Pēc 2002.gada 12.decembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK): Šodien ir vesela virkne jautājumu, kurus valdība iesniegusi saistībā ar nākamā gada budžetu. Grozījumi budžeta likumos, kur viena, otra pozīcija ir saistīta tieši ar izdevumu samazināšanu. Tātad tā ir sāpīga visai būtiskām iedzīvotāju sociālajām grupām. Protams, mūsu cerība ir saistāma ar to, ka gada vidū ir paredzama budžeta pārskatīšana, un tā varētu būt uz pozitīvo pusi veselā virknē to jautājumu, ko diemžēl šobrīd nevar izpildīt. Galvenokārt tāpēc, ka iepriekšējās valdības pēdējie lēmumi nebija īsti sabalansēti ar to, ko valsts budžets var atļauties. Mēs arī atbalstām Ministru prezidenta E.Repšes darbu pie rūpīgas 2003.gada valsts budžeta projekta izstrādāšanas. Tātad skaidrs ir tas, ka šis budžeta projekts līdz jaunajam gadam Saeimā netiks iesniegts. Sagatavošanās prasa krietni ilgāku laiku, un mēs šeit redzam vairākus punktus, kas ir būtiski. Pirmām kārtām rūpīgi turpinot darbu pie valsts budžeta ieņēmumu daļas izvērtēšanas. Nav šaubu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis jau šī gada grozījumos ievērojamas summas, kuru dēļ gan no Valsts ieņēmumu dienesta, gan no Finanšu policijas, gan no Kontrabandas apkarošanas centra var prasīt nopietnāku darbu nekā līdz šim. Šo iestāžu jauda ir jāpalielina, un tas pirmām kārtām ir jaunā finanšu ministra V.Dombrovska politiskais uzdevums. Ja ir vajadzīgas personāla izmaiņas un pašreizējās vadošās personas nenodrošina šo iestāžu efektīvu darbu, tad mēs atbalstām arī šādas izmaiņas. Valsts izdevumu samazināšana, kā premjers ziņoja frakciju vadītājiem, nenotiek tik gludi, kā varētu cerēt. Būtībā šis nulles budžets, par kuru runā no viena gada, faktiski nepiepildās tādēļ, ka ir kaut kāda bāze, kuru pieņem par acīmredzami pareizu, un tad šīm prioritātēm paliek ļoti maz laika. Acīmredzot taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka budžeta ilgāka sagatavošana diez vai varētu nākt par sliktu. Drīzāk tā varētu ļaut izskaust no ministriju ierastajiem tēriņiem vienu otru varbūt galīgi lieku lietu.

Mūsu frakcija arī lūgusi atlikt uz nedēļu jautājumu par akcīzes nodokli naftas produktiem, kur, mūsuprāt, tomēr būtu jāmeklē saprātīgs risinājums, lai ietu uz palielinājumu šī nodokļa atvēlēšanai ceļu fondam. Jo ceļu fonda pamatbudžetā vienmēr ieskaita četrdesmit procentus. Tātad mūsu priekšlikums tomēr ir šo daļu samazināt. Un, ja, kā valdība saka, to nevar no 1.janvāra, to varētu varbūt tomēr atļauties gada otrajā pusē. Tas pamatbudžetam nebūtu tik smags zaudējums. Atlikts pēc Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres priekšlikuma ir arī Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma jautājums, jo šeit tomēr vajadzētu jaunajai valdībai no jauna izvērtēt, vai šis līgums Latvijai ir ekonomiski izdevīgs, vai tomēr nav jāmeklē jauni soļi, kā rast ar Lietuvu kopīgu valodu.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es pieņemu, ka šodienas notikumi Kopenhāgenā iezīmēs vienu jaunu lapaspusi mūsu strīdīgajā vēsturē. Šī lapaspuse un šie notikumi, kas pavērs Latvijai ceļu uz tā saucamo Eiropu, ļoti lielā mērā gan veicinās Latvijas ekonomisko attīstību, gan tajā pašā laikā, es domāju, padarīs mūs uz kādu laiku vēl, teiksim, strīdīgākus, nekā mēs šodien esam, jo integrācija Eiropas Savienībā nozīmē ļoti daudzu mūsu likumu pārrakstīšanu, pielāgošanu Eiropas standartiem.

Šodien Saeimā ļoti daudz runāja par Eiropas standartiem. Šodien Saeimā ļoti daudz minēja dažādus ārvalstu piemērus. Šodien Saeimā mēs dzirdējām, manuprāt, vismaz manā politiskajā dzīvē, viskaislīgāko un visskaļāko runu, jo tika spriests par bērnu adopcijas normām otrreiz caurlūkojamā likumā “Grozījumi Civillikumā”. Un es nerunāšu par detaļām, droši vien te kolēģi runās daudz detalizētāk, bet es gribu teikt to, ka mums ir tik ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, kas skar bērnus. Un tā ir viena, manuprāt, visskumjākā parādība, tāpēc es pieņemu, ka visi mani kolēģi šodien, mēģinot atrisināt šo likumu, vadījās pēc savas labākās sirdsapziņas un izpratnes. Mūsu skatījumā variants, ko mēs šodien atbalstījām, palīdzēs ļoti daudziem bērniem pēc iespējas ātrāk tikt ģimenēs. Tas, manuprāt, būtu ļoti, ļoti svarīgi, jo tie apstākļi, kādos dzīvo mūsu bērni, es domāju bērnus, kas ir bez ģimenēm, ir nožēlojami.

Kas attiecas uz mūsu politisko apvienību, tad šodien mēs iesniegsim Latvijas Republikas Satversmes tiesā pieteikumu par Radio un televīzijas likuma neatbilstību Satversmei. Runa ir par raidlaika apjomu svešvalodās, kurš pēc esošā likuma nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus procentus no raidlaika kopapjoma diennakts laikā. Arī šis pieteikums ir vērsts uz to, lai mēs pēc iespējas ātrāk sakārtotu savu likumdošanu atbilstoši Eiropas standartiem. Mūsuprāt, izmaiņas šinī likumā, Radio un televīzijas likumā, palīdzēs arī sabiedrības integrācijas jautājumā, jo runāt var daudz, bet, neizdarot konkrētas lietas, es domāju, ka mēs netuvināmies tiem lielajiem mērķiem, kurus mēs paši sev uzstādām.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”): Es pārstāvu gan frakciju “Jaunais laiks”, gan esmu arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja. Mūsu komisija visu pagājušo nedēļu strādāja, lai sagatavotu šodien pieņemtos piecpadsmit jaunos likumus, kas ir saistīti ar valsts budžeta formēšanu. Pavisam bija iesniegti 111 priekšlikumi, un tie visi bija jāizvērtē un šodien arī jāapspriež. Lēmumi ir pieņemti. Es domāju, ka tie ir visai Latvijai ļoti, ļoti nozīmīgi un ļoti pozitīvi. Pirmkārt, ar jauno gadu katrā ģimenē par pirmo bērnu vecāki varēs saņemt sešus latus. Par nākamajiem bērniem, piemērojot koeficientus no 1,2 līdz 1,8, — attiecīgi lielākas summas. Tas ir liels panākums, jo kopš 1998.gada nav palielināti pabalsti ne par vienu santīmu. Valdība tā izlēma, atbalstīja šos priekšlikumus, un tas tiks realizēts.

Mēs tāpat šodien izlēmām palielināt izložu un azartspēļu nodokļus un nodevas par divdesmit procentiem. Šis ir īpašs likums, jo no tā tiek paredzēts tālāk papildus finansēt sportu, novirzīt līdzekļus attiecīgajām sporta organizācijām un Kultūrkapitāla fondam. Šodien bija lielas debates par to, vai no akcīzes nodokļa tabakai tagad turpmāk tiks finansēts sports un Kultūrkapitāla fonds. Es gribu apgalvot visiem, ka finansējums nesamazināsies. Mēs tikai sakārtosim to sistēmu, kādā veidā nonāks līdz sporta organizācijām, līdz katram sportistam tie līdzekļi, kas paredzēti konkrēti šādām aktivitātēm. Tāpat es gribu apgalvot, ka varēsit pārliecināties tajā likumā, kurš tiks pieņemts par valsts budžetu 2003.gadam, ka līdzekļi Kultūrkapitāla fondā tiek saglabāti tieši atbilstoši šā likuma prasībām, kur arī parādās, ka trīs procenti no akcīzes nodokļa tabakai tiek novirzīti uz Kultūrkapitāla fondu.

Šodien vēl mēs atcēlām iepriekšējās valdības pieņemtos grozījumus par medicīnas preparātu un grāmatu aplikšanu ar deviņu procentu pievienotās vērtības nodokli. Ir neizprotama šāda iepriekšējās valdības politika, kad ar šo nodokli, atsaucoties uz Eiropas Savienības prasībām, jau pagājušajā gadā tika nolemts, ka ar 1.janvāri parādīsies šis nodoklis. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka katram, kurš iegādājas zāles aptiekā, būs jāmaksā vairāk. Tieši tāpat arī skolēniem par skolas grāmatu iegādi un par citas literatūras iegādi.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodienas plenārsēde bija ļoti spraiga, jo tajā tika skatīti ļoti daudzi jautājumi bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jomā. It īpaši jautājumi, kas skar grozījumus Civillikumā, kurus Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga atsūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, kā arī jautājums par bērnu pabalstiem un pabalstu piešķiršanu bērniem invalīdiem. Šeit es gribētu minēt to, ka Latvijas Pirmā partija jau bija izvirzījusi no paša sākuma un arī neatkāpjas no savām prioritātēm, pasludinot to, ka bērnu intereses ir primāras, ka bērni un ģimene ir mūsu prioritāte. Bet kāda ir pašreizējā situācija Latvijā? Šodien divi procenti no visas Latvijas iedzīvotāju skaita ir bērni, kas atrodas krīzes apstākļos, vairāk nekā 10 000 bērnu dzīvo institūcijās, šie bērni nedzīvo ģimenēs, un viņu bioloģiskie vecāki viņus neaprūpē. Mums ir arī vairāk nekā 21 000 nelabvēlīgu ģimeņu, kur bērnu veselība un bieži vien pat dzīvība ir apdraudēta, bet viņus nevar izņemt no šīm ģimenēm. Alternatīvas aprūpes nepieejamības dēļ mums trūkst vietu bērnunamos. Un vai tas tiešām nav paradokss, ka valsts viena bērna uzturēšanai bērnunamā, bērnu aprūpes institūcijās maksā no 120 līdz 220 latiem mēnesī, un tajā pašā laikā grūti ir atrast šo vienu latu, ko pielikt ģimenei? Šīs visas ir nepareizas valsts politikas sekas bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzībā. Un tieši tādēļ mēs uzsveram, cik svarīgs šodien ir īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, cik svarīgs ir šis postenis, lai veiktu īpašu funkciju auditu, kas ļautu pārņemt funkcijas, kas šodien ir izkliedētas visās ministrijās — gan Labklājības ministrijā, gan Tieslietu ministrijā, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā, pilnīgi reorganizēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru un izstrādāt un īstenot vienotu valsts politiku bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzībā.

Runājot par adopciju, kas šodien izpaudās īpaši kaismīgās runās, es patiešām no visas sirds gribu ticēt, ka deputāti domā par bērniem, kā viņus aizsargāt, kā aizsargāt tos bērnus, kas gatavojas nonākt adoptētāju ģimenē. Būsim reāli! Šodien Latvijai ir starptautiskās saistības, kas nosaka, ka, ja bērnam nav pieejama ģimenes aprūpe viņa izcelsmes valstīs, ir pieejama starptautiskā adopcija. Un tādēļ ir ļoti nepareizi arī tas, ko uzsvērusi arī Valsts prezidente, proti, nosakot tikai vienu konkrētu pirsmsadopcijas termiņu, šajā gadījumā — seši mēneši, neparedzot nekādu izstrādātu attiecību modeli, kādā veidā tiesiski realizēt adopcijas procedūru un mehānismu, adopcija, kā starpvalstu, tā vietējā, tiks pilnīgi pārtraukta, jo ir ļoti rūpīgi jādomā par to, kāds statuss būs šim bērnam šajā ģimenē. Un ļoti daudzi citi jautājumi. Tādēļ tika atbalstīts Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas arī paredzētu Ministru kabinetam izstrādāt pilnīgi jaunus adopcijas noteikumus, kas reglamentēs visu šo procedūru kopumā.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsu darba lauks faktiski dalās divās frontēs. Tūlīt Kopenhāgenā noslēgsies pēdējās sarunas raunds par iestāju Eiropas Savienībā, un mūsu deleģētais ministrs Mārtiņš Roze veic ļoti aktīvu darbu, lai lauksaimniekiem izcīnītu pēc iespējas lielākus Eiropas Savienības maksājumus. Un pēdējās ziņas pienāk diezgan cerīgas, ka tiešām mēs esam panākuši labus rezultātus gan tiešo maksājumu jomā, gan arī jautājumā par dažāda veida lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotām. Bet nu vēl mēs par šo jautājumu cīnāmies un domājam, ka varbūt vēl pašā pēdējā brīdī izdosies panākt vairākās pozīcijās labus rezultātus.

Nešaubīgi, ka šodienas likumprojekti, kurus mēs izskatījām, skāra ļoti plašu iedzīvotāju sfēru. Un šeit pie tādiem pozitīviem rezultātiem varētu pieskaitīt to, ka valdība ir atradusi iespējas maksāt sešus latus par katru bērnu. Un arī mūsu frakcijas deputāti šeit ir pielikuši savu roku. Un es domāju, ka arī Labklājības ministrija, kur strādā mūsu ministre Dagnija Staķe, šo jautājumu ir ļoti aktīvi atbalstījusi. Un patīkami, ka valdība to ir pieņēmusi.

Es domāju, ka vienu no kaismīgākajām runām šodienas plenārsēdē teica deputāts Andris Bērziņš. Un, protams, tā liecina, ka jautājums ir ļoti akūts un aktuāls visiem mūsu republikas iedzīvotājiem. Skaidrs, ka viedokļi var būt ļoti daudzveidīgi, tajā pašā laikā liecina par to, ka nevienam no esošajiem deputātiem problēma nav sveša. Un tiešām gribētos teikt, ka deputāti runās necentās sevi speciāli izcelt uz šīs problēmas fona, bet mēģināja to risināt pēc būtības. Katrā gadījumā — uz šo procesa pusi ir sperts zināms solis. Jācer, ka arī turpmāk Ministru kabinets izstrādās speciālus noteikumus, par ko arī informēja mūsu pārstāvji, kas būs zināms pozitīvs solis šajā virzienā.

Skaidrs, ka budžeta veidošana pašreiz notiek ļoti saspringtos apstākļos, jo jautājumi, kas tika pieņemti piecas minūtes pirms vēlēšanām, kad tika iebalsota vesela virkne galīgi nepieņemamu normu, tagad esošajai Saeimai ir jālabo. Un faktiski tie ir jautājumi, kas mums būs aktuāli, es domāju, vēl labu laiku uz priekšu, un varbūt dažam labam tas šķitīs tīri nepopulāri. Kopējas lietas labad varbūt mums šad tad jāpieņem šie nepopulārie lēmumi — dažādu specfondu likvidēšana, dažādu nosacītu privilēģiju likvidēšana un caursišanas taktika. Pamatu pamats ir valsts budžets, no kura tiktu finansētas lielākās mūsu prioritātes.

S.Golde (Tautas partijas frakcija): Šodien patiešām bija ļoti karsts, varētu teikt, vētrains darbs parlamentā, jo tas saistījās ar ļoti aktuāliem jautājumiem sabiedrībā. Pirmkārt, tas ir ar nākamā gada valsts budžeta sastādīšanu. Un otrs tāds aktuālākais jautājums bija par bērnu adopciju.

Es domāju, ka iedzīvotāji jau ir pieraduši, ka līdzko sāk darbu jaunā valdība, jaunās valdības pārstāvji saka, cik ļoti bīstamā situācijā ir atstājusi iepriekšējā Saeima iepriekšējo budžetu, ka ir jāatceļ visi lēmumi, ka iepriekšējā Saeima bijusi populistiska un pēdējā brīdī pieņēmusi tādus lēmumus, kurus nevar “pacelt”. Es domāju, cilvēki pie tā jau ir pieraduši un noguruši no šīm runām. Un es gribētu kā cilvēks, kurš ir darbojies arī iepriekšējā Saeimā, pateikt, ka tā nav taisnība. Latvijā var atrast daudz trūkumu, taču tas, kā tur patlaban noteikti nav — nav budžeta krīzes valstī. Budžeta ieņēmumi šogad pārspēja jebkuras prognozes. Valsts rīcībā nododot par 121 miljonu latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Arī plānotā 2,8 procentu budžeta deficīta vietā atļauj rēķināties tikai ar 1,8 procentu iztrūkumu budžetā. Tie ir fakti, ko saka finanšu eksperti, un kuri ir arī publiskoti. Valsts finansiālā situācija šobrīd ir vislabākā variantā, kādā tā ir bijusi kopš neatkarības atjaunošanas. Un es gribētu atzīmēt, ka tas ir arī izdomājums un tā nav patiesība, ka iepriekšējā Saeima visus lielos izdevumu posteņus ir atstājusi jaunajai Saeimai. Tie nu patiešām ir meli. Un es domāju, ka sabiedrība ļoti labi atceras tos lielos ieguldījumus, kaut vai tikai vienā — izglītības nozarē, un es šeit varētu pieminēt skolotāju algas, skolu renovācijas projektus, visu skolu informatizācijas projektus, un tāpēc es gribētu aicināt valdošo koalīciju nenodarboties ar spekulatīvām runām.

Kas attiecas uz budžetu, pagājušajā plenārsēdē jau notika karstas debates, un mēs kā opozīcijas pārstāvji iebildām pret vairāku likumprojektu grozīšanu, kuriem ir ļoti labas un dziļas iestrādes Latvijas sabiedrībā. Un kas notika šodien? Šodien, pateicoties opozīcijai, tika atsaukta desmit likumprojektu izskatīšana, kur bija paredzēts samazināt finansējumu.

Ko es vēl gribētu pieminēt? Šodien valdības koalīcijas deputāti vienbalsīgi izslēdza no pieņemtajiem likumiem sabiedrībai nozīmīgas lietas. Noņemts iezīmētais finansējums Kultūrkapitāla fondam, izslēgts no likuma pabalsts izmaksas apjomam invalīdiem kopš dzimšanas un bērniem invalīdiem, izslēgts no likuma finansējums Sporta spēļu atbalsta fondam, solot, ka tas varbūt būs. No likumiem šīs lietas ir izslēgtas. Tā kā es varētu izteikt lielas bažas par nākamā gada budžeta prognozēm, īpaši pie tās optimistiskās situācijas, ko solīja partija “Jaunais laiks”, ka vistuvākajā laikā papildus vēl tiks iekasēti 400 miljoni latu. Bet, kā mēs redzam, pie šiem vārdiem pozīcija tomēr nepieturas.

Noslēgumā es gribētu šajā Ziemassvētku laikā visiem novēlēt patiešām mierīgu noskaņu savās ģimenēs, savās mājās.

Saeimas preses dienests