Kad jānoslēdz Latvijai veiksmīgais gads

Mūsu diplomātisko misiju vadītāji par valsts ārpolitikas aktualitātēm

Vakar, 18. decembrī, Ārlietu ministrijā beidzās Latvijas diplomātisko misiju vadītāju divu dienu sanāksme “Latvijas vieta jaunās dalības un partnerības statusā”. Sanāksmes dienās vairāki diplomātisko misiju vadītāji ar “Latvijas Vēstnesi” dalījās viedokļos par mūsu valsts ārpolitikas aktualitātēm aizvadāmajā gadā.

Normans Penke, Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā

— Kā jūs vērtējat šo gadu Latvijas ārpolitiskajā attīstībā un attiecībās ar lielo kaimiņvalsti Krieviju?

— Ļoti veiksmīgs gads. Es domāju, visi tam piekritīs. Spožs noslēgums iestāšanās sarunām ar NATO un ES. Mēs gandrīz simtprocentīgi esam izpildījuši abas savas ārpolitikas prioritātes, atliek vien formāli iestāties šajās organizācijās. Latvijai šis patiesi bijis ideāls gads. Kas attiecas uz attiecībām ar Krieviju, tad arī gads bijis veiksmīgs. Krievijas virzienā notiek pakāpeniska attiecību veidošana. Brauc delegācijas, notiek vizītes, tiek meklēti arī biznesa kontakti. Arī šeit jūtama pozitīva attīstība.

— Šķiet, tieši jūsu vēstnieka pilnvaru laikā daļēji mainījusies Krievijas attieksme, vismaz ārējās izpausmēs, pret Latvijas centieniem iestāties NATO. Vai jūs to izjutāt kā atvieglojumu vēstniecības darbā?

— Jā, tas deva zināmu atvieglojumu. Kaut faktiski Krievijas pozīcija nav mainījusies. Viņi joprojām uzskata, ka tas nav pareizi. Taču Krievijai nav nekādas iespējas ietekmēt šo procesu. Tā ir mūsu izvēle. Krievija atzīst šo mūsu izvēli, pasaka savu viedokli, un tādā statusā tas tad arī paliek. Bet fakts, ka mēs tagad esam uzaicināti iestāties NATO, protams, atvieglo situāciju. Tagad mēs esam citā kvalitātē, un to uzreiz var izjust. Tikko ar kādu runā, jūtama reakcija: “Ak, pareizi, jūs taču tagad esat NATO!”

— Kādu nozīmi jūs piešķirat šai vēstnieku sanāksmei?

— Protams, ļoti svarīgi ir iepazīties ar jauno valdību. Mēs vēl visus ministrus nepazīstam, tāpēc bija ļoti vērtīgi iepazīties ar viņiem un pārrunāt mūsu nākamos uzdevumus, stājoties ES un NATO.

Artis Bērtulis, Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē

— Kā Latvijas jaunāko ārpolitisko attīstību vērtē mūsu tuvākajā aizjūras kaimiņzemē?

— No Zviedrijas viedokļa, šis gads Latvijas ārpolitikā, protams, bijis ļoti veiksmīgs. Protams, saskaņā ar pašas Zviedrijas prioritātēm viņus Latvijas uzaicināšana iestāties ES interesē vairāk nekā mūsu uzaicinājums uz NATO. ES Zviedrijai, protams, ir absolūti svarīgākais jautājums un Zviedrija arī bija viena no Latvijas advokātēm mūsu valsts ceļā uz ES. Protams, līdz ar to,mums Zviedrijā vajadzēja darboties ar atrotītām piedurknēm. Zviedru draugiem vajadzēja par mums maksimāli daudz zināt, un vēstniecībai bija ļoti intensīvi jāstrādā ar viņiem. Jāteic, ka zviedri ļoti labi izprata mūsu situāciju arī pašos jutīgākajos jautājumos iestāšanās sarunās, piemēram, attieksmē pret lauksaimniecību. Un zviedri arī palīdzēja šajos jautājumos. Arī pēdējā brīdī mums ļoti noderēja viņu palīdzība. Neapšaubāmi, šis gads bijis ļoti veiksmīgs!

— Kas, jūsuprāt, ir pats nozīmīgākais aspekts šajās vēstnieku sanāksmēs?

— Es domāju, “verstes stabs” ir iedzīts, un svarīgi bija izrunāt, ko darīt tālāk. 1995. gadā noteiktie lielie ārpolitikas mērķi būtībā ir sasniegti. Jautājums tagad ir, ko mēs ar to darīsim. Es domāju, ārpus šiem diviem virzieniem mūsu aktivitāšu vektors būs arī citos virzienos. Ejot uz šīm divām lielākajām prioritātēm — ES un NATO, mums varbūt nebija tik daudz darba citos reģionos. Bet kā ES un NATO dalībvalstij, es domāju, Latvijai pietiks spēka paraudzīties arī ārpus šiem reģioniem.

Gints Jegermanis, Latvijas pārstāvniecības ANO Ņujorkā vadītājs

— Kāds šis gads Latvijas ārpolitiskajā attīstībā izskatās, no Ņujorkas raugoties?

— Protams, situācija ir radikāli mainījusies. Ja visus beidzamos gadus mēs centāmies panākt uzaicinājumu iestāties NATO un ES, tad šajā procesā, protams, bija svarīgi tam sagatavoties. Tagad, kad esam uzaicināti, mums vairs nepietiks ar apņēmību sagatavoties, mums jau jābūt gataviem. Un tā ir tā būtiskākā atšķirība.

— Kādu jūs Ņujorkā, tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem ANO, izjutāt savu kolēģu attieksmi pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties NATO un ES?

— Tie, kas seko līdzi notikumu attīstībai, atzinīgi novērtēja šo apstākli. Protams, ANO kontekstā NATO paplašināšanās nozīmē ļoti maz, jo nav attiecīgā sarunu formāta. Toties ES paplašināšanās ANO nozīmē ļoti daudz, jo ES cenšas panākt kopīgu viedokli ar ANO gandrīz visos jautājumos. Tas nozīmē, ka to valstu skaits, kam ir kopīga pozīcija, radikāli palielināsies. Līdz ar to Latvijai jau nākamā gada vidū būs pavisam citi spēles noteikumi nekā šobrīd.

— Kas, jūsu skatījumā, ir pats būtiskākais šādās Latvijas vēstnieku ikgada sanāksmēs?

— Domāju, pats svarīgākais ir apzināties, kur mēs šobrīd atrodamies un kādi būs tuvākā laika uzdevumi. Jo pēc uzaicināšanas iestāties NATO un ES mūsu ārpolitiskā darbība ļoti strauji mainīsies.

Jānis Lūsis, vēstnieks Itālijā

— Sveicu jūs ar jauno norīkojumu. Līdz šim jūs bijāt Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā. Kā jūs vērtējat mūsu valsts ārpolitisko attīstību aizvadāmajā gadā?

— Gads bijis vienreizēji veiksmīgs. Ārlietu ministrija var patiesi lepoties ar to, ko mūsu ministrijas darbinieki un kolēģi citās ministrijās panākuši šā gada laikā. Ka mēs tik pozitīvi, ar tādiem apsveikumiem esam uzaicināti iestāties gan NATO, gan Eiropas Savienībā (ES). Visur, kur esmu braucis pa Kanādu un tagad arī pa Itāliju, esmu dzirdējis tikai vislabākās atsauksmes par Latvijas attīstību un par mūsu Ārlietu ministrijas darbu. Domāju, mēs visi varam būt lepni par to.

— Kanādā jūs bijāt īpašā situācijā, jo šajā valstī ilgus gadus dzīvojusi mūsu tagadējā Valsts prezidente, ieņemot Kanādas sabiedrībā redzamu vietu.

— Šis apstāklis manu darbu padarīja ļoti vieglu, jo arī agrākajos gados daudzi cilvēki Kanādā zināja par Latviju. Taču pēc Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas par mūsu Valsts prezidenti, kad es gāju uz kādu pieņemšanu vai kur citur un sacīju, ka esmu Latvijas vēstnieks, visi teica: “O, jā, jūsu prezidente taču ir dzīvojusi Kanādā!” Tas manu darbu padarīja daudz vieglāku.

— Kādu paredzat nākamo darba gadu Itālijā, kas ir gan NATO, gan ES dalībvalsts?

— Gan NATO, gan ES kontekstā mans darbs būs ļoti intensīvs. Nākamā gada otrajā pusē Itālija pārņems ES prezidentūru, un mēs ļoti ceram, ka tajā laikā, lai izrādītu ES tiešo draudzīgumu un Latvijas nozīmi ES, Itālijas prezidents Karlo Čampi ieradīsies Latvijā oficiālā valsts vizītē. Mēs ļoti ceram uz to.

— Kādu nozīmi jūs piešķirat šai Rīgas apspriedei?

— Ļoti nozīmīgi, ka šī apspriede notiek drīz pēc jaunās valdības stāšanās amatā. Mums bija iespēja tikties ar valdības locekļiem un pārrunāt aktualitātes valdības programmā un diplomātu darbā.

Aija Odiņa, vēstniece Spānijā

— Kā jūs vērtējat aizvadāmo gadu Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanā?

— Neapšaubāmi, šis gads bijis ļoti svarīgs. Vēsturiski tikpat svarīgs kā 1991. gads, kad mēs atguvām neatkarību. Runājot par Spāniju — šī valsts mūs vienmēr atbalstījusi gan ES, gan NATO centienos. Man arī bija liels gandarījums dzirdēt nupat pieņemto Latvijas Ministru kabineta lēmumu par tehniskas palīdzības sniegšanu Spānijai kuģa “Prestige” katastrofas seku likvidēšanā. Mēs esam pirmā ES kandidātvalsts, kas Spānijai piedāvāja šādu palīdzību. Spānijas puse par to bija ļoti pārsteigta un izteica pateicību. Man patiesi ir liels gandarījums, ka Ministru kabinets ir atbalstījis mūsu vēstniecības un Ārlietu ministrijas iniciatīvu.

— Kas ir pats būtiskākais šajā vēstnieku apspriedē?

— Tas bija labs mūsu darba izvērtējums. Nozīmīgi bija arī precizēt vadlīnijas turpmākajam darbam. Es domāju, ir ļoti svarīgi tikties un apmainīties viedokļiem.

Einārs Semanis, vēstnieks Ķīnā

— Kā vērtējat Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanu, no Pekinas raugoties?

— Protams, Ķīnu ļoti interesē mūsu ārpolitiskā attīstība, un Ķīnas augstākā vadība ir ziņojusi, ka atbalsta Latvijas pievienošanos ES, jo Ķīna šeit redz lielas sadarbības iespējas nākotnē, it sevišķi ekonomikā. Nākotnē paredzētas arī sarunas par to, kā Latvija izskatīsies jaunajā kontekstā. Attiecībā uz līdzdalību NATO Ķīna vienmēr ir pasvītrojusi, ka tā ir mūsu valsts neatkarīga izvēle. Interesanti, ka arī Ķīna izteikusi vēlēšanos sākt dialogu ar NATO. Domāju, interese ir liela, un arī Latvija, kaut Ķīna ir ļoti tālu Āzijā, ir iekļauta dialogā un diskusijās ar Ķīnas partneriem šajos jautājumos.

— Kas, jūsuprāt, ir būtiskākais aspekts šajā vēstnieku apspriedē?

— Simboliski, ka sasniegti mūsu galvenie ārpolitikas mērķi makrolīmenī. Tas ir milzīgs notikums un milzīgs mūsu darba novērtējums. Protams, visus interesē, kā izskatīsies nākamie Latvijas diplomātijas soļi situācijā, kad viens ļoti nozīmīgs posms ir vairāk vai mazāk pabeigts.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors