Ceļā uz mūsu atbilstību rītdienas standartiem

Brūss Džeksons, ASV NATO komitejas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Iepriekšējo vizīšu laikā Rīgā jūs vairākkārt esat runājis par mājasdarbiem, kas Latvijai būtu jāpaveic, lai saņemtu uzaicinājumu iestāties NATO. Pirms dažām nedēļām Latvija kopā ar vēl sešām citām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO, tomēr mēs apzināmies, ka Latvija vēl pilnībā neatbilst dalībvalsts kritērijiem. Kādi, jūsuprāt, ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai jāveic līdz reālai dalībai aliansē?

—Visupirms Latvijai būtu tikpat aktīvi jāturpina iesāktās reformas ceļā uz atbilstību NATO standartiem. Tās ir reformas valsts drošības sistēmā, personāla un informācijas drošības uzlabošana u.c. Tāpat Latvijas valdībai aktīvi jāstrādā, lai sagatavotos referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ir ļoti svarīgi, lai visas Baltijas valstis iekļautos ne vien NATO, bet arī Eiropas Savienībā, jo tikai tādējādi varēs tikt garantēta drošība un stabilitāte atkal apvienotajā Eiropā.

— Kā, jūsuprāt, attīstītos drošības situācija Baltijas reģionā, ja visas trīs Baltijas valstis pievienotos NATO, bet vienas vai varbūt pat vairāku Baltijas valstu iedzīvotāji izlemtu palikt ārpus Eiropas Savienības?

— Ja visa Baltija iekļautos NATO un Igaunija, kā arī Lietuva iestātos Eiropas Savienībā, bet Latvija izlemtu palikt ārpus šīs organizācijas, manuprāt, tā būtu milzīga kļūda. Tādā gadījumā vienīgā robeža, kas nav Šengenas līguma valstu robeža, šajā reģionā būtu Latvija. Līdz ar to jebkāda organizētā noziedzība no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Afganistānas un citām austrumos esošajām valstīm censtos iekļūt Eiropā tieši caur Latvijas teritoriju. Tā neapšaubāmi būtu traģēdija Latvijai un milzīga problēma visam Baltijas jūras reģionam.

— Pirms dažām dienām Rīgā norisinājās konference “Dienaskārtība pēc Prāgas: nākotnes sadarbības izredzes Austrumeiropā un Ziemeļeiropā”. Arī jūs uzstājāties šajā konferencē. Lūdzu, īsumā izklāstiet savu redzējumu par drošības situāciju Eiropā tuvākajā nākotnē!

— Jā, šajā konferencē es runāju par tā saukto pēcprāgas dienaskārtību, par to, kādas pārmaiņas gaidāmas visā eiroatlantiskās telpas drošības sistēmā nākamo trīs līdz piecu gadu laikā. Šajā sakarā iespējams runāt par vairākiem nozīmīgiem projektiem. Pirmkārt, projekts, kurš vēl aizvien nav beidzies un nav zaudējis savu aktualitāti, ir miera nostiprināšana Balkānu reģionā. Mēs neesam panākuši Albānijas, Horvātijas un Maķedonijas iekļaušanos NATO. Mums vēl aizvien nav izdevies pārliecināt Serbiju atgriezties uz “Eiropas ceļa”. Balkānu jautājums joprojām ir aktuāls.

Otrkārt, mēs vēlamies, lai jaunā Eiropa būtu visaptveroša. Mēs nevēlamies, lai tāda valsts kā Turcija paliktu ārpus Eiropas institūcijām. Tādēļ mēs ceram, ka Eiropas Savienības sammitā Kopenhāgenā tiks nosaukts datums, kad arī Turcija varēs sākt savu ceļu uz dalību savienībā (intervija notika dažas dienas pirms Kopenhāgenas sammita – red.).

Treškārt, ļoti aktuāls ir jautājums par attīstību Austrumeiropā – Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā, tā sauktajās Eiropas jaunajās kaimiņvalstīs. Šobrīd politiskā situācijā visās šajās valstīs vērtējama kā negatīva. Baltkrievija ir pēdējā diktatūra Eiropā. Arī Ukrainas politiskā vadība vērtējama visai negatīvi, it īpaši sakarā ar iespējamo ieroču piegādi Irākai. Savukārt kriminālo grupējumu plašo un atklāto darbību Moldovā var salīdzināt ar vēsturisko attīstību tā sauktajos mežonīgajos rietumos.

Eiroatlantiskā sabiedrība nevar būt apmierināta ar situāciju šajās valstīs. Mūsu pienākums ir stiprināt mieru un veicināt demokrātijas attīstību Eiropas austrumu kaimiņvalstīs. Kā labs piemērs pozitīvai attīstībai minams NATO un Krievijas sadarbības līgums, kurš tika parakstīts šā gada maijā. Protams, arī šajā virzienā ir vēl ļoti daudz darāmā.

— Vēl divas Eiropas valstis – Zviedrija un Somija — nav pievienojušās Ziemeļatlantijas līgumam. Kā jūs redzat šo valstu turpmākās attiecības ar NATO tagad, pēc Prāgas? Vai tās varētu pievienoties aliansei?

— Somi gan neoficiāli, gan oficiāli ir atzinuši, ka viņi gatavojas pārskatīt savas attiecības ar Eiropu 2004. vai 2005. gadā. Šobrīd Somija strādā pie iespējamajām izmaiņām savā drošības politikā. Somija ir atzinusi, ka 2004. gada nogalē, kad noslēgsies pašreizējais NATO paplašināšanās posms un paredzams arī Eiropas starpvaldību konferences noslēgums, Somija pārorientēs savu drošības stratēģiju atbilstoši jaunajai situācijai Eiropā. Citiem vārdiem sakot, mēs ceram, ka 2005. gadā Somija būs gatava pievienoties NATO.

Man nav ziņu par to, kā varētu rīkoties Zviedrija. Iespējams, tā izvēlēsies Šveices attīstības modeli, kurš neparedz iesaistīšanos nevienā drošības organizācijā. Tādēļ mēs ceram, ka vismaz Somija, bet, iespējams, abas šīs valstis izteiks savu vēlmi pievienoties NATO. Un tad tās varētu kļūt par dalībvalstīm ap 2006. gadu.

— Atgriezīsimies pie NATO un Krievijas sadarbības. Analizējot šīs sadarbības iespējamo attīstību, ir izskanējuši viedokļi, ka arī Krievija kaut kad tālākā nākotnē – pēc gadiem 10 vai 20 – varētu pievienoties NATO. Kā jūs raugāties uz šādu iespējamību?

— Čehijas prezidents Vāclavs Havels Prāgā sāka diskusiju par to, kur būtu iezīmējamas Eiropas jaunās robežas. Uz to ASV politologs Zbigņevs Bžezinskis atbildēja, ka, viņaprāt, Ukraina, Baltkrievija un Gruzija ir daļa no Eiropas. ASV uzskata, ka Turcija ir eiroatlantiskās telpas valsts un tai būtu jādarbojas visās Eiropas institūcijās. Daži Vācijas politiķi uzskata, ka Turcija gan pēc tās kultūras atšķirībām, gan pēc demokrātijas attīstības līmeņa nevar tikt uzskatīta par Eiropas valsti. Šie ir tikai daži viedokļi, un neviens nevar dot skaidru un vispārēji pareizu atbildi. Es domāju, ka tuvākos trīs līdz piecos gados par Eiropu un tās robežām norisināsies ļoti plašas un aktīvas diskusijas.

Arī Krievijas jautājums ir diezgan sarežģīts. Vāclavs Havels Prāgā pauda viedokli, ka Krievija nav gluži Eiropas valsts. Daži cilvēki uzskata — puse Krievijas atrodas Eiropā, un tai bijusi nozīmīga loma Eiropas vēsturiskajā attīstībā. Tajā pašā laikā otra Krievijas daļa nepārprotami ir piederīga Āzijai. Vienīgais, ko mēs varam skaidri pateikt, ir tas, ka Krievija nav izrādījusi nekādu interesi par iesaistīšanos Eiropas Savienībā vai NATO. Tādēļ līdz brīdim, kamēr Krievija šādu vēlmi neizteiks, jautājums par tās iesaistīšanos NATO ir tikai hipotētisks.

Es personīgi uzskatu, ka Krievija ir apmierināta un vēlas uzturēt ciešu sadarbību ar Eiropu, bet nav ieinteresēta integrēties Eiropas struktūrās, tādēļ es nedomāju, ka šis jautājums varētu kļūt patiešām aktuāls.

— ASV NATO komiteja – organizācija, kuras priekšsēdētājs jūs esat – ir viena no ietekmīgākajām NATO paplašināšanās atbalstītājām. Šis ASV atbalsts nereti ir jūtams pat daudz stiprāk nekā Eiropas valstu atbalsts, kuras pret NATO paplašināšanu sākotnēji izturējās visai rezervēti. Miniet, lūdzu, galvenos iemeslus, kādēļ ASV ir tik ļoti ieinteresētas NATO paplašināšanā!

— Manuprāt, visi amerikāņi jau ilgāk nekā piecdesmit gadus ir atbalstījuši vienotas un brīvas Eiropas ideju. To atbalstījis gan mans tēvs, gan mani vecākie brāļi, un šobrīd to dara mana paaudze. Mēs uzskatām, ka šajā vēstures posmā ir lieliskas iespējas stiprināt mieru, stabilitāti un vienotību eiroatlantiskajā sabiedrībā. Mēs ticam, ka valstīm, kuras atrodas Eiropas austrumos, būtu jādod tādas pašas iespējas izlemt savu likteni, kādas Rietumeiropas valstīm bija pirms 50 gadiem. Vienvārdsakot, mēs vēlamies veicināt Eiropas atkalapvienošanos.

Mēs uzskatām, ka šobrīd mēs ieejam šā procesa trešajā fāzē. Pirmā fāze bija Višegradas valstu iekļaušana NATO, otrā fāze — Viļņas grupas valstis, un trešā, iespējams, būs pēdējā fāze, kura varētu noslēgties 2006. vai 2007. gadā, kad ES gatavojas uzņemt Bulgāriju un Rumāniju.

Šobrīd diezgan skaidri iezīmējas jaunās Eiropas robežas, un, iespējams, jau šīs desmitgades beigās mēs redzēsim skaidru, stabilu un vienotu eiroatlantisko valstu grupu.

— Vai tas nozīmē, ka saskaņā ar jūsu prognozēm jau ap 2007. gadu vai šīs desmitgades beigās arī Balkānu reģiona valstis un, iespējams, arī citas Eiropai piederīgās valstis būs pilntiesīgas NATO dalībvalstis?

— Manuprāt, ap 2007. gadu Rumānija un Bulgārija būs Eiropas Savienības dalībvalstis vai ļoti tuvu tam. Varētu būt skaidrs arī datums, kad Turcija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Manuprāt, Albānija, Horvātija un Maķedonija būs NATO dalībvalstis šajā laikā. Serbija un, iespējams, arī Bosnija un Hercegovina darbosies programmā “Partnerattiecības mieram” un būs ceļā uz dalību NATO. Vismaz Somija un, iespējams, arī Zviedrija būs NATO dalībvalstis. Šajā laikā NATO, iespējams, būs kāda ciešāka – asociācijas veida – sadarbība ar kādu no Eiropas “jaunajiem austrumu kaimiņiem”. Viscerīgāka šajā aspektā šobrīd šķiet Ukraina. Iespējams, būs izveidojusies ciešāka, jaunas formas sadarbība Melnās jūras reģiona valstu starpā, iekļaujoties arī Gruzijai. Es ceru, ka arī attiecības ar Maskavu būs kļuvušas ciešākas un ekonomiskie sakari starp Krieviju un Baltijas jūras reģionu kļūs arvien aktīvāki.

Tādas ir manas pašreizējās prognozes.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors