Ar atzinību Latvijas gara kopējiem

Pēc diplomu pasniegšanas vienkop akadēmijas vadība un jaunie akadēmijas locekļi: Andrejs Siliņš, Jānis Osis, Tālavs Jundzis, Anna Jurkāne, Raimonds Valters, Jānis Stradiņš, Inesis Feldmanis, Roalds Dobrovenskis un Juris Rubenis Foto: A.F.I

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē 17. decembrī diplomus saņēma 2002. gada akadēmijas rudens pilnsapulcē jaunievēlētie Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekļi: muzeju speciāliste Anna Jurkāne, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, mākslinieks Jānis Andris Osis un teologs Dr. theol. Juris Rubenis. Viņiem pievienojās arī LU profesors Dr. habil. hist. Inesis Feldmanis, kuram LZA korespondētājlocekļa diploma saņemšanu savulaik bija aizkavējis darbs Vācijas arhīvos.

“Trīs Adventa svecītes apgaismo mūsu goda locekļu diplomu pasniegšanas svinīgo ceremoniju nu jau trīspadsmito reizi, kad mēs par akadēmijas goda locekļiem esam ievēlējuši ne profesionālus zinātniekus, bet cilvēkus no mākslas, literatūras, muzeju, ticīgo saimes vadītāju pasaules,” tā ceremonijas ievadā teica LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš. “Latvijas Zinātņu akadēmijas uzdevums ir integrēt zinātnes un citu nozaru pārstāvjus,” turpināja prezidents. “Kā Platona laikā, Platona akadēmijā. Renesanses laikā radās zinātņu un mākslu akadēmijas. Atjaunojoties Latvijas Republikas neatkarībai, bija uzdevums pārveidot Zinātņu akadēmiju par modernu akadēmiju, pieaicinot cilvēkus no citām dzīves jomām, citu kultūras nozaru eliti. LZA goda locekļu vidū bija Ēvalds Valters, Mārtiņš Zīverts, Veronika Strēlerte, Leonīds Vīgners, Roberts Akmentiņš, Romis Bēms, Edgars Dunsdorfs, Anšlavs Eglītis, Kurts Fridrihsons, Gunars Janovskis, Jānis Klīdzējs, Haralds Mednis, Velta Toma, Pēteris Pētersons, daudzi mūsdienu redzamākie kultūras ļaudis. Šī Latvijas kultūras elite paliks Latvijas domas un gara vēsturē. Un šodien mēs veidojam šo eliti tālāk.”

LZA goda locekļu tiesības un pienākumus, kuri galvenokārt izpaužas līdzdarbībā visās akadēmijas aktivitātēs, raksturoja LZA korespondētājloceklis, prezidenta padomnieks Dr. phys. Jānis Kristapsons. Diplomu izsniegšanas ceremonijā piedalījās LZA viceprezidents profesors Andrejs Siliņš, akadēmijas ģenerālsekretārs profesors Raimonds Valters, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Tālavs Jundzis, LZA goda locekļi un viesi.

LZA goda locekles vēsturnieces un muzeju speciālistes, kopš 1989.gada Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes darbs Latvijas kultūrā ir augstu novērtēts gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Turaida ir veidota kā jauna tipa kultūrvēsturisks muzejs, akcentējot kultūras tūrismu. Latvijā tas ir viens no populārākajiem muzejiem, savulaik Barselonā ieguvis Eiropas muzeju gada balvu.

J. Stradiņš Turaidas panākumus pamatoja ar direktores un visas muzeja saimes entuziasmu, kurš devis iespēju izpausties arī diviem citiem LZA goda locekļiem – arheologam Dr. habil. hist. Jānim Graudonim Turaidas arheoloģiskajā izpētē un tēlniekam Indulim Ojāram Rankam ar filozofisko folkloras skatījumu viņa izveidotajā Dainu kalnā. Anna Jurkāne, pateicoties par sava un Turaidas darba vērtējumu, atzina, ka Turaida, būdama Latvijas vēstures, vides un kultūras glabātāja, ir ieguvusi sabiedrības uzmanību un atzinību, pateicoties LZA devumam. Latvijas muzeji un Zinātņu akadēmija dalās zināšanās un prasmēs gluži kā viena ģimene. Turaida, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 100 000 viesu, nodod šīs zināšanas tālāk sabiedrībai.

“Izcilā rakstnieka, tulkotāja, kultūras un sabiedriskā darbinieka, kuram ir lieli nopelni Latvijas sabiedrības integrācijā, Roalda Dobrovenska romāns “Rainis un viņa brāļi” rāda Latvijas 20. gadsimta vairāku paaudžu psiholoģisko portretu visai savdabīgā gaismā, ko daudzi var nepieņemt. Tomēr tam ir īpaša vieta latviešu literatūrā. sacīja J. Stradiņš. Prezidents aicināja rakstnieku pavasarī piedalīties slaveno Raiņa priežu atjaunošanā Jūrmalā, kam rakstnieks, pateicies par viņa darbam parādīto atzinību, piekrita.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru, gleznotāju un interjeristu Jāni Andri Osi Jānis Stradiņš vērtēja ne tikai kā izcilu portreta meistaru, bet arī kā vadītāju augstskolai ar demokrātiskām tradīcijām, kur zinātniskai darbībai ir dziļš iekšējs pamatojums jau kopš rektora Vilhelma Purvīša laikiem. Izpētes strāva, izcilā LMA profesionalitātes veidošana – tās ir Mākslas akadēmijas iezīmes, sacīja prezidents.

J. A. Osis lielo atzinību attiecināja uz Latvijas Mākslas akadēmiju kā tiešām demokrātisku Latvijas mākslas augstskolu, kurā līdztekus augsta profesionālisma apguvei daudz vērības tiek veltīts arī zinātniskās pētniecības darbam.

Mācītāju un publicistu Dr. theol. Juri Rubeni LZA prezidents raksturoja kā teologu ne tikai pēc profesijas, bet pēc sūtības, kuram jāpateicas par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanu 1987. gadā pēc kalpības un pazemojuma gadiem. Juris Rubenis baznīcas dzīvē ienesis ētiku, filozofiju, palikdams tuvs vienkāršam cilvēkam. Viņš tika godināts kā Atmodas laika darbinieks, kurš ienesis svētību tautai vēsturiskos brīžos. LZA goda loceklis Juris Rubenis uzsvēra, ka šis brīdis ir aizkustinošs no tā viedokļa, ka teoloģijas zinātne reintegrējas Latvijas zinātņu saimē pēc ilgā pārrāvuma daudzu cilvēku domāšanā.

Visus ceremonijas dalībniekus aizkustināja LZA goda locekles latviešu teātra karalienes Elzas Radziņas labie vēlējuma vārdi un emocionāli norunātais Ārijas Elksnes dzejolis “Iedegsimies viens no otra”. Tas bija pacilājošs akcents skaistā brīdī pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas. Pārdomām un tālākdarāmā apziņai.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”