Aivars Āķis. Vecs vīrs

Starptautiskajā fotoskatē arī latviski vaibsti

Kristīna Ličiveka (Polija). Māsas

Vans Tinhua (Ķīna, Taipeja). Pavasara gaidas

Japāņu un angļu valodā izdotais Tokijas 2002. gada fotofestivāla katalogs rāda, ka tajā pārstāvēta arī Latvijas fotomāksla.

Apsveikuma vārdus fotofestivāla dalībniekiem saka Tokijas starptautiskās fotogrāfu grupas vadītājs Tošiki Ozava, kas sponsorējis projektu “Izstādes pāri jūrām”. Viņš atzīmē, ka šajā festivālā atšķirībā no Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP), kā arī Amerikas, Lielbritānijas un Āzijas valstu fotogrāfu organizāciju rīkotajām skatēm vietas netiek dalītas un godalgas nav paredzēts piešķirt. Fotogrāfija ir kultūras un mākslas valoda, ko saprot visi. Kaut gan fotogrāfijas vēsture nav gara, tikai kādi 160 gadi, tā ir pazīstama un saprotama visā pasaulē. Šajā festivālā līdz ar japāņu fotomeistariem ar saviem darbiem piedalās ap divdesmit mākslinieku no Austrijas, Čehijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Ukrainas, Dominikas, Indijas, Pakistānas, Ķīnas un Bangladešas. Latvijas fotomākslu pārstāv Aivars Āķis ar darbiem “Dziesmusvētki” un “Vecs vīrs”.

“Fotogrāfija ir kaut kas vairāk, nekā jūs redzat,” kataloga ievadā raksta mākslas kritiķis Tošihiko Vašio. Vizuālie elementi, kā krāsa, kompozīcija, forma un tekstūra, ir valoda, ko izmanto fotogrāfi visā pasaulē. Skatītāji uztver šo valodu, un tas ir pirmais solis. Bet fotogrāfija nav tikai šie vizuālie elementi. Tāpat kā glezniecība, tā ir jātver dziļāk. Fotogrāfiju rada dzīvi cilvēki, un viņi pieder pie dažādām rasēm un sabiedrībām, viņiem ir dažāda reliģiskā pārliecība, dažāda vēsture un tradīcijas, viņi runā dažādās valodās. Tāpēc skatītājam jāsper nākamais solis, jācenšas saskatīt tā filozofija, ideoloģija un estētika, kas slēpjas kādā fotogrāfijas stūrītī. Un tas ir ļoti aizraujoši — tvert plašāk un censties saskatīt visus šos daudzveidīgos, dziļāk slēptos aspektus.

“LV” informācija