Domājot par Eiropas nākotni pēc Prāgas

Vakar noslēdzās Rumānijas aizsardzības ministra vizīte Latvijā

Vakar, 18.decembrī: Rumānijas aizsardzības ministrs Joans Pasku un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

17. decembrī Latvijā vizītē ieradās Rumānijas aizsardzības ministrs Joans Pasku. Vizītes laikā J. Pasku tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi. Rumānijas aizsardzības ministrs iecerējis arī apmeklēt Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Mobilo strēlnieku mācību centru Ādažos. Vakar, 18. decembrī, notika Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska un Rumānijas aizsardzības ministra Joana Pasku preses īssaiets.

Ģirts Valdis Kristovskis: — Es gribētu uzsvērt, ka mans kolēģis ministrs Pasku ir labi pazīstams Eiropā, jo viņš ir akadēmiski ļoti labi izglītots, orientējas militārās drošības filozofijas jautājumos. Mums bija ļoti vērtīgas sarunas par situāciju Eiropas drošības telpā, Eiropas dienvidos un ziemeļos. Mēs arī apspriedām, kāda pēc NATO paplašināšanās varētu būt alianses drošības politika. Runājām par veicamajiem pasākumiem gan Latvijā, gan Rumānijā pēc uzaicinājuma iestāties NATO — par mūsu bruņoto spēku integrāciju NATO struktūrās. Sarunās skarti arī mūsu savstarpējās sadarbības jautājumi.

Joans Pasku: — Pateicos Kristovska kungam par jaukajiem vārdiem, kas tika veltīti man personīgi. Šī tikšanās ir turpinājums mūsu valstu dialogam, kas sākās jau krietnu laiku pirms Kristovska kunga vizītes Bukarestē. Tas, ka mūsu valstis ģeogrāfiski atrodas patālu viena no otras, nerada nekādas grūtības, jo problēmas, kas jārisina mūsu aizsardzības struktūrām, ir līdzīgas. Sarunās mēs apmainījāmies ar savstarpējo pieredzi, ļoti vērtīgu prezentāciju sniedza jūsu bruņoto spēku komandieris. Sarunās skārām problēmas, kas radušās jaunās drošības situācijas kontekstā. Kā jau Kristovska kungs teica, pārrunājām arī to, kāda varētu būt mūsu valstu sadarbība nākotnē. Ar šo vizīti esmu ļoti apmierināts, mūsu dialogs turpināsies Rīgā, Bukarestē un citur pasaulē.

Pēc īsajām uzrunām ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Pasku kungs, kādas būtu tās jomas, kurās mūsu valstis varētu sadarboties?

Joans Pasku: — Pirmkārt, mūs ļoti interesē Latvijas sāktā ūdenslīdēju apmācība, jo Rumānija arī ir jūras valsts un tas varētu būt mums aktuāli. Pārrunājām sadarbību rūpnieciskās aizsardzības jomā, lai gan tur ir zināmas atšķirības, mums tā ir plašāk izvērsta. Pārrunājām arī mūsu karavīru pieredzi misijās Afganistānā. Domājam sadarboties arī mūsu karavīru apmācības jomā.

Ģirts Valdis Kristovskis: — Es piebildīšu, ka sadarbība ar Rumāniju ir ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas valstīm.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Saeimas komisijā

Vakar, 18.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Rumānijas aizsardzības ministru Joanu Pasku. Sarunas laikā komisiju pārstāvēja arī priekšsēdētāja vietniece Linda Mūrniece, komisijas sekretārs Juris Dobelis, komisijas locekļi Martijans Bekasovs, Juris Dalbiņš, Mihails Pietkevičs.

Ministrs apsveica Latviju sakarā ar sasniegtajiem panākumiem Prāgas NATO sammitā un Kopenhāgenas ES sammitā. J.Pasku atzina sadarbības un pieredzes apmaiņas nepieciešamību starp Latviju un Rumāniju, uzsverot, ka ģeogrāfiskais izvietojums nav šķērslis, kaut arī atsevišķos jautājumos Rumānijas un Latvijas pieredze atšķiras. Piemēram, Rumānijas priekšrocība bija tā, ka armiju nācās tikai pielāgot NATO prasībām, bet Latvijai to nācās veidot no jauna.

Ministrs atzina, ka NATO pievienošanās līguma pirmsratifikācijas laikā ir ļoti svarīgi intensificēt parlamentāro diplomātiju.

J.Pasku izteica prognozes, ka ES nozīme drošības jomā nākotnē pieaugs. Lai arī ES aktivitātes drošības jomā vairāk skar minoritāšu tiesības, ekoloģisko drošību u.c., tie tomēr ir svarīgi faktori stabilitātes veicināšanai.

Komisijas vadītājs A.Laksa iepazīstināja Rumānijas delegāciju ar trim galvenajiem Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzdevumiem: darbs pie likumprojektiem, prioritāti piešķirot likumiem, kas saistīti ar iestāšanos NATO, tostarp noteikumi, kas paredz 2% no iekšzemes kopprodukta veltīt drošības vajadzībām līdz 2008.gadam; starpparlamentārā sadarbība gan ar NATO dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm; civilās kontroles veikšana pār Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas struktūrām, katru nedēļu rīkojot izbraukuma sēdi uz kādu no institūcijām. Tāpat pie komisijas uzdevumiem var pieskaitīt problēmas, par kurām Latvija saņēmusi norādījumus no Ziemeļatlantijas alianses un kurām jāpievērš lielāka uzmanība. A.Laksa jautāja J.Pasku, vai Rumānija ir saņēmusi šādas norādes un kādās jomās.

J.Pasku atzinīgi vērtēja paredzēto finansēšanas plānu, jo tas rada iespējas ilgtermiņā plānot militārās jomas attīstību. Kā zināms, kandidātvalstīm vēl ir priekšā nopietns darbs, pielāgojot savu militāro potenciālu NATO vajadzībām, un ir labi, ja, veicot šos darbus, var rēķināties ar konkrētu naudas summu. Runājot par problēmām, J.Pasku atzina, ka Ziemeļatlantijas struktūru atzīmētās problēmas lielākoties ir kopīgas visām kandidātvalstīm, proti, korupcija, informācijas drošība.

A.Laksa vaicāja viesim par Rumānijas valdības mērķiem līdz līguma ratifikācijai, minot Latvijas mērķi — sabiedrības integrāciju. J.Pasku atbildēja, ka viendabīgas sabiedrības nav, atsaucoties arī uz ES paraugu, kur ir brīva pilsoņu kustība. Ministrs atzina, ka situācija jāvērtē reāli, tā nav traģiska, tikai prasa pastiprināt uzmanību.

J.Dobelis jautāja ministram, kā viņš saredz iespējamo sadarbību starp abām valstīm politiskajā jomā, jo NATO pašlaik vairāk ir politiska nekā militāra organizācija. J.Dobelis arī izteica atzinību Rumānijas ministram par to, ka viņš ir viena no pirmajām civilpersonām aizsardzības struktūrās, kam ir bagāta pieredze gan politikā, gan militārajā sfērā.

J.Pasku teica, ka sadarbība jāsāk ar drošības likumiem, kur nevar tikt ignorēts ģeogrāfiskais izvietojums. Proti, Latvija atrodas Baltijas jūras valstu drošības reģionā, bet Rumānija — citā. Taču kopīgais uzdevums ir stabilitāte, lai to sasniegtu, nepieciešama sadarbība, kas nozīmē gan apmaiņu ar informāciju un idejām, gan attiecību uzlabošanu starp Krieviju un NATO. ASV prezidents Dž.Bušs norādījis, ka Rumānijai jābūt tiltam starp Krieviju un NATO. Ministrs salīdzināja NATO ar apdrošināšanas sabiedrību, kas sniedz drošības garantijas, bet par tām jāmaksā un pusēm jāuzņemas līguma saistības, pretējā gadījumā līgums tiek lauzts un garantiju vairs nav.

Šī ir vēsturiska vizīte, jo Rumānijas aizsardzības ministrs pirmoreiz oficiālā kārtā apmeklēja Latviju.

Rita Rozīte, deputāta A.Laksas palīdze