ar līzinga nomaksu nākošajā gadā no jaunās ģimenes kopīgā budžeta. (No zāles deputāts A.Kalvītis: “Par tēmu runā!”) Padomāsim, lūdzu, mīļotie kolēģi, par to, vai tas, kas ir noticis septembrī un oktobrī, ir noticis no pilnas sirds ar rūpēm par invalīdiem un bērniem, vai padomāsim par to, ka tas ir visdrīzāk, lai būtu mīlestība uz mūžiem, nevis normāls darbs 2003.gadā, kur budžetu sastādīšana nonāks līdz tam mirklim, kad mēs to redzēsim šeit, tas nav šodien un tas nebūs rīt.

Tāpēc lūdzu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli par to, ka šis likuma pants nav tā jāmaina.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu ļoti īsi.

Es piekrītu iepriekšējam debatētājam Kušķa kungam, ka ne vienmēr parlamenta lēmumi ir tādi, kuru rezultātu, praktisko rezultātu, mūsu valsts iedzīvotāji jūt savos makos. Šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir tāds. Un, nobalsojot par Ata Slaktera priekšlikumu, proti, mēs palielināsim pabalstu bērniem invalīdiem ik mēnesi no 35 latiem līdz 75 latiem. Tātad tas ir tāds priekšlikums. Es domāju, ka mēs kopīgi varētu par to nobalsot.

Kariņa kungs, “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs, kā motīvu, kādēļ nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu, minēja iemeslu, ka valstī nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Godātie kolēģi! Ja nodokļu iekasēšana būtu vismaz tādā līmenī kā iepriekšējā gadā prognozēta, tad pietiktu naudas gan bērniem invalīdiem, gan bērniem narkomāniem, lai viņiem palīdzētu, gan arī pārējām sociāli mazaizsargātām kategorijām. Bet diemžēl neizprotamu iemeslu dēļ jaunā valdība prognozē daudz mazāku nodokļu iekasēšanas līmeni, kā tas bija līdz šim. Un tādēļ tik tiešām, kolēģi, ja jūs prognozējat tik sliktu Valsts ieņēmumu dienesta darbu, tad te patiešām nebūs naudas šīm sociālām programmām.

Es aicinātu atbalstīt Ata Slaktera priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Bērziņam, bijušajam finanšu ministram, ar ko vēlas satikties Starptautiskais valūtas fonds. Lūdzu!

G.Bērziņš (TP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlreiz par iemesliem, kāpēc valdošā koalīcija mēģina atņemt 75 latu pabalstu, kas bija paredzēts likumā bērniem invalīdiem. Tā kā šis jautājums ir saistīts ar finansēm un tieši ar finanšu nepietiekamību tas tiek motivēts, tad jāpasaka, ka šogad un nākamgad budžeta ieņēmumu pieaugums būs divreiz mazāks, kā bija šogad. Un, tā kā Kušķa kungam bija atļauts runāt līdzībās, tad es arī šinī gadījumā runāšu līdzībās. Tā ir ļoti vienkārša latviešu tautas pasaka “Kā čiku kala”. Atnāca viens un teica: 400 miljonu netiek iekasēti. 400 miljoni papildus. Jūsu zināšanai, tie ir 8 procenti no kopprodukta. Atlika iekasēt tikai pusi no solītā, un īstenībā mēs šodien runātu par jaunām programmām bērniem invalīdiem un citiem.

Pagāja laiks, kala, kala lemesi, kala, kala, beigās iemeta ūdenī: čiks! Jo izrādās, ka strādāt gatavojas jaunā koalīcija ievērojami sliktāk. Mēs nevarējām plānot to, ka ieņēmumu pieaugums būs divas reizes mazāks, kā ir šogad, ka tiks veidotas jaunas ministrijas un ka būs jāatņem tik nepieciešamās šīs te lietas.

Tā ka es aicinātu izšķirties un neapliecināt savu mazspēju, jo īstenībā šis balsojums jau būs arī koalīcijas mazspējas apliecinājums, jo šīs summas, kas ir nepieciešamas, ir smieklīgas pret to pieaugumu, kāds ir nepieciešams. Es domāju, ka jūs esat spējīgi, lai arī vēl neesat pieredzējuši, spējīgi strādāt labāk, nekā šobrīd plānojat, un nevajag bērniem invalīdiem kā pirmajiem atņemt šos pabalstus.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātei Baibai Brigmanei vēl kas sakāms?

B.Brigmane (JL). Jā. Cienījamie kolēģi, es tikai gribētu atgādināt: ja tagad valdībai būtu jāīsteno visi tie dāsni dalītie un piešķirtie līdzekļi, kuri tika nobalsoti pēdējā Saeimas sēdē iepriekšējā valdībā, tad tiešām nākošā gada valsts budžetā būtu 4 procenti deficīts. Un tāpēc es uzskatu, ka šī bija ārkārtīgi destruktīvā rīcība pret jauno valdību, un šīsdienas demagoģiskie izteikumi un apgalvojumi turpina jau iepriekš uzsākto politiku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par deputāta Ata Slaktera 4.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Priekšlikums nr.5, nr.6 un nr.7. Priekšlikumi ir identiski. Un šādu priekšlikumu arī pēdējā Ministru kabineta sēdē izteica valdība un tas nozīmē, ka ar nākamo gadu katrs bērns saņems 5 latus lielu... 6 latus, es atvainojos, 6 latus lielu pabalstu iepriekš paredzēto 5 latu vietā tiem bērniem, kuri bija dzimuši pirms 1994.gada. Tātad šis ir apliecinājums tam, ka arī valdība ir gatava strādāt tā, lai sniegtu maksimāli iespējamo atbalstu, kāds šobrīd ir iespējams ikvienai ģimenei, kurā aug bērni. Tātad šis ir par pirmo bērnu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu, Juridiskā biroja priekšlikumu. Un atgādinu, ka šāds ir arī Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja! Parasti ir pieņemts, ka atbildīgais ziņotājs nevelta personīgo kvalifikāciju pozīcijas vai opozīcijas kāda iesniedzēja priekšlikuma saturam. Atbildīgais ziņotājs pieturas precīzi pie Budžeta un finanšu (nodokļu) vai attiecīgi citas komisijas lemtā. Es aicinu tādā veidā to darīt.

Par deputāta Orlova un deputāta Turlā priekšlikumiem un pārējiem sekojošiem. Man ir prieks, ka, salīdzinot ar iepriekšējo sēdi, kur mēs norādījām pozīcijai uz šo nepieņemamo priekšlikumu, kas bija iesniegts, un aicinājām rūpīgi apdomāt. Protams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šī apspriešanas gaita, kā jau tas pieņemts, notiek, balstoties ne jau uz argumentiem, uz matemātisku pārsvaru, un tika izdomāti visvisādi paskaidrojumi, gatavojoties pirmajam lasījumam, ka tā ir pareizi, ka tā vajag. Nu par laimi tomēr sabiedrības spiediens acīmredzot iespaidoja galvenā stūrētāja — laivas stūrētāja prātu, sekoja droši vien kāds viens zvans, un Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijas deputāti tikpat draudzīgi kā pirms tam kritizēja savu pieeju, nu piekrita opozīcijas ierosinājumam — saglabāt šo te iepriekšējās Saeimas un iepriekšējās valdības lemto par vienāda pabalsta lielumu visiem bērniem neatkarīgi no dzimšanas gada.

Es izsaku jums atzinību par to, kaut arī ar ietekmēšanu no ārpuses, bet tomēr mēs esam sasnieguši to, ko visi vēlējāmies. Un mēs kopīgi ar jums varēsim vismaz teikt, ka esam izdarījuši pirmo soli. Nopietnāku soli ceram sagaidīt nākotnē, apspriežot atkal jautājumu par invalīdu pabalstiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs Pēteris Leiškalns. Lūdzu!

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs). Godātā Saeima! Es gribu teikt, ka šī norma, kad tika noteikti divi dažādi pabalsti atkarībā no bērna dzimšanas laika, tika ieviesta 1999.gadā, par to nobalsoja 1998.gada 17.decembrī. Un toreiz pēc labklājības ministra priekšlikuma tā bija iecerēta kā pagaidu norma. Tā saglabājās diemžēl, šī pagaidu norma, iepriekšējo valdību laikā. Diemžēl tā saglabājās un kļuva par tādu kā ilgstošu pagaidu normu.

Bet es gribu teikt, ka šeit ir vismaz viena liela problēma. Bērnu pabalstus ... valsts atbalstu ģimenei ar bērniem var atvasināt tikai un vienīgi no kaut kāda veida sociālajām pazīmēm, tas ir, no ģimenes sastāva vai no kādām citām, bet nekādā ziņā to nedrīkst atvasināt vienkārši tikai no dzimšanas gada, jo tas ir Bērnu tiesību konvencijas, kurai mēs esam pievienojušies no 1991.gada 20.novembra, šīs te konvencijas nediskriminācijas principa pārkāpums. Un tas ir arī pretrunā ar mūsu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu par vienlīdzīgumu.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šobrīd un noteikt vienotu bāzes pabalsta likmi visiem bērniem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 5., 6. un 7.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 8.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9.priekšlikums — iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

B.Brigmane. Jo nav atbalstīts arī 4.priekšlikums. Tie ir savstarpēji saistīti.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 25, atturas — 1. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” ir pieņemts.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Izskatām dokumentu nr.113b — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Iesniegtais priekšlikums nr.1. Iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par 1. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir iestrādāts 5.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 4. un 5.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Slakteris. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par deputāta Slaktera 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 44, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr.114b – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””.

1.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par 2.priekšlikumu.

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 4.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēde vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēde vadītāja. Deputātiem par 9.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēde vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts 12.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēde vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 11. un 12.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 13.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14.priekšlikumā, un lūdzu atbalstīt.

Sēde vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 13. un 14.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15.priekšlikums. Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16., 17. un 18.priekšlikums ir identiski. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šos priekšlikumus, bet savukārt man uzticēja, mani pilnvaroja komisija šodien no šīs tribīnes paziņot, ka Kultūrkapitāla fondam finansējums netiks samazināts, jo ir un darbojas likums par Kultūrkapitāla fondu, kurā ir paredzēta tieši šāda norma, kas no akcīzes nodokļa 3% apmērā ienākumi tiek novirzīti Kultūrkapitāla fondam. Un es aicinu deputātus sekot tam līdzi, kad tiks pieņemts likums par valsts budžetu 2003.gadā, kur jūs arī atradīsiet apliecinājumu manis iepriekš teiktajam.

Tā. Tātad komisija neatbalsta šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tad atklājam debates. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas debatēt par 16.priekšlikumu? Lūdzu.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! 16., 17. un 18. ir identiski priekšlikumi, tāpēc es varbūt debatēšu par visiem trim.

Liels paldies pozīcijai par atbalstu! Paldies, ka jūs esat reaģējuši uz Tautas partijas ierosmi nesamazināt finansējumu Kultūrkapitāla fondam! Un es ceru, ka tie vārdi, kas izskanēja no Brigmanes mutes šodien, neskatoties uz to, ka šī norma tiek izņemta no šī likuma, budžetā atspoguļosies. Bet es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību otrai daļai no šī priekšlikuma, un tas ir jautājums par mūsu jaunatnes sporta un sporta atbalstu.

Mūsu Sporta apakškomisija un arī Ministru prezidents un citas valsts amatpersonas ir saņēmušas atklātu vēstuli no piecām lielākām sporta spēļu federācijām, kuras atsevišķus fragmentus es vēlētos jums šeit nocitēt. “Alkoholisms, narkomānija un smēķēšana nav tikai medicīniska problēma. Daudz vairāk tā ir sociāla parādība, kas prasa konsekventu risinājumu valstiskā līmenī. Sports un izpratnes veicināšana par veselīgu dzīves veidu ir viens no šādiem konsekventiem risinājumiem. Ar rūpīgu, pārdomātu un neatlaidīgu darbu pēdējos četros gados esam spējuši dubultot (es atkārtoju — dubultot!) ikdienā sportojošo bērnu un jauniešu skaitu, tā viennozīmīgi atraujot viņus no kaitīgām nodarbēm.” Tāpat vēstulē ir minēts, ka šobrīd šīs piecas lielākās sporta spēļu federācijas pārstāv turpat 600 sporta klubus, kuros nodarbojas 30 tūkstoši bērnu un jauniešu! Es atkārtoju — 30 tūkstoši bērnu un jauniešu nodarbojas ar sportu. Un esmu pārliecināts, un jūs tam piekritīsiet, ka šie jaunieši nesmēķē, nelieto alkoholu, nedz arī, Dievs pasarg, aizraujas ar narkotikām.

Pie šī paša es gribētu piebilst ko? Ka tieši pēdējā laikā, ņemot vērā visus šos mūsu dzīves negatīvos faktorus, mēs gan Saeimā, gan valdībā esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību tam, lai mūsu jaunatnes sportu attīstītu un tādējādi jauniešus atrautu no kaitīgām nodarbēm. Gribu atgādināt, ka Saeima ar likumu noteica, ka sports ir īpaša interešu izglītības... īpaša interešu.... profesionālas ievirzes interešu izglītība, kas savukārt paredzēja to, ka valsts (es atkārtoju — valsts!) garantē mūsu sporta skolu treneriem algas no valsts budžeta. Pēdējo pāris gadu laikā, neskatoties uz nebūt tik labvēlīgu budžeta situāciju, kāda tā ir šobrīd, mēs panācām, ka valstī ir uzceltas 45 jaunas sporta zāles. Tāpat tika akreditētas visas sporta skolas, un turklāt vairākas sporta skolas Latvijā ir nodibinātas no jauna.

Ja mēs šobrīd neatbalstīsim šo priekšlikumu — 2003.gadā piešķirt, kā rāda Finansu ministrijas aprēķini, 672 000 latu tieši lielākajām sporta spēļu federācijām, tad, neapšaubāmi, ka daudz labas iesāktas lietas paliks pusceļā. Mūsu jaunieši nespēs aizbraukt uz starptautiskām sacensībām. Un gribu jums atgādināt, ka Sporta spēļu atbalsta fonds, kas pārstāv lielākās Sporta spēļu federācijas, ir izstrādājis precīzu tāmi, kas arī atspoguļojas šajā atklātajā vēstulē un kur ir precīzi noteikts, ka pamatā šis finansējums tiks novirzīts tieši jaunatnes sporta atbalstam, tieši tam, lai arī palīdzētu jaunatnes izlašu komandām aizbraukt uz starptautiskajām sacensībām.

Cienījamie kolēģi! 672 000 nav tik katastrofāli liela summa, lai mēs, tieši mūsu jaunatnes labad šo summu nespētu atbalstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākās sporta spēļu federācijas diemžēl nesaņem finansējumu no Olimpiskās komitejas, kā to saņem individuālie sporta veidi. Un tāpēc ir apdraudēta ne tikai daudzu jaunatnes sporta spēļu klubu un programmas pastāvēšana, bet ir apdraudētas arī daudzu mūsu izlašu iespējas, izlašu un sporta klubu starptautiskie sakari, piedalīšanās starptautiskās sporta sacensības.

Cienījamie kolēģi! Es īpaši gribētu griezties pie tiem kolēģiem Saeimā, kuriem ir liela pieredze sportā..

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. ... ar savu personīgo piemēru ir parādījuši, cik liela ir sportam nozīme mūsu jaunatnei.

Cienījamais Kārli Strēli, cienījamais Krištopana kungs, kas ir tik daudz izdarījis mūsu, tieši jaunatnes basketbola labā.

Cienījamā Ūdres kundze! Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr izšķirties un atbalstīt šo nebūt ne tik lielo finansējumu tieši mūsu jaunatnes sporta labā!

Sēdes vadītāja. Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamie kolēģi! Es priecājos par to, ka kolēģis Ābiķis ir tik pēdīgi atradis laiku iepazīties ar mūsu likumdošanu un ir konstatējis to veco faktu, ka Kultūrkapitāla fondam ir savs atsevišķs likums un ka tā finansējums dēļ šis maiņas nemainīsies.

Jautājums tagad ir par šo otro fondu — Sporta spēļu atbalsta fondu. Mēs klausījāmies, ka Ābiķa kungs ļoti kaismīgi runā par sportu un sporta atbalstu, tā lielo nozīmi. Es varu tikai piekrist Ābiķa kungam, ka sportam tiešām ir ļoti liela nozīme un sports ir atbalstāms.

Tajā pašā laikā es varu teikt, ka šā panta svītrošana nenozīmē to, ko Ābiķa kungs mums maldīgi grib likt saprast, ka sportam nebūs finansējuma. Gluži pretēji! Sportam finansējums būs! Ja jūs paskatītos patlaban budžeta projektā, tas palielinājums, kas ir sportam paredzēts 2003.gadā, ir lielāks par to summu, kur ir šis te finansējuma trūkums no šī speciālā fonda. Viss, kas notiek, ir sekojošais. Viens speciālais fonds tiek izbeigts. Un kāpēc tas tiks izbeigts? Jo, draugi mīļie! Caur šiem speciālajiem fondiem, mēs visi labi zinām, ka viens otrs labs pamanās to naudu nosūknēt nevis jaunatnei un sportam un labiem mērķiem, bet savtīgiem mērķiem, kam nav nekāda sakara ne ar sportu, ne ar jaunatni.

Tātad mēs šeit vienkārši mainām finansējuma mehānismu, kur neies nauda sportam speciāli fondam, bet ies nauda sportam pa taisno no budžeta. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Acīmredzot par sportu ir viskaislīgākās diskusijas un es pieļauju, ka visas Saeimas vienmēr ir bijušas ļoti sportiskas, un cerams, ka arī turpmākajos gados to pierādīs. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par Sporta spēļu atbalsta fondu kā par sabiedrisku organizāciju, kurai kā sabiedriskai organizācijai tika paredzēts finansējums no budžeta caur likumu, ir radusies tāda situācija, ka visi, protams, atceras stāvokli vai visu reakciju, kas radās pavasarī, kad šis likums tika radīts, kad tika radīts šis Sporta spēļu atbalsta fonds kā sabiedriska organizācija, bet man tikai viens maziņš komentārs par situāciju, kas ir Sporta spēļu atbalsta fonds. Tad, kad man vajag kaut ko uzzināt, bet varbūt es esmu izņēmums, es parasti zvanu tādam uzziņu dienestam “118”, un es palūdzu arī palīgu izdarīt šo te pašu darbu. Viņš zvanīja 118 un jautāja, vai viņš varētu sazvanīt Sporta spēļu atbalsta fondu. Viņam uzdeva jautājumu — kurā pilsētā? Nu, viņš piedāvāja Rīgu. Tad viņam tomēr teica: “Nē, Rīgā tādas organizācijas nav”, kaut gan izdrukā ir Basteja bulvāris 20. Viņam piedāvāja Olaini, kur ir Sporta atbalsta fonds Stacijas ielā 44. Tātad principā, zvanot uz 118, tāds telefons, caur ko sazināties ar Sporta spēļu atbalsta fondu, neatradās. Latvijas Olimpiskajai komitejai sekretariātā arī neatradās telefons, ar kuru sazināties ar Sporta spēļu atbalsta fondu. Palīgs ar saviem pazīstamiem cilvēkiem, acīmredzot citiem palīgiem Tautas partijā vai kādā citā partijā, uzzināja telefonu vienam no valdes locekļiem un sazvanījās un ieguva dažus materiālus.

Mīļie kolēģi! Mēs runājam par Sporta spēļu atbalsta fondu, kuram iepriekšējos likumos bija paredzēti 3% no akcīzes nodokļa. No tā nodokļa, ko principā maksā pīpētāji, ar domu laikam — jo mazāk pīpēsim, jo mazāk sportam vajadzēs naudu. Tāpēc es lūdzu ieklausīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas komentārā par tēmu, ka tie ir speciālie fondi, un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu teikt paldies Kariņa kungam, ka jūs uzteicāt, ka Dzintars Ābiķis zina likumus. Viņš tik tiešām zina. Bet diemžēl jūs vēl nezināt. Tādēļ es esmu spiests jums šo to paskaidrot.

Tas, ka šī norma — 3% — tiek saglabāta Kultūrkapitāla fonda likumā, vēl neko nenozīmē. Izšķirošais būs Budžeta likums. Un tādēļ man nav nekāda pamata ticēt Brigmanes kundzei, kura atnāk šeit un saka: “Mēs nolēmām. Mēs nolēmām, un tur tas būs tā!” Jūs atnāksiet nākošreiz, kad spriedīsim par budžetu: “Bet mēs nolēmām citādāk, un nekā! Piedodiet, šoreiz mums nav!” Tieši tādēļ ilgi, vairākus gadus, grūtībās, strīdos tika iestrādāta šī norma — veidots Kultūrkapitāla fonda likums un iestrādāts divos speciālajos likumos, lai to būtu grūtāk, kad iegribas, vienkārši izmest ārā. Tāda ir šī vienkāršā patiesība. Un nav pamata ticēt. Jo, vai tad tiešām tas slavenais… bēdīgi slavenais teiciens, ka ticami ir tikai lieli meli, tam ir taisnība? Jo solīts pirms vēlēšanām tika viss kas. Un tagad no visa tā jūs atkāpjaties. Tātad nav nekāda pamata mums šobrīd ticēt Brigmanes kundzes teicienam – lūdzu, atstājiet šo normu iekšā šajā likumā, lai rokai negribētos katrā mīļā brīdī uzreiz pagrābt tur, kur vieglāk pagrābt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Kārlis Strēlis četrās minūtēs iekļausies?

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti maz laika, bet es gribētu pateikt būtiskāko. Tā kā tika pieminēts mans vārds, un tas, kas ir rakstīts šajā atklātajā vēstulē, tas ir tieši tas, ko mēs iestrādājām savā “Jaunā laika” programmā. Par jaunatnes sporta attīstīšanu. Jo jūs paši zināt, kādā stāvoklī ir mūsu jaunatne, un šie minētie daudzie jaunieši, un tas skaits un klubi, un tā tālāk, tas viss ir ļoti pareizi. Bet man atšķirībā no Kušķa kunga izdevās sazvanīt Strīķa kungu, un es dabūju šo Sporta spēļu atbalsta fonda programmu, un tur arī ir šie pamatnosacījumi uzrādīti, bet sportam šeit… jaunatnes sportam no šī fonda līdzekļiem ir atvēlēti tikai 30%. Lielākā daļa aiziet nacionālajām izlasēm un starptautisku sacensību rīkošanai. Man pret to nekas nav pretī, bet tajā pašā laikā, dibinot šo Sporta spēļu atbalsta fondu, jau tika pielaistas daudzas kļūdas, un mūsu cienījamā priekšsēdētāja pati pret to iebilda tad, kad šis lēmums tika virzīts cauri, ka tas bezprecedenta gadījums piešķirt sabiedriskai organizācijai līdzekļus no valsts… Fogeļa kungs nemaz par šo lēmumu nav zinājis, kas ir principā mūsu sporta dzīves vadītājs.

Tāpēc šeit ir daudzi tādi momenti, kas nav pareizi varbūt atspoguļoti vai ko laika trūkuma dēļ deputāti nav izlasījuši. Bet, ja jūs gribat sīkāk ar to iepazīties, paņemiet 22. jūnija “Dienu”, tur viss ir ļoti precīzi aprakstīts.

Mums ir daudz vēl jāstrādā pie Sporta likuma, jo pašlaik noteicošā ir LOK. LOK ir vadošā organizācija valstī, un tā ir iedalījusi sporta spēlēm 550 000. Tā ir gandrīz tādi pati summa kā šī summa Sporta spēļu atbalsta fondam. Un tāpēc es atbalstu, protams, arī savu basketbolu un visus pārējos sporta veidus un nekad … Es nemaz nevaru iedomāties, ka latvieši varētu atņemt naudu sportam un lai mūsu futbolisti vai basketbolisti nenokļūtu uz Eiropas čempionātu un tamlīdzīgi... vai arī hokejisti, jā… Mēs neatņemam neko, mēs vienkārši pārvietojam līdzekļus uz citu maku. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Estas kungs divās minūtēs iekļausies? (No zāles deputāts J.Esta: “Nē, pēc tam!”) Nē.

Tātad pirms pārtraukuma lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vairāki paziņojumi.

Vispirms mēs sirsnīgi sveicam mūsu kolēģi deputāti Elitu Šņepsti viņas apaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Paziņojums Tautsaimniecības komisijas deputātiem! Es aicinu Tautsaimniecības komisiju šeit pat uz ļoti īsu sēdi Sarkanajā zālē tūlīt pēc reģistrācijas datu paziņošanas.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, jums jāizvēlas cita telpa, jo Sarkanā zālē ir Prezidija sēde.

I.Emsis. Ja Sarkanajā zālē ir Prezidija sēde, tad tepat blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Dzeltenajā zālē ir grupu dibināšana. Zaļajā…

I.Emsis. Tad paliek vienīgi šī te pati Zaļā zālīte, kas ir tepat aiz durvīm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (JL). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 15 minūtes pēc pašām plenārsēdes beigām, jo daļa deputātu ir aizņemta citā pasākumā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Tūlīt, sākoties pārtraukumam, Latvijas un piecu valstu starpparlamentāro grupu dibināšanas Dzeltenajā zālē: Latvijas un Azerbaidžānas, Latvijas un Bulgārijas, Latvijas un Taivānas, Latvijas un Tibetas un Latvijas un Kuveitas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis, Ainars Latkovskis, Atis Slakteris.

Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Turpinot sarunu par akcīzes nodokļa izmaiņām likumdošanā, šeit izskan debatēs divi viedokļi. Viens, tātad valdošā koalīcija saka: pirmkārt, trūkst naudas, tātad šo akcīzes nodokļa daļu nepārdalīsim fondiem. Un otrs viedoklis, ka fonds kā tāds nav spējīgs lietderīgi izmantot šos līdzekļus vai, pareizāk sakot, daļa līdzekļu var pazust. Ja mēs šādu filozofiju attīstām, tad tiešām mēs atgriezīsimies vecajos labajos laikos vai, pareizāk sakot, neturpināsim vai neieviesīsim jaunos laikus, bet tiešām atgriezīsimies viduslaikos. Jo vai tiešām jūs domājat, ka piecu sporta federāciju pārstāvji nepratīs lietderīgi izmantot viņiem piešķirtos līdzekļus? Es nezinu, vai valdība, varbūt premjers viens pats, varēs konkrēti pateikt, kurai izlasei kādas summas jāpiešķir, kur jābrauc un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tiešām jūs domājat, ka piecas federācijas ar to netiks galā?

Fonda būtība, fondu būtība ir tāda, ka fonds jau nav paredzēts tikai līdzekļu tērēšanai. Fonda būtība ir tāda, ka fonds piesaista arī līdzekļus, tai skaitā ārvalstu līdzekļus. Es stipri šaubos, vai kāda cita organizācija Eiropā vai ārvalstīs, piemēram, piešķirs līdzekļus kaut kādai konkrētai izlasei vai konkrētam mērķim valdībai, lai valdība savukārt pārdalītu šos līdzekļus. Ir naivi cerēt uz to! Un vai šis fonds ir sabiedrisks, vai šis fonds ir veidots ar īpašu likumu, ar valdības lēmumu, pēc būtības sabiedriskā kārtā šie līdzekļi katrā ziņā tiks izmantoti lietderīgi.

Otrs aspekts. Ja valdošā koalīcija saka: “Jā, mēs paredzēsim līdzekļus Kultūrkapitāla fondam nākamā gada budžetā, Sporta spēļu atbalsta fondam nākamā gada budžetā!” — tad jautājums ir tāds: piedodiet, bet kad parādīsies šis budžeta projekts? Es saprotu, ka tas varētu notikt janvārī. Kad pieņems šo budžetu? Droši vien februāris, marts, aprīlis... Kas to var pateikt, kad to pieņems? Ko darīs šīs te sporta spēļu federācijas, Kultūrkapitāla fonds šos trīs mēnešus? Kā viņi plānos savu darbu? Kā viņi strādās ar projektiem un tā tālāk, un tā tālāk? Kāpēc šādas iezīmētas nodokļa daļas ir paredzētas šādiem mērķiem? Tas ir tikai tāpēc, lai varētu mērķtiecīgi plānot savu darbu no nākamā gada pirmās dienas līdz, kā saka, gada beigām.

Es aicinu padomāt par šīm lietām un atbalstīt vai pareizāk sakot, neatbalstīt šos šī likuma grozījumus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es vairāk netaisos šeit aģitēt par šo līdzekļu nepieciešamību nākamā gada budžetā, bet tikai gribu paskaidrot dažiem deputātiem dažas nianses, ka likumā ir skaidri rakstīts, ka šie 3 procentu līdzekļi ir nepieciešami programmām, sporta programmām, kas ir šajos fondos.

Otrkārt, papildinot to, ko teica tikko mans kolēģis Estas kungs, un paskaidrojot Strēļa kungam, kurš apgalvoja, ka tikai 30 procenti no fondu naudiņas ir iecerēts atvēlēt jaunatnes sporta vajadzībām. Fondi ir izstrādājuši pilnīgi precīzu finansu sadales plānu. Un pilnīgi pareizi teica Estas kungs: kas gan cits, ja ne pašas sporta veidu federācijas zina, kā kurā vietā labāk šo naudu izlietot. Un gribu jums paskaidrot, ka mēs esam saņēmuši pilnīgi precīzu informāciju, kā šo naudu ir iecerēts izlietot, un sporta spēļu jaunatnes programmām ir iecerēts atvēlēt no līdzekļiem 44% un Latvijas izlasēm — 39%, kuru skaitā ir arī jaunatnes izlases. Tātad šis procents jaunatnei jau tuvojas kaut kur apmēram 2/3, pārējais ir domāts Latvijas nacionālo čempionātu organizēšanai un Latvijas nacionālajām izlasēm. Turklāt katra federācija ir pilnīgi precīzi pateikusi, kā viņa šo naudiņu grib sadalīt. Piemēram, handbola atbalsta programma paredz, ka jaunatnes handbolam viņi izlietos 73 231 latu, nacionālajam čempionātam — 21 000, bet nacionālajām izlasēm 39 tūkstošus latu.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. Tā ka to, kā šīs finanses tiks izlietotas, mēs varam pilnīgi precīzi redzēt.

Un es aicinu nobeigumā tomēr Kariņa kungu atvainoties savam kolēģim Andrim Bērziņam, kurš ļoti sekmīgi vada Bērnu fondu, par to, ka jūs apgalvojāt, ka fonda līdzekļi tiek izlietoti... nu, man ir grūti gandrīz atkārtot tos vārdus, kā jūs teicāt. Faktiski jums būtu jāatvainojas arī Kultūrkapitāla fonda vadībai un mūsu kultūras cilvēkiem, kuri šo naudu menedžē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Augsti godātais finansu ministr! Nedaudz komentāru.

Mēs pagājušajā sēdē norādījām uz šo sasteigtību un paviršību, kāda ir vērojama, apspriežot nodokļu likumus. Šodien mēs redzam, ka 10 likumprojekti tika izņemti no dienas kārtības. Tieši balstoties uz mūsu iepriekš izteiktajiem argumentiem. Tas liecina par sasteigtību, neprofesionalitāti un nevēlēšanos nopietni diskutēt un strādāt.

Otra lieta. Daudz vieglāk būtu strādāt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem, ja šie likumprojekti būtu iesniegti vienotā budžeta paketē. Tad visas tās lietas, par ko minēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vai pozīcijas frakcijas vadītājs, ka tādi un tādi skaitļi noteikti būs budžetā atrodami, būtu viegli pārbaudāmi. Šobrīd tas ir pilnīgs blefs, jo pārbaudīt mēs nevaram neko. Tāda prakse nav bijusi iepriekšējās Saeimās un nav atdzīta par pareizu.

Treškārt. Nedaudz gribētu palabot un atgādināt to, ko ļoti precīzi norādīja Pīka kungs. Tātad divos speciālajos likumos — akcīzes likumā par tabaku un Kultūrkapitāla likumā ir iezīmēti šie 3% Kultūrkapitāla fonda vajadzībām. Kā mums vakardien paskaidroja Juridiskās komisijas darbinieks, ka, protams, šie ir abi speciāli likumi. Un pēdējais likums ir tas, kas ir spēkā. Tātad akcīzes likuma norma būtu prioritāri jāuzskata par tulkojamu. Un tas nozīmē, ka ir iespējams pārrāvums, ja, protams, opozīcija vēlētos nekonstruktīvi strādāt, būs pārrāvums vispār no 1.janvāra līdz budžeta pieņemšanai attiecībā uz Kultūrkapitāla fonda finansēšanu. Mēs aicināsim, protams, arī otru opozīcijas frakciju tā nedarīt. Bet tas, ar ko jūs spēlējaties, tās ir lielas naudas un tie ir lieli apdraudēti projekti un veiksmīgi strādājoši fondi.

Ceturtā lieta. Par budžeta naudas piešķiršanu sabiedriskām organizācijām, par ko runāja deputāts Strēļa kungs. Apmēram 100 miljoni no kopējā budžeta tiek piešķirti sabiedriskajām organizācijām. Strēļa kungs, šis nav izņēmums! Jūs esat ticis maldināts. Spēļu fonds nav vienīgais. Par kontroli. Lai varētu nodrošināt kontroli, ka kāds nepiesavināsies šo sporta spēļu naudu, par ko runāja Kariņa kungs. Vai viņam ir informācija, kā es sapratu, ka piesavinās savtīgos nolūkos? Vajadzētu uzrakstīt iesniegumu iekšlietu ministram, Kariņa kungs, un minēt konkrētus faktus.

Bet es šeit gribētu atspēkot to, ko teica Kariņa kungs, jo varbūt deputāti nezina. Jebkura sabiedriska organizācija, kas saņem budžeta naudu, automātiski tiek pakļauta tādai pašai procedūrai kā valsts iestāde. Ieskaitot pat to, ka konti ir jāatver valsts kasē. Tur nav iespējama cita kārtība un cita attieksme, kādu attiecībā pret budžetu, uzraugot budžeta izlietojumu, veic Finansu ministrija pret iestādēm vai pret sabiedriskām organizācijām.

Par sazvanīšanās iespējām. Nu, nevajadzēja tērēt tik daudz naudas, droši vien nodokļu maksātāju naudu, zvanot no Saeimas telefona. Vajadzēja vakar atnākt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bija atnākusi vadība. Un man bija tas gods pirmoreiz viņus redzēt. Viņi runāja 30 tūkstošu cilvēku vārdā. Tas jau bija sabiedrības viedoklis, un tika ļoti rūpīgi paskaidrots, kādiem mērķiem, kur un kāpēc šī nauda tiks izlietota.

Es uzskatu, ka šobrīd ir mēģinājums mūs maldināt, sakot, ka šos aptuveni 672 tūkstošus, kas ir Finanšu ministrijas aprēķini par 3%, varēs redzēt nākošā gada budžetā. Nē, nākošā gada budžetā mēs redzēsim to pašu sporta izdevumu bāzi, kāda tā ir šobrīd. Varbūt būs nedaudz pieaugums uz inflācijas rēķina. Nekas vairāk! Nebūs jau šīs papildu naudas. Mēs jau runājam par papildu naudu. Un iepriekšējās Saeimas lēmums jau bija par papildu naudu. Nebūs jau iezīmēta papildu nauda šīm piecām federācijām. Un to mēs, saņemot Budžeta likumu, apskatīsimies visi kopā. Un es jums prasīšu, Kariņa kungs, kur ir iezīmēta šī nauda, par ko mēs tagad runājam. Tās tur nav un nebūs.

Un pats pēdējais. Man 30 sekundes vairs atlikušas. Redziet, nacionālajām izlasēm, it sevišķi tām, kurām nav tik bagātīgu sponsoru, ir jāveic iemaksas, startējot ārpus valsts, pasaules, Eiropas un citos čempionātos. Man kā Ministru prezidentam ir nācies piedzīvot to kaunu, ka pie manis griežas federāciju attiecīgie pārstāvji un nav spējīgi nokārtot tos maksājumus, kaut arī startējuši ir ļoti veiksmīgi. Jo mēs jau nekad nevaram prognozēt, vai viņu veiksme būs tik liela, ka viņi saņems atgriezenisku naudu un tas starts būs atmaksāts, vai arī tomēr mēs būsim startējuši, neieguvuši tik augstu vietu, bet iemaksa būs jāizdara. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts pieteicies vairs nav. Debates slēdzam.

Vai deputātei Baibai Brigmanei ir kas iebilstams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par 16. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu?

B.Brigmane. Paldies, nē.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu balsojam par 16. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts. Tāpēc arī nav balsojami pēc tam nākošie — 17. un 18. — deputātu Segliņa un deputāta Dzintara Ābiķa… Piedodiet! 17. — Mareka Segliņa priekšlikums.

Nākošais ir 18. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu balsojam par 18. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42 deputāti, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 19.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20.priekšlikums. Juridiskā biroja iesniegts. Atbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26.priekšlikumu arī iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28.priekšlikumu iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 43. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemts otrajā lasījumā.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Nākošais punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr.116b — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Komisijā priekšlikumi nav saņemti. Tāpēc piedāvāju izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā… Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — nav, atturas — 2. Likums “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts otrajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr. 117b — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””.

Priekšlikums nr.1. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5.priekšlikums. Deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Balsojam par 5. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8.— Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojumu!

Tā… Pirms mēs balsojam, atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais finanšu ministra kungs! Es vienkārši vēlējos vērst jūsu uzmanību. Par šo pantu mēs runājām pie likuma nodošanas komisijām, mēs runājām pirmā lasījuma laikā, un man nācās ļoti ilgi runāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai pārliecinātu deputātus un izveidotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš būs nākošais — par to, ka mēs nedrīkstam atgriezties pagātnē, ka nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir nomaksājams, kā šobrīd bija noteikts, tikai bezskaidras naudas veidā, nedrīkst atgriezties pie kārtības, ka maksāsim skaidras naudas veidā.

Es vienkārši vēršu finanšu ministra kunga uzmanību. Jums ir tik lieli pienākumi šobrīd uzticēti: apkarot kontrabandu, iekasēt vairāk nodokļu. Bet iesniegtais priekšlikums paredzēja nodokļu nemaksāšanu bezskaidras naudas veidā, bet skaidrā naudā. Un mēs vakardien, debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, komisijas priekšsēdētāja izstāstīs, nonācām pat pie tāda piemēra, ka atliek braukt pāri pār robežu ar nelegālu kravu un vienlaicīgi vest skaidru naudu labi daudz. Ja mani pieķer, tad to naudu ņem un nomaksā nodokļus, ja nepieķer — brauc tālāk. Un tas izrietēja no visas tās analīzes, un par to mums piekrita arī Juridiskās komisijas juristi, kas piedalījās šajās debatēs.

Tādēļ es ar lielu gandarījumu tomēr uztveru, ka ir šis nelielais, bet ļoti būtiskais priekšlikums ņemts vērā. Mēs atgriežamies pie šīs kārtības atpakaļ un esam izdarījuši ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgi izveidoto priekšlikumu šo vienīgo izņēmumu fiziskām personām, kuras ieved vīnu savam patēriņam. Tātad, nu, lidostā, ja viņam ir vairāk nekā 2 litri līdzi, viņam ir, teiksim, 3 litri vīna, tad viņš var turpat muitas iestādē nomaksāt skaidrā naudā šo nodevu, kuru gan, es nesaprotu, kāpēc, mēs tik tikko, pareizāk sakot — vairākums nobalsoja nesaprātīgi, uzliekot dubultlikmi maksāt. Kā mēs konstatējām, ka ne jau ar vīniem notiek tās blēdības, ne jau ar vīniem tā tauta nodzeras, un ne jau no Francijas vai Vācijas kāds ved šeit kaitīgus, sevišķi kaitīgus alkoholiskos dzērienus. Kādēļ mēs... kādēļ jūs, pozīcija, šodien uzskatījāt, ka vajag uzlikt dubultnodevu, — nezinu. Vakardien par to iebilda ļoti daudzi arī klātesošie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies! Es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu, jo tas ir pilnībā saskaņots ar deputāta Kiršteina priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Valdim Dombrovskim! Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Godātie deputāti! Runājot par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, gribētu uzsvērt, ka tiešām panikai nav iemesla. Tātad bezskaidras naudas norēķini paliek spēkā, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš skaidri atrunā kārtību. Bet iepriekšējā likumā bija nesakārtots jautājums tiešām par personām, kuras ieved vīnu personīgam patēriņam un kuras nevarēja par to faktiski uz vietas norēķināties. Ja, teiksim, tiek atklāts, ka persona ieved vīnu vairāk par 2 litriem, tad skaidrā naudā norēķināties nebija iespējams. Tagad šī kārtība ir sakārtota, un persona var mierīgi deklarēt, ka viņa ieved vīnu, un turpat bankā aiziet un skaidrā naudā samaksāt. Tātad šeit nekādas īpašas problēmas neredzu, un aicinu deputātus atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — 10.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Šķēle Andris, otro reizi. Lūdzu!

A.Šķēle (TP). Neliels gan labojums, jo iepriekš šo lietu darīja tāpat, lidostā iemaksājot bankas nodaļā skaidrā naudā un tad veicot šo nodokļa pārskaitījumu. Tā ka šī sistēma strādāja. Es vairāk saprotu, ka šeit tiek domāts varbūt arī ne tik daudz vairs par lidostu, bet par kaut ko citu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Vai deputātei Baibai Brigmanei ir kas sakāms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Tātad balsojam par 9. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42 deputāti, pret — 50, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 24. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” ir pieņemts otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr. 118b. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

1.priekšlikums — iesniedzis deputāts Šķēle. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais finansu ministr! Jā, arī iepriekš nododot komisijai un pirmajā lasījumā, es runāju par minēto jautājumu. Šeit es gribētu kliedēt varbūt tiem citiem dedzīgajiem runātājiem, kas mēģināja iepriekšējās Saeimas un valdības darbu saistīt kaut kādā veidā ar kaut kādiem priekšvēlēšanu apsolījumiem vai citām it kā populārām priekšvēlēšanu lietām. Es šeit gribētu atgādināt precīzi, kāda ir hronoloģija par šo ļoti būtisko lēmumu, nebūt varbūt īstermiņā populāro. Īstermiņā šis lēmums ir nepopulārs. Valdība pieņēma laicīgi un Saeima apstiprināja laicīgi pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to ar šo likuma labojumu netika zvejotas kaut kādas vēlētāju balsis, bet mēs iestājāmies par ilgtermiņa valsts interesēm. Kas ir šīs ilgtermiņa valsts intereses? Šīs ilgtermiņa valsts intereses ir nodrošināt, attīstīt mūsu attiecīgās nozares ražotāju konkurētspēju, radīt jaunas darba vietas, konkurēt ne tikai iekšējā tirgū ar ievestiem attiecīgiem ārzemju analogiem, konkurēt arī ārpus Latvijas. Man jāsaka, ka, ilgstoši nespējot valdībām — arī iepriekšējām, saņemties un to izdarīt varbūt vairākus gadus atpakaļ, varbūt līdz 2001.gadam, kad šī norma tika ieviesta un ar pārejas noteikumiem tika atbīdīta nedaudz vēlāk, mēs esam būtiski pasliktinājuši mūsu farmācijas nozares konkurētspēju. 1998., 1999. gadā mūsu farmācijas uzņēmumi spēja piepildīt iekšējo zāļu tirgu aptuveni par 10%—12%. Uz šodienu šis skaitlis vairs ir tikai 6,5%. Tātad katru gadu apmēram 1,5% tiek pazaudēts no kopējā īpatsvara zāļu tirgū. Ja ir iespēja bijusi šodien apskatīties “Dienas Biznesā”, kur liela uzņēmuma “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Jēkabsona kungs, viens no cienījamākiem šīs nozares, šīs industrijas zinātājiem, izklāsta savu pozīciju, tad jūs varētu šos argumentus dzirdēt daudz precīzāk nekā no manis. Šobrīd jau situācija ir aizgājusi tik tālu, ka, nespējot noteikt šo nodokli, kas nodrošinātu vienādu konkurētspēju mums ar ārzemju zāļu piegādātājiem, vairs ir palicis neizdevīgi Latvijā gatavot pat infūzijas šķīdumu. Neizdevīgi vairs! Tos tagad ievedīs no ārpuses. Un tas jau ir nožēlojami, ka pat attiecīgi, tā varētu teikt tautas valodā, pat ūdeni mēs vairs nespējam sagatavot savām vajadzībām.

Es aicinu jūs, pozīcijas deputātus, vēlreiz apdomāt. Mēs šo smagumu iznesām līdz vēlēšanām. Mēs to izdarījām ilgtermiņa interešu vārdā. Nepelniet šos īstermiņa punktus. Pēc tam tas viss būs jālabo tāpat! Paši jūs balsosiet par to, bet mēs būsim vairs nevis ar 6,5% piepildījumu zāļu tirgū no vietējās farmācijas puses, bet būsim kaut kur ap 4%. Un tas būs atkal neatgriezeniski. Tas prasīs daudzus, daudzus līdzekļus un ilgu laiku. Es nemaz nerunāju par tiem milzīgajiem pārkārtojumiem, kas ir jāveic, lai ieviestu labas zāļu ražošanas prakses standartus. Ja tie netiks ieviesti, ja tie netiks no valdības atbalstīti, ja valdība nepalīdzēs ar galvojumiem, ar speciālām atbalsta formām, mūsu farmācijas nozare nevarēs iziet no 2005.gada vispār ārpus Latvijas. Latvijā tā vairs būs apmēram 4%.

Ja jūs nevarat izšķirties par to, ka paliekam pie šīs noteiktās 9% normas, par kuru arī Finanšu ministrijas atbildīgais darbinieks paskaidroja, ka zālēm cenas nepaaugstināsies par 9%. Nē, Finanšu ministrijas darbiniece ļoti precīzi to argumentēja un izstāstīja par attiecīgo īpatsvaru, ko skartu pievienotās vērtības nodoklis kopējā cenā. Un tas būtu zem 5%. Tātad būtu no fiskālā viedokļa valdībai pat vairāk ieņēmumu nekā izdevumu, lai arī kompensējamās zāles tiktu saglabātas esošajā līmenī un esošajā summā. Ja jūs nevarat to, tad varbūt ieviešam tomēr tad nulles likmi. Tad ieviešam nulles likmi! Nevis vispār šobrīd, tā kā mēs neapliekam ne ar kādu likmi, tad ieviešam nulles likmi, kas atļaus mūsu ražotājiem vismaz atskaitīt priekšnodokli. Šeit neiet runa par īstermiņa populismu. Es vēlreiz jūs aicinu domāt par ilgtermiņa lietām. Ir jābūt redzējumam gadiem uz priekšu. Nepelniet punktus tos īsos! Tos jums visus nākošie laiki atņems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Dombrovskis — finanšu ministrs.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Godājamie deputāti! Runājot par pievienotās vērtības nodokli. Situācija šeit ir tāda, ka iepriekšējā valdība vienmēr ir klanījusies Eiropas ierēdņiem, kad vajag un kad nevajag. Un šis bija atkal kārtējo reizi gadījums, kad nevajag. Jā, ir Eiropas Savienības 6.direktīva, kas prasa aplikt ar pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi gan medikamentus, gan grāmatas. Bet tas no mums tiek prasīts ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā.

Tālāk. Runājot par to, ko Šķēles kungs teica, ka zālēm cena nepieaugs. Ja pievienotās vērtības nodokļa plānotais no šī nodokļa pieaugtu par 4,4 miljoniem latu, tad tas ļoti tieši atspoguļotos zāļu pircēju maciņos. Un kas ir zāļu pircēji? Tie pārsvarā ir pensionāri. Es pieļauju, ka pensionāri nekad nav bijusi jūsu prioritāte, ja, bet konkrētajā gadījumā šis bija veselības valsts ministra ierosinājums. Es domāju, ka veselības valsts ministrs zina, ko viņš ierosina un ko viņš dara. Un, ja valdība šo priekšlikumu atbalstīja, es domāju, tas ir atbalstāms — neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli medikamentus un arī grāmatas. Un ir bijušas ļoti lielas debates sabiedrībā, ir bijuši ļoti daudzi dažādu sabiedrisko organizāciju ieteikumi — nesteigties ar šo nodokļu ieviešanu tad, kad tas no mums vēl netiek prasīts. Tad, kad mēs stāsimies Eiropas Savienībā, tad mēs arī varēsim aplikt ar pievienotās vērtības nodokli gan medikamentus, gan grāmatas, jo tas no mums tiek prasīts. Tagad no mums to neviens neprasa, un tāpēc mēs neredzam viņai nekādu speciālu iemeslu steigties un kaut kur skriet pa priekšu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais finanšu ministr! Jūs nedaudz maldinājāt šeit klausītājus par situāciju.

Pirmām kārtām 9% likme kā likme tika pieņemta reizē ar 2001.gada budžetu. Jo Latvija bija viena no divām Eiropas valstīm Eiropā kopumā — Dānija un Latvija, kurā bija tikai viena pievienotās vērtības nodokļa likme. Līdz ar to nebija iespēju lietot 9% likmi. Tas tika pieņemts, 2001.gada budžetu pieņemot. Ne pēdējā brīdī, ne pirms vēlēšanām, ne kaut kur.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Jo Sociālo un darba lietu komisijā arī bija debates. Šobrīd kas notiek? Es jums tikai ar dažiem skaitļiem minēšu. Pagājušajā gadā zāļu cenas, tātad vienas receptes cena ir pieaugusi viena gada laikā par 25,6%. Četru gadu laikā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs tērē par 84% naudas vairāk medikamentiem, nekā tērēja iepriekš. Iepriekš 20 latus, tagad katrs — gan bērns, gan vecs cilvēks — kopumā 2 364 000, kas ir Latvijā, vidēji tērē 36 latus medikamentiem.

Kāpēc tas ir noticis? Tas ir noticis tāpēc, ka šobrīd ir negodīga konkurences politika, jo, neapliekot zāles ar pievienotās vērtības nodokli, ieguvēji ir zāļu importētāji. Un vietējās lētās zāles, kā teica, pat elementāri zāļu maisījumi, pazūd no vietējās ražošanas, jo neapliekot nav iespējas atskaitīt priekšnodokli. Priekšnodoklis ieiet produkcijas pašizmaksā, un atkarībā no pašizmaksas struktūras katrai zāļu grupai cenu starpība pilnīgi vienādos apstākļos farmācijā Latvijā ražotām zālēm un importa zālēm ir 9 — 10%. Un farmācijas nozarē jūs redzējāt, cik strauji krītas vietējās lētās zāles. Un, ja jūs domājat, ka šis likums apturēs zāļu cenu pieaugumu un vietējās zāles, lietojot pievienotās vērtības nodokli, paliks gluži tanī pašā cenā vai paliks lētākas, tā tas tomēr nebūs

Otrs. Šīs zāles sāks atgūt savu tirgus daļu un aizstāt dārgākās zāles ar lētākām zālēm, līdz ar to šis ieguvums balansēsies. Ja ir vēlme risināt sociālo problēmu, tad piemaksājam 10 latus katram pensionāram no šiem 4 miljoniem vai 6 miljoniem, lai varētu šīs zāles iegādāties.

Bet galvenais jautājums ir tas, ka praktiski šodien jūs lemjiet farmācijas nozares likteni, jo farmācijas nozarē, kurā strādā tūkstošiem cilvēku, ir tikai divi gadi, lai pielāgotos visām starptautiskajām prasībām, lai viņu produkciju varētu eksportēt. Un īstenībā, šodien nolemjot farmācijas nozari iznīcībai, manuprāt, sociālās sekas ir daudz briesmīgākas, kā šeit minēja. Un aprēķini par zāļu cenu pieaugumu labākajā gadījumā būs 3—4%, vietējām zālēm — tās paliks lētākas.

Ja valdošā koalīcija nav gatava atbalstīt šo priekšlikumu, Sociālo un darba lietu komisijā bija veselības valsts ministrs, kurš izteica atbalstu, jo es jau gribētu kaut kam no valdošajiem tomēr arī ticēt, kurš izteica atbalstu un pateica, ka labi, līdz tam brīdim, lai glābtu farmācijas nozari, kā ir piedāvājis deputāts Andris Ārgalis, 4. un 11.priekšlikums, pielietojam nulles pievienotās vērtības likmi, kur ir tiesības… vietējiem ražotājiem zāļu cenas nemainās un vietējiem ražotājiem ir iespējas atskaitīt priekšnodokļus.

Līdz ar to zāles paliks varbūt pat lētākas. Lietojam uz šo gadu, bet neiznīcinām veselu nozari, kam ir tikai divi gadi šai pārveidei. Audera kungs teica, ka viņš šo priekšlikumu atbalstot. Tad man, protams, ir jautājums, kam tad ticēt, jo mēs te svītrojam dažādas normas, un saka, ka budžetā tas būs, budžetā tas nebūs… Audera kungs komisijā teica, ka viņš šo priekšlikumu atbalstītu. Un šeit ir ļoti precīzi 4. un 11.priekšlikums. Stalidzānes kundze arī var apskatīties, precīzi terminēts uz vienu gadu. Tad es aicinu atbalstīt 4. un 11., ja nav pieņemama šī 9% likme zālēm ar 1. janvāri.

Tā ka es aicinu ļoti izsvērti ieklausīties profesionāļu viedokļos, kas ir šodien publicēti presē, rūpēties arī par farmācijas nozares nākotni, kas tomēr dod daudz darbavietu, pie kam ir nozare ar lielu pievienoto vērtību.

Kur tad slēpjas Latvijas nākotne? Vai mazpārstrādātas produkcijas pārdošanā vai produkcijas ar lielu pievienoto vērtību pārdošanā? Un farmācijas nozare ir viena no nozarēm, kur ir liela pievienotā vērtība, liela zinātnes ietilpība un tā tālāk.

Un tas ir ļoti būtisks balsojums. Tā ka aicinu vai nu izšķirties par 1.priekšlikumu, vai par 4. un 11. — tas ir ļoti būtiski Latvijas valstij. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Šķēles kungs! Cienījamais Bērziņa kungs! Es esmu medicīnas profesors, līdz šim vadīju lielu klīniku, katedru un atkārtoti esmu piedalījies bērnu klīniskās slimnīcas medikamentu izsoles komisiju darbā. Un es vēlētos teikt sekojošo, ka neatkarīgi no mūsu šodienas lēmuma Latvijas ražotāji nav konkurētspējīgi atsevišķās pozīcijās mūsu darba tirgū. Es gribētu teikt par šiem infūzijas šķīdumiem. Ne par velti atkārtoti šādi infūzijas šķīdumi līdz šīsdienas balsojumam tika pirkti no ārzemju ražotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tie bija daudz lētāki. Un nevis mums ir jāglābj mūsu Latvijas farmācijas ražotāji, nevis mums viņi ir jāglābj, bet viņiem pašiem sevi ir jāglābj. Tātad viņiem ir jāmodernizē ražošanas procesi un jāpiedāvā normālas cenas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Godātie Saeimas deputāti! Mēs jau pagājušo nedēļu iesākām šo sarunu, un es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šeit mēs runājam neapšaubāmi par ekonomikas jautājumiem, un arī pagājušo reizi es lūdzu atcelt šo jautājumu uz vienu gadu, jo šeit ir īpaša saistība ar medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Un Šķēles kungs jau pagājušo reizi uzsvēra un šoreiz runāja galvenokārt tieši par medikamentiem. Bet, ja jūs pieminējāt “Dienas Biznesu”, tad jau vakar tika teikts arī par to, ka mums nav laba rūpniecības prakses sertifikāta. Un tā ir ārkārtīgi liela problēma — uzticēties šim preparātam.

Otrs jautājums, ko jūs ļoti labi zināt, kas ir arī likumā, un šeit ir skaidri un gaiši teikts — “par medicīnas preču piegādi”. Un slimnīcas šodien ir ārkārtīgi sarežģītā situācijā, ja šie kvalitatīvie jaunie aparāti tiks vēl padārdzināt. Un līdz ar to mūsu diagnostikas un ārstēšanas kvalitāte pazemināsies. Es saprotu visus tos, kam ir vienkārši atrast iespējas ārstēties ārpus valsts. Bet tiem, kas ir šeit uz vietas, ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai šis pakalpojums būtu kvalitatīvs. Un arī mūsu, Saeimas, uzdevums ir panākt to, lai visiem šeit būtu uzticība un laba ārstēšanas kvalitāte. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Profesora kungs! Tieši tas jau ir iemesls, kāpēc ir dārgākas šīs zāles, ka tās netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli. Citās valstīs tas tiek aplikts, un, ievedot šeit, viss priekšnodoklis jau ir atskaitīts. Pilnīgi vienādos ražošanas apstākļos Latvijā ražotās zāles, kā es teicu, atkarībā no tā, kāds ir īpatsvars, teiksim, ražošanas struktūrā, ir apmēram par 10 procentiem dārgākas. Kur šīm zālēm tikt uzvarēt šinīs konkursos, kur ņemt naudu labas prakses ieviešanai, kam ir ļoti maz laika? Tieši šis nodoklis ir tas, kas to būtiski kavē.

Otrs. Par medicīnas pakalpojumiem runājot. Šobrīd slimnīcas jau maksā. Jūs jau maksājat, iepērkot siltumu, pievienotās vērtības nodokli, iepērkot jebkādus pakalpojumus, jebkuru... 18 procenti ir. Bet tos iekļaut bilancē un saņemt atpakaļ nav iespējams, jo pats pakalpojums nav aplikts ar PVN. Jūs parēķiniet, kāpēc Finansu ministrijai tas ir izdevīgi! Jo jums būtu iespēja saņemt atpakaļ pievienotās vērtības nodokli, jūsu bilance veidotos negatīva vai tuvu nullei. Un arī sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus. Tas, ka, teiksim, viss tas, kas ir par 18 procentiem PVN, ko jūs šobrīd pērkat, tas viss taču ieiet pašizmaksā. Tad jums būtu iespēja veidot bilanci, neaplikšana īstenībā sadārdzina šī pakalpojuma cenu, gan Stradiņos, piemēram, runājot, mediķi to lietu saprata un teica, ka arī visai šai sistēmai ir jābūt apliktai ar PVN, jo viņi ir izrēķinājuši, ka slimnīcām tas ir izdevīgi. Pievienotās vērtības nodoklis — diezgan sarežģīts nodoklis — parasti primitīvi cilvēki, kas nesaprot, to vienkārši liek klāt pie cenas. Tā tas nav! Pievienotās vērtības nodoklim tiek stādīta bilance, kur tiek likts priekšnodoklis un otrā pusē likts saņemtais nodoklis.

Tā ka es aicinu: ja neatbalstāt 1.priekšlikumu, tad atbalstīt 4. un 11.priekšlikumu. Tie ir ļoti būtiski priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle, otro reizi.

A.Šķēle (TP). Pavisam īss komentārs. Varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja neminēja. Mēs esam saņēmuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Zāļu ražotāju asociācijas un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iesniegumus šajā sakarā. Un es atļaušos nocitēt vienu rindkopu, pēdējo rindkopu vienā no šīm vēstulēm. Un tā ir sekojoša:

“Mes patiesi bijam gandariti, kad pienema likumu par medikamentu aplikšanu ar pievienotas vertibas nodokli. Valdibas priekšlikums atcelt ša likuma normu ražotajiem nav pienemams un liek domat, ka Labklajibas ministrija rupejas par arzemju ražotajiem.” Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Vai Brigmanes kundzei ir kas sakāms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Lūdzu, balsosim par 1. — deputāta Andra Šķēles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 50, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. — deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Nē.

Lūdzu balsosim par 2. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 49, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. — deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu balsosim par 3. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu!

Pirms mēs balsojam, atklājam debates. Debatēs pieteicies Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parasti deputāti no vienas frakcijas nestāsta par to, cik dziļas un smagas ir debates par kādu priekšlikumu. Es šoreiz, par cik vairs neesmu ne frakcijas, ne partijas priekšsēdētājs, varu nedaudz mēģināt padalīties, saprotot, ka Kalvīša kungs man vēlāk kādu rājienu izteiks. Mums dalījās domas par šo deputāta Ārgaļa kunga priekšlikumu, jo, protams, liela daļa tie, kas nav ar lauksaimniecību saistīti, ir par to, lai Latvijas valstij tiktu lietota vienota 18% šobrīd noteiktā pievienotās vērtības nodokļa norma. Savukārt tie deputāti un tie uzņēmēji, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, ar pārtikas ražošanu, ir par to, lai Latvijā pārtikas precēm tiktu lietota līdzīga norma, kāda ir ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs — 9%. Jāsaka, ka par šo priekšlikumu ļoti cītīgi — par 9% likmi — kā vienu no galvenajiem trumpjiem runāja Zemnieku savienība priekšvēlēšanu laikā. Un solīja nekavējoši, ātri un uz karstām pēdām nodrošināt šādas normas izskatīšanu un ieviešanu. Šeit nu ir tā iespēja. Un īstenībā es kaut kādā ziņā gribētu teikt, ka vakardien es biju viens no tiem, kas Tautas partijas frakcijā pārliecināja deputātus, Ārgaļa kungu neatsaukt šo priekšlikumu, lai arī viņš tā ir domājis un vēlējies, lai kopumā frakcija paliek pie 18% likmes šobrīd, bet atstāt un balsot, lai nu mēs redzam, kā mēneša un divu nedēļu laikā Zemnieku savienība ir nomainījusi vienu no saviem principiālākajiem lozungiem. Zemnieku savienība, uz priekšu! Gribam redzēt jūsu balsojumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu balsosim par 3. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. — deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim par deputāta Ārgaļa 4.priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 50, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 6. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 51, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7. — deputāta Agešina un Turlā priekšlikums. Šis priekšlikums ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir ar nr.8.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 7. un 8.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 9. — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — deputāta Šķēles priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 10. — deputāta Andra Šķēles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 50, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 11. — deputāta Šķēles priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 11. — deputāta Šķēles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 12. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 13. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 50, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 18, atturas — 8. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Strādājam ar dokumentu nr.119b — “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā””. Par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā” pieņemts otrajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr. 120b – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr 3, kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 2. un 3.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — deputāta Segliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 4. — deputāta Segliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.121b – likumprojekts ““Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojumu par 1. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 25, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.146c – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! 3. un 4.priekšlikuma būtība ir ļoti līdzīga, tāpēc es domāju, ka var debatēt par abiem priekšlikumiem kopumā, tie diezgan nebūtiski atšķiras.

Mēs atkal atgriežamies pie šīm problēmām, kas ir saistītas ar arestu, kas tika iestrādāts... šī norma, kura tika iestrādāta 1999.gadā. Kāpēc tas vispār bija vajadzīgs? Latvijā diemžēl ir ļoti daudz cilvēku cietumos. Ir tāds rādītājs — penitenciārs koeficients. 2000.gadā Latvijā šis koeficients bija 410, tas nozīmē — 410 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotāju. Un uz to norādīja gan Eiropas Padome, gan citas starptautiskas organizācijas kā uz vienu no mūsu lielākām problēmām cilvēktiesību jomā. Pateicoties aktīvai Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbībai, šo koeficientu izdevās drusciņ samazināt. Šī gada sākumā to samazināja līdz 373. Bet tomēr joprojām Latvija pēc šī rādītāja ieņem 14.vietu pasaulē. Un mazai valstij, tādai kā Latvija, tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs. Tāpēc arī bija paredzēts šis alternatīvais sods kā arests. To piesprieda par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem, lai uzreiz cilvēks netiktu cietumā kopā ar recidīvistiem, ar tuberkulozi un ar visām šīm lielām problēmām, kas joprojām mums pastāv. Un pēc 1999.gada, kad šī norma tika pieņemta, tiesas patiešām diezgan aktīvi to piemēroja, jo diezgan bieži par nebūtiskiem pārkāpumiem tika piespriests naudas sods, gadījumā, ja notiesātā persona to samaksāt nevar, to aizvietoja ar arestu. Bet, tā kā arestam telpu joprojām nav, tad faktiski šo laiku cilvēkiem bija jāpavada cietumā. Un faktiski šī norma nedarbojās, un šeit nospraustais mērķis — sakārtot mūsu praksi un soda izciešanas veidus ar civilizētas, demokrātiskas pasaules praksi — ar to netiek sasniegts.

Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz padomāt. Jā, mēs šodien daudz dzirdējām par budžeta problēmām un tā tālāk. Es to nekomentēšu. Nu, pieņemsim, ka šādas problēmas pastāv. Bet, piedodiet, augsti godātā valdošā koalīcija, vai jūs patiešām paredzat, ka šādas pašas problēmas turpināsies vēl četrus gadus? Jūs ierosināt pārcelt šo datumu uz 2007.gadu. Tātad nākamgad atkal būs tas pats, ka joprojām jūs sūdzēsities, ka iepriekšējā valdība atstāja jums tādu mantojumu, ka mēs nevaram to, nevaram to un tā tālāk.

Es aicinu jūs pārdomāt vēlreiz un atbalstīt 3. vai 4.priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka tomēr līdz nākamam gadam vai nu valdība iemācīsies strādāt vai vienkārši valdība tiks nomainīta, bet jebkurā gadījumā, kas... kāda partija nebūtu valdībā, šī problēma būs jārisina nākamgad. Un varbūt nešķērsosim ceļu gan sev, gan citiem, kas varbūt strādās valdībā pēc jums, atliekot uzreiz uz 2007.gadu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums visiem ir labi zināms šī likumprojekta liktenis. Pagājušajā reizē, kad tas bija iesniegts no Ministru kabineta, tad deputāti balsojot nolēma vispār nenodot to komisijām. Tas, protams, netraucēja pozīcijai sagatavot pēc pavisam neilga laika un iesniegt ar piecu deputātu parakstiem šo projektu, kas bija, manuprāt, ļoti nepārdomāti, un tomēr nodot komisijām skatīt šādus grozījumus. Un tajā pat laikā, komisijām skatot grozījumus, un es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noteikti nebija komisija, kurai bija jābūt atbildīgai par šo likumprojektu un jāskata tātad visi šie iesniegtie grozījumi, tātad tomēr šis likumprojekts tagad ir nonācis līdz otrajam lasījumam, un šeit nav ņemti vērā šie būtiskie grozījumi.

Es gribētu atgriezties un būtībā runāt arī par šiem nozīmīgajiem finansiālajiem momentiem saistībā ar šo likumu, ne tikai par to, ka tātad arests tik tiešām, kā teica kolēģis Cileviča kungs, ir progresīvs soda veids, un būtībā mums, virzoties uz Eiropu, tas būtu jāņem vērā un tādējādi arī jāsāk piemērot pēc iespējas ātrāk.

Parlamenta deputātu grupa ir tikko atgriezusies no Briseles no jautājumu un atbilžu sērijas par iekšlietām un tieslietām. Un arī šeit Eiropas cilvēki pēc iespējas tātad norādīja šīs lietas, tātad, ka ir jāturpina sakārtot visi jautājumi, kas ir saistīti ar Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu un šiem soda veidiem, un tomēr ir jāievieš un jāpiemēro šie progresīvie soda veidi.

Bet es vēlreiz gribētu jūs tikai lūgt ieklausīties tajos skaitļos, ja jūs tiešām runājat un domājat par valsts budžetu. Viens ieslodzītais Latvijas valstij, visiem nodokļu maksātājiem — man un jums tajā skaitā — maksā 3,78 latus dienā, jeb, sēžot pilnas 360 dienas cietumā, viņš maksā 1360 latus 80 santīmus. Es nevēlos maksāt šo naudu par šo ieslodzīto uzturēšanu, kuru uz 2002.gada 1.janvāri mums bija 8 531. Tā vietā jūs mums piedāvājat turpināt tātad tiesām piespriest tikai šos reālos brīvības atņemšanas sodus, kas mums izmaksā 3,78 latus dienā vienam cilvēkam, un nedot iespēju tātad būtībā piemērot soda veidu arestu, kas ir paredzēts Latvijas Krimināllikuma 180 pantos vai to daļās, un turpināt būtībā tātad šos cilvēkus likt cietumā un par katru viņu cietuma dienu maksāt tātad šos 3,78 Ls. Vai tiešām šāds ir tas jūsu progresīvais piedāvājums un tas atslogos valsts budžetu? Tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk sāktu piemērot soda veidu arestu, kurš ir progresīvs un kurš ir daudz lētāks.

Un kā jau arī faktiski mums ir zināms. Man liekas, ka tiešām pozīciju šajā gadījumā kāds ved maldināšanā, tādēļ ka Rīgas pilsēta, kura ir būtībā lielākā tātad iedzīvotāju ziņā un arī noziegumu ziņā un arī tātad visu šo soda veidu, kas tiek piespriesti tiem cilvēkiem, ziņā, Rīgas pilsēta ir pilnībā gatava būtībā jau kaut vai no nākamā gada sākt piemērot šo soda veidu — arestu. Es jūs lūgtu tomēr padomāt un katram pie sevis padomāt par jautājumu, vai jūs katrs vēlaties maksāt 3,78 Ls dienā par vienu cilvēku, kurš sēž ieslodzīts cietumā? Tā vietā, lai maksātu varbūt divreiz vai trīsreiz mazāk par cilvēku, kurš tiktu sodīts ar soda veidu — arestu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šeit pirms manis tika pateikts daudz patiesības. Un es varbūt nāku tribīnē tāpēc, ka šī tēma bija aktuāla jau pirms 10 gadiem, kad mēs gribējām reformēt Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmu kā tādu, pārejot no padomiskās sistēmas uz civilizētu eiropeisku sistēmu. Un kolēģa Cileviča šeit argumentiem ir jāpiekrīt, jo nenoliedzami daudzi mūsu pilsoņi, kuriem tiesa piespriež kriminālus sodus, ir pelnījuši cietuma vietā uzturēties aresta telpās. Un es pieļauju, ka tas attiektos uz ļoti daudzām prominencēm, kuras varbūt šobrīd ir pasargātas no šāda vai cita soda veida sakarā ar savu sabiedrisko stāvokli, materiālo stāvokli vai citiem iemesliem.

Un es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu. Šeit ir diskusija par četru gadu termiņu. Kā mēs zinām, iepriekšējā valdošā koalīcija tieši rīkojusies tāpat. Četru gadu termiņam beidzoties, nu būtu tas īstais brīdis pienācis, ka šīm aresta telpām ir jābūt gatavām, bet mēs saprotam, ka tas nav viena gada uzdevums un tas nav paveicams īsā laikā. Un varbūt rīkosimies tā, kā šeit Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā, pilnīgi pēc tās pašas analoģijas. Četru gadu laikā mēs tiksim ar šīm problēmām galā, mēs atradīsim līdzekļus, un pēc četriem gadiem arī būs jau attiecīgās personas gatavas šīs telpas izmantot saskaņā ar likumu un saskaņā ar tiesas spriedumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs — otro reizi.

M.Pietkevičs (TP). Tātad, cienījamie kolēģi! Es tomēr saprotu, ka tie jaunie laiki, kas mums tiek piedāvāti, un tātad visas tās jaunās lietas tomēr ir tieši tas pats pilnīgi pārņemts vecais. Tātad joprojām visi cilvēki, kas cerēja tiesu sistēmā to, ka no 2003.gada šī 1.marta varēs piemērot soda veidu — arestu, tātad viņiem tiek piedāvāts vēl gaidīt četrus gadus. Un Ministru prezidents Repše, cik es saprotu, vēlētos visus tomēr redzēt cietumā. Vienalga, par kādu noziegumu, viņš vēlētos visus redzēt cietumā, jo tas ir arī skaidri lasāms ziņās un avīzēs, ka tātad visiem cilvēkiem, kuri kaut ko ir nodarījuši vai noziegušies pret valsti, viņiem ir jāsēž cietumā. Un jo vairāk, jo labāk. Tādēļ es saprotu, ka tomēr nav vēlme atslogot valsts budžetu un nav vēlme atslogot nodokļu maksātāju jau tā plānos maciņus. Jūs tomēr piedāvājat visus cilvēkus vēl četrus gadus turpināt sodīt ar šo reālo brīvības atņemšanas sodu un katram no mums un arī jums tomēr apmaksāt visu šo reālā ieslodzījumā un brīvības atņemšanas vietās esošo cilvēku uzturēšanu. Visiem, ieskaitot arī pensionārus, par kuriem es saprotu, ja mums pārmet, ka Tautas partijai nav rūpes par to, tad šobrīd man jāsaka, ka… es neredzu šeit vispār, kad kādam rūpētu kāds pensionārs vai kaut kā tamlīdzīgi. Tādēļ, ka tiek piedāvāts tikai pēc iespējas palielināt visus šos izdevumus, kas gulstas uz katru no mums. Nemaz jau nerunājot par to, ka šādam soda veidam būtu daudzreiz lielāks audzinošais efekts nekā jebkuram citam faktiski no tiem sodiem, kas šobrīd mums ir… kurus ir iespējams uzlikt saskaņā ar Krimināllikumu. Tiešām, paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 3. — deputāta Pietkeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikums ir analogs iepriekšējam. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumi ir. Tātad balsojam par 4. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par 5. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 43, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.127b – likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pietkevičs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 1. — deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, 1 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 2. — deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums Latvijas sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 39, atturas — 2. Likums “Grozījums Latvijas sodu izpildes kodeksā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.129b – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

1.— deputāta Segliņa priekšlikums. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 1. — deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. — deputāta Slaktera priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par 2. — deputāta Slaktera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 21, atturas — 23. Likums “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar lūgumu turpināt 2002.gada 12.decembra Saeimas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpinām plenārsēdi.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Likumprojekta otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija otrreizējā caurlūkošanā likumprojektam“Grozījumi Civillikumā” 162.panta redakcijā saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un iestrādāja Juridiskās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Nākamais ir tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vārds deputātei Solvitai Mellupei.

S.Mellupe (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pagājušās Saeimas pēdējā sēdē tika pieņemts grozījums Civillikuma 162.pantā. Šis grozījums paredz to, ka bērnu var adoptēt tikai tajā gadījumā, ja viņš atradies adoptētāja aprūpē vismaz 6 mēnešus, un paredzēja izņēmuma tiesības samazināt šo termiņu līdz 3 mēnešiem. Prezidente uzskatīja, ka šis konkrētais grozījums ierobežo adopciju un tāpēc atgrieza šo likumu caurlūkošanai.

Šis grozījums pēc būtības jau sen ir pārkāpis tīri juridiskus rāmjus, jo es jūs lūdzu to skatīt ne tikai juridiski, bet arī skatīt to no morāli ētiskā viedokļa. Jo jautājums, tas, kas mums šodien ir jāizskata, attiecas uz 14 245 bērniem. Tādi ir dati pēc pētījumiem, cik daudz bērnu atrodas dažādās iestādēs. Es pieņemu, ka runātāji pēc manis kāps tribīnē un teiks, ka tā redakcija, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija, ka šis termiņš ir nosakāms katrā gadījumā atsevišķi, ka šo termiņu varētu noteikt Ministru kabineta noteikumi, ka šī... ka Juridiskā komisija ir atbalstījusi bērnu tirdzniecību.

Pirms jūs apgalvosiet, ka tā ir atbalstīta bērnu tirdzniecība, padomājiet par šiem 14 245 bērniem! Padomājiet par to, ka Hāgas konvencija nosaka to, ka katram bērnam ir tiesības augt ģimenē, mīļuma un aprūpētības gaisotnē. Vai šie bērni tādā veidā tiks pie šī mīļuma un šīs aprūpētības? Vai viņiem būs iespēja uzaugt ģimenē?

Šo jautājumu mēs varam skatīt arī no naudas viedokļa. Šodien tik daudz tika runāts par naudu un aicināts lūkoties uz nākotni, nevis tikai par šodienu, un domāt par ilgtermiņa pasākumu. Tātad nolasīšu jums dažus skaitļus: 3615 bērni ārpusģimenes aprūpes iestādēs, finansu izlietojums ir 7 783 172 lati; internātskolās — 4296 bērni, tas izmaksā valstij 5 394 823 latus; sešas audžu ģimenes — 2021 lats; 9133 aizbildnībā esoši bērni, aizbildņu atlīdzība — 5 044 697 lati. Ieslodzījuma vietās atrodas 392 nepilngadīgie, kas izmaksā valstij 3069 latus gadā katram. Tas kopā sastāda 1 203 302 latus. Tātad visa šī summa kopumā sastāda 20 286 553 latus. Tātad tas ir jautājums arī par naudu, arī par to mūsu tik daudz runāto... daudz meklēto šodien naudu.

Pie manis jau nosauktā skaitļa — 5 miljoni aizbildņu atlīdzība. Tā problēma par bērnu adopciju, tā ir ļoti sena problēma šajā valstī. Un neviens līdz šim nav to vispār vēlējies risināt. Valstij vispār nav programmas par to, kādā veidā atbalstīt adopciju. Runātāji pēc manis iebildīs arī par to, ka mēs tirgojām bērnus uz ārzemēm un ka šis grozījums, kas bija iestrādāts iepriekšējā redakcijā, kuru prezidente atgrieza atpakaļ, ir galvenokārt vērsts uz to, lai mēs ierobežotu mūsu cilvēku... mūsu bērnu adopciju uz ārzemēm. Un atkal šis te pats jautājums par šiem 14 000 bērniem, kuriem tātad nav šīs

tiesības ģimenē. Ja valsts neko nedara, lai viņus adoptētu šeit, vai mums ir tiesības viņiem liegt iespēju būt adoptētiem ārzemēs? Jā, ir šis skaitlis, ka 540 ārvalstu gribētāju ir, pieteikumi stāv Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, un 138 ārvalstu adoptētāji vēl ir tikai pavisam nesen pieteikuši šos pieteikumus. Šiem bērniem, šiem 14 000 bērniem, tad, kad viņi izaugs lieli, būs tiesības mūs sūdzēt Strasbūrā starptautiskajā tiesā, ka mēs viņiem esam lieguši šo iespēju, ka mēs viņiem esam lieguši šo iespēju uzaugt ģimenēs.

Jautājums par to, arī tieši tā par starpniekiem un par nopelnīšanu. Un jautājums par to, kādā veidā, vai šie bērni... vai ārvalstu adoptētāji ir godprātīgi. Tas ir pilnīgi cits jautājums. Ticiet man, es esmu strādājusi un redzējusi šīs lietas, kur bērni tiek adoptēti uz ārzemēm. Katrs adoptētājs ārvalstīs, kurš pieprasa bērnu šeit adoptēt, vispirms tiek ilgi un dikti un rūpīgi pārbaudīts tajā valstī, un tajās valstīs, no kurām šos bērnus adoptē, ticiet man, ir sakārtota šī sociālā sistēma un tur šos vecākus pārbauda, un es esmu redzējusi, ka tā ir, līdz pat tapešu krāsai tiek aprakstīts, kāda būs tapešu krāsa tajā vietā, kur šis bērniņš tiks adoptēts, un nav pagaidām bijusi prakse no šiem uz ārvalstīm adoptētajiem gadījumiem, ka kāds būtu atgriezts no šiem bērniem atpakaļ.

Ja mēs arī atgriežamies pie...

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos! Jūs vēl vienu minūti prasāt?

Vai deputātiem ir iebildumi paildzināt runas laiku? Iebildumu nav. Paldies! Ir iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par uzstāšanās pagarināšanas laiku par 1 minūti! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav.

Lūdzu, Mellupes kundze, vēl 1 minūti.

S.Mellupe. Tātad, ja arī mēs uzskatītu, ka šis likums tādā veidā veicinātu adopciju Latvijā, tad paliek jautājums par to, kādā veidā, pieņemsim, Latvijā ģimene, kas vēlas adoptēt šo bērnu, pirmām kārtām, ja viņa sešus mēnešus šo bērnu paņems izmēģināt, kādā veidā tiks saglabāts adopcijas noslēpums?

Un otrs jautājums: kādā veidā vispār tiks nodrošinātas šīs sociālās garantijas tādā situācijā, ja sieviete paņems bērnu uz trijiem mēnešiem, kaut vai lai... Kurā vietā likumdošanā tas ir atrunāts, un uz kāda pamata viņa varētu tajā brīdī kavēt darbu un nodoties šim bērnam, lai rastos šīs vecāku un bērnu savstarpējās attiecības? Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es gribētu aicināt šodien: netaupiet laiku šīm debatēm! Diemžēl Juridiskā komisija, vērtējot piedāvātos priekšlikumus, nolēma tomēr laiku taupīt un lēmumu pieņemt uzreiz, neuzklausot visus iespējamos ekspertus.

Man ir ļoti žēl, ka šajā situācijā ir tā, ka pat piedāvājumi un pat uzaicināto ekspertu viedokļi, ministriju pārstāvju viedokļi atšķīrās, un tomēr komisija izšķīrās par tieslietu ministra priekšlikuma atbalstu. Kāpēc? Tāpēc, ka no uzaicinātajiem speciālistiem atšķirīgs viedoklis bija ne tikai deputātu vidū vai citu ekspertu vidū, bet arī starp Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Un, manuprāt, tas bija ļoti motivēts un pamatots.

Ir patiesi jābrīnās, cik mēs esam nekonsekventi, skaļi runājot par to, ka mums interesē bērni, ka mēs gribam aizstāvēt to tiesības, bet tas, ko mēs ieraugām šajā konkrētajā piedāvātajā redakcijā, ir, ka bērni te ir palikuši otrajā plānā, un pirmajā rindā ir noliktas adoptētāja ērtības. Turklāt ne vispār adoptētāju, bet pirmām kārtām ārzemju adoptētāju ērtības. Tam nevar piekrist. Un nevar šeit aizklāties ar tām Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju normām, kas patiešām prasa, kā vienu no adopcijas priekšnoteikumiem to, kas šajā redakcijā ir minēts, lai varētu vērtēt bērnu un adoptētāju savstarpējo piemērotību un laiku, kurā bērns ir bijis viņu aprūpē un uzraudzībā. Jā, mēs redzam šajā redakcijā gan vārdus par aprūpi, gan uzraudzību, un vārdus par to, ka ir jābūt konstatētai bērnu un adoptētāju savstarpējai piemērotībai. Bet mēs neredzam nevienu noteikumu, nevienu kritēriju, kā vērtēt, cik ilgā laikā vērtēt, un, manuprāt, pilnīgi nepieņemami ir atsaukties uz to, ka to jau kaut kā noteiks Ministru kabineta noteikumos.

Tie ierēdņi, kas pārstāvēja Tieslietu ministriju, tieši tāpat runāja arī iepriekš, ka 7.Saeimas deputāti šādu neierobežotu, bezzobainu noteikumu noraidīja. Nekas jau nav mainījies! Un tie paši ierēdņi ir sagatavojuši arī jaunajam tieslietu ministram šo priekšlikumu, un tāds pats tas šeit ir iesniegts. Ļoti žēl, ka jau kādreiz tērētais laiks lielām debatēm, apspriešanai un ekspertu viedokļiem nav ne par minimumu mainījis to ierēdņu viedokli, kuri strādā ar šīm bērnu lietām. Ne par kādu, nevienu vārdu nav mainīts viņu uzskatos. Tātad šis laiks vispār nav tērēts ne vērtējumam, ne pārdomām. Un šobrīd mēs redzam to, ka ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti liela bērnu skaita atrašanās bērnunamā, tas ir patiesībā mūsu valsts kauns un negods un parāda, ka mūsu sabiedrība pēc savas būtības nav vesela. Nekādā gadījumā nav vesela! Bet vai mēs to varam risināt tā viennozīmīgi un vienkārši — bez ierobežojumiem, bez kritērijiem, sakot, ņemiet mūsu bērnus, Latvijas pilsoņus! Un te ir tas jautājums — vai mums nav jādomā pirmām kārtām par to, kā vēl šo jautājumu risināt? Un pirmkārt — kāpēc bērni nonāk bērnunamā? Vai te nav jādomā par ģimenei draudzīgu likumdošanu, par valsts politiku? Un ja nu mums ir bērnu un ģimeņu lietu ministrs, tad varbūt ka tomēr mums ir jāprasa šī programma un beidzot jāstrādā pie tā, lai domātu, kā atbalstīt kaut vai to sievieti krīzes situācijā, un ka tas tik tiešām ir vēl jo vairāk kļuvis nezin kāpēc par sieviešu jautājumu, par to liecina tas, cik daudz mums ir jāskata lietu par uzturlīdzekļu piedziņu. Vai jūs varat uzskatīt, ka tā sabiedrība, kurā tēvs neuzskata par savu pienākumu uzturēt savu bērnu, bet uzturlīdzekļi ir jāpiedzen caur tiesu, vai tā sabiedrība ir vesela? Nu, es domāju, ka nē. Un kas tad tiek piedāvāts? Diemžēl mums nevarēja arī neko pateikt, ko piedāvā Baštika kungs. Jāsaka, varbūt vienīgais, kas tika komisijā šajā brīdī sadzirdēts, ir tas, ka ministrs janvārī nāks uz komisiju ar kaut kādu plānu, ko tad mēs darīsim, lai šie bērni nenonāktu bērnunamos. Un ko mēs darīsim, lai arī mūsu sabiedrību noskaņotu audzināt Latvijā Latvijas bērnus, lai mēs atbalstītu ģimenes, kas vēlas arī šeit adoptēt, un tiem, kas to vēlētos, šis jautājums ir sāpīgs, cilvēki daudzkārt šo bērniņu nepaņem tādēļ, ka vispār nav informēti un baidās no formalitātēm. Jā, tas ir virziens, kurā ir jāstrādā, lai atvieglotu bērnu paņemšanu šeit, Latvijas ģimenēs. Un vai mēs tiešām domājam, ka viss ir naudā mērāms? Tagad par to saka: “Jā, tā ir naudas lieta!” Protams! Bet ir lietas, kuras naudā nevar izmērīt, un tie pirmām kārtām ir bērni un mūsu Latvijas pilsoņi. Vai mēs esam tik bagāti, ka mēs tagad tā vienkārši neliksim nekādus kritērijus, nekādus rāmjus likumā, un mēs esam politiķi. Tā politika ir jāveido šeit. Un tas kritērijs, ko mēs gribam pēc tam redzēt Ministru kabineta noteikumos, ir jāieliek pirmkārt jau likumā. Un arī tiesa, ka tad to lems. Vai tad viņiem ir no kā konstatēt, kāda ir tā piemērotība un kā tad ir par to bērnu rūpējies tas cilvēks? Te jau nav teikts pat, ka vienu dienu tai aprūpei jāatrod. Tad politiķi domā, ka nekas nav jāvērtē. Vai konstatēt var vienkārši…

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze! Jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos!

V.Muižniece. …elementāri. Jā, un tas, ko es vēlos tad arī teikt, ir tas, ka šādu priekšlikumu, protams, atbalstīt nevar, un, ja mēs arī pat neatzītu, ka šobrīd likumā ieliktais sešu mēnešu termiņš ir ideāls, tad tas noteikti ir labāks nekā nekas.

Sēdes vadītāja. Vārds īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārajam sekretāram Pēterim Leiškalnam. Lūdzu!

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Aicinu jūs tomēr atbalstīt grozījumus Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā. Un kāpēc? Pirmie 18 gadi dzīvē ir laiks, kad katram bērnam ir jāsaņem viss nepieciešamais, lai pēc tam vismaz 40 gadus viņš varētu sabiedrībai dot. Dot savu darbu, dot saviem vecākiem iztiku caur nodokļu sistēmu un audzināt nākamo paaudzi.

Ja bērnībā pietrūkst kaut vismazākais nieks, kā rezultātā jaunietis nav gatavs apgūt profesiju un uzsākt normālu patstāvīgu dzīvi, tas maksā ļoti dārgi. Visdārgāk jau, protams, pašam jaunietim. Bet arī, protams, pēc tam vēlāk sabiedrībai kopumā. Un viena no visvajadzīgākajām lietām bērniem ir ģimene. Bērns ienāk šajā pasaulē viens, un viņam, lai neapmaldītos, šeit ir nepieciešams vismaz viens pieaugušais, uz kuru viņš var paļauties, kurš viņu mīl un kuru viņš var mīlēt.

Šobrīd Latvijas bērnunamos ir 3600 bērnu. Viņi visi ir pieskatīti, pabaroti un apģērbti, varbūt pat labāk nekā daudzi viņu vienaudži ģimenēs, par viņiem rūpējas kvalificēti pedagogi, un tomēr viņiem pietrūkst kaut kas ļoti būtisks — viņiem pietrūkst ģimenes. Viņiem pietrūkst pieaugušie, kurus saukt par mammu un tēti, pietrūkst ciešas un ilglaicīgas emocionālās saites, kādas var dot tikai un vienīgi ģimene.

Ne velti ANO konvencijā jau preambulā ir teikts, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenē, ģimeniskā vidē.

Un vienīgais veids, kā bērnam, kuram liegta iespēja augt savu bioloģisko vecāku aprūpē, nodrošināt patiesu ģimenisko vidi ar patiesi ģimeniskām saitēm, ir adopcija. Tādēļ šī aprūpes forma ir visādi jāveicina un jāatbalsta.

Norma, kas paredz nepieciešamību bērniem pirms adopcijas noteiktu laika posmu būt potenciālo adoptētāju aprūpē, likumā ir iestrādāta ar vislabākajiem nodomiem — pārliecināties, ka bērnam šajā ģimenē tiešām ir labi. Tomēr šī ar labiem nodomiem iestrādātā norma nopietni sarežģīs adopciju. Jau tagad sarežģīto procedūru dēļ daudzi adoptētāji gadiem ilgi nevar sagaidīt iespēju audzināt bērnu. Un daudz, daudz vairāk bērnu turpina augt bērnunamos. Daudziem tā paiet tie gadi, kad veidojas bērna personība, paiet tie gadi, kad būtu visvieglāk iekļauties jaunajā ģimenē, paiet laiks, kurā bērns ar katru dienu vairāk apzinās, ka šajā pasaulē viņš ir viens un nevienam viņš tā pa īstam no sirds nav vajadzīgs.

Ja tiks atstāta likumā iestrādā norma un noteikts šis pārbaudes laiks, ļoti daudzos gadījumos adopcija vairs nebūs iespējama. Un, kā pareizi norādīja Muižnieces kundze, īpaši tas ir attiecināms uz ārvalstu adopciju. Jo Latvijas likumdošana neparedz iespējas nodot bērnu audzināšanā kaut kādā pirmsadopcijas statusā.

Aptaujājot bāriņtiesu vadītājus, neviens nevarēja pateikt kaut kādu vienotu termiņu, cik ilgi būtu jāpēta adoptētāja un bērna saderība. Viņi visi kā viens apgalvoja: katrs gadījums ir individuāls. Citreiz pietiek ar dienu, citreiz ar nedēļu vai mēnesi, bet zīdaiņu adopcijas gadījumos, kas ir vislabākais adopcijas vecums, nav iespējams noteikt šo saderību ne pēc trim mēnešiem, ne pusgada, ne gada.

Šajos gadījumos noteikti visas pārbaudes ir jāveic pirms. Valsts nevar uzticēt zīdaini ģimenei, par kuru viņa nav pārliecināta, ka tur bērnam būs labi.

Tādēļ es aicinu nenoteikt vienotu pārbaudes laiku šajā gadījumā. Katrs gadījums ir jāskata individuāli, ir jāuzticas speciālistiem, ir jāuzticas mūsu bāriņtiesām un tiesām. Bet potenciālie adoptētāji ir rūpīgi jāpārbauda, pirms viņiem tiek uzticēti bērni. Pēc tam nekādi eksperimenti vairs nav pieļaujami.

Tāpat aicinu distancēties no aizspriedumiem pret ārvalstu adopciju. Mums nav jādomā tik daudz par sevi, par savu pašlepnumu, bet par to, kas bērnam ir vislabākais. Ja mēs paši nevaram dot viņam ģimeni, labu izglītību un iespējas atrast labu darbu, tad neliegsim viņiem iespējas saņemt to visu no to valstu pilsoņiem, ar kurām mums ir noslēgtas vienošanās par adopciju un pēcadopcijas uzraudzību.

Un vēlreiz aicinu jūs, godājamie deputāti, atbalstīt Tieslietu ministrijas iesniegto un Juridiskās komisijas atbalstīto grozījumu projektu, kas ietver gan iespēju rūpīgi pārbaudīt katru adoptētāju, gan noteikt katrā gadījumā nepieciešamo izvērtēšanas laiku. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Ja šie 3600 bērni, kuri šobrīd atrodas valsts iestādēs un ko es arī kā Latvijas pilsone un māte nekādā veidā nevaru atbalstīt, ka bērns ir palicis ārpus ģimenes, ja šie bērni ar šo grozījumu arī saņemtu garantijas, ka viņi nonāks ģimenē, tad varētu bez kaut kādām šaubām atbalstīt ierosināto priekšlikumu, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrija un tieši no morāli ētiskā viedokļa, bet noteikti līdzās ir jābūt arī šim juridiskajam aspektam, lai lemtu par optimālo šī panta redakciju Civillikuma 162.pantā. Ir jāņem vērā gan starptautisko līgumu normas, gan arī tā reālā situācija Latvijā, par ko runāja Muižnieces kundze. Un, galvenais, jāpieņem ir tāds lēmums, kas būtu vislabvēlīgākais tieši bērnam un viņa pilnvērtīgai attīstībai un nevis potenciālajam adoptētājam vai valstij, kas nereti skan šajos argumentos.

Es vēlos paust to debašu viedokli, kas bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un mūsu balsojums dalījās puse uz pusi. Mēs nevarējām pieņemt viennozīmīgu atbalstu Tieslietu ministrijas iesniegtajam priekšlikumam tādēļ, ka argumenti bija pietiekami spēcīgi kā no vienas puses, tā no otras. Un šeit runājot es vienlaikus arī gribētu, lai Šleseres kundze paustu savu viedokli, jo viņa pārstāv pretēju viedokli, nekā būs manējais. Gluži tāpat būtu ļoti vērtīgi šī priekšlikuma debates laikā dzirdēt pašu Baštika kungu un ne tikai Leiškalna kungu, kā viņš motivē šī priekšlikuma turpmāko nākotni, kā viņš redz tā darbību bērna interesēs. Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju viens no priekšnoteikumiem ir izvērtēt bērna un adoptētāju savstarpējo piemērotību un noteikt laiku, kurā bērns ir šī cilvēka aprūpē un uzraudzībā. Konvencijas 17.pants paredz, ka adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns atradies adoptētāju aprūpē pietiekami ilgu laiku. Un tas nozīmē, ka šī rekomendējošā konvencijas valodā pateiktā norma ir saistoša Latvijas nacionālajai likumdošanai, pateikt to laiku, kādu mēs Latvijā redzam, kas būtu nepieciešams, lai varētu konstatēt šīs saderības faktu. Laiks, kas būtu noteikts, spēlētu tikai un vienīgi bērna interesēs, bērna un adoptētāja saderības interesēs. Šeit, protams, var runāt par uzticības jautājumu bāriņtiesām, un bāriņtiesu kvalitatīvais šībrīža pienesums arī šajā jautājumā mūs neapmierina, to atzīst visi, kuri var novērtēt profesionāli un arī praktiski bāriņtiesu darbību Latvijā. Tas ir jautājums, par kuru varētu daudz debatēt, bet kurā ir jāieliek ļoti daudz līdzekļu, lai šī bāriņtiesa kļūtu kvalitatīvāka.

Un tāpēc viennozīmīgi ir jāsaka, ka nosaka konkrētu aprūpes laiku, taču laikam ir jābūt ļoti pietiekamam, lai secinātu, vai starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības un ka tā adopcija būs bērna interesēs. Valstij ir jāpiemeklē bērniem piemērota ģimene, un nevis otrādi, kā dažkārt izskan argumentos. Un visi šie principi ir atbalstāmi tieši no cilvēktiesību viedokļa. Laiks un tā noteikšana, vēlreiz atkārtoju, ir nepieciešama saderības konstatēšanai un bērna interesēs. Ir ļoti būtisks fakts, kuru es vēlētos šodien atzīmēt, ka Latvija ir viena no ļoti nedaudzām, ja gandrīz ne vienīgā valsts, kurā ir atļauta adopcija uz ārvalstīm. Visu to valstu piemēri, kurus mēs šobrīd varam analizēt, visi pieder tām valstīm, kurās adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama. Viņi var adoptēt ārvalstīs dzīvojošu bērnu un nevis savu bērnu atdot adopcijai uz kaut kurieni. Tādēļ šeit ir ļoti nopietni jādomā par to, ko mums prasa arī konvenciju prasības, ka, iepazīstoties ar iespējamo Eiropas valstu likumiem un tiesu prakses analīzi, var izdarīt secinājumus, ka Eiropas valstīs kā obligāts adopcijas priekšnoteikums ir tomēr bērna iepriekšējā atrašanās potenciālā adoptētāja ģimenē. Un šis aprūpes termiņš šajās valstīs, kad viņi adoptē paši savas valsts bērnu, ir vai nu noteikts likumā, tā kā mēs to šobrīd gribam izdarīt un nevis atstāt Ministru kabineta noteikumos, vai arī šajos jautājumos ir izstrādājusies zināma tiesu prakse, un aprūpes ilgums ir ļoti dažāds — sākot no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem, taču tas ir noteikts.

Un visbeidzot vēl vienu detaļu gribētu teikt, ka vairākos dokumentos ietvertās tiesību normas uzliek par pienākumu... (konvenciju normas) valstīm, pieņemot normas, kas saistās ar adopciju, rēķināties ar to, ka ir nepieciešami šie visāda veida aizliegumi “jebkuru nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”. Šis ir citāts no konvencijas teksta. Tieši tā — “nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”.

Piemēram, šī prasība ietverta arī ANO Ģenerālās asamblejas...

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

A.Rugāte. Es tūliņ pabeigšu. Tajā arī norādīts, ka starpvalstu adopcijā, izmantojot personas, kuras darbojas kā potenciālo adoptētāju aģenti, ir jāveic īpaši aizsargpasākumi, lai aizsargātu bērna juridiskās un sociālās intereses.

Es vēlreiz lūdzu Šleseres kundzi tos argumentus šodien paust mums visiem deputātiem, kurus viņa pauda komisijas sēdē, lai mēs varētu izvērtēt savu attieksmi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir tuvredzīga valsts politika un ir tālredzīga valsts politika. Un šeit runāja parlamentārais sekretārs, kurš nodemonstrēja klasisku tuvredzīgu valsts politiku. Kā tā izpaužas? Viņš teica: “Valstij uz kakla ir vairāki tūkstoši bērnu, kuri ir labi paēduši.” Tātad valstij ir lieli izdevumi: viņi ir jāskolo, viņi ir jāaudzina, ir jārūpējas par viņu veselību. Un, lai attaisnotu, kāpēc viņus dabūt nost no valsts kakla, kāpēc ierēdņiem par viņiem nebūtu jārūpējas, kāpēc varētu samazināt šo bērnu skaitu, tātad attaisnojums ir ļoti skaists: viņiem trūkst vecāku mīlestības. Un pārdodot viņus uz ārzemēm, viņi šo mīlestību iegūs? Kāpēc es saku – pārdodot? Tāpēc, ka jūs visi redzējāt raidījumu, internetā jūs varat atrast Latviju kopā ar tādām valstīm kā Salvadora, Somālija, Ukraina, Baltkrievija un Moldāvija, kur ir visur precīzi cenrāži. Vai tad šie cenrāži par bērnu tirdzniecību būtu parādījušies, ja šie bērnu tirgotāji nesadarbotos ar valsts ierēdņiem? Es jums varu cenas pateikt. Jūs jau redzējāt, daļa, kas skatījās to raidījumu. Tātad tur ir bērni līdz 2 gadiem, tie ir dārgāki, tur no 4000 — 6000 dolāru, tie, kas ir līdz 4 gadiem un vecāki, tās cenas attiecīgi krīt — 3000, 2000 dolāru.

Kas ir nākošais. Mums šeit ļoti bieži no bagātām valstīm māca, kas ir politkorektums kā tāds. Slikti ir pieminēt, teiksim, tautību, jācīnās ir pret ksenofobiju, pret rasismu, bet kāds ir pieprasījums, kā jūs domājat pēc šiem adoptētajiem bērniem? Paskatieties, kas tur rakstīts! Tur ir teikts: “Eiropeiska seja, zilas acis, gaiši mati.” No kurienes tad no bagātajām valstīm pēkšņi parādās šāds pieprasījums pēc bērniem, kuriem ir eiropeiska izcelsme.

Es jums varu pateikt. Ir arī tāds sludinājums, teiksim, meitenīte 4,5 gadi, spēlē klavieres. Tātad jau ir iemācījusies mūziku, ārkārtīgi izdevīgi. Protams, viņa ir drusciņ dārgāka — pāris tūkstošus par to ir jāpiemaksā, jo nākamajiem vecākiem nebūs šī nauda jāizdod, attiecīgi finansējot tur vijoles spēles skolotājus vai klavieru spēles skolotājus un tā tālāk.

Tātad pirmais, ko vajadzētu šeit atzīt. Tas ir diemžēl nepatīkami visiem, kas šeit runā no valsts iestādēm, ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka šādi sludinājumi nebūtu bijuši, ja valsts ierēdņi nesadarbotos ar šiem starpniekiem. Pareizi?

Otrs, ko es gribu teikt. Vai ir kaut kāda izeja? Un kāda ir tālredzīga valsts politika? Latvija nav valsts ar milzīgu dzimstību. Katram ir skaidrs, ka pēc 20 gadiem un pat ātrāk mums būs sakarā ar iedzīvotāju novecošanos ļoti lielas darbaspēka problēmas. Tātad mēs šos savus tūkstošiem bērnus, kuri daudzi jau ir iemācījušies kaut ko un pat māk rakstīt un lasīt un ar muzikālo izglītību, tos mēs eksportēsim par zināmu naudas summu, un pēc tam būsim spiesti ievest darbaspēku, acīmredzot no tās pašas Somālijas vai vēl no kādām citām valstīm. Es domāju, man ir cits priekšlikums. Ja šeit šis ģimeņu ministrs, kura amata izveidošana arī prasa vairākus simtus tūkstošu — biroja izveidošanai, lai viņš atnāktu ar šādu priekšlikumu, varbūt tos 4000 vai 6000 mēs iedodam ģimenes bērnudārzā, teiksim, tai māmiņai. Nu ziniet, mums ir ļoti labi paraugi Bauskas rajona Īslīcē. Jūs zināt Īslīci. Tad kāpēc mēs par katru bērnu neiedodam tos 5 vai 6 tūkstošus tai mātei, kura ar milzīgu sajūsmu to bērnu paņemtu šeit un audzinātu? Bet mēs gribam šo naudu atdot kaut kādiem starpniekiem, lai viņi ar to nopelnītu. Protams, daļa paliek Latvijai, jo šie starpnieki savukārt zināmu summu maksā tiem ierēdņiem, kas palīdz nokārtot dokumentus. Un ja parlamentārais sekretārs atnāk šeit un man stāsta kaut ko par vecāku mīlestību un viņš nezin to, kā notiek šī starpniecība, tad viņam ir šodien jāuzraksta atlūgums no sava darba. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (JL). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mums nākas atzīt, ka mūsu sabiedrība tiešām ir slima. Normālā sabiedrībā bērnus nepamet. Mēs visi to zinām. Tātad šie bērni, kuri ir palikuši bez vecākiem, viņi ir vientuļi, viņi ir pamesti, un katru dienu, ko viņi pavada vieni paši, tas nozīmē, ka viņi atpaliek garīgi, viņi tiešām arī kļūst slimi. Tas jau arī ir tas iemesls, par ko mēs šodien runājam.

Kolēģi runāja par daudz un dažādām lietām no dažādiem viedokļiem, no emocionāliem, no budžeta, no finansiāliem, bet tās ir divas dažādas lietas. Bērnu tirdzniecība nav adopcija! Mēs šodien runājam par adopciju, nevis par krimināli sodāmām rīcībām. Un tādēļ mēs šeit esam, lai mēs runātu par šo likumu, kurš aizkavē bērnu attīstību un rada situāciju, lai šis bērns, ar katru dienu uzturoties šajās bērnu iestādēs, arī tiešām ar katru dienu kļūtu slimāks.

Par ko mēs runājam šodien? Mēs runājam par to, ka mēs gribam bērnam, nevis konkrēti šim adoptētājam darīt labu. Ka tiek skatīti likumi par to, ka bērnam invalīdam ir jāpiešķir pabalsts, opozīcija nostājas par to, ka tas ir jāpiešķir. Ja tagad šiem bērniem, kuri principā arī ļoti daudzi ir invalīdi, ir jānodrošina normāla ģimene, normāli apstākļi un iespēja ārstēties, lai šīs saslimšanas neietu ar katru dienu tālāk un dziļumā, tad opozīcija ieņem diametrāli pretēju viedokli par to, ka šie bērni uz adopciju… netiek veicināta šī adopcija, bet šis process ar katru dienu kļūst sarežģītāks. Kādēļ ir ārvalstis, un kādēļ ir Latvija? Latvijā šo bērnu ir ļoti daudz. Ārzemēs šo bērnu praktiski nav. Tādēļ, ka ir pilnīgi cita attieksme pret bērnu kā tādu. Un tādēļ šie ārvalstu adoptētāji meklē iespēju ņemt bērniņu arī slimu, arī invalīdu un dot viņam visas iespējas, lai viņš varētu arī savu veselību nodrošināt.

Jebkura veida adopcija ir bērnam par labu. Tādēļ, ka bērns, nonākot ģimenē, atplaukst. Viņš emocionāli attīstās, viņa veselība tiek nodrošināta, un līdz ar to mēs varam runāt par to, ka šie seši mēneši, kuri bija ielikti iepriekšējā likumā, šo procesu sarežģī tādā veidā, ka ārzemniekam, nonākot Latvijā, nav iespēja šo bērnu tādā veidā ģimenē paņemt. Kur ir viņa ģimene? Viņa ģimene nav Latvijā. Kas notiek, ja viņš viņu paņem un dzīvo viesnīcā vai viesu namā? Par kāda veida pretestību mēs varam runāt, ja bērns tiek adoptēts ātrākā laika periodā? Ja ģimene izšķiras par to, ka viņa grib bērnu, viņi dzemdē bērnu, viņi nezina, kāds šis bērniņš būs un kāda būs šī saderība. Ne vienmēr arī ģimenēs, kur nav adoptēti bērni, ir tik ideālas attiecības. Galvenais, ka viņi grib! Ja vecāki grib šo bērnu un ir ar mieru adoptēt, tad es ļoti lūdzu un aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un nejaukt bērna adopciju ar bērnu tirdzniecību. Ar bērnu tirdzniecību attiecīgās iestādes tiks galā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es apzinos to, ka jautājums par adopciju ir ļoti nepopulārs un ļoti sensitīvs. Es domāju, ka valstij ir grūti atzīt to, ka tā nespēj rūpēties par saviem bērniem un nodrošināt bērniem ģimeni Latvijā.

Tomēr žēl, ka šī jautājuma risināšana un patiesa izpratne aprobežojas ar demagoģiskiem saukļiem — nepieļausim bērnu tirdzniecību! Un tas ir mūsu genofonds, kuru neatdosim uz ārzemēm, bērns nav prece, kuru var vienkārši paņemt… Atvainojiet, cienītie kolēģi! Tā ir demagoģija.

Kas tiek darīts, lai šo jautājumu atrisinātu? Tas ir cits jautājums. Es ļoti priecājos par to, ka Saeimā ir tik daudz bērnu tiesību aizstāvju. Es par to tiešām no sirds priecājos, un es ļoti gribu ticēt un cerēt, ka tie deputāti, kuri balsoja par grozījumiem Civillikumā, kas nosaka sešu mēnešu pirmsadopcijas aprūpes termiņu, patiesi domāja, ka balso par bērnu interesēm. Es no visas sirds tam gribu ticēt, ka tā ir.

Bet kāda ir reālā situācija? Protams, es negribu iedziļināties visās niansēs. Un situācija ir skaidra ar to, ka 2% no visas Latvijas iedzīvotāju skaita ir bērni, kuri dzīvo krīzes apstākļos, tie ir bērni, kuri dzīvo dažādās institūcijās. Pēc “Glābiet bērnus” datiem, 21 000 Latvijā ir nelabvēlīgo ģimeņu, kur bērnu veselība un bieži vien pat dzīvība ir apdraudēta, bet viņus nevar izņemt no šīm ģimenēm, jo mums nav alternatīvas aprūpes iespējas. Mums trūkst vietu bērnunamos. Un šobrīd, kā jau minēja Mellupes kundze, vairāk nekā 10 000 bērnu dzīvo dažādās bērnu aprūpes institūcijās.

Un nemaz nerunājot par to, kādu finansējumu nelietderīgi un neefektīvi tērē valsts, vienam bērnam piešķirot no 120— 220 latiem mēnesī, tērējot par aprūpi institūcijās. Tajā pašā laikā neatrodot vienu latu, ko piešķirt un pielikt valsts pabalstam. Tās ir nepareizas valsts politikas sekas bērnu un arī ģimeņu tiesību aizsardzībā, un es zinu un esmu pārliecināta par to, ka jaunais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās darīs visu iespējamo, lai šo politiku mainītu. (Starpsauciens: “Tad jau nevajadzēs mainīt, ja tā būs!”)

Tieši tā… bet mēs runājam par šodienu. Bērniem ģimenes vajag šodien, nevis nākotnē, lai cik tā būtu tuva vai tāla, bet pie tā mēs strādāsim.

Princips, ko nosaka ANO konvencija, ka katram ir neatņemamas tiesības augt ģimenē, ir jāņem par pamatu jaunas valsts politikas izstrādē. Un mums ir ļoti nopietni jāpārvērtē mūsu labvēlīgā un pašsaprotamā attieksme pret bērnu institucionālo… ļoti dārgo un neefektīvo bērnus patstāvīgai dzīvei nesagatavojošo aprūpi. Tas arī būs viens no īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās galvenajiem uzdevumiem.

Bet šodien mums ir jārunā par starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies. Latvijā ir spēkā Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Tā uzliek par pienākumu Latvijas valstij veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai vienkāršotu adopcijas procesus, tiem sekotu un tos paātrinātu, tādējādi nodrošinot bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības augt ģimenēs.

Hāgas konvencijas parakstītājvalstis, tajā skaitā arī Latvija, atzīst, ka savas personības pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai bērnam ir jāaug ģimenē laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē, atzīstot, ka starpvalstu adopcijas ceļā var nodrošināt pastāvīgas ģimenes priekšrocības bērnam, kam piemērota ģimene nav atrodama viņa izcelsmes valstī. Šeit es vēlreiz gribētu norādīt, ka tikai adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajam bērnam ne tikai ģimenisku vidi, bet arī ģimeniskas attiecības. Tā rada tādas pašas personīgās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecīga pēcizcelšanās.

Jau vairākkārt arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja ir izteikusi bažas Latvijai par lielo bērnunamos un sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu skaitu, kā arī aicinājusi Latvijas valsti izstrādāt un pieņemt jaunu adopcijas kārtību, lai vienkāršotu un paātrinātu adopcijas procedūru.

Kādēļ šodien Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā stāv rindā vairāk par pustūkstoti ārvalstu apdoptētāju, kas ir izgājuši rūpīgu ģimenes izpētes procedūru, kas bieži ilgst pat vairāk nekā gadu savās izcelsmes valstīs. Mēs šoreiz nerunājam par šo adoptētāju interesēm, mēs runājam par bērniem, kuriem ir reāla iespēja nokļūt un augt ģimenē laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē, kā to nosaka konvencija.

Ko ir izdarījusi Saeima, lai šo jautājumu risinātu? Un es šoreiz gribētu pievest Lietuvas piemēru, kur jau no 2000. gada sekmīgi darbojas adopcijas aģentūra, kura atrodas Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas pakļautībā. Tā slēdz sadarbības līgumus ar lielākajām ārvalstu adopcijas aģentūrām, kā arī sazinās ar citu valstu centrālajām iestādēm, kā arī nodrošina efektīvu bērnu tiesību aizsardzību visos adopcijas procesos...

Sēdes vadītāja. Šleseres kundze, jūsu laiks ir beidzies!

I.Šlesere. Es lūgtu vēl papildu minūti.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Šlesere. Tātad ko ir izdarījusi Saeima četru gadu garumā? Civillikums stāvējis jau no 1999.gada, kavējot Ministru kabineta noteikumu adopcijas kārtības pieņemšanas un izstrādāšanas kārtību. Un šie seši mēneši tika pieņemti, neraugoties uz visu attiecīgo institūciju iebildumiem, neraugoties uz Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, ANO Bērnu fonda UNICEF Latvijas Republikas Nacionālās komitejas iebildumiem, sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus!” un Valsts Cilvēktiesību biroja iebildumiem. Jo, pieņemot šo Civillikuma normu, tiek apstādināta ārvalstu adopcija, jo tā neparedz tiesiskās realizācijas mehānismus.

Tādēļ es aicinu... un sakarā ar to, ka jau šobrīd Tieslietu ministrijas vadībā notiek darbs pie jaunu Ministru kabineta noteikumu “Adopcijas kārtība” izstrādes, kas atbildīs visām Latvijai saistošajām starptautiskajām konvencijām, es aicinu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumiem, dodot iespēju augt bērniem ģimenēs un pie reizes arī izstrādāt jaunu procesu un jaunu kārtību, kas noteiks kontrolētu, pārdomātu un vienotu mehānismu, kā valstij noregulēt šo jautājumu.

Paldies! Un lūdzu tiešām nejaukt bērnu tirdzniecību ar bērnu adopciju, jo šobrīd šajos adopcijas “džungļos”, kādi valda Latvijā, adopciju bez starpniekiem nokārtot nav iespējams. Un tikai, pieņemot jaunu kārtību, šo mehānismu varēs regulēt un aizsargāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nevaru saprast, kāpēc šeit tribīnē mēs nākam viens pēc otra un līdz šim mēģina pārliecināt par to, ka ir nepieciešama adopcija. Mēs esam par to, ka ir nepieciešama adopcija! Bet bērni nav skaitļi, mīļie kolēģi! Bērni ir mūsu valsts bagātība. Es dzirdu tikai vienu: “tas maksā 5 miljoni”, “tas maksā 10 000”, “tas maksā 100 000”, un kādas mums ir problēmas. Šeit prevalē princips, ko teicis kāds dižvīrs, ko mēs ļoti labi atceramies: “Nav cilvēku — nav problēmu.” Nav bērnunamu, nav bērnu šajos bērnunamos — nav problēmu. Ātrāk visus ārā! Ka tikai drīzāk, mīļie kolēģi, Strasbūrā tiesā šie bērni mūs nākotnē nesūdzēs par to, ka vieglu roku esam viņus pārdevuši. Pārdevuši, šķirot viņus no saviem brāļiem un māsām, pārtaisot viņus pār īriem, kanādiešiem, angļiem un vēl nez ko citu. Mēs redzam internetā šo bērnu cenas.

Un interesanti, no kurienes jums, Mellupes kundze cienījamā, Leiškalna kungs, šī lielā ticība, šī saldās runas par ārzemju bērnu pircējiem? Man tādas nav. Es esmu strādājusi iepriekšējā Saeimā Bērnu tiesību aizsardzības komisijā, un kopīgi ar komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu esam visus šos jautājumus rūpīgi svēruši, analizējuši un domājuši.

Cita lieta ir — ko darīt ar šiem bērniem, kā radīt tādus apstākļus, lai viņi paliktu mūsu labās, turīgās ģimenēs. Ko darīt, lai atvieglotu viņiem finansu piešķīrumus, nodokļu atlaides, dažādas citas lietas? Mēs šobrīd runājam par sekām, nevis par cēloņiem. Bet tas jau ir mūsu, Saeimas un valdības, sirdsapziņas jautājums: ko darīt, lai mūsu valstī šie bērni paliktu.

Es labprāt dzirdētu ministra Baštika kunga viedokli, jo es neticu, ka cienījamais un godājamais Baštika kungs domā tāpat kā viņa parlamentārais sekretārs. Es neticu tam!

Es varbūt ieteiktu, ka, lai nebūtu problēmu, tad arī pieņemt tādus likumus, ka mēs varētu tā viegli eksportēt uz ārzemēm arī sievietes grūtnieces, invalīdus no dzimšanas, bērnus invalīdus. Tā pieeja būtu tad līdzīga kā šajā brīdī. Sievietes, es domāju, ka mēs, mēs, kas esam nēsājušas bērnus zem sirds, mēs zinām bērna vērtību. Un mēs neviena negribētu, ka mazāk par 3 mēnešu laika tuvību ar savu nākamo māti vai tēvu varētu atdot bērnus. Mēs pat savu dzīvnieku tā neatdodam citam.

Un parlamentārais sekretārs teica tādus vārdus: “Nedomāsim par sevi, bet domāsim par bērnu, tā teikt, spožo dzīvi ārzemēs!” Jūsu runas saldās, kolēģi, mani īpaši padara piesardzīgu tieši tāpēc, ka tās bija tikai saldas. Jūs pat nemēģinājāt informēt Saeimu par tām dziļajām traģēdijām, kuras ir pasaulē to bērnu likteņos, kuri ir adoptēti, tajā skaitā arī uz ārzemēm.

Es vēlreiz atgādinu: es neesmu pret adopciju! Cilvēku tirdzniecības bizness zeļ un plaukst, un par to mēs rīt arī runāsim kā par vienu no prioritārajiem jautājumiem Baltijas asamblejā. Un mēs būsim spiesti informēt arī par šodienas Saeimas deputātu viedokli. Es nebalsošu par bērnu eksportu. Es esmu sieviete un es zinu bērnu vērtību.

Es aicinu darīt arī jūs to. Un pateikt, ka trīs mēneši ir pārāk ilgs laiks, lai sajustu, vai es esmu saderīga kā māte ar šo bērnu, tas ir noziedzīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece.

I.Birzniece (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre). Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ievilksim elpu, apskatīsim, kas ir likuma tekstā. Pēc izglītības esmu jurists, iziesim no likuma teksta! Spēkā esošā redakcija grozījumos Civillikuma 162.pantā pašlaik runā: “Nepilngadīgo adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā caur adoptētāju un adoptēto būs patiesas vecāku un bērnu attiecības.” To nenosaka nekādi kritēriji, ka jābūt aprūpē. Bet apskatīsim Tieslietu ministrijas ieteikto un Juridiskās komisijas atbalstītajā redakcijā. Pretēji, ko deputāte Vineta Muižniece teica, ka nav kritēriju. Tur ir četri kritēriji šajā likuma pantā.

Pirmais ir: “Nepilngadīgā adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.” Otrs kritērijs ir... Tā ir vispārīgā norma, tur ir jābūt izvērstāka adopciju noteikumos. Otrais kritērijs: “Ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē.” Jau ir bijis aprūpē. Trešais kritērijs: “Un ir konstatēta bērna un adoptētā savstarpēja piemērotība.” Un ceturtais kritērijs, kas ir likuma tekstā: “Ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāku attiecības.” Jau kopš 1999.gada Tieslietu ministrija vada starpministriju darba grupu, lai uzrakstītu adopcijas noteikumus. Viņa gaida, jo iepriekšējā Saeima tiešām vilcinājās ar šo jautājumu. Tātad, lai turpina strādāt, iekļauj vairāk kritērijus, kas arī atrodas Eiropas attiecīgās konvencijās, gan Hāgas konvencijā, gan Eiropas konvencijā “Par bērnu adopciju”. Un konvencijas neliek kā pamatprasību noteikt likumā konkrētu termiņu.

Mēs dzirdējām, arī pretēji, ko deputāte Muižniece apgalvoja, vismaz 3.decembra Juridiskās komisijas sēdē visi speciālisti atbalstīja šādu atsevišķu izskatīšanu, katru gadījumu atsevišķu bāriņtiesā, gan Valsts cilvēktiesību biroja, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, gan “Glābiet bērnus”, gan Rīgas Bāriņtiesas pārstāvji, gan Augstākās tiesas Senāta tiesnesis un citi, un Šleseres kundze un citi, kas strādājuši ar šo jautājumu.

Tieši otrādāk, mums ir jāatbalsta šo redakciju. Jā ir runa par bērnu tirdzniecību, tas ir krimināli, ja kādam ir informācija, Kiršteina kungs, vai citiem, iedodiet informāciju attiecīgām iestādēm, iesāksim krimināllietas!

Personīgi es zinu atsevišķus gadījumus, kur Latvijas bērni ir bijuši bērnunamos un ir tagad adoptēti laimīgā ģimenē, jā, diemžēl ne Latvijā, bet ārzemēs. Un tas ir noticis bez aģentiem, bez kādas naudas došanas, godīgā, caurspīdīgā gadījumā. Jā, bērnu adopcija nav bērnu tirdzniecība. Mums ir jāapskata un jāatceras, ka šajā pantā nav runa tikai par ārzemju adopcijām, ir vispār par adopcijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe, otro reizi.

S.Mellupe (JL). Cienījamie deputāti! Es neaizkavēšu daudz jūsu laiku, jo es domāju, ka emocijas nu šeit ir uzvirmojušas jau pārāk augstu. Mēs visi esam vienprātīgi, mēs visi runājam it kā par bērniem. Bet tāpat kā tajā Juridiskās komisijas sēdē, kas ilga divarpus stundas par šo jautājumu, es nedzirdēju nevienu argumentu, kas noteiktu to, ka šie seši mēneši uzlabos to situāciju, par ko mēs runājam.

Kiršteina kungs, ko jūs esat darījis, esat bijis 5., 6., 7.Saeimas deputāts. Ko jūs esat darījis, lai šāda situācija nebūtu? Lai bērnunamos būtu mazāk bērnu. Ko jūs esat darījis? Jūs ļoti skaisti stāstījāt par to, kā mēs saudzējam katru Latvijas pilsoni šajos bērnunamos. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Ģimenes bērnunamos!”) Vai jūs esat redzējis pētījumu par to, kas notiek ar šiem bērniem pēc bērnunamiem? Bērnunami nesagatavo cilvēkus dzīvei. Ir izpētīts, ar ko viņi nodarbojas. 19% no viņiem strādā gadījuma darbu, par 14 procentiem nekas nav zināms, 5% nodarbojas ar prostitūciju, 29% ir bezdarbnieki un tikai 33% strādā. Par ko jūs runājat? Par kādiem sabiedrības pilsoņiem? Mēs esam… tā ir tiešām mūsu izlemšana. Mums ir jālemj — katrs cilvēks ir svarīgs. Ir jāatrisina tiešām tie jautājumi, kas attiecas gan uz demogrāfisko situāciju, gan arī uz tiem reālajiem bērniem, kas pašreiz atrodas tādā situācijā, ir nonākuši. Tā ir vienkārši tāda demagoģija — mēs tirgojam bērnus. Bet ne šis te pants, ne šis te Civillikuma konkrētais pants ir tas, kas sakārto šo te situāciju. Tāpēc es aicinu balsot par šo te redakciju un šos jautājumus, kas šodien no šīs tribīnes tika minēti, risināt iestādēm, gan ar citiem likumiem un ar tām visām likumiskajām svirām, kas ir gan valdības, gan Saeimas deputātu rīcībā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš. (Starpsauciens no zāles.)

A.Bērziņš (ZZS). Jā, kolēģi! Man ļoti grūti runāt par šo jautājumu, jo man šī pārliecība ir. Es nezinu, es ceru, ka visiem šeit arī Saeimā tā arī ir pārliecība. Šī pārliecība man ir gadus 15, un šo pārliecību es neesmu, teiksim, mainījis, un to es varu pierādīt, teiksim, ar dažādiem dokumentāliem, teiksim, momentiem, kur mēs esam diskutējuši un skatījušies, kādā veidā tomēr atrast šo izeju. Es esmu pārliecināts, ka visi šeit zālē sēdošie, tiešām visi, teiksim, gribētu, lai šiem bērniem būtu labi. Es esmu par to pārliecināts. Jautājums ir tikai viens. Es piekrītu daudziem, kas šeit runāja, un es negribētu atkārtoties, ka ir šī šķēpu laušana, kādā veidā šai adopcijai notikties jeb nē.

Bet pirms tam es tomēr gribētu arī vēl vienreiz drusku paskatīties vēsturē to, ko jau kolēģi šeit arī pieminēja. Kāpēc mēs runājam par bērnunamiem, mēs runājam par patversmēm, kāpēc tās tika izveidotas, un kāpēc tie bērni nonāca tajās patversmēs? Jā, tas ir zināma veidā jāuzņemas mums visiem kopā arī šeit, kas ir bijuši deputāti, nav bijuši deputāti, ka valsts politika attiecībā uz bērniem ir bijusi tomēr vienmēr kaut kur pašās beigās. Un to ir bijis ļoti izdevīgi atkal nolikt priekšā tanī mirklī, kad ir vajadzīgs kaut ko, teiksim, panākt, uzvarēt un iegūt kaut kādīgi mandātu. Jā, tā tas ir bijis, tā tas ir, un laikam arī tā tas daudzreiz arī paliksies, un tas arī notiek pasaulē.

Otrs moments. Es gribētu tiešām, lai šie visi bērni, visi bērni dzīvotu savās ģimenēs. Un to arī nosaka Hāgas konvencijā pašā 1.pantā, neskatoties cauri visu, kādā veidā jānotiek adopcijai, ir galvenais teikums ierakstīts iekšā. Primārais teikums ir rakstīts, atgādinot, ka katrai valstij prioritārā kārtībā būtu jāveicina attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērnam iespēju palikt savas izcelsmes ģimenē. Tas ir primārais. Primārais, teiksim, kas mums būtu jāizdara. Uz šodienu es nedomāju, ka tā ir atsevišķa, teiksim, organizācija, pētījumi vai nepētījumi, ir valsts… ir statistika, kas pierāda skaitļos, un pie tam, kā mēs zinām, vienmēr statistika rāda to, ka tā ir drusku zemāka nekā īstenībā ir. Tātad uz šodienu ir 60 000, tas, ko arī kolēģi sauca, bet drusku savādāks varbūt uzskaitījums, 60 000 ģimeņu, kuras atrodas krīzes situācijā, kuras manevrē pašlaik uz tādas robežas, teiksim, vai notiktos vai nenotiktos ar šo bērnu atkal kautkādīgas problēmas. Šajās ģimenēs aug 164 000… varbūt es par tūkstoti, teiksim, kļūdīšos, bet tā ir statistika.

Kas tiek darīts, lai mēs to varētu, teiksim, tomēr, lai šie bērni nenonāktu šinīs patversmēs? Lai no šīm ģimenēm viņus neizņemtu ārā? Lai viņiem būtu šī... lai viņi būtu paēduši, lai viņi varētu iet skolā, lai viņi nebūtu uz ielas, lai viņi neatrastos uz Čaka ielas, kur viņi, teiksim, prostitē un tamlīdzīgi…

Mums ir jāskatās šī problēma kopumā un jābūt ļoti nopietnai programmai, lai mēs varētu šos jautājumus šeit valstī risināt. Mēs nedrīkstam spēlēties ar bērna vārdu tad, kad mums tas ir izdevīgi, vai tad, kad mums tas nav izdevīgi! Jā, tā ir mana pārliecība.

Es esmu strādājis šinī te jomā un strādāšu, un tāda pārliecība man būs līdz kapa malai, ka ir jāizdara viss, lai šiem bērniem būtu iespēja palikt šeit, mūsu valstī. Es neesmu pret adopciju, bet es esmu par to, lai mums būtu izstrādāts… primāri mēs šodien tomēr vairāk runājam par starptautisko adopciju. Kāpēc mēs neskatāmies uz to, lai primāri, teiksim, varētu šī adopcija notikties šeit, valstī, vietējās ģimenēs? Kā viņas stimulēt? Kā tomēr panākt, lai šī adopcija vairāk notiktu šeit pie mums valstī? Un lai šie bērni varētu atrasties… netiktu pirmām kārtām izņemti no savām ģimenēm.

Es domāju, ka šeit tika minēts vārds “aizbildniecība”. Man negribētos teikt, ka cilvēki neapzināti cer, ka tas tiek minēts, teiksim, ka, redziet, aizbildniecībā ir tik daudz bērnu… kur valsts tērē tik daudz naudas. Nu aizejiet uz tām ģimenēm un apskatieties tajās ģimenēs, kur aizbildņi ir paņēmuši bērnus, kur vecāsmātes cīnās par saviem bērniem, kur brāļi ir paņēmuši aizbildniecībā savas māsas… Es varu pieminēt Liepājā, teiksim, kur ir tēvs nomiris ar vēzi, māte nomirusi ar vēzi, un vecākais dēls ir paņēmis 6 bērnus audzināt savā ģimenē un valsts viņam maksā nelielu naudas summu. Tas ir ko? Noziegums? Kas būtu labāk? Lai viņi būtu atdoti, teiksim, adopcijā šie bērni? Vai lai viņš atrodas ar savu brāli, kas cīnās par savu māsu un brāli… Tas ir slikti? Es dzirdēju, ka šeit bija pateikts, ka tā ir liela nauda tērēta valstij par to. Es būtu ar prieku… lai viņi šie bērni tērētu šo naudu, un lai viņi atrastos tanī aizbildniecībā. Un atrastos pie saviem vecākiem. Jā, ir negatīvi gadījumi mums! Mums ir negatīvi gadījumi! Nav visas ideālas ģimenes. Ne visi ideāli mīl savus bērnus.

Bet šeit ir viens cits jautājums.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!… (Starpsauciens: “Lai runā!”) Ja deputātiem nav iebildumu… Cik ilgi vēl?

A.Bērziņš. Es vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Bērziņš. Es ļoti gribu ticēt… es ļoti gribu ticēt, teiksim, ka Ministru kabineta noteikumos, tas, par ko mēs esam vienojušies, teiksim, iepriekš tas būs ļoti nopietns dokuments. Ka tas tiešām būs tas dokuments, teiksim, kas noteiks, kāda tā kārtība, teiksim, tā saderība kopā šiem bērniem būtu… Un es piekrītu tam, ko teica Goldes kundze, ka saderību nav iespējams veikt automātiski… Tad mēs arī precēties varētu, ziniet, kādā veidā, sūtīt viens otram bildes un sarunāt, ka pulksten 11 tādā un tādā datumā mēs tiekamies pie baznīcas. Un tad mēs redzētu viens otru, teiksim, sapazītos, un tad tur arī būtu mums — tā laulība notiktos… Arī bērns grib, teiksim, kaut kādīgi sajust, vai viņi saderēs viens ar otru vai nē. Viņi abi divi grib labu, teiksim… labas vēlmes ir no vienas puses un no otras puses. Tāpēc ir jābūt ļoti spēcīgam šim kontroles mehānismam. Un ne par velti mēs šeit runājam, ka arī viens klupšanas akmens ir. Tas ir starpnieku moments. Un es tomēr gribētu pateikt to, ka ne par velti beidzamās Saeimas beigās par mani rakstīja anonīmas vēstules, draudēšana notika. Saprotiet, ja, es tā domāju kādreiz, nu, ja es privatizētu rūpnīcu, būtu par ko man draudēt, ja. Ja es tagad gribētu paņemt kaut kādu dārgu mantu no kaut kurienes, ja, būtu par ko man draudēt, teiksim, “tu nemaisies man pa ceļu!.” Bet par ko man draudēt? Par to, teiksim, ka mēs cīnāmies, mums ir dažādas domas, teiksim, šinī adopcijā par to bērnu. Kāpēc man par to bija jādraud? Ko es tādu biju izdarījis, ka bija jāraksta tādas anonīmas vēstules par mani?

Tātad tomēr kādam tas nepatika, ko es teicu šajā jautājumā. Es ļoti ceru, ka tiešām Ministru kabinets un šie dokumenti, un šis likums funkcionēs tā, kā būtu vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es biju nolēmusi nerunāt par šo jautājumu. Bet, dzirdot tik ārkārtīgi daudz, nu, es gribu teikt — demagoģisku runu, man gribas jums teikt, ka jums laikam nevienam nav tiesību runāt par šo jautājumu, bet man ir tiesības runāt par šo jautājumu, jo es zinu, ko nozīmē dzemdēt pašai bērnu, un būt ārkārtīgi pārsteigtai par to, ka man ir piedzimis bērniņš, un kādas man ir jaunas rūpes, un kādi man ir jauni pienākumi. Un es zinu arī to, ko nozīmē — adoptēt bērnu. Un tāpēc, ja Circenes kundze teica, ka visa mūsu sabiedrība ir slima, tad es apgalvoju, ka mūsu sabiedrība ir neizglītota, piekrītot, Circenes kundze, arī jūsu teiktajam. Un tāpēc runāt par to, ka šie seši mēneši ir par daudz, lai ne tikai māte, bet arī tēvs potenciālais, lai potenciālā vecmāmiņa, lai potenciālais vectētiņš un vēl daudzi citi radi aprastu ar to, ka ģimenē neienāks varbūt tik ļoti sapņos izlolots un izcerēts fiziski vesels, psiholoģiski pilnvērtīgs, atraktīvs, apdāvināts un, kā katrai mātei un katram tēvam iedomāts, nu, visvis tas labākais. Mums ir jāsaprot, ka Latvijas bērnunamos pilnīgi (kā mediķi saka, pediatri) praktiski veselu bērnu tikpat kā nav. Un tāpēc visas šīs lietas ir jāņem vērā. Un es, kura esmu izgājusi cauri visām šīm procedūrām, varu pateikt, ka tie seši mēneši, lai aprastu ar to domu un lai pārbaudītu vecāki paši sevi, vai viņi ir gatavi, tie nav par daudz, dažkārt tie ir par maz.

Un tāpēc ātri un veikli, un visu izdarīt tā, lai kādam, es nezinu, kam, tad būtu labāk, bet katrā gadījumā ne tam bērnam, jo mums ir jādomā par to, pirmkārt, lai bērns pieņemtu mūs, un nevis — kā es viņu ātrāk dabūšu uz māju. Un šeit es saucu par māju Latviju. Un es domāju, ka šajā zālē nav arī nevienam, es pat brīnos, kāpēc mēs, politiķi, tik kaismīgi runājam par lietām, ka nu mēs domājam tikai par tiem ārzemju adoptētājiem. Es domāju, ka visvairāk mēs gribētu, lai šie bērni paliktu Latvijā. Un tāpēc kaut ko sasteigt un it kā runāt ne par lietu, ka mēs esam pret adopciju... Kādas muļķības! Nu neviens no runātājiem, ne arī zālē, cienījamie kolēģi, es domāju, ka nav pret., un mēs visi to ļoti labi saprotam. Bet runāt par lietām, par kurām, piedodiet man, ar visu cieņu pret jums, bet es šaubos, vai kāds zālē to ir piedzīvojis... Un es patiesi novēlētu to piedzīvot, jo tas ir brīnišķīgi. Bet, atgriežoties pie tā, cik mēs esam neizglītoti, ļoti daudzi vecāki nesaprot, ka visa šī melu, šī slēpšanās, šī dubultā dzīve, kā daudzi iedomājas: “Nu, es adoptēšu no bērnunama, neviens jau to nezinās.” Man bija ļoti daudz jācīnās un jāizglīto visa sabiedrība par to, ka tas nav kauns, ka tas ir gods. Man bija jārunā ar skolotājiem, man bija jārunā ar sabiedrību par to, lai tas bērns neciestu par kādu savu blēņu, ko viņš ir izdarījis, viņam nebakstītu acīs: “Tu jau es adoptētais!” Vai tie vecāki, kas to grib darīt, visi ir iedomājušies par šīm lietām, kas viņus sagaida? Un vai viņi apjēdz, ka tūlīt, nokārtojot dokumentus un nākamajā dienā vai nākamajā nedēļā, viņi nav izpētījuši, kā tas bērns raud, kā viņš guļ, ko viņš domā, ko viņš ēd un kas ar viņu vispār notiks.

Tāpēc lūdzu nerunāsim te lietas, par kurām, piedodiet, varbūt ka liela daļa vispār nesaprotam, par ko runājam. Un šie seši mēneši, kā es jau teicu, dažkārt ir par maz, lai cilvēks apjēgtu, ko es vispār gribu un kas ar mani un visu to lielo laimi, ko es savās rokas saņemu, notiks un vai es spēšu to noturēt, un pilnvērtīgi. Tad domāsim drīzāk un turpināsim to, ko iepriekšējā Saeima un valdība izdarīja izglītības lietās, un turpināsim izglītot sabiedrību, izglītot potenciālos vecākus un domāt par to, lai mēs visi kļūtu gudrāki. Un nenodarbosimies te ar kaut kādu mēnešu skaitīšanu, domāsim par to, lai tas bērns potenciālos vecākus pieņemtu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mēs jau faktiski strīdamies tikai par vienu. Neviens jau nav pret adopciju. Bet mans jautājums, ko te daži nesaklausīja, bija: kāpēc mēs esam pret sešiem mēnešiem tik kategoriski, jo konvencija, Birznieces kundze, es jums nolasīšu, ka Eiropas Konvencija par bērnu adopciju 9.pantā nosaka, ka kompetentām iestādēm katrā gadījumā un nepieciešamajā apjomā ir jāievāc informācija par vairākiem jautājumiem, tajā skaitā arī, vai bērns ir bijis viņa aprūpē un uzraudzībā, par bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību un laiku.

Un otrs. Šī pati konvencija nosaka, ka adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns ir atradies adoptētāja aprūpē pietiekami ilgu laiku, lai dotu iespēju kompetentai iestādei pamatoti spriest par nākotnes attiecībām adopcijas nodibināšanas gadījumā. Tātad te ir jautājums par to, ka konvencija paredz šo pārbaudes laiku, un tāpēc pirmais, ko es gribu tomēr, lai šeit nāk godīgi un pasaka tie cilvēki, kam traucē šie seši mēneši kā pārbaudes laiks? To pieprasa konvencija. Un viņu nosaka... katra valsts nosaka pati.

Otrs. Te nesaklausīja Mellupes kundze. Es esmu pret bērnunamiem. Es esmu par ģimenes bērnunamiem. Un tas nav gluži tas pats. Tas ir, ja valsts šo naudu iemaksā kādai ģimenei, un es minēju konkrēti Īslīci Bauskas rajonā, kur bagātas zviedru ģimenes ziedo naudu, viņas kaut kā negrib tos bērnus vest prom, bet viņas dod šo naudu šeit, lai latviešu māmiņas varētu, teiksim, šos bērnus audzināt.

Un trešais. Ļoti īsa atbilde, ko mēs esam darījuši. Mēs arī Tautas partija radījām sistēmu, kas ļauj šogad iekasēt par 120 miljoniem latu vairāk. Un, ja mums, dod Dievs, izdosies arī nākamgad šādu pašu sistēmu uzturēt, tad mēs šos jautājumus būsim atrisinājuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Es arī varētu teikt kā Zommeres kundze, es īpaši negatavojos šodien runāt par šo jautājumu, un es tiešām noliecu galvu arī jūsu priekšā, Zommeres kundze. Un ko es gribētu tikai teikt?

Tiešām neskaitīsim mēnešus, vai tie ir seši vai gads, varbūt arī seši mēneši ir par maz, ir jāsaprot, ka katrs gadījums ir individuāls. Un varbūt, ka kādā gadījumā būs vajadzīgs gads, lai noteiktu, vai ir iestājušās šīs īpašās attiecības starp bērnu un viņa potenciālajiem vecākiem vai nav. Un tad nebūsim lūdzu tie nu... es nezinu, Dieva vietā, kas tad noteiks, kā ir jārīkojas, vai tie ir trīs, seši mēneši, gads vai kāds cits skaitlis. Tas ir nebūtiski. Ir nepieciešams pietiekams laiks. To prasa konvencija, un šādas iespējas mēs arī dodam kompetentām iestādēm. Un būsim ļoti precīzi! Mēs daudz un emocionāli esam runājuši par sistēmām, kas ir jārada, tam visam mēs piekrītam. Strādāsim, bet nedarīsim to, kas pašreiz nav darāms! Paldies.

Sēdes vadītāja. Depuāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (JL). Cienījamā priekšsēdētāja un kolēģi! Es gribētu teikt, ka Zommeres kundze nav vienīgā šajā zālē, kurai ir pieredze šajā jomā.

Gan es esmu iznēsājusi bērnu un esmu pieņēmusi bērnus. Un es gribētu teikt, ka seši mēneši — tas nav nekāds laiks, kura laikā var uzbūvēt attiecības ar bērnu. Tātad par to šeit nav runa. Ar bērnu būvē attiecības no pirmās dienas līdz pat, es nezinu, viņa pieaugušam vecumam. Un kādas tās izveidojas — to pa sešiem mēnešiem noteikti nevar pateikt. To var tikai pa ilgstošāku periodu pateikt. Tie vecāki, kas grib adoptēt bērnus, tie arī nav tikai sešus mēnešus domājuši par to. Tie ir gadiem ilgi šo domu apsvēruši no visām pusēm, vai un kā tas būs. Tā ka šeit, es domāju, mums tiešām mūsu reālajā situācijā ir tā, ka ir vecāki, kas grib adoptēt, un viņi sākot apzinās šo lietu, ka, sākot ar adopcijas dienu, sākot ar to dienu, kad bērns pie viņiem ir, tas ir darbs, tā nav tikai… tas nav tikai rožu dārzs, kur domā, vai cik skaisti un lielā mīlestība. Tas ir darbs. Un viņi ar savu adoptēšanas visu procedūru ir apņēmušies to tik nopietni izdarīt, ka viņi to izdara tikpat kā vienmēr. Viņiem izdodas šīs attiecības uzbūvēt, jo viņiem faktiski vairs nav ceļa atpakaļ. Un tas ir ļoti labs veids, kā tomēr bērniem sagādāt šo ģimeni. Un tāda vienkārši ir mūsu situācija. Ja mums pēc pieciem gadiem būs labāka situācija, ja mūsu bērniem būs pietiekami daudz vecāku šeit, kas grib mūsu bērnus, tad lūdzu, tad runāsim par mūsu bērniem, bet, kamēr mūsu bērni ir bērnunamos, tikmēr mēs nevaram liegt viņiem šo iespēju — tikt adoptētiem ģimenēs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere — otro reizi.

I.Šlesere (LPP). Godājamie kolēģi! Arī mēs piekrītam visam šeit iepriekš sacītajam par to, ka jādara viss iespējamais, lai bērns varētu augt savā bioloģiskajā ģimenē vai vismaz savā izcelsmes valstī kādā citā ģimenē. Bet šobrīd jautājums nav par to.

Jautājums ir par adopcijas procesa sakārtošanu, kas ir mūsu pienākums šodien. Un vai jautājums šodien ir tiešām par kaut kādiem skaitļiem, kas nosaka mēnešus 3, 6, gadu. Jā, bērnam ir jāatrodas pirmsadopcijas aprūpē šajā adoptētāju ģimenē konkrētu laiku viennozīmīgi. Bet jautājums — kāds ir tiesiskās realizācijas mehānisms? Vai deputāti ir padomājuši, kādā statusā bērns šajā ģimenē atradīsies? Kādas būs sociālās garantijas šiem cilvēkiem? Tas nozīmē tikai to, ka, ja mēs šodien pieņemam šādu te Civillikuma redakciju, tas šodien apstādina adopcijas procesu. Tādēļ arī mans ierosinājums bija tad, kad redzēs visu šo sistēmu kopumā, pie kā šodien strādā Ministru kabinets un Ministru kabineta izveidotā darba grupa, tikai tad, kad būs paredzēta šī sistēma, varēs arī runāt par konkrētu adopcijas mehānismu, un to paredzēs Ministru kabineta adopcijas noteikumi.

Cienītie kolēģi! Es vēlreiz uzsveru to, ka mēs esam par to, lai ģimene viennozīmīgi būtu izpētīta un visa šī procedūra atbilstu starptautiskajām saistībām. Bet es jums lūdzu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un nebalsot par cipariem, kas izskatās tik saprotami, bet būtībā paralizēs adopciju. Es jums lūdzu izturēties pret šo procesu ar lielu izpratni. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs ļoti ilgi apspriežam šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu, un izskanēja emocijas un prāts, un neprāts, un loģika un antiloģika un tā tālāk, un tā joprojām. Pagājušajā Saeimā man arī bija gods strādāt bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, un toreiz mēs arī spriedelējām par šo jautājumu ne vienu vien reizi, un mūsu apakškomisija, cik es atceros, tomēr lika priekšā no trim līdz sešiem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, bet tomēr Juridiskā komisija nolēma vismaz sešus mēnešus. Es ļoti uzmanīgi klausījos jūs visus, un, manuprāt, būtu jāatbalsta tomēr šodien 3.priekšlikumu — īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikumu. Kāpēc? Tur ir… es uzskatu, ka šobrīd var iziet no situācijas, atbalstot šo priekšlikumu.

Tāpēc, ka tur ir ieraksts, ka noteikumus izstrādās Ministru kabinets. Un es nešaubos, ka valdošā koalīcija panāks, lai Ministru kabinets izstrādātu patiešām labus, konkrētus noteikumus, lai ierēdnis, lai bāriņtiesas tiesnesis nevarētu ne pielikt, ne atņemt un ne spekulēt un ne ņemt naudiņas un tā tālāk, un tā joprojām.

Un, ja Ministru kabinets izveidos komisiju, kur pieaicinās Andri Bērziņu un varbūt Bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvi, un bāriņtiesas pārstāvi, un “Glābiet bērnus” sabiedriskās organizācijas pārstāvi, varbūt visu var izstrādāt tik precīzi, un to var izdarīt salīdzinoši ātri, varbūt mēneša laikā, un attiecīgi es ceru, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs mazāk grēkosim šinī jautājumā Dieva priekšā. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai Mellupes kundzei ir kas piebilstams Juridiskās komisijas vārdā? Par 2.priekšlikumu.

S.Mellupe. Par 2.priekšlikumu es vienkārši gribētu atbildēt Plinera kungam…

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos… Jūs varat runāt komisijas vārdā.

S.Mellupe. Es komisijas vārdā varu paskaidrot, kāpēc starp īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika priekšlikumu un tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu tika izvēlēts Aksenoka priekšlikums.

Tāpēc, ka likums par adopciju paredz skaidri un gaiši un nosaka to, ka adopcijas kārtību nosaka Ministru kabineta izstrādāti noteikumi. Tas jau ir paredzēts citā likumā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt tieslietu ministra Aksenoka redakciju!

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsojam par 2. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 33, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Tad sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši 2. priekšlikumu, tātad vairs nav izskatāms 3. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika priekšlikums un deputātu Kastēna, Petera, Labuckas, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu priekšlikumi.

Tā kā vairāk citu priekšlikumu nav, lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 27, atturas — 3. Likums “Grozījumi Civillikumā” ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā””.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz nodod likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā””.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 2002.gada 16.decembrim.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Fjodorova un Stepaņenko jautājumu Ministru prezidentam Repšes kungam. Tad jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Un vēlos atgādināt, ka pulksten 17.00 būs ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Tad darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Es aicinu uz sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūdzu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi pēc plenārsēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vārds paziņojumam Guntaram Krastam!

G.Krasts (TB/LNNK). Eiropas lietu komisija lūdzu Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt pēc sēdes!

Sēdes vadītāja. Lūdzu paziņojums Bērziņa kungam!

A.Bērziņš (ZZS). Es gribu paziņot to, ka balsojums, teiksim, par šo jautājumu man bija “pret”, teiksim, tā ka es gribētu, lai reģistrē, teiksim, ka par adopcijas jautājumiem manējais balsojums bija “pret”, jo vienkārši tur nepaspēju, nebija pareizi, teiksim... jā, man bija “pret”, es gribēju, lai to fiksē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vārds paziņojumam Baltijas asamblejas delegācijas vadītājam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (Saeimas sekretārs). Lūdzu Baltijas asamblejas delegāciju sanākt pēc 7 minūtēm balsošanas zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu!

J.Stalidzāne (LPP). Sakarā ar to, ka es nenoreaģēju un nenobalsoju “par” šī likumprojekta pieņemšanu kopumā, es paziņoju, ka mans balsojums ir “par” šī likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Starpparlamentu savienības delegācijas locekļus lūdzu uz delegācijas sanāksmi Sarkanajā zālē pēc 15 minūtēm! Pēc 15 minūtēm Starpparlamentu savienības delegācijas locekļi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Artis Kampars, Juris Dobelis, Ainars Latkovskis, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Atis Slakteris un Jānis Strazdiņš. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 12.decembra sēde ir slēgta.